Par valsts budžeta saskaņošanu ar Eiropas Savienību

Saeimas Eiropas lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 4.jūnijā pauda dažādus viedokļus par Eiropas Komisijas ierosinājumu vēl pirms budžetu apstiprināšanas nacionālajos parlamentos ES institūcijām iesniegt dalībvalstu budžetu vadlīnijas. Deputāti atzinīgi vērtēja iespējamo pozitīvo ietekmi uz fiskālās disciplīnas ievērošanu, tomēr arī pauda bažas, ka šie ierosinājumi ierobežotu nacionālo suverenitāti.

Plašas deputātu diskusijas par šo jautājumu raisījās, abām Saeimas komisijām izskatot Latvijas sākotnējo pozīciju par ES ekonomiskās politikas koordinācijas stiprināšanas priekšlikumiem, ar kuriem klajā nākusi Eiropas Komisija.

“Par šo jautājumu jāpieņem labi izsvērts politisks lēmums. Jāizlemj, vai piekrītam, ka lielākas finansiālas stabilitātes vārdā dalībvalstis iesniegs Eiropas Savienībai izvērtēšanai savus budžetus vēl pirms to apstiprināšanas nacionālajos parlamentos,” atzina Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle.

“No vienas puses tas palīdzētu disciplinēt dalībvalstis un neļautu tām veidot pārāk lielu budžeta deficītu. Tomēr vienlaikus rūpīgi jāizvērtē, vai šāda iniciatīva neierobežo dalībvalstu suverenitāti un ir saskaņā ar Lisabonas līgumu,” uzsvēra V.Paegle.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš atzīmēja, ka ierosinājums ļautu laikus redzēt, kā Latvijas valsts budžeta veidošanas principi izskatās salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm. Tomēr viņš skeptiski vērtēja iespējamu finansiālu sankciju ieviešanu pret dalībvalstīm, kuras nepilda Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības.

“Ierosinājumu šādām dalībvalstīm neļaut izmantot Kohēzijas fonda līdzekļus vērtēju piesardzīgi, jo tas tikai pasliktinātu finansiālu problēmu skarto valstu situāciju. Varbūt jādomā par kādām organizatoriskām sankcijām,” rosināja G.Bērzinš.

Eiropas Komisijas ierosinājumu vērtēt dalībvalstu budžetus kritizēja Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāts Dzintars Rasnačs. “Tas ir jautājums par Latvijas suverenitāti, un par to drīkst pieņemt lēmumu tikai pēc ļoti plašām ekspertu un politiķu debatēm. Tas varētu būt solis federālas Eiropas veidošanas virzienā un tādējādi ierobežotu Latvijas suverenitāti,” uzsvēra Dz.Rasnačs.

Ar mērķi nodrošināt lielāku ES fiskālās politikas un ekonomikas koordinēšanu Eiropas Komisija 12.maijā nāca klajā ar vairākiem priekšlikumiem, tostarp ierosinājumu dalībvalstīm jau pavasarī iepazīstināt ES ar savu nākamā gada budžetu veidošanas vadlīnijām.

Tāpat Komisija piedāvā noteikt stingrākus sankciju mehānismus dalībvalstīm, kuras nepilda ES Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības un atkārtoti pieļāvušas pārmērīgus valsts budžeta deficītus. Kā viens no sankciju mehānismiem tiek piedāvāts šīm dalībvalstīm uz laiku apturēt ES Kohēzijas fonda līdzekļu piešķiršanu.

Saeimas preses dienests