Ministru prezidents:

Turpinājums

no 1.lpp.

- "Rīgas miesniekā" iedziļinoties gaļas pārstrādes problēmās

Uzņēmumā strādā 300 darbinieku. 1997. gadā saražojām 9212 tonnu gaļas izstrādājumu, pagājušajā gadā produkcijas apjoms bija 7194 tonnas. Pērn 2572 tonnas cūkgaļas ir pārstrādātas liemeņos. No tām 1618 tonnas bija ievestas no Igaunijas un 954 tonnas iepirktas tepat Latvijā no vietējiem cūkgaļas ražotājiem. 1998. gada decembrī uzņēmumā liemeņos pārstrādāti 112 625 kilogrami cūkgaļas, tajā skaitā 36 733 kilogrami no Igaunijas un 75 895 kilogrami no Latvijas. Tātad pērnā gada decembrī pārstrādātā Latvijā ražotā cūkgaļa ir 36,5 procenti no kopējā uzņēmumā izmantotā cūkgaļas apjoma. Mēs apgūstam Somijas kolēģu pieredzi pārstrādes tehnoloģijas attīstībā. Pērn oktobrī bijām pirmie, kuri Latvijā vārīto desu ražošanā sāka izmantot standartizētus gaļas maisījumus ar noteiktu ūdens, tauku un proteīna saturu. Šādu izejvielu var ražot tikai Rakveres gaļas kombinātā, jo tur ir vienīgā šāda iekārta Baltijas valstīs.

Diemžēl vietējā tirgus apjoms Latvijas gaļas izstrādājumu ražotājiem samazinās, tā ir ne tikai "Rīgas miesniekā", bet arī "Lido", kombinātā Tukumā un citur valstī, jo nepārtraukti palielinās iekšējā tirgū importētās produkcijas daudzums.

Arī presē uzsver, ka notiek pārāk liels Igaunijas cūkgaļas imports uz Latviju. Jā, uz Latviju importē Rakveres gaļas kombinātā kautas cūkas.Turklāt tur ir modernas iekārtas, lai noteiktu liesās gaļas daudzumu cūkas kautķermenī, turpretī Latvijā tādas vēl tikai plāno iegādāties.

Gribu minēt dažus faktus par cūkgaļas ražošanu Latvijā. 1998. gada jūlijā valstī reģistrētajās 75 377 saimniecībās audzēja 438 801 cūku, taču 29 614 cūku audzētājiem bija tikai divi barokļi. Tikai 79 saimniecībās cūku skaits ir no 200 līdz 2000 cūkām. 2000 cūku ir vienīgi 14 saimniecībās. Jāpiebilst, ka cūkgaļas tirgū mēnesī patēriņam nepieciešamas 3500 tonnas, bet gadā vidēji 42 000 tonnu. Pašu ražotāji mēnesī realizē 2600 tonnu, gadā - 31 200 tonnu jeb 74,3 procentus no nepieciešamā apjoma. Ekstra kategorijas cūkgaļa mēnesī ir tikai 150 tonnu, bet gadā - 1800 tonnu. 1. un 2. kategorijas cūkgaļu mēnesī realizē 2450, bet gadā - 10 800 tonnu apjomā. Kopumā importē 900 tonnu mēnesī un 10 800 tonnu gadā jeb 25,7 procentus no nepieciešamā. Jāteic gan, ka reāli tirgus apjomi varētu būt līdz 5000 tonnu mēnesī. Patlaban cūkgaļas cena paaugstinās Eiropas valstīs, arī Somijā, Zviedrijā un Igaunijā. Nedaudz gaļas cena pieaug arī mūsu vietējā tirgū, taču gada nogalē pieaudzis ir cūkgaļas imports no Vācijas.

Problēmas ir gaļas tirgus attīstībā, cūkgaļas ražošanā un pārstrādes attīstībā. Jāpalielina cūkgaļas ražošanas efektivitāte, izkopjot šķirnes, uzlabojot turēšanas apstākļus un ēdināšanu, lai mazāk ražotu speķi un taukus. Uzskatu, ka mums valstī nav argumentētu datu par gaļas patēriņa tirgus apjomiem. Netiek veikti pētījumi par tirgus attīstības tendencēm. Mēs joprojām cenšamies novērst tikai sekas. Nav arī ar likumu noteikta mehānisma gaļas tirgus regulēšanai. Tāpat nav noteikta cūkkopības vieta Latvijas lauksaimniecības politikā. Protams, prioritāte pieder piena lopkopībai, taču nākamajām nozīmīguma ziņā vajadzētu būt cūkkopībai un graudkopībai. Jācenšas izveidot ES prasībām atbilstošus lopu audzēšanas kompleksus. Tāpat nepieciešamas ES prasībām atbilstošas lopkautuves un gaļas pārstrādes uzņēmumi. Ļoti nepieciešamas iekārtas liesās gaļas sastāva noteikšanai. Pagaidām Igaunijā ražotā cūkgaļa ir ievērojami kvalitatīvāka nekā pie mums.

Savu viedokli izteica arī Ministru prezidents Vilis Krištopans:

- Esmu ieradies uzņēmumā, lai iepazītos ar ražošanu un apjomiem, dzirdētu pārstrādātāju filozofiju. Es labprāt tiktos ar visiem gaļas ražotājiem. Labi būtu, ja pie viena sarunu galda tiktos izejvielu ražotāji un pārstrādātāji. Valdībai, protams, šī problēma būs jāpēta. Ceru arī, ka drīz mums būs ilgtermiņa zemkopības ministrs un tad jau lietas ies uz priekšu. Patlaban secinājumus negribu vēl izdarīt. Valdība neiejauksies gaļas pārstrādātāju un ražotāju attiecībās. Par prioritārām uzskatu patērētāju intereses. Divās frontēs nevar dalīties, Baltijā jāveicina vienotas telpas izveide ne tikai gaļas ražotājiem un pārstrādātājiem, bet arī brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas izpratnē. Krievijas ekonomiskās krīzes dēļ Latvija un citas Eiropas valstis ir zaudējušas Austrumu tirgu, taču esmu pārliecināts, ka tas drīz tiks atgūts. Latvijas priekšrocība ir salīdzinoši nelielais attālums līdz Krievijai. Pārrunās ar Igaunijas premjerministru gribu apspriest arī darbaspēka plūsmas telpu starp Latviju un Igauniju, lai abām valstīm un visā Baltijā veidotos šajā jautājumā vienota politika.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs Vents Balodis norādīja, ka zaudējumi ir bijuši ne tikai gaļas ražotājiem, bet arī pārstrādātājiem. Tas nozīmē, ka visiem jāstrādā kopīgi, jāizvēlas pareizais virziens un tas jāpasaka jaunajai valdībai.

Savukārt Veterinārā departamenta direktors Jāzeps Rimeicāns atgādināja, ka pats būtiskākais konkurētspējas paaugstināšanai ir kvalitatīvas gaļas ražošana par zemākām izmaksām, tāpat arī jāpastiprina ir produkcijas drošības un uzturvērtības kontrole. To izšķir ne tikai pārstrāde un tās ieviestā receptūra, bet arī izejvielu ražotāji.

Astra Salcēviča,

"LV" lauksaimniecības nozares

virsredaktore

Pārrunājot gaļas ražotāju un piegādātāju problēmas: Rakveres gaļas kombināta pārstāvis Uno Valners, a/s "Rīgas miesnieks" ģenerāldirektors Andris Ņikitins, Ministru prezidents Vilis Krištopans un zemkopības ministra p.i. Vents Balodis

Ministru prezidents, iepazīstoties ar akciju sabiedrības "Rīgas miesnieks" produkciju un ražotnēm Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Likumprojekts