Baltijas jūras valstu samitā Viļņā: ar kopīgu domu par Baltijas jūras un tās krastos dzīvojošo tautu nākotni

Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Viļņā tiekoties ar Lietuvas kolēģi Andrjusu Kubiļu Foto: Valda Kalniņa, A.F.I.

Vakar, 2.jūnijā, Viļņā noritēja Baltijas attīstības foruma plenārsesija “ES stratēģija un Ziemeļu dimensija: reģiona biznesa attīstība”, kurā piedalījās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu un citi Baltijas jūras reģiona valstu delegāciju vadītāji.

Baltijas jūras valstu līderi vienoti uzsvēra reģionālās sadarbības nozīmi enerģētikas, pārvadājumu un loģistikas, kā arī vides aizsardzības, īpaši Baltijas jūrā, jomā. Valstu vadītāji, pārrunājot Meksikas līča ekoloģisko katastrofu, uzsvēra Baltijas jūras ekoloģiskā jautājuma un augstu kuģošanas standartu lomu reģiona sadarbībā.

Baltijas attīstības foruma diskusiju mērķis ir ilgtspējīgas izaugsmes, inovāciju un konkurētspējas attīstības veicināšana Baltijas jūras reģionā. Uzrunā foruma dalībniekiem Ministru prezidents uzsvēra, ka pagājušajā gadā Baltijas Ministru padomē vienojās, ka ir nepieciešama vēl būtiskāka integrācija un sadarbība Baltijas valstu vidū, jo tas veicinās Baltijas valstu kā reģiona dinamiskāku integrāciju Ziemeļvalstu reģionā. Kā piemēru premjers minēja Baltijas valstu vienoto robežu nojaukšanu, integrējoties Eiropas Savienībā un pievienojoties Šengenas zonai.

Forumā premjers uzsvēra atjaunojamās enerģijas nozīmi Baltijas jūras reģionā un Latvijā. V.Dombrovskis informēja par sāktajiem ēku siltināšanas projektiem. Ministru prezidents minēja, ka zaļās enerģijas veicināšana ir viens no ES 2020 stratēģijas nozīmīgākajiem mērķiem un to ir jāsāk ar maziem projektiem un aktivitātēm, kas ilgtermiņā sekmēsies ar ilgtspējīgas zaļās enerģijas plašu izmantošanu Baltijas jūras reģionā.

2.jūnijā Baltijas Jūras valstu padomes (BJVP) samita laikā Ministru prezidents V.Dombrovskis uzrunāja plenārsesijas “Reģionālās sadarbības struktūras un instrumentu veicināšana” dalībniekus.

Ministru prezidents norādīja, ka šajā ekonomiskajā situācijā ir jāvelta visas pūles Baltijas jūras reģiona konkurētspējas stiprināšanā. “Ir jārada jaunas idejas, kas sekmējas reģiona līmeņa sadarbībā. Ir jāveicina konstruktīvs dialogs ekonomiskai un uzņēmumu sadarbībai, atrodot jaunas un inovatīvas biznesa pieejas un veicinot reģiona projektu atpazīstamību biznesa un pašvaldību sektoros,” teica V.Dombrovskis.

Premjers informēja, ka Latvija kā Baltijas Ministru padomes prezidējošā valsts ir sākusi triju Baltijas valstu centienu un aktivitāšu konsolidāciju, atbildīgajiem ministriem īstenojot īpašu sadarbību finanšu un ekonomikas jautājumos.

Tāpat Ministru prezidents aicināja uz turpmākajām diskusijām 11.Baltijas ekonomikas forumā “ES Baltijas jūras reģiona stratēģija konkurētspējīgam reģionam”, kas notiks paralēli plānotajai Baltijas Ministru padomei septembrī Rīgā. Premjers minēja, ka ES stratēģija Baltijas jūras reģionam atver jaunas iespējas, risinot reģiona specifiskas vajadzības un problēmas ar mērķtiecīgiem un jau esošajiem ES politiku un labākās pārvaldības sadarbības instrumentiem.

Lai apspriestu Baltijas jūras nākotni, kā arī situāciju Baltijas reģionā, otrdien, 1.jūnijā, Lietuvas galvaspilsētā Viļņā tikās Baltijas jūras valstu valdību vadītāji un pārstāvji. Šeit attēlā (1.rindā no labās) Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Zviedrijas vicepremjere un uzņēmējdarbības, enerģētikas un komunikācijas ministre Mauda Olofsone, Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus, Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, Īslandes premjerministre Johana Sigurdardotīra, Norvēģijas premjerministrs Jens Stoltenbergs; (2.rindā no labās) Vācijas Ārlietu ministrijas valsts ministrs Verners Hoijers, Somijas premjerministrs Mati Vanhanens, Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis un Krievijas ārlietu ministra vietnieks Vladimirs Titovs Foto: Valda Kalniņa, A.F.I.

Premjers norādīja, ka Ziemeļu dimensija varētu būt piemērots sadarbības ietvars Baltijas jūras reģiona sadarbībai ar ne-Eiropas Savienības valstīm. V.Dombrovskis sacīja arī, ka Latvija ir ieinteresēta sadarbībai ar Krieviju reģionālajos projektos.

2.jūnijā Baltijas Jūras valstu padomes samita laikā Ministru prezidents V.Dombrovskis uzrunāja plenārsesijas “Reģionālās konkurētspējas, ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un sadarbības enerģētikā stiprināšana” dalībniekus.

Premjers uzsvēra, ka Baltijas jūras reģiona sadarbība var tikt izmantota kā iespēja ekonomikas atjaunošanas paātrināšanai, jo, pirmkārt, ekonomikas krīze ir iespēja īstenot strukturālās reformas konkurētspējīgākas ekonomikas attīstībai, otrkārt, solidaritāte starp Baltijas valstīm var veicināt atkal strauju izaugsmi un, treškārt, tirdzniecības un darījumu attiecību un labvēlīgas uzņēmējdarbības vides sekmēšana palīdzēs ātrākai reģiona ekonomikas atveseļošanai.

Ministru prezidents minēja, ka reģionālā ekonomiskā attīstība ir atkarīga no ekonomiskās situācijas un perspektīvas citās valstīs, tādēļ pieņemti atbildīgie nacionālie lēmumi būs nozīmīgs ieguldījums visa reģiona ekonomiskajā izaugsmē nākotnē. “Latvija īsteno fundamentālas strukturālās reformas veselības, izglītības, labklājības un valsts pārvaldes sektoros, lai atjaunotu nacionālo konkurētspēju,” teica V.Dombrovskis.

Uzsverot solidaritātes principa nozīmi reģiona sadarbībā, premjers aicināja izmantot iespēju investēt Latvijā, jo šobrīd ir vērojama ekonomikas atjaunošanās, kā arī zemas ražošanas izmaksas un nekustamā īpašuma cenas. Tāpat viņš aicināja jau esošos investorus, īpaši banku sektorā, ekonomikas recesijas laikā ar kredītpolitikas palīdzību atjaunot ekonomikas izaugsmi.

Premjers minēja, ka Baltijas jūras valstis tradicionāli ir bijušas orientētas uz liberālu tirdzniecību. “To nedrīkst aizmirst. Protekcionisms nav atbilde ekonomikas krīzei. Darījumu ierobežojošo normu un administratīvo šķēršļu atcelšana veicinātu reģionālo tirdzniecību un ekonomisko izaugsmi,” norādīja V.Dombrovskis.

Enerģētikas sektoru Ministru prezidents minēja kā pozitīvu reģionālās sadarbības piemēru. Premjers uzsvēra, ka ir jāturpina projekts “Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāns” (Baltic Energy Market Interconnetion Plan), kas radīs vienotu Baltijas pārraides sistēmas operatoru.

Samitā tika pieņemta Viļņas deklarācija “Baltijas jūras reģiona vīzija līdz 2020.gadam”, kas paredz reģiona starpvaldību struktūru politiskajam dialogam un sadarbībai, Baltijas jūras piekrastē esošo valstu atbildību Baltijas jūras ekoloģiskajā veselībā, veicināt investīcijām draudzīgu ekonomiku un inovatīvu ražošanu, izmantojot publisko un privāto partnerību, publiskajam un privātajam sektoram ir jābūt līdzatbildīgam ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā, veicināt reģiona ekonomisko attīstību ar integrētu jūras politiku un saistītiem pavadājumu koridoriem, kā arī citas vienošanās.

Samitā tika apstiprināta Reģionālā stratēģija 2010.–2014.gadam un secinājumi par organizētās noziedzības apkarošanas darba grupas mandāta pagarināšanu līdz 2016.gada beigām.

Ministru prezidents Latvijā atgriezās 2.jūnija vakarā. Baltijas jūras valstu padome, kas dibināta 1992.gada 5.–6. martā Kopenhāgenā, ir vispārējs politisks reģiona starpvaldību sadarbības forums. BJVP veido 11 Baltijas jūras reģiona valstis – Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Vācija, Polija, Dānija, Norvēģija, Īslande un Krievija, kā arī Eiropas Komisija. 2010.gada 1.jūlijā BJVP prezidentūru no Lietuvas pārņem Norvēģija. Latvija prezidējošās valsts pienākumus ir pildījusi 1996.–1997.gadā un 2007.–2008.gadā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments