Revīzijas akts par kārtību, kādā tiek aprēķināts un nomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis no fiziskajām personām, kuras nodarbojas ar koksnes realizāciju (eksportu vai arī vietējā tirgus ieņēmumiem), par 1995. gadu un 1996. gada 9 mēnešiem Valsts ieņēmumu dienestā un tam pakļautajās struktūrvienībās

Rīgā 1996. gada 11. novembrī

Pamatojoties uz 1993. gada 28. oktobra likumu “Par Valsts kontroli” un saskaņā ar 1996. gada 4. oktobra Valsts budžeta revīzijas departamenta revīzijas uzdevumu Nr. 5.1–2–211/34, revīziju par kārtību, kādā tiek aprēķināts un nomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis no fiziskajām personām, kuras nodarbojas ar koksnes realizāciju (eksportu vai arī vietējā tirgus ieņēmumiem), par 1995. gadu un 1996. gada 9 mēnešiem Valsts ieņēmumu dienestā un tam pakļautajās struktūrvienībās veica LR Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta rajonu valsts revidenti vecākās valsts revidentes V. Frišmanes vadībā, piedaloties valsts revidentiem L. Grīnbergai, J. Priedei, J. Zaščinskim un valsts revidenta vecākai palīdzei L. Siņicai un valsts revidenta palīdzei I. Kovbasjukai.

Revīzijā piedalījās un paskaidrojumus sniedza LR Valsts ieņēmumu dienesta rajonu nodaļu direktori un daļu vadītāji.

Revīzija sākta 1996. gada 4. oktobrī un pabeigta 1996. gada 20. oktobrī, apkopojot LR Valsts ieņēmumu dienesta trīsdesmit triju rajonu nodaļu revīzijas materiālus.

Revīzijā konstatēts:

Fizisko personu, kas pakļautas aplikšanai

ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, neieturot nodokli

pie ienākuma izmaksas, uzskaite un atskaite

Uzskaite par uzņēmumu, iestāžu, organizāciju, uzņēmējsabiedrību izmaksātiem ienākumiem, kas pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, neieturot nodokli pie ienākuma izmaksas, konkrēti, par koksnes (malkas, papīrmalkas, apaļkoka, lietkoksnes u.c.) pārdošanu LR Valsts ieņēmumu dienesta rajonu nodaļās ir iekārtota saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Latvijas Republikas Finansu ministrijas instrukciju Nr. 9–n par Latvijas Republika likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” piemērošanu.

Šīs instrukcijas 4. pielikumā noteikts, ka “Ziņas” par uzņēmumu, iestāžu, organizāciju, uzņēmējsabiedrību izmaksātiem ienākumiem, kas pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, neieturot nodokli pie ienākuma izmaksas, sastāda juridiskās personas — uzņēmumi, iestādes, organizācijas un iesniedz ik mēnesi ne vēlāk kā nākošā mēneša 15. datumā Nodokļu inspekcijai pēc uzņēmuma, iestādes, organizācijas atrašanās vietas, uzrādot “Ziņās” personas, kurai izmaksāts par nodotajiem kokmateriāliem, visus nepieciešamos rekvizītus:

— personas kodu;

— fiziskās personas vārdu, uzvārdu;

— dzīves vietu un kodu;

— izmaksas summu latos u.c.

Revīzijā konstatēts, ka Pārskatu un deklarāciju daļu darbu bieži vien apgrūtina uzņēmējsabiedrību iesniegto “Ziņu” pēc 4. pielikuma zemā kvalitāte, t.i., netiek uzrādīti uzņēmējsabiedrību reģistrācijas numuri, fizisko personu kodi, tiek uzrādīts tikai uzvārds bez vārda, dzīves vietas adreses, izmaksātās summas uzrādītas valūtā, nav konkrētu izmaksas datumu, atsūtīto “Ziņu” otrie eksemplāri grūti salasāmi.

Daudzos gadījumos iesniegtās ziņas ir fiktīvas, jo sastādītas uz neesošu vai mirušu personu vārdiem, kā rezultātā nodokļu inspekcijām nav reālu iespēju pilnībā iekasēt nodokļu maksājumus valsts budžetā. Spēkā esošā likumdošana nepatieso ziņu iesniedzējiem neparedz nekādu atbildību.

No 1996. gada paralēli uzskaites žurnāliem ziņas par kokmateriālu realizāciju tiek ievadītas datorā. Pēc vairāku Valsts ieņēmumu dienesta nodaļu paskaidrojumiem var secināt, ka Finansu ministrijas skaitļošanas centra darbinieki nav pietiekami iepazīstinājuši VID rajonu nodaļu uzskaites darbiniekus ar šīs programmas pielietošanu.

Tā, VID Rīgas rajona nodaļa paskaidro, ka datorprogramma ir sastādīta nepilnīgi — maksātājus nav iespējams sagrupēt pa pagastiem, nav paredzēta attaisnojošo izdevumu uzskaite un datorprogramma nav savietojama ar citām iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzskaites programmām, kas atvieglotu precīzu nodokļu uzskaiti.

Savukārt VID Rīgas Zemgales priekšpilsētas nodaļa skaidro, ka datorprogramma ir sastādīta pilnīgi, u.c. gadījumi.

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 20. pantu iedzīvotāju ienākuma nodokli administrē Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības, bet spēkā esošie likumi neparedz kontroli (iesniegt pārskatus Valsts ieņēmumu dienestam) par valsts budžetā nomaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli no fizisko personu gūtajiem ieņēmumiem par koksnes realizāciju.

Fizisko personu ieņēmumi par koksnes realizāciju

un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi

Pēc uzņēmējsabiedrību iestāžu vai organizāciju piesūtītajām “Ziņām” — pielikums Nr. 4 — Latvijas Republikā 1995. gadā ieņēmumi no saimnieciskās darbības, kas saistīti ar kokmateriālu realizāciju, 31 328 fiziskajām personām, kuras reģistrējušās Nodokļu inspekcijā, bija Ls 22 626,2 tūkst., bet 1996. gada 9 mēnešos 23 459 fiziskajām personām — Ls 14 350 tūkst.

Vislielākais fizisko personu kokmateriālu realizētāju skaits

1995. gadā reģistrēts šādās VID rajonu nodaļās:

Cēsu raj. 2 593 fiz. pers. par Ls 1 844,8 tūkst.;

Madonas raj. 2 548 fiz. pers. par Ls 1 313,2 tūkst.;

Balvu raj. 2 072 fiz. pers. par Ls 1 067,2 tūkst.;

Gulbenes raj. 1 734 fiz. pers. par Ls 858,9 tūkst.;

Rēzeknes raj. 1 6461 fiz. pers. par Ls 1 005,0 tūkst.;

Liepājas raj. 1 626 fiz. pers. par Ls 1 828,2 tūkst.;

Aizkraukles raj. 1 620 fiz. pers. par Ls 956,2 tūkst.;

Saldus raj. 1 580 fiz. pers. par Ls 1 094,1 tūkst.;

Valmieras raj. 1 503 fiz. pers. par Ls 1 418,0 tūkst.;

Kuldīgas raj. 1 298 fiz. pers. par Ls 779,0 tūkst.

Vismazākais fizisko personu — kokmateriālu realizētāju

— skaits reģistrēts šādās VID rajonu nodaļās:

Centra raj. 67 fiz. pers. par Ls 159,0 tūkst.;

Ziemeļu raj. 126 fiz. pers. par Ls 159,0 tūkst.;

Jūrmalas pils. 149 fiz. pers. par Ls 165,3 tūkst.

1996. gada 9 mēnešos visvairāk

kokmateriālus realizējuši šādu rajonu iedzīvotāji:

Cēsu raj. 2 901 fiz. pers. par Ls 979,7 tūkst.;

Talsu raj. 1 610 fiz. pers. par Ls 1 874,7 tūkst.;

Madonas raj. 1 517 fiz. pers. par Ls 752,3 tūkst.;

Gulbenes raj. 1 269 fiz. pers. par Ls 657,3 tūkst.;

Balvu raj. 1 261 fiz. pers. par Ls 495,3 tūkst.;

Rīgas raj. 995 fiz. pers. par Ls 738,8 tūkst.;

Rēzeknes raj. 977 fiz. pers. par Ls 481,0 tūkst.;

Aizkraukles raj. 956 fiz. pers. par Ls 695,4 tūkst.;

Liepājas raj. 952 fiz. pers. par Ls 489,5 tūkst.;

Tukuma raj. 943 fiz. pers. par Ls 566,6 tūkst.

Salīdzinot ar 1995. gadu, kokmateriālu realizētāju skaits samazinājies Saldus, Valmieras un Kuldīgas rajonā, bet palielinājies Talsu, Rīgas un Tukuma rajonā. 1995. gadā no kopējā kokmateriālu realizētāju skaita Nodokļu inspekcijā ieradušies un aptaujāti tikai 51%, tas ir 16 124, salīdzinot ar kopējo realizētāju skaitu, kuri reģistrēti pēc uzņēmējsabiedrību piesūtītajām ziņām, t. sk., vismazākais procents Nodokļu inspekcijā ieradušos kokmateriālu realizētāju bija: Rīgas Latgales priekšpilsētā — 4% (10 no 245), Aizkraukles rajonā — 7% (122 no 1 620), Gulbenes rajonā — 12% (223 no 1734), Tukuma rajonā — 12% (110 no 849), Rīgas Zemgales priekšpilsētā — 19% (36 no 184) u.c.

Vislielākais procents ieradušos Nodokļu inspekcijā bija: Alūksnes rajonā — 95% (879 no 924), Liepājas rajonā — 86% (1 402 no 1 626), Ogres rajonā — 83% (680 no 816), Kuldīgas rajonā — 80% (1 048 no 1 298), Saldus rajonā — 78% (1 242 no 1 580), Preiļu rajonā — 76% (477 no 622), Limbažu rajonā — 74% (614 no 826), Jēkabpils rajonā — 71% (376 no 527) u.c.

1996. gada 9 mēnešos no kopējā kokmateriālu realizētāju skaita ieradušies un aptaujāti Nodokļu inspekcijā 4 451 jeb 18% no kopējā realizētāju skaita 23 459, t. sk., nav ieradušies Nodokļu inspekcijā — Bauskas rajonā 189 personas, Krāslavas rajonā — 634, Ludzas rajonā — 304, Ogres rajonā — 430, Rēzeknes rajonā — 977, Saldus rajonā — 664, Valkas rajonā — 713, Ventspils rajonā — 552 kokmateriālu realizētāji u.c.

Vismazākais procents Nodokļu inspekcijā ieradušos ir Balvu rajonā — 0,2% (2 no 1 261), Gulbenes rajonā — 0,2% (2 no 1 269), Rīgas rajonā — 0,2% (2 no 995), Jūrmalas pilsētā — 2,6% (2 no 76) u.c.

Vislielākais procents Nodokļu inspekcijā ieradušos ir Aizkraukles rajonā — 31% (305 no 956), Kuldīgas rajonā — 79,6% (681 no 856), Jēkabpils rajonā — 49,2% (363 no 738), Liepājas rajonā — 50,6% (482 no 952), Madonas rajonā 57,9% (879 no 1 517), Talsu rajonā — 53,9% (868 no 1 610).

No aptaujātajiem 16 124 kokmateriālu realizētājiem 1995. gadā aprēķināts ienākuma nodoklis 9 361 fiziskajai personai (58%) par kopējo summu Ls 860,7 tūkst., t. sk., Alūksnes rajonā no 879 personām, aprēķināts ienākuma nodoklis arī 879 personām par kopējo summu Ls 17,8 tūkst., Aizkraukles rajonā no aptaujātajiem 122 kokmateriālu realizētājiem aprēķināts ienākuma nodoklis visiem 122 kopsummā par Ls 7,7 tūkst., tāpat Ventspils rajonā — visām 506 aptaujātajām fiziskajām personām aprēķināts ienākuma nodoklis Ls 70,2 tūkst., bet Cēsu rajonā no 659 fiziskajām personām ienākuma nodoklis aprēķināts 176 personām par Ls 9,8 tūkst., Kuldīgas rajonā — no 1 048 fiziskajām personām 262 personām aprēķināts ienākuma nodoklis Ls 32,2 tūkst., Ogres rajonā — 680, aprēķināts ienākuma nodoklis 74 personām Ls 9,5 tūkst., Rēzeknes rajonā —1 503, aprēķināts 237 fiziskajām personām par Ls 16,4 tūkst., Valmieras rajonā — 974, aprēķināts ienākuma nodoklis 161 fiziskajai personai par Ls 13,7 tūkst. u.c.

Jāatzīmē, ka, pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. pantu “No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana”, tiek atskaitīti attaisnojošie izdevumi: neapliekamā minimuma piemērošana, izdevumi par iegādātām izejvielām, materiāliem, pusfabrikātiem, inventāru, precēm, kurināmo, enerģiju, izdevumi, kas saistīti ar algotā darba izmantošanu likumdošanas aktos atļautajos gadījumos u.c. Rezultātā, attaisnotie izdevumi 1995. gadā bija aprēķināti un atskaitīti par Ls 3 823,4 tūkst., salīdzinot ar aprēķināto ienākuma nodokli Ls 860,7 tūkst. vai par 220%, t. sk. Balvu rajonā ienākuma nodoklis aprēķināts Ls 10,2 tūkst., attaisnotie izdevumi Ls 203,3 tūkst., Bauskas rajonā ienākuma nodoklis Ls 8,3 tūkst. — attaisnotie izdevumi Ls 111,1 tūkst., Cēsu rajonā — Ls 9,8 tūkst., izdevumi Ls 120,8 tūkst., Rēzeknes rajonā — Ls 16,4 tūkst., ieskaitīti attaisnotie izdevumi Ls 156,7 tūkst., Rīgas rajonā — ienākuma nodoklis aprēķināts Ls 39,7 tūkst., ieskaitīti attaisnotie izdevumi Ls 200,7 tūkst., Talsu rajonā — Ls 34,5 tūkst., izdevumi Ls 281,3 tūkst., Valmieras rajonā — ienākuma nodoklis aprēķināts Ls 13,7 tūkst., ieskaitīti attaisnotie izdevumi Ls 385,0 tūkst., Ventspils rajonā — ienākuma nodoklis aprēķināts Ls 70,2 tūkst., attaisnotie izdevumi Ls 500,9 tūkst., u.c.

1996. gada 9 mēnešos no 4 451 aptaujātās fiziskās personas 2 533 personām aprēķināts ienākuma nodoklis Ls 187,0 tūkst. un attaisnotie izdevumi ir ieskaitīti Ls 986,9 tūkst., t. sk. Aizkraukles rajonā no 305 aptaujātajām personām aprēķināts ienākuma nodoklis Ls 12,5 tūkst. un ieskaitīti attaisnotie izdevumi Ls 98,8 tūkst., Dobeles rajonā — aptaujātas 252 fiziskās personas, aprēķināts ienākuma nodoklis 93 personām par Ls 12,7 tūkst., un ieskaitīti attaisnotie izdevumi Ls 77,2 tūkst., Kuldīgas rajonā — 681 aptaujātā persona, aprēķināts ienākuma nodoklis 128 personaām par Ls 11,7 tūkst., ieskaitīti izdevumi par Ls 106 tūkst., Talsu rajonā — no 868 personām 257 personām aprēķināts ienākuma nodoklis Ls 25,3 tūkst. un attaisnotie izdevumi Ls 331,3 tūkst. u.c.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksa 1995. gadā bija 51% no aprēķinātās summas (aprēķināti Ls 860,7 tūkst., nomaksāti Ls 442,7 tūkst.), t. sk. Daugavpils raj. — aprēķināti Ls 8,1 tūkst., nomaksāti Ls 4,1 tūkst., Gulbenes rajonā — Ls 14,1 tūkst., nomaksāti Ls 6,9 tūkst., Jēkabpils rajonā — Ls 46,6 tūkst., nomaksāti Ls 13,4 tūkst., Limbažu rajonā — aprēķināti Ls 107,9 tūkst., nomaksāti tikai Ls 7,9 tūkst., Ogres rajonā — Ls 9,5 tūkst., nomaksāti Ls 3,6 tūkst., Ventspils rajonā — Ls 70,2 tūkst., nomaksāti Ls 11,0 tūkst., u.c.

1996. gada 9 mēnešos no aprēķinātās ienākuma nodokļa summas nomaksāts ienākuma nodoklis 81% apmērā (aprēķināti Ls 187,0 tūkst., nomaksāti Ls 152,2 tūkst.), t. sk. Dobeles rajonā aprēķināti Ls 12,7 tūkst., nomaksāti — Ls 2,8 tūkst., Jēkabpils rajonā no Ls 28,3 tūkst. nomaksāti — Ls 6,7 tūkst., Rīgas rajonā — no Ls 1,8 tūkst. nomaksāti Ls 0,2 tūkst., u.c.

Revīzijā konstatēts, ka Nodokļu inspekciju darbu gan nodokļu aprēķināšanā par realizētajiem kokmateriāliem, gan nodokļu iekasēšanā valsts budžetā kavē tas, ka kokmateriāli tiek realizēti, kā jau iepriekš minēts, gan uz noformētiem fiktīviem dokumentiem, gan uz mirušu personu vārda, kā rezultātā daudzos gadījumos personas, uz kuru vārda ir noformēti dokumenti, atsakās atzīt ienākumus un maksāt nodokļus par kokmateriālu realizāciju. Tā, piemēram:

Rīgas pilsētas Centra rajonā:

— uz Lilijas Arbuzovas, dzīvojošas Rīgā, K. Barona ielā 102–28, vārda ir noformēti dokumenti par kokmateriālu realizāciju ar SIA “Staļi” starpniecību laikā no 1995. gada 17. jūlija līdz 1995. gada 27. decembrim par kopējo summu Ls 75 106,04, ieskaitīti attaisnotie izdevumi 25% apmērā par Ls 18 776,51, neapliekamais minimums piemērots par kopējo summu Ls 270, u.c., aprēķināts ienākuma nodoklis kopā Ls 19 261;

— SIA “Sters” ir izmaksājusi laikā no 1995. gada 1. maija līdz 1995. gada 30. oktobrim uz Vladimira Popova vārda, pēc adreses Rīgā, Grēcinieku ielā 30–13, Ls 2 312,34, piemērots neapliekamais minimums Ls 90, un aprēķināts ienākuma nodoklis par kopējo summu Ls 555,50;

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā:

— par 1995. gadu ir aprēķināts ienākuma nodoklis Ls 6 575,75 uz Valda Jazjonoka vārda, dzīvojoša Rīgā, Melīdas ielā 6/3–35, kurš noliedz kokmateriālu realizāciju, 1995. gada beigās esot bijusi nozaudēta pase;

— uz Aleksandra Staniļēviča vārda, dzīvo Rīgā, Ezera ielā 21–27, kurš noliedz kokmateriālu realizāciju, jo 1995. gada sākumā esot bijusi nozagta pase, par 1995. gadu aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis Ls 6 636,50 (ar dažādu SIA starpniecību);

— ziņas par Juri Saukānu, dzīvoja Rīgā, Ezera ielā 18–28, miris 1993. gada 13. oktobrī (lietā miršanas apliecības kopija), ar kokmateriālu realizāciju pēc sievas paskaidrojuma neesot nodarbojies, aprēķināts ienākuma nodoklis par 1995. gadu par kopējo summu Ls 6 636,50;

Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā:

— uz Neonila Tokareva vārda, kurš izrakstījies 1995. gada 10. maijā uz Pleskavu, izmaksāti par kokmateriālu realizāciju Ls 11 364;

— uz Aigara Janušāna vārda, kurš 1995. gada 14. jūnijā ir izrakstījies no Āgenskalna ielas 6–3 ar tiesas lēmumu un kura pašreizējā atrašanās vieta nav zināma, izmaksāti Ls 9 963,56, u.c..

Rīgas rajonā:

— uz nozaudētajām pasēm ir noformēti un izmaksāti — Aldonim Ozolam — Ls 36 781, Ēvaldam Maderniekam — Ls 9 455, Dmitrijam Novikovam — Ls 9 477, Andrejam Zariņam (adresāts nav zināms un nav atrodams) — Ls 4 763, u.c.

Liepājas rajonā:

— uz Jura Zariņa, dzīvo Cēsīs, Gaujas ielā 13–1, ar SIA “Linda” starpniecību 1995. gada maija mēnesī ir izmaksāti Ls 17 354;

— uz Nikolaja Čadājeva, dzīvo Liepājā, Vītola ielā 3–2, un Sergeja Kazāka vārda, dzīvo Liepājā, Avotu ielā 9–2, ar SIA “Linda” starpniecību ir izmaksāti 1995. gada maijā Ls 12 083;

— uz Naura Jantaiķa vārda, kurš dzīvo Liepājā, Tirgus ielā 43–2, ir izmaksāti Ls 7 724, u.c.

Tukuma rajonā:

— uz Rudītes Martišauskas vārda, dzīvo Tukuma raj., Tumes pag. “Silos”, ir realizēti kokmateriāli ar SIA “Vanema” starpniecību par kopējo summu Ls 10 322,49 u.c.

Kuldīgas rajonā:

— par Vilni Lučanu, pēc kura nāves uz viņa vārda realizēti kokmateriāli, saņemti 1994. gadā Ls 5 980 un 1995. gadā Ls 1 728 u.c.

Gulbenes rajonā:

— 1995. gadā uz mirušā (miris 1994. gada 19. februārī) Vladislava Bronka vārda regulāri bija nodoti kokmateriāli par kopējo summu Ls 6 889, u.c.

Talsu rajonā:

— uz nozaudētajām pasēm ir nodoti kokmateriāli ar dažādu SIA starpniecību — 1994. gadā uz Andra Kalmana–Kalnmala, dzīvo Valdemārpilī, “Robežniekos”, par summu Ls 16 175,94, un aprēķinātais ienākuma nodoklis ir Ls 2 830,79;

— 1995. gadā uz Jāņa Ozoliņa, dzīvo Talsos, Celtnieku ielā 8–49, vārda ar dažādu firmu starpniecību ir realizēti kokmateriāli par kopējo summu Ls 15 560,14 un aprēķināts ienākuma nodoklis Ls 2 723, u.c.

Madonas rajonā:

— uz mirušās Vēsmas Grigores vārda (mirusi 1995. gada 6. aprīlī), kura dzīvoja Mētrienas pagasta “Dimantos”, pēc 1995. gada aprīļa mēneša ar dažādu SIA starpniecību ir nodoti kokmateriāli par kopējo summu Ls 9 159, 88,

— uz Kārļa Briška vārda, dzīvo Madonā, Ezera ielā 10, ar SIA “Asigne” starpniecību ir realizēti kokmateriāli par kopējo summu Ls 10 412,06, u.c.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas nodaļā:

— uz Ģirta Trikola vārda, kurš dzīvo Rīgā, Saharova ielā 5—80, ir nodoti kokmateriāli par kopējo summu Ls 22 776, u.c.

Jelgavas nodaļā:

— SIA “Kureks” Talsos izmaksāja A.Siliņam Ls 9 072, norādot adresi Jelgavā, Pūpolu ielā 14. Šādas ielas Jelgavā nav.

— SIA “Aldeks” Rīgas Centra rajonā izmaksāja A.Kļaviņam Ls 8 321,46, kā noskaidrojās (28.09.95.), šo summu A.Kļaviņš nav saņēmis. Šī pati firma izmaksājusi Ls 625 R.Čivkulim, minētā persona Jelgavā nedzīvo. Kopumā SIA “Aldeks” 1995. gadā par koksnes realizāciju izmaksātā summa ir Ls 99 932, un nepatieso ziņu rezultātā iedzīvotāju ienākuma nodoklis praktiski nav ieturēts, u.c. (13. pielikums — revīzijas akts). Un daudzi citi gadījumi.

No kopējā kokmateriālu realizētāju skaita 31 328, kuri reģistrējušies Nodokļu inspekcijā 1995. gadā, Nodokļu inspekcijā nav ieradušās 15 204 personas jeb 49%, kurām izmaksātā summa par realizētajiem kokmateriāliem ir Ls 10 698,8 tūkst., no kuras aprēķināts un nav iekasēts ienākuma nodoklis valsts budžetam par gūtajiem ieņēmumiem no kokmateriālu realizācijas (neatskaitot attaisnotos izdevumus) par kopēju summu Ls 2 674,7 tūkst., t.sk., vislielākās neiekasētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas valsts budžetam ir Cēsu rajonā — Nodokļu inspekcijā nav ieradušās 1934 personas, izmaksātā summa par koksnes realizāciju ir Ls 1 684,8 tūkst., aprēķinātais un neiekasētais ienākuma nodoklis valsts budžetam ir Ls 421, 2 tūkst., Gulbenes rajonā — nav ieradušās 1511 fiziskās personas, tām par realizētajiem kokmateriāliem izmaksāti Ls 713, 2 tūkst., aprēķinātais un nenomaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir Ls 178,3 tūkst., Balvu rajonā — 1514 neieradušās personas, izmaksāts Ls 702, 0 tūkst., aprēķināts un nenomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir Ls 175,5 tūkst., Aizkraukles rajonam — 1498 personas, izmaksāti Ls 896,0 tūkst., aprēķināts un neiekasēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir Ls 224,0 tūkst., Tukuma rajonā — 739 personas, par realizētajiem kokmateriāliem izmaksāts Ls 674,0 tūkst., aprēķināts ienākuma nodoklis Ls 168,5 tūkst., u.c.

1996. gada 9 mēnešos no kopējā Nodokļu inspekcijā reģistrēto kokmateriālu realizētāju fizisko personu skaita 23 459 Nodokļu inspekcijā nav ieradušās 6587 fiziskās personas jeb 286, kurām par realizētajiem kokmateriāliem izmaksāti Ls 3 354,8 tūkst., aprēķinātais un nenomaksātais ienākuma nodoklis valsts budžetam ir Ls 838,7 tūkst., t.sk. vislielākās nenomaksātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas ir Gulbenes rajonā — Ls 162,7 tūkst., Aizkraukles rajonā — Ls 136,7 tūkst., Talsu rajonā — Ls 134,6 tūkst., u.c.

Juridisko personu maksājumi fiziskajām personām

par iepirktajiem kokmateriāliem

Latvijas Republikā 1995. gadā ir reģistrētas 1004 juridiskās personas, kuru darbības veids ir saistīts ar kokmateriālu iepirkšanu par kopēju summu Ls 17 966,0 tūkst., t.sk. Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētā — 10 juridiskās personas par kopējo summu Ls 3263,4 tūkst., Rīgas pilsētas Centra rajonā — 17 juridiskās personas par Ls 1 578,5 tūkst., Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas nodaļā reģistrētas 12 juridiskās personas par Ls 1 310,6 tūkst., Kuldīgas rajonā — 48 juridiskās personas par Ls 1 137,8 tūkst., u.c.

1996. gada 9 mēnešos reģistrētas 1084 juridiskās personas par Ls 10 225,1 tūkst., t.sk. Cēsu rajonā — 86 juridiskās personas par Ls 686,9 tūkst., Gulbenes rajonā — 49 personas par Ls 783,1 tūkst., Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas nodaļā — 14 personas par Ls 870,7 tūkst., u.c.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa

(par koksnes realizāciju) parādu piedziņas pasākumi

Latvijas Republikā 1995.gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rajonu nodaļu Nodokļu inspekcijas ir noformējušas 119 piedziņas pieteikumus nodokļu parādu nomaksai par kopējo summu Ls 11,9 tūkst.

1996.gada 9 mēnešos 107 piedziņas pieteikuma lietas par kopējo summu Ls 36,0 tūkst.

No Valsts ieņēmumu dienesta rajonu nodaļu paskaidrojumiem revīzijas laikā var secināt, ka VID rajonu nodaļas nespēj nodrošināt pilnīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu valsts budžetā par realizētajiem kokmateriāliem republikā, jo, kā jau iepriekš revīzijas aktā minēts, uz fiktīvi noformētajiem dokumentiem par gūtajiem ienākumiem no kokmateriālu realizācijas, uz VID rajonu nodaļu izsaukumiem, ja arī adreses ir, personas Nodokļu inspekcijā neierodas, un lielākā daļa VID Finansu izziņas departamentam nodoto piedziņas materialu tiek atsūtīta atpakaļ. Tā, piemēram, Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas VID Finansu izziņas departamenta nodaļai nodotās 15 lietas par kokmateriālu realizēšanu 1995.gadā un 16 1996.gada 9.mēnešos nodotās lietas š.g. 24.oktobrī (12–23/9860) bija atsūtītas atpakaļ ar šādu atbildi:

“Izskatot Jūsu iesūtītos materiālus, kuri liecina par faktu, ka uz vairākkārtējiem VID Rīgas pilsētas Kurzemes rajona nodaļas Nodokļu inspekcijas izsaukumiem attiecīgie kokmateriālu realizētāji nav ieradušies un nav atrodami, vai attiecīgās fiziskās personas noliedz kokmateriālu realizācijas faktu, atsaucoties uz pases nozaudēšanu u. tml., paskaidrojam sekojošo:

Lai ierosinātu krimināllietu pēc LR Kriminālkodeksa 148–1 panta “Par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas”, ir nepieciešams konstatēt ka valstij nodarīto zaudējumu apmērs sastāda simts minimālo mēnešalgu apmēru, saskaņā ar LR AP Prezidija 1993.gada 3.maija lēmumu.

No Jūsu piestādītajiem materiāliem nav iespējams konstatēt valstij nodarīto zaudējumu, tādēļ atgriežam minētos materiālus atpakaļ – tālākam darbam, lai Nodokļu inspekcijas darbinieki konstatē attiecīgo fizisko personu gūto ienākumu apjomu un valstij nodarīto zaudējumu apmēru.”

Secinājumi:

1. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzskaite Valsts ieņēmumu dienesta nodaļās tiek veikta saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un citiem normatīvajiem aktiem.

2. Finansu ministrijas Skaitļošanas centra izstrādātā datorprogramma ir sastādīta nepilnīgi – nodokļu maksātājus nav iespējams sagrupēt pa pagastiem, nav paredzēta attaisnojošo izdevumu uzskaite u.c. gadījumi.

3. Atsevišķos gadījumos VID nodaļu pārskatu un deklarāciju daļas ir pieņēmušas nepilnīgi noformētas “Ziņas” no uzņēmējsabiedrībām par kokmateriālu realizāciju.

4. Sakarā ar neefektīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa no kokmateriālu realizācijas iekasēšanu valsts budžetā līdz pārbaudes pēdējai dienai, t.i., 20.oktobrim valsts budžetam nenomaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis par 1995.gadu ir Ls 2 674,7 tūkst. (pēc aprēķina – bez attaisnojošiem izdevumiem).

5. Ne visās Valsts ieņēmumu dienesta nodaļās nodokļu piedziņas daļas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta Finansu izziņu departaments (šobrīd Finansu policijas pārvalde) ar savu darbu nodrošinājuši pilnīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu valsts budžetā.

6. Izvērtējot situāciju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu no fiziskajām personām par kokmateriālu realizāciju, var secināt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšana ir jāveic uz vietas — realizācijas momentā, kas nodrošinātu pilnīgu līdzekļu iekasēšanu valsts budžetā.

Priekšlikumi:

1. Pievērst lielāku vērību piedziņas darbam saskaņā ar LR likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.pantu attiecībā uz fiziskajām personām, kas realizē kokmateriālus, veicot mantas apraksti un iesniedzot tiesā prasības pieteikumus par parādu piedziņu.

2. Par neefektīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa par kokmateriālu realizāciju iekasēšanu valsts budžetā ziņot Latvijas Republikas Saeimai, iesakot izdarīt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Vecākā valsts revidente V.Frišmane

Valsts revidenti: L.Grīnberga, J.Priede, J.Zaščinskis

Valsts revidenta vecākā palīdze L.Siņica

Valsts revidenta palīdze I.Kovbasjuka

Ar revīzijas aktu iepazīstināti:

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors A.Sončiks

1996.gada 15.novembrī