Par Latvijas Zinātņu akadēmijas balvām

Par labākajiem zinātniskajiem darbiem atsevišķās zinātņu nozarēs Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir balvas, kuras nosauktas izcilu zinātnieku vārdā. Katru balvu izsludina reizi vienā vai divos gados.

Balvu piešķir par atsevišķiem zinātniskiem darbiem, atklājumiem, izgudrojumiem, kā arī par vienotas tematikas zinātnisku darbu kopumu. Par balvas pretendentu var izvirzīt tikai atsevišķu personu, no autoru kolektīviem — galveno autoru. Uz balvu var pretendēt Latvijas zinātnieki un tie ārzemju zinātnieki, kuru darbu tematika saistīta ar Latviju.

Fricis BRĪVZEMNIEKS

(1846—1907) — folklorists, literāts, viens no pirmajiem latviešu etnogrāfijas un folkloras materiālu vācējiem, sakārtotājiem un publicētājiem. Ražīgākie darba gadi literārajā un sabiedriskajā darbībā (1867—1887) pavadīti Maskavā, kur viņš kopā ar Krišjāni Valdemāru un Krišjāni Baronu bija latviešu kultūras dzīves organizētājs. Bijis Maskavas universitātes Dabaszinību, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības līdzstrādnieks, lasījis referātus par latviešu folkloru, organizējis tās vākšanu, tulkojis un publicējis šos materiālus arī krievu valodā. Biedrības rakstu krājumos publicējis vairāk nekā tūkstoti tautasdziesmu (1873), izdevis sakāmvārdu, mīklu, buramvārdu grāmatu (1881) un pirmos latviešu pasaku krājumus. Publicējis apmēram 90 dzejoļus, kuros pausti nacionālās atmodas centieni: tēvzemes mīlestība, ticība latviešu tautas nākotnei, mudinājumi cīnīties par tautas brīvību.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Friča Brīvzemnieka balva 1996.gadā tika piešķirta pirmo reizi. To saņēma Jānis Rozenbergs.

Paulis LEJIŅŠ

(1883—1959) — izcils latviešu lauksaimniecības zinātnieks, lopkopības speciālists, 1907.gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta lauksaimniecības nodaļu, viens no LU un tās Lauksaimniecības fakultātes organizētājiem, kopš 1932.gada — lauksaimniecības profesors Latvijas augstākajās mācību iestādēs, LLA Veterinārijas fakultātes dekāns, LLA mācību un pētījumu saimniecības "Rāmava" vadītājs no 1922. līdz 1945. gadam. Zinātniskais darbs — fundamentāli pētījumi par Latvijas ganāmpulku selekciju un to barības bāzes racionālu izveidošanu. Latvijas Zinātņu akadēmijas pirmais prezidents (1946—1951).

Pauļa Lejiņa balva ir kopīga Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas balva. Līdz šim to saņēmis Jānis Latvietis (1994), Jānis Neilands (1996), Arturs Boruks (1997), Censonis Šķiņķis (1998).

Edgars SILIŅŠ

(1927—1998) — viens no Latvijas izcilākajiem fiziķiem, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, profesors, habilitētais fizikas doktors, Fizikālās enerģētikas institūta Organiskās cietvielu fizikas un molekulārās elektronikas laboratorijas vadītājs, LZA lielās medaļas laureāts.

Kopā ar vadošajiem Rīgas ķīmiķiem izveidojis un attīstījis organisko cietvielu fiziku. Vairāk nekā 170 zinātnisku darbu, tai skaitā sešu Latvijā un ārvalstīs izdotu monogrāfiju autors, no kurām "Organic Molecular Crystals. Their Electronic States" ir visbiežāk citētā Latvijas fiziķu grāmata pasaulē. Mūža pēdējos septiņus gadus veltījis arī pasaules izziņas pamatprincipiem. 1998. gada pavasarī pabeidzis fundamentālu monogrāfiju — "Lielo Patiesību Meklējumi — esejas par ideju un paradigmu vēsturi".

Latvijas Zinātņu akadēmijas Pauļa Lejiņa balvas laureāts Dr. sc. ing. Sigizmunds Timšāns — Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas loceklis, Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas viceprezidents, Sēlijas asociācijas viceprezidents un "Latvijas Vēstneša" informācijas redaktors — ar mazdēlu Mārtiņu