Par izglītības nozares aktualitātēm Vācijā un Latvijā

2.jūnijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, tiekoties ar Vācijas Federatīvās Republikas Lejassaksijas zemes Landtāga zinātnes un kultūras komitejas delegāciju, pārrunāja abu valstu aktuālos izglītības jomas jautājumus.

Saeimas komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš Vācijas kolēģus informēja, ka komisijas deputāti šobrīd strādā pie pavisam jauna likuma, kas regulēs augstākās izglītības nozari. Savukārt pavisam nesen pabeigts darbs pie apjomīgiem grozījumiem Izglītības likumā un nozīmīgas izmaiņas veiktas arī Zinātniskās darbības likumā.

Vācijas delegācijas vadītājs informēja, ka Lejassaksijā šobrīd notiek pāreja no 13 uz 12 mācību gadiem vidējās izglītības iegūšanai. Deputāti noskaidroja, ka nākamgad šajā Vācijas federatīvajā zemē būs divi izlaidumi, jo vienlaikus skolu absolvēs jaunieši, kas mācījušies 13 un 12 gadus, līdz ar to būs jārod papildu naudas līdzekļi augstskolu finansēšanai.

Komisijas deputāte Janīna Kursīte-Pakule vēlējās zināt, kā sadalās federatīvās zemes finansējums dažādām augstākās izglītības jomām, jo Latvijā krīzes apstākļos humanitārajai zinātnei atkal un atkal jāpierāda tās nepieciešamība. Vācijas kolēģi skaidroja, ka arī viņu zemē tiek veikti dažādi samazinājumi, taču visās zinātnes nozarēs to apjoms ir līdzīgs.

“Nozares darbu sarežģī nepietiekamais finansējums. Taču, neskatoties uz to, liela uzmanība tiek pievērsta pieminekļu aizsardzībai un ceram iespējami drīz pabeigt Latvijas Nacionālās bibliotēkas jauno ēku,” informēja J.Strazdiņš. Viņš piebilda, ka jūlija sākumā norisināsies Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Šie svētki ir tik izcili un vienreizīgi, ka Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) tos atzinusi par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu.

Vācijas delegācija uzslavēja Latvijas mūzikas un mākslas tradīcijas. Arī Lejassaksijas zemē liela uzmanība tiek pievērsta muzikālajai izglītībai, taču tradīcijas nav tik spēcīgas un kvalitāte tik augsta kā Latvijā, pauda ārvalstu viesi. Deputāte Inguna Rībena uzsvēra, ka “Latvijas nacionālā identitāte ir ieprogrammēta mūzikā”.

Saeimas preses dienests