Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 1.jūnijā

FM: Par valsts fiskālās disciplīnas stiprināšanu

Ministru kabinets vienbalsīgi atbalsta nepieciešamību stiprināt valsts fiskālās disciplīnas normas, likumos nosakot vidēja termiņa budžeta pamata nosacījumus (bilanci), stingri ierobežojot valsts parāda pieaugumu un budžeta grozījumu veikšanu.

Finanšu ministrs Einars Repše uzsver: “Fiskālās disciplīnas nosacījumi būtu būtiski jānostiprina tiesību aktu sistēmā, nepieciešamības gadījumā pat veicot izmaiņas Satversmē, lai nepieļautu, ka, apstiprinot kārtējā gada valsts budžetu, Saeimā fiskālās disciplīnas nosacījumi vai daudzgadu ietvars tiktu mīkstināts.”

Tāpat ministrs norāda, ka pašreizējā finanšu un ekonomiskā krīze Latvijā un tās ietekmes analīze ļoti skaidri ir parādījusi, ka valsts ir nokļuvusi lielās grūtībās, īstenojot prociklisku fiskālo politiku straujas ekonomiskās izaugsmes gados, tādējādi veicinot ekonomikas pārkaršanu un padarot situāciju grūti kontrolējumu brīdī, kad sākas ekonomiskā lejupslīde.

“To mēs uzskatāmi redzam situācijas atšķirībā starp Latviju un Igauniju – Igaunijā konstitūcijā ir nostiprināta prasība nepieļaut budžeta deficītu, savukārt Latvijā šādas prasības joprojām nav. Tādēļ, lai mazinātu riskus nākotnē, nepieciešamas stingras finanšu disciplīnas normas.”

Valdība 1.jūnijā, izskatot Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto Fiskālās disciplīnas likumprojekta koncepciju, nolēma, ka fiskālo ierobežojumu noteikšana būtu iekļaujama Satversmē un Saeimas Kārtības rullī, kā arī izstrādājams jauns – Fiskālās disciplīnas likums. Finanšu ministrijai jaunais likumprojekts jāizstrādā līdz 30.jūnijam.

Fiskālās disciplīnas likums ieviestu šādus svarīgus uzlabojumus budžeta plānošanā un vadībā:

• ir vispārēji skaitliski nākotnes nosacījumi, kādai jābūt budžeta bilancei (deficītam vai pārpalikumam) atkarībā no tā, vai ir ekonomiska izaugsme, vai ekonomiska lejupslīde, tādējādi sasaistot budžeta bilanci ar ekonomikas ciklu un nepieļaujot atkāpes no tā;

• ir noteikts, ka valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP un ka virsplāna ieņēmumi budžetā ir novirzāmi valsts parāda atmaksāšanai;

• ir aizliegts veikt budžeta grozījumus, kas ļautu tā paša gada laikā iztērēt virsplāna ieņēmumus, tā vietā šie ieņēmumi tiktu novirzīti vai nu parāda dzēšanai, vai ilgtermiņa stabilizācijas rezervei;

• ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara likumu uz četriem gadiem tiek nostiprināti gan budžeta izdevumu maksimālie apjomi, gan plānotā bilance (deficīts vai pārpalikums). Turklāt, sastādot gadskārtējo valsts budžetu, būtu pienākums ievērot daudzgadu ietvarā noteiktos izdevuma un bilances apjomus;

• fiskālās disciplīnas normas attiektos uz valsts konsolidēto kopbudžetu, tas ir, visu līmeņu budžetiem – gan valsts budžetu, gan pašvaldību budžetu, ievērojot Pašvaldību hartā ietvertos nosacījumus.

FM uzskata, ka fiskālās disciplīnas prasības nostiprināšana likumos dotu stabilitātes signālu finanšu tirgiem un investoriem, kas attiecīgi nozīmētu, ka Latvijas valsts un uzņēmēji varētu rēķināties ar lētākiem kredītu resursiem un nozīmīgāku investīciju apjomu. Tāpat likums skaidri parādītu, ka Latvija plāno savus ieņēmumus un izdevumus atbilstoši ekonomikas izaugsmes tempiem, kas attiecīgi dotu iespēju skaidri un prognozējami plānot valsts attīstību, īstenojot atbildīgu un ilgtspējīgu fiskālo politiku, tajā skaitā sasaistīt budžeta plānošanu ar attīstības plānošanu un pasaules ekonomiskās lejupslīdes situācijā valsts rīcībā būtu pietiekami pašas resursu (uzkrājumu), lai tiktu galā ar ekonomisko krīzi.

Ar Fiskālās disciplīnas likuma palīdzību būtu sasniedzami šādi mērķi:

• nodrošināt ilgtspējīgu fiskālo politiku, proti, ka valsts ilgtermiņā (5–10 gadu perspektīvā) spēj no saviem nodokļu un citiem ieņēmumiem finansēt nepieciešamos izdevumus, nepieļaujot, ka valstī tiek tērēts vairāk, nekā tiek nopelnīts;

• ņemot vērā, ka šīs ekonomiskās krīzes laikā būs būtiski pieaudzis valsts parāds un tā apkalpošanas izmaksas, panākt, ka nākotnē parāds pakāpeniski tiek samazināts;

• nodrošināt, ka ekonomiskās augšupejas gados tiek veidoti uzkrājumi un samazināts valsts parāds, tādējādi nodrošinoties ar līdzekļiem ekonomiskās krīzes brīdim;

• izveidot saistošu vidēja termiņa makroekonomikās attīstības un fiskālās politikas ietvaru – paredzot, ka vismaz četru gadu termiņam tiek nosprausti plānotie valsts izdevumu apjomi, kas dod prognozējamību un stabilitāti;

• ierobežot budžeta grozījumu iespējamību un pieļaujamo rīcību fiskālā gada laikā.

Tāpat arī tiktu radīta nodokļu maksātājiem stabilitātes sajūta, proti, ka to veiktie maksājumi netiek izmantoti tūlītējām un dažbrīd nepārdomātām vajadzībām, bet gan tiek ieguldīti pārdomātā ilgtermiņa politikā, kas dod garantiju, ka valsts spēs finansēt savus izdevumus (piemēram, pensijas, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumus) arī nākamajās desmitgadēs.

Fiskālās disciplīnas likuma ieviešana ir pieeja, ko realizē katra valsts, kas vēlas mazināt budžeta un finanšu riskus un vairot stabilitāti un uzticību šīs valsts publiskajām finansēm. Īpaši izplatīta šī prakse visā pasaulē ir pēdējo desmit gadu laikā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktisku piemērošanu nozarēs un uzņēmumos

Ņemot vērā lielo pieprasījumu un interesi par darba drošības pilnveidošanu uzņēmumos, ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu turpmāk bez maksas novērtēt darba vides riskus un saņemt konsultācijas būs iespēja plašākam darba devēju lokam.

Tas nozīmē, ka turpmāk atbalstu darba attiecību un darba drošības likumdošanas praktiskai ieviešanai varēs saņemt ne tikai komersants, kā tas bija noteikts līdz šim, bet arī zemnieku saimniecība, zvejnieku saimniecība, lauku amatnieka uzņēmums un individuālais (ģimenes) uzņēmums. Tāpat novērtēt darba drošības riskus varēs arī valsts sociālās aprūpes centri un pašvaldību sociālās aprūpes institūcijas, kurās tiek nodrošināta ilgstošā aprūpe. Atbalsts minēto aktivitāšu īstenošanai vienam uzņēmumam vai institūcijai nevarēs pārsniegt septiņus tūkstošus latu.

Minēto un citus ar darba attiecībām un darba drošību saistītus pakalpojumus iespējams saņemt ESF atbalstīto projektu “Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” ietvaros. Projektu līdz 2013.gadam īsteno Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija.

To paredz 1.jūnijā valdībā akceptētie Labklājības ministrijas (LM) veiktie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par Eiropas Sociālā fonda aktivitāti “Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos”.

Aktivitātes mērķis ir mazināt darba attiecību pārkāpumu un nelaimes gadījumu skaitu uzņēmumos un veidot sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību, tādējādi mazinot arī nelegālo nodarbinātību. Tāpat, īstenojot projektus, tiks panākta pilnvērtīgāka darba devēju, darbinieku un sabiedrības informētība un veicināta darba tiesību izpratne.

Projektu ietvaros tiek izstrādāti cilvēkresursu plāni nozarēm un uzņēmumiem, organizēti informatīvie pasākumi un izstrādāti informatīvie materiāli, sniegtas bezmaksas konsultācijas un apmācības darba attiecību un darba drošības jautājumos, kā arī veikta darba vietas risku novērtēšana un darba aizsardzības pasākumu plānu izstrāde, elektronizētas darba vides risku novērtēšanas sistēmas u.c.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par grozījumiem Teritorijas plānošanas likumā

Ministru kabinets 1.jūnijā atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātos grozījumus Teritorijas plānošanas likumā, kas paredz, ka valdība turpmāk noteiks nacionālas nozīmes teritorijas un to izmantošanas nosacījumus.

Grozījumi noteikumos nepieciešami, lai saglabātu vērtīgas lauksaimniecības zemes, ņemot vērā, ka spēku zaudējuši noteikumi, kas noteica zemes dalīšanas un izmantošanas aprobežojumus nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās, kā arī kārtību, kādā pašvaldība pārņem no valsts polderu apsaimniekošanu.

Teritorijas plānošanas likuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību valstī, izmantojot efektīvu teritorijas plānošanas sistēmu.

Par likuma grozījumiem vēl jālemj Saeimai.

RAPLM: Par Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas gaitu 2010.gada pirmajā ceturksnī

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), apkopojot datus par Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas gaitu šā gada pirmajā ceturksnī, aprēķinājusi, ka atbalsta pasākumiem kopumā izmaksāti 11 494 109 lati.

Lai sniegtu iespēju lielākam iedzīvotāju skaitam saņemt pabalstus un kompensācijas, nozaru ministrijas, ņemot vērā pērnā gada pieredzi un stratēģijas ieviešanas rezultātus, veikušas grozījumus tiesiskajā regulējumā.

Tādējādi ir paplašināts iedzīvotāju loks, kas var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ar atvieglotiem nosacījumiem, atvieglots trūcīgas personas statusa piešķiršanas process, kā arī paplašināts pašvaldību loks, kuras tiesīgas saņemt kompensāciju par veiktajiem skolēnu pārvadājumiem.

Īstenojot atbalsta pasākumus labklājības jomā, veiktas valsts budžeta izmaksas 3 709 069 latu apmērā, tajā skaitā garantētā minimālā ienākuma pabalstu izmaksu nodrošināšanai 1 397 367 lati un dzīvokļa pabalstu izmaksu nodrošināšanai 754 195 lati. Savukārt reģistrētajiem bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, ir iespēja iesaistīties sabiedrībai derīgos mazkvalificētos pilna laika darbos pašvaldībās līdz sešiem mēnešiem, saņemot stipendiju 100 latu apmērā mēnesī. Kopumā izveidota 5681 darba praktizēšanas vieta un iesaistīti 15 076 bezdarbnieki.

Izglītības jomā stratēģijas ietvaros tiek nodrošināta piecgadīgo un sešgadīgo bērnu izglītība, kā arī skolēnu pārvadājumi uz skolām no apdzīvotajām vietām, kur izglītības reformas rezultātā skolas ir slēgtas.

Piemēram, pašvaldībām pirmsskolas izglītības iestāžu bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba algu samaksai izmaksāti 3 081 825 lati, savukārt mācību priekšmetu standarta projektu un programmu paraugu pilnveidei – 44 890 lati.

Savukārt kompensācijās par skolēnu pārvadāšanu un transporta izdevumiem no valsts budžeta pirmajā ceturksnī pašvaldības saņēmušas 71 875 latus.

Veselības aprūpes jomā, kompensējot pacientu iemaksas trūcīgām personām un personām ar zemiem ienākumiem, lai nodrošinātu veselības aprūpes pieejamību un cilvēku savlaicīgu vēršanos ārstniecības iestādēs, veikti 520 290 latu pārskaitījumi ārstniecības iestādēm.

Zāļu kompensēšanai pacientiem 100% apmērā, ja pacienta iegādāto zāļu līdzmaksājums kompensācijas sistēmā kalendārā gada laikā sasniedz 50 latus, veiktas izmaksas 238 209 latu apmērā.

Pasākuma ietvaros tiek nodrošināta pacienta līdzmaksājuma segšana trūcīgajām personām un personām, kuru ienākumi nepārsniedz 120 latus, iegādājoties zāles kompensācijas sistēmas ietvaros.

Tāpat 53 358 latu apmērā veiktas valsts budžeta izmaksas pacientu uzturēšanai “slimnīcu viesnīcās”. Trūcīgajām personām un personām, kuru ienākumi nepārsniedz 120 latus, stratēģijas ietvaros tiek kompensēta slimnīcā izveidoto viesnīcas tipa gultu apmaksa, tādējādi nodrošinot ārstniecību, kuru no valsts budžeta līdzekļiem nodrošina ambulatori, nevis stacionāri.

Mājas aprūpes nodrošināšanai 454 pacientiem ar smagām saslimšanām tika kompensēti aprūpes izdevumi 4308 latu apmērā no valsts budžeta, pacientiem ar garīgām slimībām, samazinot gultu skaitu un attīstot aprūpi centros, 20 personām tika apmaksāti 8962 latu izdevumi.

Savukārt ģimenes ārstu komandas paplašināšanai piesaistītas 117 māsas un izmaksātas 169 761 lata kompensācijas. Ģimenes ārsta praksē strādājošās otrās māsas uzdevums ir nodrošināt ar hroniskām slimībām slimojošo pacientu aprūpi, izglītojot pacientu un viņu piederīgos veselības veicināšanas un veselības aprūpes jautājumos, aprūpējot pacientu ģimenes ārsta praksē un pacienta dzīvesvietā, sekojot un nodrošinot profilaktisko apskašu programmas izpildi, sadarbībā ar ģimenes ārstu sastādot un īstenojot vakcinācijas kalendāru, īpaši pievēršot uzmanību ģimenes ārsta pacientu reģistrā reģistrētajiem pacientiem ar zemu ienākumu līmeni.

Pārvadājumu jomā kopumā kompensācijās pirmajā ceturksnī izmaksāti 1 440 000 latu. Kompensācijas tika izmaksātas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par valsts noteiktajiem braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā.

Plānots, ka no valsts budžeta līdzekļiem tiks piešķirts arī finansējums 4 274 119 latu apmērā cilvēkiem ar smagu invaliditāti, kuriem ir tiesības bez maksas braukt ar visu veidu sabiedrisko transportu visā Latvijā, izņemot taksometrus.

Nepieciešamo papildu finansējumu zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par I un II grupas invalīdu, bērnu invalīdu un personu, kura pavada I grupas invalīdu, pārvadāšanu bez maksas republikas pilsētu pašvaldībās, Satiksmes ministrija pēc pozitīva lēmuma saņemšanas no starptautiskajiem aizdevējiem noteiktā kārtībā sagatavos tiesisko regulējumu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta.

Sociālās drošības tīkla stratēģijas mērķis ir nodrošināt ārkārtas atbalsta pasākumu kopumu, lai samazinātu negatīvo sociālo ietekmi, kas ir izveidojusies globālās un Latvijas finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā, kā arī strukturālo reformu veikšanas rezultātā. Stratēģijas darbības termiņš ir noteikts līdz 2011.gada 31.decembrim.

RAPLM, kas ir atbildīgā institūcija par Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas uzraudzību un kontroli, 1.jūnijā Ministru kabinetu iepazīstināja ar sagatavoto informatīvo ziņojumu par stratēģijas ieviešanas gaitu šā gada pirmajā ceturksnī.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par zemesgabalu ieguldīšanu lidostas “Rīga” un Latvijas Jūras administrācijas pamatkapitālā

Satiksmes ministrija ieguldīs vairākus nekustamos īpašumus divu uzņēmumu pamatkapitālos – VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” un VAS “Latvijas Jūras administrācija”.

Starptautiskās lidostas “Rīga” pamatkapitālā plānots ieguldīt divus zemesgabalus aptuveni 10 hektāru platībā. Uz viena no zemesgabaliem atrodas skrejceļš, pievedceļi un skrejceļa darbībai nepieciešamā pievadzona, savukārt otrs zemesgabals tiek izmantots infrastruktūras nodrošināšanai.

Tā kā nekustamie īpašumi netiek izmantoti tiešo Satiksmes ministrijas funkciju nodrošināšanai, to iekļaušana lidostas pamatkapitālā sekmēs to perspektīvu izmantošanu lidostas attīstībā. Zemes īpašumu kopējā vērtība ir 715 000 latu.

Lai nodrošinātu Latvijas Jūras administrācijas attīstību un darbību, tās pamatkapitālā tiks ieguldītas četras zemes vienības aptuveni 2,9 hektāru platībā, uz kurām atrodas uzņēmuma īpašumā esošas būves – bākas. Zemesgabali, kas pašlaik ir valsts īpašumā, atrodas Engures, Salacgrīvas, Ventspils un Rucavas novadā. To kopējā vērtība ir 81 700 lati.

Ar nekustamo īpašumu pārņemšanu saistītie izdevumi tiks segti no pašu uzņēmumu līdzekļiem, un valsts budžetu tie neskars.

Nekustamo īpašumu pārņemšanu paredz 1.jūnijā Ministru kabinetā apstiprinātie Ministru kabineta rīkojuma projekti “Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” pamatkapitālā” un “Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” pamatkapitālā”.

SM: Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 posma Ludza–Terehova rekonstrukcijas projekta īstenošanai

Lai realizētu valsts autoceļa E22 posma Ludza–Terehova rekonstrukcijas projektu, Satiksmes ministrija (SM) iegādāsies divus zemesgabalus Ludzas novada Isnaudas pagastā.

Iegādājamo zemju kopējā platība ir 6000 m², un tie tiks iegādāti par 6200 latiem.

Minēto zemesgabalu īpašnieks ir piekritis pārdot valstij īpašumus par taisnīgu atlīdzību, kas noteikta, pamatojoties uz sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja atzinumu.

Līdz ar to pēc zemesgabalu iegādes tie tiks ierakstīti zemesgrāmatā uz Satiksmes ministrijas vārda.

Izdevumi, kas saistīti ar zemes vienību pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiks segti no līdzekļiem, kas paredzēti SM budžeta apakšprogrammas “Kohēzijas fonda finansētie ierobežotās atlases VAS “Latvijas valsts ceļi” realizētie projekti (2007–2013)” projekta “E22 posma Ludza–Terehova būvniecība” īstenošanai.

To paredz 1.jūnijā valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 posma Ludza–Terehova rekonstrukcijas projekta īstenošanai”.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par grozījumiem Gaujas Nacionālā parka likumā

1.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Gaujas Nacionālā parka likumā”.

Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz, ka GNP individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi būs jāizdod līdz 2011.gada 30.decembrim, nevis, kā tas sākotnēji tika noteikts, līdz 2010.gada 30.decembrim.

GNP individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus nevar sagatavot iepriekš noteiktajā termiņā, jo to sagatavošana ir saistīta ar liela apjoma kartogrāfiskā materiāla sagatavošanu. Pašlaik noteikumos iekļautais kartogrāfiskais materiāls ir novecojis, neprecīzs un neatbilst faktiskajai situācijai. Precīza digitāla kartogrāfiskā materiāla sagatavošana un teritoriju robežu noteikšana ar koordinātām ir laikietilpīgs darbs un prasa finanšu resursus. Atsevišķos gadījumos ir nepieciešama robežu precizēšana dabā.

Diemžēl pašlaik Dabas aizsardzības pārvaldes budžetā nav paredzēti papildu līdzekļi minēto darbu veikšanai, bet pašreizējā budžeta ietvaros līdz šā gada beigām kartogrāfisko materiālu sagatavot nav iespējams. Plānots, ka ar esošajiem finanšu un cilvēkresursiem Dabas aizsardzības pārvalde noteikumu projektu varētu sagatavot nākamā gada laikā.

Tāpat likumprojekts paredz, ka motorizētu ūdenstransporta līdzekļu izmantošanai Ungura ezerā būs nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību

Valdība 1.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 26.maija noteikumos Nr.485 “Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība””.

Tā kā 2009.gadā tika pieņemta jauna Eiropas Komisijas regula par prasībām bioloģiskai akvakultūrai (akvakultūras dzīvniekiem, jūras aļģēm), tad ar attiecīgiem ZM izstrādātiem grozījumiem tiek papildināti Ministru kabineta noteikumi “Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība”, tādējādi precizējot bioloģiskās lauksaimniecības produktu apritē iesaistīto pušu pienākumus, tiesības un atbildību.

Līdz ar to turpmāk Pārtikas un veterinārais dienests veiks kompetentās institūcijas funkcijas attiecībā arī uz akvakultūras produktu ražošanu.

Tāpat grozījumi normatīvajā aktā nosaka, ka turpmāk Bioloģiskās lauksaimniecības statistikas datus apkopos Lauksaimniecības datu centrs. Līdz ar to turpmāk bioloģisko saimniecību kontroles institūcijas elektroniski nosūtīs bioloģiskās lauksaimniecības statistikas kopsavilkumu Lauksaimniecības datu centram, kas īstenos bioloģiskās lauksaimniecības statistikas informācijas sistēmas pārziņa funkcijas.

Latvijā ir vairāk nekā 4000 bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā iekļauto juridisko un fizisko personu.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par higiēnas prasībām augu izcelsmes produkcijai tiešai piegādei nelielā apjomā

Valdība 1.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai un tiešajai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā”.

Noteikumos definēti augu izcelsmes produkti un to apjoms, kuriem tiks piemērotas atvieglotās higiēnas prasības. Augu izcelsmes produktu nelielais apjoms, ko produktu ražotājs kalendārajā gadā drīkst piegādāt tieši, noteikts šo noteikumu pielikumā, piemēram, sakņu dārzeņiem tie ir 3000 kg, kartupeļiem – 5000 kg, bet lapu dārzeņiem – 500 kg. Noteiktās prasības jāievēro kultivēto augu izcelsmes produktu ražotājiem un savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu un augu vācējiem, kā arī bērzu un kļavu sulas ieguvējiem augu izcelsmes produktu novākšanas, uzglabāšanas, transportēšanas un izplatīšanas laikā.

Noteikumu projektā ietverta prasība, ka produktu ražotājiem jānodrošina savāktā produkta daudzuma uzskaite. Tāpat noteikumos norādīta informācija, kas produktu ražotājiem jāieraksta uzskaites dokumentā un jāsniedz mazumtirdzniecības uzņēmumam, nododot produktus izplatīšanai.

Noteikto higiēnas prasību izpildi produktu izplatīšanas vietās kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Jaunie nosacījumi paplašinās iespēju mazdārziņu īpašniekiem un lauku iedzīvotājiem bez reģistrācijas PVD un ar atvieglotām higiēnas prasībām realizēt izaudzētos primārās ražošanas augu izcelsmes produktus ne tikai tiešā tirdzniecībā, bet arī mazumtirdzniecībā, tostarp sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, un gūt papildu ienākumus.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa