Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
NATO Parlamentārās asamblejas Rīgas sesija, 28.05.–1.06.2010.. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.06.2010., Nr. 88 (4280) https://vestnesis.lv/ta/id/211248

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Afganistānas aizsardzības ministra vizīti Latvijā

Vēl šajā numurā

03.06.2010., Nr. 88 (4280)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

NATO Parlamentārās asamblejas Rīgas sesija, 28.05.–1.06.2010.

Ar kopīgu domu par ekonomisko un finansiālo drošību, un NATO kā kolektīvās drošības garantu


Kopīgajā preses konferencē Rīgas pilī 1.jūnijā: (attēlā no kreisās) NATO ģenerālsekretārs un Ziemeļatlantijas Padomes priekšsēdētājs Anderss Fogs Rasmusens un Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers
Foto: VPK

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens:

Valsts prezidents Valdis Zatlers:

Ģenerālsekretāra kungs, paldies par šo vizīti Rīgā. Ja mēs kādreiz abi priecājāmies, ka varam satikties vismaz divas reizes gadā un pārrunāt drošības jautājumus, tad tā jau kļūst par tradīciju, ka mēs tiekamies ik pēc trim mēnešiem. Protams, jautājumi ir tie paši, kas interesē katru dalībvalsti, tas ir, jautājums par NATO stratēģisko konceptu – kāda būs NATO nākotne, kādas būs reformas pašā NATO, lai padarītu NATO par efektīvu, ātrreaģējošu un ietekmīgu drošības organizāciju 21.gadsimtā.

Protams, viens no galvenajiem jautājumiem ir par mūsu darbību Afganistānā, kāda ir situācija šodien, kas ir mainījies pēdējos divos gados, ko mēs gribam mainīt, kādas varētu būt iespējamās sekas un kā panākt pozitīvu rezultātu Afganistānā, lai šī operācija beigtos sekmīgi. Protams, arī vēl daudzi citi jautājumi, kā, piemēram, par to, ko Latvija var darīt NATO stiprināšanā un reformēšanā. Mums liekas, ka tomēr visbūtiskāk ir tas, ka ir šis atklātais, tiešais dialogs starp NATO ģenerālsekretāru un mani par to, kā mēs redzam NATO nākotni, sadarbību un pasaules drošību nākotnē.

NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens:

Paldies, prezidenta kungs, par šo jauko uzņemšanu. Man tiešām ir prieks būt atkal Rīgā, un man vienmēr patīk mūsu sarunas. Esmu izmantojis šodienas iespēju pateikties prezidenta kungam par personīgo uzticību aliansei. Izmantošu šo iespēju, arī lai novērtētu Latvijas uzticību mūsu aliansei. Vēlētos izteikt savu novērtējumu tam, ko jūs dodat NATO misijā Afganistānā. Jūsu karavīri veic brīnišķīgu darbu šajā valstī, un jūsu devums ir augstu novērtēts.

Šodien mums, protams, bija diskusijas par operāciju Afganistānā. Mūsu pamatelements stratēģijā ir šāds: nodrošināt, ka afgāņi paši var pakāpeniski pārņemt atbildību par drošību savā valstī – provinci pēc provinces, attīstot savas spējas. Šim nolūkam mums ir jāapmāca un jāizglīto afgāņu karavīri, policisti. Tādēļ mūsu apmācības misija ir ārkārtīgi svarīga, un es aicinu visus mūsu partnerus un sabiedrotos piedalīties šajā apmācības misijā. Es ļoti augstu novērtēju to, ka Latvija arī ir izlēmusi darboties šajā sfērā.

Visbeidzot mēs pārrunājām arī NATO nākotni. Tuvākajos mēnešos es izstrādāšu jaunu stratēģisko koncepcijas projektu. Tas būs pamatdokuments, kurā būs aprakstīti pamatuzdevumi, un šis dokuments tiks pieņemts NATO samitā Lisabonā novembrī. Es nevēlētos iepriekš komentēt koncepciju un tās rezultātus, taču vēlētos uzsvērt vienu – NATO pamatfunkcija bija, ir un būs teritoriālā aizsardzība, runājot par mūsu dalībvalstīm un to iedzīvotājiem. 5.pants mūsu līgumā skaidri nosaka to, ka mēs palīdzēsim cits citam, ja tas būs nepieciešams. Uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visām. Tas ir pamatprincips NATO solidaritātei. Tas ir mūsu alianses pamats, un tā arī paliks NATO pamatfunkcija.

Taču mums ir jāsaprot: ja mēs vēlamies aizsargāt savus iedzīvotājus, mums arī ir jāmodernizē un jāpārveido mūsu savienība, lai varētu stāties pretī jauniem draudiem 21.gadsimtā, piemēram, terorismam, kiberuzbrukumiem, raķešu uzbrukumiem. Mums ir jāizveido šīs spējas, lai tiktu galā ar jaunajiem draudiem. Tas būs viens no vissvarīgākajiem jaunās koncepcijas elementiem.

Mani ļoti iepriecina tas, ka prezidenta kungs un Latvijas valdība piekrīt tam, ka šie ir mūsu pamatelementi. Tāpēc domāju, ka mēs ar Latviju turpināsim veiksmīgi sadarboties, tāpat kā ar citiem sabiedrotajiem, izstrādājot jaunu stratēģisko koncepciju.

Jautājums: Jautājums Rasmusena kungam. Kādai vajadzētu būt alianses reakcijai, ja viena dalībvalsts pārdod militārās iekārtas kādai citai valstij par spīti citu iebildumiem?

A.F.Rasmusens: Man jāsaka, ka mēs neesam biznesa alianse un tas nav mūsu uzdevums darboties šādos jautājumos. Tā ir divpusēja darbība starp vienu un otru konkrētu valsti. Alianse šādā gadījumā var būt forums, kur iespējams konsultēties. Es ļoti labi saprotu bažas, kas ir radušās dažām dalībvalstīm, ņemot vērā to vēsturi un ģeogrāfisko stāvokli. Es arī domāju, ka šādas bažas tiks ņemtas vērā. Taču konkrētajā gadījumā (es domāju, ka jūs runājat par franču karakuģa pārdošanu Krievijai) esmu pārliecināts, ka šis darījums notiks pilnīgā atbilstībā starptautiskajām konvencijām un noteikumiem attiecībā uz militāriekārtu pārdošanu. Esmu arī pārliecināts, ka Krievija nelietos šīs iekārtas pret nevienu kaimiņvalsti vai alianses dalībvalsti.

Jautājums: Man ir līdzīgs jautājums. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis jūtas arvien nervozāk, runājot par sadarbību starp NATO dalībvalstīm un Krieviju, runājot par enerģētikas jautājumiem un ekonomikas, tirdzniecības jautājumiem. Kā jūs sabalansēsiet vēlmi atjaunot attiecības ar Krieviju, bet paturēt drošībā arī šīs Austrumeiropas valstis?

A.F.Rasmusens: Es ļoti labi saprotu, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli un vēstures pieredzi, ka var rasties dažādas bažas. Taču man ir arī ļoti skaidri jāsaka, ka labākais nodrošinājums, kāds var vispār pastāvēt, ir attiecību uzlabošanās starp NATO un Krieviju. Mēs visi zinām, ka mums ir nesaprašanās un problēmas ar Krieviju, piemēram, attiecībā uz Gruziju. Mēs uzstāsim, ka suverenitāte un Gruzijas teritoriālā nedalāmība ir jārespektē. Mums ir arī nesaprašanās, runājot par “atvērto durvju politiku”, bet mūsu, es domāju NATO, “atvērto durvju politika” turpināsies. Būs jomas, kurās mums būs nesaprašanās ar Krieviju, taču, to sakot, ir jāatzīst, ka ir arī jomas, kurās mums ir kopīgas intereses, tajā skaitā par situāciju Afganistānā, pretterorisma jautājumos, narkotiku apkarošanā. Arī runājot par pretraķešu aizsardzību, esmu cieši pārliecināts, ka mums ir vieni draudi un mums ir jāsadarbojas, lai aizsargātu savus iedzīvotājus pret šo draudu. Tātad mums var būt nesaprašanās, mums var būt problēmas, bet mēs varam veidot praktisku sadarbību tajās jomās, kur mums ir kopīgas intereses. Un, ja tas novedīs pie patiesas stratēģiskas partnerības, tas nāks par labu gan Baltijas valstīm, gan arī visām citām dalībvalstīm. Tas būs patiess nodrošinājums.

Jautājums: Ja citas NATO dalībvalstis arī sūtītu savas kravas uz Afganistānu, vai arī Lietuva un Igaunija varētu iesaistīties šajā biznesā?

A.F.Rasmusens: Jūs acīmredzot runājat par nemilitāro kravu tranzītu caur Latviju. Mēs ļoti augstu vērtējam Latvijas devumu šajā jomā, piedāvājot savas tranzīta iespējas. Tas ir ārkārtīgi svarīgi mūsu operācijām Afganistānā. Ja šie tranzītpārvadājumi paplašinātos un tas paplašinātu ekonomisko sadarbību, tas, protams, nāktu par labu.

Jautājums: Vai būtu iespējams, ka šie sūtījumi varētu iet arī caur Viļņu un Tallinu?

A.F.Rasmusens: Es nezinu… Es neizslēgtu nekādu iespēju, taču patlaban Rīga ir šā tranzītceļa sākums, bet neviens nevar izslēgt, ka varētu būt kāda jauna attīstība nākotnē.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidenta Valda Zatlera un NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena kopīgās preses konferences 2010.gada 1.jūnijā transkripts

Ar kopīgu domu par ekonomisko un finansiālo drošību, un NATO kā kolektīvās drošības garantu

Baltijas valstu skatījums

1.jūnijā Starptautiskajā izstāžu centrā “Ķīpsala” NATO Parlamentārās asamblejas 57.pavasara sesijas laikā notika publiskā diskusija “NATO nākotne: Baltijas skatījums”, kuru organizēja Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Latvijas Republikas Saeimu un Frīdriha Eberta fondu. Konferenci apmeklēja vairāk nekā 100 dalībnieku.

Publisko diskusiju atklāja NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Vaira Paegle, uzsverot, ka ar NATO jauno stratēģisko koncepciju Latvija saista cerības uz kolektīvām aizsardzības garantijām, alianses vienotību un solidaritāti. Viņas uzrunā uzmanība tika pievērsta arī Latvijas dalībai Afganistānā un Latvijas vietai NATO aliansē, norādot, ka “Latvija no kolektīvās drošības var iegūt tik daudz, cik pati tajā iegulda. Un Afganistānas gadījums ir viens no veidiem, kā Latvija sniedz savu ieguldījumu NATO”.

Diskusijas pirmā daļa bija veltīta NATO jaunajai stratēģiskajai koncepcijai. Diskusijas laikā NATO Parlamentārās asamblejas Politiskās komitejas priekšsēdētājs un Atlantijas līguma asociācijas prezidents Karls Lamerss uzsvēra Latvijas kā pilntiesīgas NATO dalībvalsts nozīmi jaunās stratēģiskās koncepcijas veidošanā. Bet Baltijas valstīm tik nozīmīgajā jautājumā par sadarbību ar Krieviju izteicās: “NATO un Krievijai ir jārunā vienam ar otru savā starpā, nevis jārunā vienam par otru.” Savukārt Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs Toms Baumanis šajā jautājumā minēja, ka NATO Centrāleiropas un Austrumeiropas stratēģijai ir jābūt vienotai ar NATO un Krievijas sadarbības politiku.

Igaunijas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Svens Miksers pievērsās galvenokārt NATO jaunajai stratēģiskajai koncepcijai un uzsvēra, ka Baltijas valstīm visnozīmīgākais ir Vašingtonas līguma 5.punkts. Bet Lietuvas parlamenta Eiropas lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Petrs Austrevičs uzsvēra, ka NATO nevajag kļūt par globālu pasaules policistu un pievērsties visām pasaules problēmām, bet ir jāvadās pēc lietām, ko NATO var darīt, nevis ko NATO vajadzētu darīt.

Publiskās diskusijas otrā daļa “Afganistāna – NATO solidaritātes tests?” tika balstīta uz Baltijas valstu uzskatiem par to lomu NATO misijā Afganistānā, aizskarot NATO solidaritātes jautājumu un Afganistānas situācijas uzlabošanās perspektīvām tuvāko gadu laikā.

Diskusiju atklāja Afganistānas aizsardzības ministrs Abduls Rahims Vardaks un pateicās Baltijas valstīm par palīdzības sniegšanu NATO misijās Afganistānā. Viņš uzsvēra, ka, neskatoties uz izteiktajiem viedokļiem, ka Afganistānā nav vērojams progress, bet tā tas nav un ne bez NATO palīdzības ir panākts ievērojams progress.

Latvijas aizsardzības ministrs Imants Lieģis norādīja uz Afganistānu kā NATO prioritāro misiju, skaidrojot, ka tās mērķis ir kopīgi cīnīties par mūsu kopīgo brīvību un iemācīt afgāņu tautai pārvaldīt savu valsti pašu spēkiem. Savukārt Igaunijas aizsardzības ministrs Jāks Āvikso uzsvēra Afganistānas misijas nozīmību globālajā politikā, apgalvojot, “ja mēs netiksim galā ar Afganistānu, tad mēs netiksim galā arī ar citiem izaicinājumiem”.

Lietuvas aizsardzības ministre Rasa Juknevičiene uzsvēra, ka Afganistāna ir galvenais pārbaudījums NATO un starptautiskajai kopienai. Turklāt norādīja arī uz vēsturisko saikni starp Afganistānu un Baltijas valstīm, akcentējot, ka Afganistāna, cīnoties ar Padomju Savienību, pielika roku tās sagraušanā, kas Baltijas valstīm ļāva atjaunot neatkarību, un tagad mums par to ir jāatmaksā Afganistānai ar savu palīdzību. Afganistānas vēstniece Ziemeļvalstīs Manizha Bahtari papildus NATO militārajai palīdzībai uzsvēra NATO ieguldījumu izglītības attīstībā Afganistānā, kas ir būtisks faktors ceļā uz valsts restaurāciju, kā arī vērsa uzmanību uz Afganistānas bīstamajiem reģioniem, apgalvojot, ka ir nepieciešamība pēc plašākas pieejas terorisma apkarošanai un lielāka uzmanība ir jāpievērš reģiona apkārtējām valstīm, jo terorisma saknes nav meklējamas Afganistānā.

Diskusijas beigās Afganistānas aizsardzības ministrs A.R.Vardaks apgalvoja, ka ir ļoti labas izredzes piecu gadu laikā panākt pilnīgu situācijas atrisinājumu Afganistānā, protams, pie zināmu nosacījumu izpildes.

Publiskās diskusijas norisi atbalstīja NATO, ASV vēstniecība Latvijā un Baltijas–Melnās jūras alianse.

Latvijas Transatlantiskās organizācijas informācija

Drošība kā nacionālā prioritāte

“Latvijai visaptveroša drošība bija, ir un vienmēr būs pati galvenā nacionālo interešu prioritāte,” 1.jūnijā, uzrunājot diskusijas “NATO nākotne: Baltijas skatījums” dalībniekus, uzsvēra NATO Parlamentārās asamblejas (PA) Latvijas delegācijas vadītāja Vaira Paegle.

“NATO savai militārajai un aizsardzības dimensijai ir pievienojusi arī plašu drošības dimensiju, šajā sesijā komiteju ziņojumi aptvēra visdažādākos tematus – sākot ar alianses solidaritāti un interesēm Tālajos Ziemeļos un beidzot ar ekonomisko krīzi Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī jūras drošību,” atskatoties uz PA sesijas norisi, raksturoja V.Paegle.

“Kaut arī liela sabiedrības daļa ir eiroskeptiski noskaņota, atbalsts dalībai NATO nekad nav mazinājies. Tādēļ mēs ar jauno stratēģisko koncepciju saistām cerību, ka kolektīvās aizsardzības garantijas, alianses vienotība un solidaritātes solījumi tiek atjaunoti ne tikai ar vārdiem, bet gan ar konkrētiem darbiem,” teica V.Paegle.

“Par drošības jautājumiem NATO ir jārunā vienā balsī un uz vienlīdzības pamata – ja viena NATO dalībvalsts nejūtas droši, tad ir apdraudēta arī visu pārējo dalībvalstu drošība,” akcentēja NATO PA Latvijas delegācijas vadītāja. Viņa piebilda, ka “tikai tad, ja arī mēs paši pret savu drošību izturēsimies nopietni, pār mums paceltais NATO drošības lietussargs kļūs necaurlaidīgs”.

V.Paegle pauda gandarījumu, ka šīs diskusijas dalībnieki apspriedīs divus svarīgus jautājumus – jauno stratēģisko koncepciju un situāciju Afganistānā, uz to raugoties no Baltijas valstu skatpunkta.

Publisko diskusiju “NATO nākotne: Baltijas skatījums” 1.jūnijā starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā rīkoja Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Latvijas Republikas Saeimu un Frīdriha Eberta fondu.

NATO PA Latvijas sekretariāta
Preses un sabiedrisko attiecību centrs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!