Par sauli uzņēmējdarbībai

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas konferencē vakar, 6.janvārī

Varbūt ir pāragri atzīt to, ka īsteni šis ir Latvijas pašvaldību mazais parlaments, kas savās ikmēneša apspriedēs iztirzā kārtējās samilzuma problēmas. Šoreiz, tātad LPIA sanācē, patiesībā 1999. gada pirmajā konferencē, priekšplānā izvirzījās uzņēmējdarbības veicināšana visos Latvijas novados. Par to izvērsti runāja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilga Preimate. Viņa plaši un argumentēti analizēja Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālo programmu. Salīdzinājuma skaitļi mums nebūt nav labvēlīgi — Lietuvā un Igaunijā ir vismaz par trešdaļu vai pat pusi vairāk aktivitāšu, turklāt tā nebūt nav tikai statistika. Mēs domājam par brīvās tirdzniecības līgumiem, par mums līdz šim labvēlīgajiem PHARE projektiem, kuri, cita starpā, nosaka noteiktu datumu — 1999.gada 1.janvāri. Tomēr tā sauktā Latvijas puse paliek ēnā, jo it kā īpaši labvēlīgo apstākļu dēļ mums ir vairāk problēmu nekā Igaunijā un Lietuvā. Protams, ir labi, ja atzīstam savu necilo vietu, tomēr skaitļi, arī attiecībā uz PHARE programmām, mums nebūt nav tik labvēlīgi, kā gribētos. Tā ir skaudra atziņa, kas ne visiem pa prātam.

Mums ir savi pozitīvi rādītāji, tostarp uzņēmējdarbības atbalsta centri, kas sasaucas ar Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālo programmu, kurā iekļautas sadaļas, kas varētu apmierināt ikvienu entuziastu. Tomēr pat oficiālā statistika ir nepielūdzama, jo rāda, ka no reģistrētajiem uzņēmumiem (tātad no darbības vēlmes pieteikumiem) labi ja divas trešdaļas reāli darbojas vai, kā teica referente, uzrāda dzīvības pazīmes.

Laika gaitā ir radies pieteikami daudz oficiālu un sabiedrisku institūciju, kurām būtu pa spēkam rosināt un stiprināt uzņēmējdarbību. Izrādās, ka priekšplānā izvirzās ... zināšanu trūkums. Kā vēlāk konferences gaitā izteicās LPS valdes loceklis, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vītoliņš, viņa pilsētā esot 2500 uzņēmējdarbībā ieinteresētu personu, tomēr savā darba grāmatā esot reģistrēts aptuveni tūkstotis vienādu jautājumu. "Varat iedomāties, cik laika tas viss man prasījis, un es varu pieļaut, ka Jelgava šajā ziņā nav nekāds izņēmums." Saprotams, pašreizējās ekonomiskās situācijas spīlēs daudzi nezina, ko un kā darīt.

Tālab būtiska ir pašlaik reālā attieksme pret iespējām izmantot reģionālos uzņēmējdarbības atbalsta centrus (tādu jau ir deviņi,visos novados). Par tiem plaši un detalizēti konferencē runāja Ekonomikas ministrijas Investīciju piesaistes un uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļas vadītāja Astrīda Burka. Šādu centru vajadzība ir neapstrīdama, tālab arī pērn jau esošajiem pievienojušās attiecīgas struktūras Alūksnē, Jēkabpilī, Kuldīgā un Saldū. Diemžēl ceturto daļu veido tirdzniecības pakalpojumu izvēršana, tikai desmit procentus — lauksaimniecības uzņēmumi. Te ir vietā retorisks vaicājums — uz kurieni mēs ejam?