Par valsts valodu Elektronisko mediju likumprojektā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 2.jūnijā, strādājot pie Elektronisko mediju likumprojekta galīgā lasījuma redakcijas, atbalstīja vairākus priekšlikumus, kas stiprinās valsts valodas lietošanu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Turpmāk nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem būs jānodrošina, lai to veidotajās programmās vismaz 65 procenti no visiem raidījumiem būtu valsts valodā, kas veidotu vismaz 65 procentus no raidlaika.

Komisija sprieda arī par Eiropas audiovizuālo darbu lietošanu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Ar Eiropas audiovizuālajiem darbiem šajā likumprojektā tiek saprasti Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotie literāri dramatiskie darbi, seriāli, filmas, dokumentālie, mākslas, izglītojošie un citi radošie darbi.

Turpmāk elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotajās programmās būs jānodrošina, lai vismaz 51 procents no visiem raidījumiem nedēļas laikā būtu Eiropas audiovizuālie darbi. Šis nosacījums neattieksies uz ziņām, sporta sacensībām, spēlēm, reklāmu, televīzijas veikalu raidījumiem. Savukārt nacionālajiem plašsaziņas līdzekļiem būs jānodrošina, lai vismaz 40 procenti no šiem darbiem būtu veidoti valsts valodā un tiktu izplatīti laikā no pulksten 19 līdz 23. Arī televīzijas raidījums svešvalodā, ja tas tiek dublēts vai ieskaņots valsts valodā, būs uzskatāms par raidījumu valsts valodā.

Komisija jau iepriekš atbalstīja priekšlikumu par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma mērķi noteikt sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas pamata, īstenojot Valsts valodas likuma prasības. 2.jūnijā likumprojekts tika papildināts ar jaunu normu, kas nosaka, ka jaunā likuma mērķis būs sekmēt latviešu valodas kā Latvijas valsts valodas konstitucionālo funkciju īstenošanu pilnā apjomā, it sevišķi kalpot par visu Latvijas iedzīvotāju kopējo savstarpējās saziņas valodu.

Saeima otrajā lasījumā jau atbalstījusi komisijas priekšlikumu, nosakot, ka turpmāk plašsaziņas līdzekļos demonstrējamās filmas jāieskaņo, jādublē vai jānodrošina subtitri valsts valodā. Uz trešo lasījumu komisija atbalstīja priekšlikumu noteikt, ka dublētais un ieskaņotais teksts un subtitri valsts valodā jāveido tādā kvalitātē, kas nodrošina pietiekami precīzu oriģinālvalodas teksta izpratni.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 3.jūnijā pabeidza izskatīt iesniegtos priekšlikumus Elektronisko mediju likumprojekta trešajam galīgajam lasījumam.

“Saeimas komisija jau kopš pagājušā gada oktobra ir strādājusi ļoti intensīvi, lai, izskatot vairākus simtus likumprojektam iesniegto priekšlikumu, to sagatavotu galīgajam lasījumam. Nenoliedzami, likumam būs nepieciešami vairāki uzlabojumi, tomēr ir svarīgi līdz Jāņiem panākt likumprojekta pieņemšanu Saeimā. Tas ļautu izbeigt Eiropas Komisijas ierosināto pārkāpuma procedūru par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas nepārņemšanu un izvairīties no soda sankcijām,” pauž Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene.

Komisija sasauca pat vairākas sēdes dienā, lai ciešā sadarbībā ar Nacionālās radio un televīzijas padomes, raidorganizāciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī nozares ekspertiem izskatītu visus likumprojektam iesniegtos priekšlikumus, uzsver komisijas priekšsēdētāja.

Kā norāda I.Circene, likumprojektā ir vairākas normas, kas nodrošinās sabiedrisko interešu aizstāvēšanu un sekmēs nacionālo plašsaziņas līdzekļu pieejamību pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam.

Likumprojekts paredz, ka elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, būs jānodrošina sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu pievadīšana kabeļtelevīzijas abonentiem. Šī prasība attieksies arī uz tām nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmām, kuras, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, galalietotājam ir pieejamas bez maksas. Tāpat ar likumu plānots noteikt, ka vismaz viena Latvijas Televīzijas programma būs jāpārraida bezmaksas uztveršanai vismaz vienā satelītā; šis noteikums stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Lai nodrošinātu vietējo un reģionālo televīziju saglabāšanu pēc pilnīgas pārejas uz apraidi ciparu formātā, komisija rosina noteikt, ka šīs televīzijas, izmantojot savus tehniskos līdzekļus, varēs turpināt savu programmu apraidi analogajā formātā. Šādu apraidi televīzijas varēs turpināt ne ilgāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim, ja tas tehniski attiecīgajā frekvencē ir iespējams un netraucē televīzijas programmu apraidi ciparu formātā.

Komisija tāpat vienojās, ka valdībai Saeimā jāiesniedz likumprojekts, kas regulēs apraidi ciparu formātā pēc 2014.gada 1.janvāra, elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem paredzot iespēju pašiem nodrošināt savu programmu apraidi ciparformātā vai arī izvēlēties komersantu to veidoto programmu izplatīšanai. Līdz 2013.gada 31.decembrim televīzijas programmu apraidi ciparu formātā veic Ministru kabineta izvēlētais komersants – SIA “Lattelecom”.

Jaunais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums noteiks Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības kārtību un noteikumus. Likuma mērķis būs nodrošināt vārda un uzskata paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas pieejamību un brīvas, demokrātiskas diskusijas netraucētu uzturēšanu un attīstību. Tāpat likuma mērķis būs veicināt sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas pamata un sekmēt latviešu valodas kā Latvijas valsts valodas konstitucionālo funkciju īstenošanu pilnā apjomā.

Paredzams, ka Saeima Elektronisko mediju likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā varētu skatīt 17.jūnijā.

Saeimas preses dienests