Par Digitālo programmu Eiropā

Īstenojot vērienīgo Digitālo programmu Eiropai, ar kuru 19.maijā iepazīstināja Eiropas Komisija, tiktu sniegts būtisks ieguldījums Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmē un digitālā laikmeta priekšrocības būtu iespējams izmantot visos sabiedrības slāņos.

Pusi no Eiropas produktivitātes pieauguma jau pēdējo 15 gadu laikā veicināja informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, un šī tendence varētu kļūt izteiktāka. Programmā ieskicētas septiņas prioritārās rīcības jomas: digitāla vienotā tirgus izveide, lielāka sadarbspēja, interneta drošības un lietotāju uzticēšanās uzlabošana, daudz ātrāka piekļuve internetam, vairāk ieguldījumu pētniecībā un izstrādē, digitālās kompetences prasmju un iekļautības palielināšana, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju piemērošana, lai risinātu sabiedrībā aktuālas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas un sabiedrības novecošanu. Priekšrocības ietver vienkāršākus elektroniskos maksājumus un rēķinus, tālmedicīnas pakalpojumu ātras izmantošanas iespējas un energoefektīvu apgaismojumu. Šajās septiņās jomās Digitālajā programmā paredzēti 100 turpmākie pasākumi, no kuriem 31 ir likumdošanas pasākums. Atbilstīgi stratēģijai “Eiropa 2020” Digitālā programma ir pirmā no septiņām galvenajām iniciatīvām gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krūsa, kas atbild par digitalizācijas programmu, teica: “Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu intereses jāizvirza digitālās revolūcijas priekšplānā, tādējādi maksimāli palielinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sniegtās iespējas, lai veicinātu jaunu darba vietu radīšanu, ilgtspējību un sociālo iekļautību. Vērienīgā stratēģija, kas atklāta šodien, skaidri parāda, kur jāpieliek pūles nākamo gadu laikā. Lai pilnībā apzinātos Eiropas digitālās nākotnes iespējas, ir vajadzīga dalībvalstu, IKT nozares un citu nozīmīgu ekonomikas jomas dalībnieku pilnīga iesaistīšanās.”

Turpmākie mērķi

• Jauns vienotais tirgus digitālā laikmeta priekšrocību gūšanai

Iedzīvotājiem jābūt iespējām izmantot citu valstu komerciālos pakalpojumus un kultūras piedāvājumus. Taču ES tiešsaistes tirgos joprojām ir šķēršļi, kas neļauj piekļūt Eiropas telesakaru, digitālajiem pakalpojumiem un saturam. Mūzikas lejupielāde ASV patlaban tiek veikta četras reizes lielākā apjomā nekā Eiropā, kur trūkst likumīgu piedāvājumu un tirgus ir sadrumstalots. Komisija ir iecerējusi nodrošināt piekļuvi likumīgam tiešsaistes saturam, vienkāršojot autortiesību iegūšanu, pārvaldību un pārrobežu licencēšanu. Citi pasākumi ietver elektronisko maksājumu un rēķinu, kā arī tiešsaistes strīdu izšķiršanas procesa vienkāršošanu.

• Uzlabot IKT standartu noteikšanu un sadarbspēju

Lai ļautu cilvēkiem radīt, kombinēt un inovēt, IKT produktiem un pakalpojumiem jābūt atvērtiem un sadarbspējīgiem.

• Uzlabot uzticēšanos un drošību

Eiropieši neizmantos tehnoloģiju, kurai viņi neuzticas, jo, esot tiešsaistē, viņiem jājūtas pārliecinātiem un drošiem. Koordinētāka Eiropas reakcija uz kiberuzbrukumiem un pastiprināti noteikumi par personas datu aizsardzību ir daļa no risinājuma. Ar pasākumu palīdzību tīmekļa vietņu operatoriem varētu tikt noteikts pienākums informēt lietotājus par drošības pārkāpumiem, kas ietekmē viņu personas datus.

• Uzlabot eiropiešu piekļuvi ātram un īpaši ātram internetam

2020.gada mērķis ir nodrošināt internetu ar ātrumu 30 Mb/s vai vairāk visiem Eiropas iedzīvotājiem, kur puse Eiropas mājsaimniecību abonē pieslēgumus ar ātrumu 100 Mb/s vai vairāk. Patlaban tikai 1% eiropiešu ir ātrs uz optisko šķiedru tehnoloģiju balstīts interneta pieslēgums, salīdzinot ar 12% japāņu un 15% dienvidkorejiešu. Ļoti ātrs internets ir vajadzīgs, lai ekonomikas izaugsme būtu spēcīga, lai veidotos jaunas darba vietas un vairotos labklājība, kā arī lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji var piekļūt meklētajam saturam un pakalpojumiem. Komisija cita starpā izpētīs iespējas, kā ar kredīta mehānismu palīdzību piesaistīt ieguldījumus platjoslā, un sniegs norādes, kā veicināt ieguldījumus uz optisko šķiedru balstītos tīklos.

• Veicināt progresīvu pētniecību un inovāciju IKT

Eiropai ir vairāk jāiegulda pētniecībā un izstrādē un jānodrošina, ka labākās idejas sasniedz tirgu. Programma cita starpā vērsta uz to, lai palielinātu privātos ieguldījumus ar Eiropas reģionālā finansējuma palīdzību un ES pētniecības finansējumu ar mērķi nodrošināt, ka Eiropa spēj konkurēt ar saviem sāncenšiem vai pat tos apsteigt. ES ieguldījumi IKT pētniecībā ir mazāk nekā puse no ASV apmēriem (37 miljardi eiro salīdzinājumā ar 88 miljardiem eiro 2007.gadā).

• Nodrošināt visiem eiropiešiem digitālo prasmju apguvi un pieejamus tiešsaistes pakalpojumus

Vairāk nekā puse eiropiešu (250 miljoni) izmanto internetu katru dienu, taču 30% nekad to nav izmantojuši. Ikvienam, jaunam vai vecam, neatkarīgi no sociālā stāvokļa ir tiesības uz zināšanām un prasmēm, kas vajadzīgas, lai iekļautos digitālajā laikmetā, jo tirdzniecība, sabiedriskie, sociālie un veselības pakalpojumi, apmācība un politiskā dzīve arvien vairāk ir pieejama tiešsaistē.

• Ļaut izmantot IKT sniegtās iespējas sabiedrības labā

Ir jāiegulda gudrā tehnoloģiju izmantošanā un informācijas lietošanā, lai rastu risinājumus, kā samazināt enerģijas patēriņu, atbalstīt novecojošos iedzīvotājus, padarītu atbildīgākus pacientus un uzlabotu tiešsaistes piekļuvi cilvēkiem ar invaliditāti. Viens no mērķiem ir panākt, lai līdz 2015.gadam pacientiem būtu piekļuve veselības datiem tiešsaistē neatkarīgi no atrašanās vietas ES. Turklāt ar programmas palīdzību tiks veicinātas energotaupīgas IKT tehnoloģijas, piemēram, SSL (Solid State Lighting) tehnoloģijas, kas patērē par 70% mazāk enerģijas nekā standarta apgaismes sistēmas.

• Gūt labumu no Digitālās programmas Eiropai

Grūtākais uzdevums ir nodrošināt ātru to pasākumu pieņemšanu un īstenošanu, kas vajadzīgi, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus. Dažādu jomu komisāri strādās kopā ar ES iestādēm un iesaistītajām personām, lai digitālā programma kļūtu par īstenību.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa