NATO Parlamentārās asamblejas Rīgas sesija, 28.05.–1.06.2010.

Ar kopīgu domu par ekonomisko un finansiālo drošību, un NATO kā kolektīvās drošības garantu

Vakar, 1.jūnijā, NATO ģenerālsekretārs un Ziemeļatlantijas Padomes priekšsēdētājs Anderss Fogs Rasmusens, kurš bija ieradies uz NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesijas plenārsēdi, tikās arī ar Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru, kā arī piedalījās Valsts prezidenta rīkotajās darba pusdienās un kopīgajā preses īssaietā Foto: VPK

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze NATO PA pavasara sesijas plenārsēdē Rīgā 2010.gada 1.jūnijā:

Godātais NATO Parlamentārās asamblejas prezidenta kungs [Džons Taners],

Godātais Ministru prezidenta kungs [Valdis Dombrovskis],

Godātie Parlamentārās asamblejas delegāti,

ekselences, dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks šodien uzrunāt NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesijas dalībniekus un daudzos viesus no NATO dalībvalstu un asociēto valstu parlamentiem. Šodienas plenārsēde ir gan centrālais sesijas notikums, gan arī noslēgums vairāku dienu intensīvam darbam, ko sesijas delegāti veica komiteju un politisko grupu sanāksmēs, kā arī NATO–Krievijas Parlamentārajā komitejā.

Deputātiem no vairāk nekā četrdesmit pasaules valstīm šajās dienās ir bijusi iespēja kopīgi un atklāti spriest par galvenajiem izaicinājumiem pasaules drošībai 21.gadsimtā. Šodien Rīgā ir sapulcējušies daudzi nozares eksperti un ietekmīgi politiķi.

Esmu pārliecināts, ka 2010.gada NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesija kārtējo reizi ir apliecinājusi šā parlamentārā foruma nozīmīgumu un tā dos vērā ņemamu ieguldījumu globālajā diskusijā par aizsardzības un drošības politikas jautājumiem.

Es vēlos pateikties visiem asamblejas delegātiem, valdību, nevalstisko organizāciju un akadēmisko aprindu pārstāvjiem, kas aktīvi iesaistījās komiteju diskusijās, un aicinu uz tikpat radošu un spraigu diskusiju arī šīs noslēguma plenārsēdes laikā.

Godātie asamblejas delegāti!

NATO Parlamentārā asambleja Latvijā tiek rīkota gadā, kad mūsu valstī tiek atzīmēta valstiskuma atjaunošanas divdesmitā gadskārta. Par godu šim notikumam asamblejas delegāti kā suvenīru saņēma sudraba monētu, kas veltīta Latvijas neatkarības atjaunošanai 1990.gada 4.maijā. Mēs vēlējāmies, lai mūsu viesi, uzturoties Latvijā, labāk izprot mūsu valsts svarīgākos notikumus, saprot šā reģiona sarežģīto vēsturi un to, kāpēc drošības jēdziens bija un vienmēr būs mūsu uzmanības centrā.

	Vakar, NATO Parlamentārās asamblejas (NATO PA) prezidijā (no kreisās), vadot pavasara sesijas plenārsēdi: NATO PA ģenerālsekretāra vietnieks politikas jautājumos Zaharijs Seldens, NATO PA ģenerālsekretārs Deivids Hobss, NATO PA prezidents Džons Taners, NATO PA prezidenta padomnieki Maiks Henesijs un Vincents Vivs; Kopējā gandarījumā par labi paveiktu darbu (no kreisās): Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Juris Maklakovs, aizsardzības ministrs Imants Lieģis, ārlietu ministrs Aivis Ronis un NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Vaira Paegle Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pirms tikai nedaudz vairāk kā divdesmit gadiem Latvijas vārds nebija atrodams vairumā pasaules karšu. Mūsu valsts iedzīvotāji līdzās citu Centrālās un Austrumeiropas valstu iedzīvotājiem bija pakļauti totalitāram, komunistiskam diktātam un plānveida ekonomikas eksperimentiem. Taču tas nespēja mūsu cilvēkos izdzēst ilgas pēc neatkarības un brīvības.

Tāpat kā visus šos gadus mūsu valsts galvenais simbols – Brīvības piemineklis – cēli slējās Rīgas centrā, tāpat arī brīvības ideja cilvēku prātos nekad neizzuda. Alkas pēc neatkarības, cilvēka pamattiesībām un vēlme atgriezties demokrātisko Eiropas valstu saimē bija dzinulis lielām pārmaiņām.

Jau pavisam drīz pēc neatkarības atgūšanas Latvija par saviem stratēģiskajiem mērķiem izvirzīja dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un iestāšanos Eiropas Savienībā. Lai to panāktu, bija nepieciešams nodrošināt visaptverošu politisko atbalstu un visu pieejamo resursu konsolidāciju. Salīdzinoši īsā laikā Latvija veica tik apjomīgas reformas, kādas citās valstīs tika īstenotas vairāku gadu desmitu laikā. Mūsu mērķis bija viennozīmīgs – mums turpmāk jādzīvo drošībā un mierā, demokrātiskā un plaukstošā valstī.

Šogad Latvija var atskatīties uz sešu gadu dalības pieredzi Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Ar savu pieredzi mēs jau varam dalīties ar citām partnervalstīm. Esam ieguvuši NATO drošības garantijas, taču vienlaikus esam bijuši gatavi uzņemties arī atbildību par savām saistībām un sniegt ieguldījumu alianses attīstībā. Visupirms tā ir mūsu līdzdalība misijās, kuras alianse ir uzņēmusies. Tie ir mūsu karavīri, kas līdzās citu dalībvalstu un partnervalstu karavīriem piedalās starptautiskajās operācijās ārvalstīs.

Šodien vēlos pateikties tiem, kuri mūsu visu nākotnes un drošības vārdā pilda sev uzticētos sarežģītos pienākumus tik tālu prom no mājām. Taču liela atbildība ir jāuzņemas arī mums – politiķiem. Mums ir jāspēj adekvāti reaģēt uz izmaiņām ģeopolitiskajos procesus, mums ir jāspēj piedāvāt risinājumi tam, kā aliansei vislabāk stāties pretī tādiem drošības izaicinājumiem kā starptautiskais terorisms, energopiegāžu drošība, pirātisms un kiberterorisms. Tāpēc es gribētu īpaši uzsvērt NATO Parlamentārās asamblejas lomu, kas šogad atzīmē savas pastāvēšanas piecdesmit piekto gadadienu.

Alianses parlamentārā dimensija ne tikai stiprina dalībvalstu vienotību un palīdz nodrošināt parlamentāro pārraudzību drošības un aizsardzības jautājumos. Parlamentārā asambleja mūsdienās ir kļuvusi par forumu, kurā tiek meklēti risinājumi visaktuālākajām problēmām. To apliecina arī šīs sesijas laikā izskatītie ziņojumi un spraigās diskusijas par tiem.

Šodien plenārsēdē mēs diskutēsim par diviem svarīgiem jautājumiem, kas alianses dienaskārtībā pašreiz ir uzmanības centrā. Asamblejas viesiem būs iespēja uzklausīt un iztaujāt Afganistānas aizsardzības ministru par aktuālo situāciju valstī un šajās dienās notiekošo “miera padomi” – nacionāla līmeņa sanāksmi, kas pulcēs visus varas pārstāvjus.

NATO misija Afganistānā daudzām šeit pārstāvētajām valstīm šobrīd ir galvenā bruņoto spēku prioritāte. Taču līdztekus jautājumam par militāro iesaisti ir jārunā par Afganistānas valsts attīstību, ekonomisko izaugsmi un administratīvās kapacitātes celšanu. Un šajā aspektā, manuprāt, būtisks ir šeit pārstāvēto valstu parlamentāriešu ieguldījums.

Rīgas sesija ir nozīmīga arī ar to, ka NATO ģenerālsekretārs mums prezentēs NATO Stratēģiskās koncepcijas ekspertu grupas priekšlikumus. NATO stratēģiskajai koncepcijai ir jākļūst par NATO pārmaiņu instrumentu, par šīs pasaulē lielākās kolektīvās aizsardzības organizācijas atbildi mūsdienu drošības izaicinājumiem.

NATO dalībvalstu parlamentu deputāti jau 16.aprīlī ģenerālsekretāram iesniedza savus priekšlikumus par to, kas būtu jāiekļauj šajā dokumentā. Šodien mums būs iespēja dzirdēt Rasmusena kunga izklāstu, kāda būs tālākā koncepcijas izstrādes gaita.

Manuprāt, ir būtiski, lai turpmākais konsultāciju process būtu strukturēts un caurspīdīgs un gada nogalē Lisabonas samitā NATO valstu un valdību vadītāji pieņemtu dokumentu, kas stiprina alianses vienotību, kas stiprina transatlantiskās saites, kas papildus tādām šīs militārās organizācijas pamatvērtībām kā Ziemeļatlantijas līguma 5.pants spēj piedāvāt jaunus risinājumus, jaunus sadarbības modeļus.

Dāmas un kungi!

NATO spēks ir rodams spējā pārveidoties. Un NATO Parlamentārā asambleja bieži ir šīs pārmaiņas veicinājusi. Mēs joprojām augstu novērtējam to, ka Parlamentārā asambleja bija tā, kas savulaik pozitīvi lēma un ietekmēja gala lēmumu par jaunu valstu, tai skaitā Latvijas, uzņemšanu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.

Uzņemot sesijas viesus mūsu zemē, mēs šajās dienās varam apliecināt, ka augstu vērtējam šo lēmumu. Mēs varam parādīt, ka Latvija grib un var dot savu ieguldījumu alianses attīstībā un pasaules drošībā.

Es vēlos pateikties visiem sesijas organizatoriem – NATO Parlamentārās asamblejas starptautiskajam sekretariātam, Latvijas Republikas Saeimas darbiniekiem, un daudzajiem brīvprātīgajiem, kas ir ieguldījuši lielu darbu, lai šī sesija noritētu veiksmīgi.

Sesijas programmu mēs veidojām tā, lai viesiem būtu iespēja iepazīt mūsu valsts vēsturi, kultūras mantojumu un gadsimtiem koptās tradīcijas. Iepazīt ne tikai galvaspilsētas Rīgas vairāk nekā 800 gadus seno vēsturi, bet arī gūt iespaidus no Latvijas novados glabātajām skaistākajām un nozīmīgākajām vērtībām. Es ceru, ka ikkatrs no viesiem sev līdzi paņems vislabākās atmiņas par Latviju, lai vēlreiz šeit atgrieztos baudīt mūsu viesmīlību, Latvijas pilsētu skaistumu un neskartās dabas šarmu.

Es vēlos pateikties visiem viesiem no tuvām un tālām zemēm par dalību 2010.gada NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesijā Rīgā. Novēlu veiksmīgu un radošu turpmāko plenārsēdes darbu. Lai tā stiprina aliansi, lai tā vairo mieru un drošību pasaulē. Lai tā rada drošības sajūtu mums visiem.

Paldies!

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis NATO PA pavasara sesijas plenārsēdē Rīgā 2010.gada 1.jūnijā:

Godātais Parlamentārās asamblejas prezidenta kungs [Džons Taners]!

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs [Gundars Daudze]!

Godātie ministri, godātie deputāti!

Ekselences, dāmas un kungi!

Esmu priecīgs par šo vienreizējo iespēju uzrunāt tik daudzu valstu pārstāvjus šeit, Rīgā. Savā veidā šī sanāksme simbolizē valstu atvērtību un sadarbību, stabilitāti un drošību, kas mums – pirms 20 gadiem atdzimušai valstij toreiz nemaz nelikās tik pašsaprotams. Jūsu klātbūtne Rīgā un mūsu kopīgā sadarbība starptautiskās drošības vairošanā apliecina, ka Latvija ir izvēlējusies pareizo ārpolitisko virzību – dalību transatlantiskajā aliansē.

Sešu gadu laikā, kopš Latvija ir NATO dalībvalsts, mēs esam panākuši Latvijas turpmākai attīstībai nepieciešamo ārējās drošības līmeni, solidaritātes ar sabiedrotajiem sajūtu un psiholoģiskā komforta sajūtu. Tas liecina tikai par vienu, ka salīdzinoši īsā laikā ar pašu spēkiem, ar draugu un sabiedroto atbalstu ir panākts viens no diviem galvenajiem Latvijas politiskajiem mērķiem – mūsu valsts un visu tās iedzīvotāju drošība.

Latvijas pievienošanās NATO stiprināja valstiskās neatkarības neatgriezeniskumu, atbilda pašas Ziemeļatlantiskās alianses interesēm, kā arī kopumā bija nozīmīgs solis Eiropas drošības un stabilitātes veicināšanā. Par šādu pozitīvo ietekmi liecina nemainīgi augstais sabiedriskās domas atbalsts Latvijas dalībai NATO. Tas saglabājas nemainīgi augsts, neskatoties uz karavīru upuriem, kurus mums ir nācies nest starptautiskajās operācijās. Visu sešu gadu laikā dalību NATO stabili atbalsta vairāk par pusi un līdz divām trešdaļām Latvijas iedzīvotāju.

Otrkārt, aliansei ir spēcīga transatlantiska saite starp Ameriku un Eiropu, kas nodrošina NATO spēku un vitalitāti. Nekļūdīšos, ja teikšu, ka šī transatlantiskā saite, kas sakņojas NATO dalībvalstīm kopīgajās vērtībās un gatavībā tās aizsargāt, ir spēcīgākais aliansi vienojošais faktors. Transatlantiskās saites noturība ļauj mums risināt drošības jautājumus arī aiz NATO robežām.

Treškārt, pati alianse politiskajā un militārajā ziņā turpina dinamiski piemēroties pastāvīgi notiekošajām starptautiskajām pārmaiņām. Spēja mainīties līdzi starptautiskās drošības videi ir apliecinājums/garantija, ka NATO dalībvalstis arī nākotnē spēs atrast labākos paņēmienus un radīt nepieciešamās spējas savas drošības nosargāšanai. Par alianses politisko dinamismu liecina 20 gadu laikā uzsāktā sadarbība ar visām eiroatlantiskās telpas valstīm un ar citām valstīm visā pasaulē.

Ceturtkārt, alianse kļūst arvien stiprāka arī starptautiski – to pierāda vairāku Eiropas valstu vēlme iestāties NATO un arī palielinās to valstu loks ārpus Eiropas, kuras vēlas ciešāk sadarboties ar aliansi, piemēram, Afganistānā vai citās operācijās. Šo valstu loks ir paplašinājies līdz Āfrikai dienvidos, Austrālijai austrumos un Dienvidamerikai rietumos, tas ietver arī Krieviju. Alianses pievilkšanas spēks joprojām ir milzīgs.

Dārgie viesi!

Šī – pēc NATO samita 2006.gadā – ir otrā NATO augsta līmeņa sanāksme Rīgā. Tikai šoreiz tā notiek kopā ar partneriem, kas demonstrē Latvijas un alianses atvērtību plašai sadarbībai drošības stiprināšanā.

Man kā izpildvaras pārstāvim ir tas gods un esmu pateicīgs par iespēju uzrunāt NATO Parlamentāro asambleju, lai nodotu trīs galvenos vēstījumus. Pirmkārt, manas valsts – Latvijas – drošība un labklājība ir piedzīvojusi milzīgu izaugsmi pēdējo 20 gadu laikā, kad radās plašākas sadarbības un integrācijas iespējas Eiroatlantiskajā saimē. Tātad mēs esam kļuvuši drošāki, pateicoties jūsu valstu sadarbībai ar mums. Latvija turpinās sadarboties ar Eiropas un citām valstīm, lai turpinātu drošības nostiprināšanu Eiropā, kā arī aiz tās robežām citur pasaulē.

Otrkārt, dažādojoties draudu avotiem, kā arī diversificējoties valstu izpratnei par draudiem, ir nepieciešams saglabāt alianses vienotību. Vienotības stiprināšanai ir nepieciešams ciešāks dialogs starp dalībvalstīm un partneriem, starp nacionālām valdībām un parlamentiem, kā arī starp vēlētajiem pārstāvjiem un sabiedrību. Latvija vēlas nostiprināt alianses solidaritāti un vienotību, saskaroties ar 21.gadsimta drošības izaicinājumiem. Tāpēc uztveru to kā īpašu atbildību un iespēju uzrunāt jūs – tautas vēlētus pārstāvjus, lai veicinātu šīs vienotības nostiprināšanos valdību, parlamentu un sabiedrību līmenī.

Treškārt, alianses sadarbība ar partneriem nekad nav bijusi tik plaša, cik plaša tā ir pēc paplašināšanās. Tas nozīmē, ka NATO ir nozīmīga ne tikai tās dalībvalstīm, bet arī plašam valstu lokam ārpus NATO. Un tas ir saprotams. Pasaulē notiekošie politiskie, ekonomiskie, klimatiskie procesi ir kļuvuši saistītāki, savstarpēji atkarīgāki un līdz ar to pasaule – vienotāka. Jaunie draudi ir pārnacionāli un arī pārinstitucionāli. Par to mēs pārliecinājāmies ne tikai cīņā pret terorismu Afganistānā, bet arī ierobežojot masu iznīcināšanas ieroču izplatību, pirātismu, pārvarot klimata izmaiņu radītās sekas, risinot enerģijas pieejamības jautājumu, kā arī pasaules finanšu krīzes un ekonomiskās recesijas situācijā. Neviena valsts nav tik liela, lai viena pati varētu atrisināt kādu no globālajiem izaicinājumiem, un neviena valsts nav tik maza, lai šīs problēmas to neskartu. Tāpēc Latvija kā NATO dalībvalsts vēlas paplašināt un stiprināt sadarbību ar partnervalstīm.

Dāmas un kungi!

Minētos trīs uzstādījumus Latvija īstenos, ņemot vērā NATO ietvaros notiekošo stratēģisko pārskatu, kas noteiks alianses mērķus un uzdevumus 21.gadsimtam. Vienlaikus, lūkojoties tālākā nākotnē, mēs nevaram abstrahēties no šābrīža alianses svarīgākā operacionālā jautājuma – atbalsta Afganistānas valdībai drošības, pārvaldības un ekonomiskās attīstības jomā. Savukārt gan mūsu visu kopējie panākumi Afganistānā, gan NATO efektivitāte nākotnē ir atkarīga no šiem mērķiem atvēlētajiem resursiem un no ekonomiskās un finansiālās situācijas kopumā. Spēja sabalansēt īstermiņa finansiālās iespējas, operacionālās vajadzības ar ilgtermiņa uzstādījumiem noteiks, cik stipri, vienoti un efektīvi alianse spēs funkcionēt pēc tam, kad ekonomiskā krīze būs pārvarēta un situācija Afganistānā būs stabilizēta.

Finanšu krīze un ekonomiskā lejupslīde atstāja iespaidu uz budžeta izdevumiem un programmām daudzās valstīs, arī Latvijā. Jostas savilkšana skāra sociālās, izglītības, aizsardzības jomas. Tomēr, lai kādi ekonomiskie satricinājumi notika Latvijā, mēs apzinājāmies, ka tie nedrīkstēja būtiski ietekmēt mūsu spējas turpināt ārpolitiskās aktivitātes. Tie nedrīkstēja negatīvi ietekmēt līdzdalību svarīgajās starptautiskajās operācijās un misijās. Mēs apzinājāmies, ka turpināt sniegt palīdzību citiem tad, kad pašiem ir grūti, ir grūta, bet vispareizākā rīcība/izvēle. Latvijas ekonomiskās lejupslīdes apstākļos mēs uzskatījām, ka ir svarīgi palikt uzticīgiem saviem starptautiskajai sabiedrībai dotajiem solījumiem. Tagad mēs ceram, ka starptautiskā sadarbība un savstarpējās saiknes krīzes rezultātā kļūs tikai stiprākas.

Valsts aizsardzība un drošība ir domāšana ilgtermiņā, un līdz šim esam spējuši arī darbos apliecināt ilgtermiņa nodomu nemainību mūsu sabiedrotajiem. Tādā veidā esam nostiprinājuši sabiedroto saites ar mums. Tam visredzamākais un vislabākais apstiprinājums ir NATO valstu veiktā Baltijas valstu ikdienas gaisa telpas patrulēšana. Tas atbilstu mūsu drošības interesēm.

Šobrīd var teikt, ka dziļākais krīzes posms jau ir aiz muguras, esam veikuši būtisku budžeta izdevumu struktūras pārskatīšanu un to samazināšanu, kā arī nepieciešamās reformas atsevišķās jomās. Daudziem iedzīvotājiem mūsu valstī ir bijušas sāpīgas pārmaiņas, tomēr lielākā daļa apzinājās, ka bez ievērojamiem taupības pasākumiem ekonomiku sabalansēt nebūtu iespējams. Esmu pateicīgs Latvijas iedzīvotājiem par izpratni un atbalstu, par spēju mobilizēties krīzes pārvarēšanai. Esmu pārliecināts, ka mūsu kopīgā pieredze krīzes pārvarēšanā radīs iedvesmu citām valstīm, kuras šobrīd pārdzīvo līdzīgas šķietami nepārvaramas grūtības.

Šodien jau ar zināmu optimismu varam teikt, ka esam palielinājuši eksportspējīgo nozaru lomu ekonomikas struktūrā un salīdzinoši īsā laika sprīdī būtiski uzlabojuši ārējās tirdzniecības balansu. Protams, ka krīzi mēs nepārvarējām vieni. Tas nebūtu iespējams, ja mums nepalīdzētu Eiropas Savienības valstis un starptautiskie aizdevēji. Ekonomiskā krīzē saņemtais atbalsts mūsu valstij vēlreiz ļāva novērtēt, ko nozīmē būt ES un NATO dalībvalstij.

Dāmas un kungi!

Afganistānas drošība un nākotne ir cieši saistīta ar Eiropas, tai skaitā arī Latvijas drošību. Mēs gribam stiprināt savu ilgtermiņa drošību, un Afganistānas gadījumā tas nozīmē, ka ir nepieciešama mūsu ilgtermiņa palīdzība. Esmu tikko atgriezies no vizītes Afganistānā un ar savām acīm pārliecinājos, cik apjomīgs un visaptverošs ir starptautiskās sabiedrības līdzdalības līmenis valsts atjaunošanā. Tāpat es pārliecinājos, ka drošība, pārvaldes spēja un ekonomisko pamatu izveidošana joprojām ir nopietns izaicinājums gan Afganistānas tautām, gan reģiona valstīm, gan starptautiskajai sabiedrībai. Ikviena līdzdalības formai ir nozīme. Mēs nevaram atļauties atstāt iesākto darbu pusratā. Mēs turpināsim Afganistānai palīdzēt. Mēs vairākkārt starptautiskajos forumos esam apliecinājuši savu nodomu nopietnību un apliecinām tos šeit vēlreiz.

Par Latvijas uzņemto saistību nopietnību liecina arī fakts, ka, mūsmāju ekonomiskās krīzes apstākļos ievērojami samazinot aizsardzības izdevumus, mēs tomēr esam saglabājuši iepriekšējo dalības ISAF operācijā līmeni. Arī krīzes apstākļos Latvijas devums ISAF operācijā ir viens no augstākajiem per capita izteiksmē. Protams, ne jau skaitļiem šeit ir izšķirošā nozīme. Ir svarīgi, lai katrs ar savu devumu – lielu vai mazu – reāli veicinātu Afganistānas nostiprināšanu.

Kā zinām, viens no svarīgākajiem Afganistānas valdības uzdevumiem ir drošības spēku izveidošana. Latvija palīdz arī šajā jomā. Latvija ir mazākā valsts, kura ir izveidojusi savu operacionālo Afganistānas drošības spēku apmācības vienību. Tā savus uzdevumus [kopā ar ASV] jau trešo gadu pilda visnemierīgākajā Afganistānas daļā – pie robežas ar Pakistānu.

Pēc savas vizītes Afganistānā un tikšanās ar mūsu karavīriem es gribētu izmantot iespēju vēlreiz publiski pateikties visiem dienējušajiem karavīriem un civilajiem ekspertiem un viņu ģimenēm Latvijā par psiholoģisko un morālo atbalstu, veicot Latvijai un kopējai drošībai tik svarīgo un bīstamo dienestu. Paldies jums!

Pieminot Pakistānu, ir jāpiemin arī sadarbība reģionā. Terorisms nav īpaša Afganistānai raksturīga problēma, tā ir reģiona problēma. Un to var sekmīgi risināt tikai visam reģionam kopā. Mums – Baltijas valstij – ir sava ļoti pozitīvā reģionālās sadarbības pieredze visos līmeņos, un šī pieredze saka, ka dialogā un praktiskajā plāksnē kopīgiem spēkiem var atrisināt daudzas problēmas. Šī sadarbība, cita starpā, izpaužas arī Afganistānā, kur mēs esam vienā provinces atjaunošanas vienībā ar Norvēģiju.

Viens no šā brīža nozīmīgākajiem Afganistānas valdības darbiem ir radīt apstākļus līdz šim karojošo pušu samierināšanai. Bez samierināšanās un karojošo elementu atgriešanās (reintegrācijas) sabiedrībā nebūs iespējams sasniegt drošību, kas ir svarīgs priekšnoteikumus arī ekonomisko pamatu radīšanai. Mēs liekam lielas cerības uz vienlaikus ar NATO PA notiekošo Loya Jirga sapulci, lai gan apzināmies, ka sagaidīt ātrus rezultātus nebūs iespējams. Būs vajadzīgs ilgstošs process, bet galvenais ir panākt, lai visas puses ir iesaistītas, neviens nav atstāts ārpus procesa un tiktu radīti vajadzīgie priekšnoteikumi noturīgai/patiesai samierināšanai.

Nekad Afganistānai nav bijusi pievērsta tik liela starptautiskā uzmanība, kā tas ir šobrīd. Līdz šim nav bijis labāks brīdis (momentum), lai politiskos, militāros, ekonomiskos un attīstības palīdzības resursus pārvērstu reāli taustāmos rezultātos. Mēs ceram, ka šogad būs provinces, kurās būs radīti atbilstošie apstākļi reālai varas nodošanai (transition) afgāņu rokās. Tas būtu nopietns pavērsiens, kuru varētu atzīmēt Lisabonā notiekošajā NATO samitā novembrī.

Līdz Lisabonas samitam NATO dalībvalstis būs nopietni izanalizējušas gaidāmos 21.gadsimta izaicinājumus un noteikušas parametrus alianses darbībai šo draudu novēršanā. Kopš Latvijas iestāšanās NATO tā ir pirmā visaptverošā stratēģiskā diskusija par alianses mērķiem, pamatuzdevumiem un tālāko virzību. Jāsaka, ka mēs esam apmierināti ar līdzšinējās diskusijas gaitu. Nav šaubu, ka alianse saglabās līdzšinējo pamatuzdevumu – dalībvalstu brīvības un drošības garantēšana.

Papildus šim uzdevumam ir jāatrod pareizā pieeja, kā pozitīvā veidā ietekmēt mainīgo drošības vidi, kuru raksturo asimetrisko draudu klātesamība. Apdraudējums, ko var radīt jaunie draudi, vairs nav atkarīgs tikai no robežu stiprības vien. Ir jāmeklē atbildes uz jaunajiem draudiem – klimata izmaiņu radītā ietekme, pretraķešu aizsardzības jautājums, atsevišķi enerģijas drošības aspekti, kiberdrošība u.c.

Spriežot pēc pirmajiem rezultātiem – ekspertu grupas ziņojuma NATO ģenerālsekretāram, jau sākotnējā diskusijā ir izkristalizējusies laba formula, kas kodolīgi raksturotu alianses darbības formulu turpmākajām desmitgadēm: garantēta drošība – dinamiska sadarbība (assured security – dynamic engagement).

Šī Latvijai izklausās ilgtspējīga filozofija, un es ceru, ka par to Lisabonas samitā varēs vienoties visas dalībvalstis. Šīs kodolīgi izteiktās filozofijas pamatjēgu mēs saprotam tā, ka dalībvalstu drošības praktiska nostiprināšana ļaus visām 28 valstīm ar lielāku paļāvību piedalīties drošības risku novēršanā aiz mūsu robežām. Un no otras puses – preventīva sadarbība ar visām NATO partnervalstīm un citām trešajām valstīm asimetrisko draudu mazināšanā ļaus novērst krīžu izcelšanos un tādējādi stiprinās pašu alianses dalībvalstu drošību. Manuprāt, alianses tradicionālo spēju saglabāšana un atvērtība plašākai sadarbībai ir laba filozofija, kas atbilst NATO valstu un klātesošo partnervalstu interesēm.

Alianse vēl nav izsmēlusi dalībvalstu un starptautiskās drošības vairošanas iespējas, un tāpēc ir jāturpina tās solidaritātes stiprināšana un operacionālo spēju vairošana. Latvija turpinās piedalīties šajā darbā. Latvijas pamata intereses attiecībā pret NATO – alianses politiskā vienotība un operacionālo spēju palielināšanās – saglabājas nemainīgas. Tās stiprina aliansi. Tās ir svarīgs priekšnoteikums, lai aliansei būtu stipras partnerattiecības. Tas stiprinātu Latvijas un visu mūsu kopējo drošību.

Pateicos par uzmanību!