20. DIPLOMĀTISKAJĀ SESIJĀ
2.panta otrā daļa:
Jebkura cita valsts, kuras piedalīšanās no juridiskā viedokļa ir svarīga Konferences darbam, var kļūt par dalībnieci. Par jaunu dalībvalstu uzņemšanu lemj piedalošos valstu valdības ar nodoto balsu vairākumu, balstoties uz priekšlikumu, ko iesniegusi viena vai vairākas no tām, sešu mēnešu laikā no dienas, kad priekšlikums iesniegts valdībām.
Pēc 2.panta ievietot 2.A pantu sekojošā redakcijā:
1. Dalībvalstis sanāksmē par vispārīgām lietām un politiku, kurā piedalās dalībvalstu vairākums, ar nodoto balsu vairākumu var nolemt uzņemt kā dalībnieci arī jebkuru reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju, kas ģenerālsekretāram ir iesniegusi pieteikumu dalībai. Norādes uz dalībniecēm šajos statūtos ietver arī dalīborganizācijas, ja vien nav skaidri noteikts citādi. Uzņemšana stājas spēkā brīdī, kad attiecīgā reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija pieņem šos statūtus.
2. Pieteikumu dalībai Konferencē var iesniegt tikai tāda reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, kuras sastāvā ir vienīgi suverēnas valstis un kurai tās dalībvalstis ir nodevušas kompetenci virknē jautājumu, kas ir Konferences pārziņā, ieskaitot pilnvaras pieņemt tās dalībvalstīm saistošus lēmumus attiecībā uz šiem jautājumiem.
3. Ikviena reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, kas iesniedz pieteikumu dalībai, iesniedzot šādu pieteikumu, iesniedz kompetences deklarāciju, norādot jautājumus, kuros tās dalībvalstis ir tai nodevušas kompetenci.
4. Ikviena dalīborganizācija un tās dalībvalstis nodrošina, ka par jebkādām izmaiņām attiecībā uz dalīborganizācijas kompetenci vai tās sastāvu paziņo ģenerālsekretāram, kas šo informāciju izplata pārējām Konferences dalībniecēm.
5. Uzskata, ka dalīborganizācijas dalībvalstis saglabā kompetenci visos jautājumos, attiecībā uz kuriem kompetences nodošana nav īpaši deklarēta vai paziņota.
6. Jebkura Konferences dalībniece var lūgt dalīborganizācijai un tās dalībvalstīm sniegt informāciju par to, vai dalīborganizācijai ir kompetence attiecībā uz jebkuru konkrētu jautājumu, kas tiek izskatīts Konferencē. Dalīborganizācija un tās dalībvalstis nodrošina, ka pēc šāda lūguma tiek sniegta attiecīgā informācija.
7. Dalīborganizācija dalības tiesības īsteno alternatīvi ar savām dalībvalstīm, kas ir Konferences dalībnieces, to attiecīgās kompetences jomās.
8. Dalīborganizācija tās kompetences jautājumos jebkurā Konferences sanāksmē, kurā tai ir tiesības piedalīties, var izmantot tādu balsu skaitu, kas līdzvērtīgs tās dalībvalstu skaitam, kuras dalīborganizācijai nodevušas kompetenci attiecīgajā jautājumā un kuras ir tiesīgas balsot un ir reģistrējušās šādām sanāksmēm. Ja balsstiesības izmanto dalīborganizācija, tās dalībvalstis savas balsstiesības neizmanto un otrādi.
9. "Reģionāla ekonomiskās sadarbības organizācija" ir starptautiska organizācija, kuras sastāvā ir tikai suverēnas valstis un kurai tās dalībvalstis ir nodevušas kompetenci virknē jautājumu, ieskaitot pilnvaras pieņemt tās dalībvalstīm saistošus lēmumus attiecībā uz šiem jautājumiem.
3.pants:
1. Vispārīgo lietu un politikas padome (tālāk tekstā — "Padome"), kas sastāv no visām dalībniecēm, ir atbildīga par Konferences darbību. Padomes sanāksmes principā notiek ik gadus.
2. Padome šādu darbību nodrošina ar Pastāvīgā biroja palīdzību, kura darbību tā vada.
3. Padome izskata visus priekšlikumus, kurus paredzēts iekļaut Konferences darba kārtībā. Tai ir tiesības izlemt par turpmāko rīcību šāda priekšlikuma sakarā.
4. Nīderlandes Pastāvīgā valdības komiteja, kas izveidota ar 1897.gada 20.februāra Karalisko dekrētu nolūkā veicināt starptautisko privāttiesību kodifikāciju, pēc apspriešanās ar Konferences dalībniecēm nosaka diplomātisko sesiju datumu.
5. Lai sasauktu dalībnieces, Pastāvīgā valdības komiteja vēršas pie Nīderlandes valdības. Konferences sesijas vada Pastāvīgās valdības komitejas priekšsēdētājs.
6. Konferences kārtējās sesijas principā notiek reizi četros gados.
7. Ja nepieciešams, Padome pēc apspriešanās ar Pastāvīgo valdības komiteju var lūgt Nīderlandes valdībai sasaukt Konferenci uz ārkārtas sesiju.
8. Padome var apspriesties ar Pastāvīgo valdības komiteju par jebkuru citu uz Konferenci attiecīgu jautājumu.
4.pants:
1. Pastāvīgais birojs atrodas Hāgā. Tas sastāv no ģenerālsekretāra un četriem sekretāriem, kurus ieceļ Nīderlandes valdība, saņemot Pastāvīgās valdības komitejas iesniegumu.
2. Ģenerālsekretāram un sekretāriem ir jābūt ar atbilstošām juridiskām zināšanām un praktisku pieredzi. Tos ieceļot, ņem vērā arī ģeogrāfiskās pārstāvētības un speciālo juridisko zināšanu dažādību.
3. Sekretāru skaitu var palielināt pēc apspriešanās ar Padomi un saskaņā ar 9.pantu.
5.pants:
Pēc Padomes rīkojuma Pastāvīgais birojs atbild par:
a) Hāgas konferences sesiju un Padomes un visu īpašo komisiju sanāksmju sagatavošanu un organizēšanu;
b) sesiju un iepriekš paredzēto sanāksmju sekretariāta darbu;
c) visiem uzdevumiem, kas ir iekļauti sekretariāta darbības jomā.
6.pants:
1. Lai veicinātu sazināšanos starp Konferences dalībniecēm un Pastāvīgo biroju, katras dalībvalsts valdība norīko valsts institūciju, bet katra dalīborganizācija kontaktinstitūciju.
2. Pastāvīgais birojs var sazināties ar visām šādi norīkotām institūcijām un ar kompetentām starptautiskajām organizācijām.
7.pants:
1. Sesijas, bet sesiju starplaikos Padome, var izveidot īpašas komisijas, lai sagatavotu konvenciju projektus vai lai pētītu visus starptautisko privāttiesību jautājumus, kuri ietilpst Konferences darbības jomā.
2. Sesijas, Padome un īpašās komisijas, cik vien iespējams, darbojas uz vienošanās pamata.
8.pants:
1. Konferences paredzētās izmaksas sadala starp Konferences dalībvalstīm.
2. Dalīborganizācijai netiek prasīts veikt iemaksas Konferences gada budžetā papildus tās dalībvalstu iemaksām, bet tā maksā summu, kuru nosaka Konference, apspriežoties ar dalīborganizāciju, lai segtu papildu administratīvās izmaksas, kas rodas saistībā ar tās dalību.
3. Jebkurā gadījumā Padomes un īpašo komisiju delegātu ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz pārstāvētās dalībnieces.
9.pants:
1. Konferences budžets katru gadu tiek iesniegts apstiprināšanai Diplomātisko pārstāvju padomei Hāgā.
2. Šie pārstāvji arī sadala starp dalībvalstīm izmaksas, kas tām sedzamas saskaņā ar šo budžetu.
3. Šajā nolūkā diplomātiskie pārstāvji tiekas Nīderlandes Karalistes ārlietu ministra vadībā.
10.pants:
1. Izdevumus, kas rodas Konferences kārtējo un ārkārtas sesiju rezultātā, sedz Nīderlandes valdība.
2. Jebkurā gadījumā delegātu ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz attiecīgās dalībnieces.
12.pants:
1. Grozījumi šajos statūtos jāpieņem, vienojoties dalībvalstīm, kas piedalās sanāksmē par vispārīgām lietām un politiku.
2. Šādi grozījumi stājas spēkā attiecībā uz visām dalībniecēm trīs mēnešus pēc tam, kad tos apstiprinājušas divas trešdaļas dalībvalstu saskaņā ar to attiecīgajām iekšējām procedūrām, bet ne agrāk kā deviņus mēnešus kopš to pieņemšanas dienas.
3. 1.punktā minētajā sanāksmē vienojoties var mainīt 2.punktā minētos laika periodus.
13.pants:
Lai nodrošinātu to izpildi, šo Statūtu noteikumi tiks papildināti ar Nolikumu. Nolikumu izstrādā Pastāvīgais birojs un iesniedz apstiprināšanai diplomātiskajai sesijai, Diplomātisko pārstāvju padomei vai Vispārīgo lietu un politikas padomei.
14.panta trešā daļa:
Ja tiek uzņemta jauna dalībniece, Nīderlandes valdība paziņo visām dalībniecēm šīs jaunās dalībnieces pieņemšanas paziņojumu.
15.panta otrā daļa:
Denonsēšanas paziņojumu iesniedz Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrijai vismaz sešus mēnešus pirms Konferences budžeta gada beigām, un tas stājas spēkā minētā gada beigās, bet tikai attiecībā uz dalībnieci, kas par to ir paziņojusi.
Pēc 15.panta ievietot sekojošu tekstu:
Šo statūtu teksti angļu un franču valodās, kuros grozījumi izdarīti........ 200.., ir vienlīdz autentiski.