Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs A.Kampars

Uz jaut. nr.216/J9 – dok. nr.6029

Par akciju sabiedrības “Parex banka” pārvaldi un restrukturizācijas plānu

Ministru prezidenta uzdevumā saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 121.panta pirmās daļas 1.punktu ekonomikas ministrs kopā ar finanšu ministru iepazinās ar Jūsu šā gada 20.maija pavadvēstuli Nr.12/2-7-n/139-(9/10) iesniegto Saeimas deputātu 2010.gada 18.maija jautājumiem Nr.8/4-2-46(9/10) “Par akciju sabiedrības “Parex banka” pārvaldi un restrukturizācijas plānu” (turpmāk – deputātu jautājumi). Ņemot vērā akciju sabiedrības “Parex banka” (turpmāk – Banka) sniegto informāciju, sniedzam sekojošas atbildes uz deputātu uzdotajiem jautājumiem:

1. Vai starptautiskais finanšu konsultants “Nomura International“ ir izstrādājis divus alternatīvus, līdzvērtīgi detalizētus un izstrādes mērķim atbilstošus Bankas restrukturizācijas plānus? Ar ko alternatīvie restrukturizācijas plāni atšķiras un kurš no plāniem būtu vienkāršāk realizējams un saturētu mazāku operacionālu un tiesisku risku?

– Finanšu konsultants “Nomura International plc” (turpmāk tekstā – Konsultants) ir izvērtējis divus iespējamos Bankas restrukturizācijas modeļus: 1) “Jaunās bankas nodalīšanas” modelis; 2) “Risinājuma bankas nodalīšanas” modelis.

– “Jaunās bankas nodalīšanas” modelis paredz jaunas bankas dibināšanu, uz kuru tiktu pārnesti Bankas “labie” aktīvi un saistības, bet esošā Banka paliktu ar problemātiskajiem un neprofila aktīviem.

– “Risinājuma bankas nodalīšanas” modelis paredz jaunas kapitālsabiedrības (nav obligāti banka) vai fonda dibināšanu, uz kuru tiktu nodalīti problemātiskie un neprofila aktīvi, bet esošā Banka paliktu ar “labajiem” aktīviem un saistībām.

– Konsultanta viedoklis ir, ka “Risinājuma bankas nodalīšanas” modelis būtu administratīvi vienkāršāks un ātrāks un tam būtu salīdzinoši zemi īstenošanas (operacionālie) un tālākas tiesvedības riski. Tomēr šis modelis neatbilst Eiropas Komisijas prasībām par valsts atbalstu, jo iespējamie zaudējumi nākotnē tiktu kompensēti vienīgi ar valsts ieguldījumu un līdz ar to netiktu izpildītas Eiropas Komisijas prasības sadalīt zaudējumus visiem akcionāriem un subordinētā kapitāla turētājiem.

– “Jaunās bankas nodalīšanas” modelis paredz arī lielākas valsts atbalsta atgūšanas iespējas.

– Konsultanta viedoklis ir, ka, realizējot “Jaunās bankas nodalīšanas” modeli, varētu tikt sasniegti galvenie restrukturizācijas stratēģiskie mērķi, t.i.: 1) tiktu nodrošināta Bankas restrukturizācijas rezultātā izveidoto vienību ilgtspējīga un stabila darbība; 2) tiktu ierobežoti tālāki ieguldījumi kapitālā un finansējums likviditātes nodrošināšanai no esošajiem dalībniekiem un uzlabota Bankas restrukturizācijas rezultātā izveidoto vienību izmaksu efektivitāte; 3) tiktu saņemts Eiropas Komisijas apstiprinājums valsts atbalstam, jo piedāvātais modelis atbilst Eiropas Komisijas noteiktajiem principiem restrukturizācijas atbalstam bankām; 4) tiktu optimizēti Bankas komercdarbības virzieni; 5) iespējama sekmīga Bankas restrukturizācijas rezultātā izveidoto vienību pārdošana par iespējami augstāko cenu.

– Ministru kabineta 2010.gada 23.marta sēdē (prot. Nr.15 77.§) tika sniegta informācija par abiem Konsultanta izstrādātajiem Bankas restrukturizācijas modeļiem. Ministru kabinets atbalstīja Konsultanta ieteikto Bankas restrukturizācijas modeli “Jaunās bankas nodalīšana”.

2. Kad Saeima un Latvijas sabiedrība tiks pietiekami vispusīgi informēta par Bankas restrukturizācijas būtību?

– Pēc Bankas restrukturizācijas koncepcijas apstiprināšanas Ministru kabineta 2010.gada 23.marta sēdē (prot. Nr.15 77.§) Ministru kabineta locekļi informēja masu medijus par valdības pieņemto lēmumu, kā arī par apstiprinātā Bankas restrukturizācijas modeļa būtiskajiem nosacījumiem.

– Lai sniegtu sīkāku informāciju par Bankas restrukturizācijas modeli un procesu 2010.gada 24.martā Bankā tika rīkota speciāla preses konference ar Bankas vadības, Privatizācijas aģentūras pārstāvju un Konsultanta pārstāvju piedalīšanos. Tāpat ir notikušas vairākas preses konferences un citi tamlīdzīgi pasākumi, kuru laikā tika sniegta būtiskākā informācija medijiem un lielākajiem klientiem.

– Ņemot vērā projekta būtiskumu, tiek sniegtas atbildes uz mediju jautājumiem un intervijas. Intervijas snieguši Bankas padomes priekšsēdētājs, Bankas restrukturizācijas projekta vadītājs un citas procesā iesaistītās atbildīgajās personas.

– Informācija par Ministru kabineta pieņemtiem lēmumiem ir ievietota arī Ministru kabineta, Finanšu ministrijas un Bankas interneta vietnēs (mājaslapās).

– Banku restrukturizāciju starptautiskā pieredze liecina, ka publiska informācija tiek sniegta tieši tik daudz, lai bankas akcionāri, atbildīgās amatpersonas būtu informētas detaļās, klienti un darbinieki par jautājumiem, kas tieši attiecas uz viņiem, taču pārējā sabiedrība par mērķiem un pašu svarīgāko.

– Tāpat jāņem vērā, ka sniedzamās informācijas apjoms ir jāsabalansē/jāskatās kontekstā ar bankas darbību un to ietekmējošiem faktoriem.

3. Vai pēc 2010.gada 23.marta Ministru kabineta sēdēs akceptētajā un Eiropas Komisijas nosūtītajā restrukturizācijas plānā ir veiktas kādas izmaiņas, ja ir, tad kāda rakstura un kādas?

– Bankas valsts atbalsta restrukturizācijas plāns, kurš ietver Ministru kabinetā 2010.gada 23.marta sēdē (prot. Nr.15 77.§) apstiprināto Bankas modeli “Jaunās bankas nodalīšana”, tika iesniegts Eiropas Komisijai šā gada 31.martā.

– Informējam, ka izmaiņas Bankas restrukturizācijas plānā nav veiktas, tomēr šobrīd notiek sarunas ar Eiropas Komisiju, lai nodrošinātu Bankas plānotā restrukturizācijas atbalsta saderību ar Eiropas Kopienas iekšējo tirgu un pamatotu Bankas ilgtermiņa dzīvotspēju bez papildu valsts atbalsta pārskatāmā nākotnē. Šobrīd atbilstoši Eiropas Komisijas pieprasījumam tiek gatavota papildu informācija, kā arī nepieciešamības gadījumā tiks precizēta jau iesniegtā informācija. Ja nepieciešams, izmaiņas plānā tiks veiktas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

– Plānots, ka minētā Eiropas Komisijas pieprasītā papildu/ precizētā informācija tiks sagatavota un saskaņota iesniegšanai Eiropas Komisijā šā gada jūnijā.

4. Uz pārņemšanas brīdi Bankai bija 19 meitas uzņēmumi ar 10 mazmeitas uzņēmumiem, starp tiem – divas bankas, 10 līzinga kompānijas, sešas ieguldījumu un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, viena apdrošināšanas sabiedrība, viens privātais pensiju fonds, viens finanšu uzņēmums, seši palīguzņēmumi. Visi šie uzņēmumi izvietoti un darbojas Latvijā un vēl deviņu citu valstu teritorijās, neskaitot Bankas piecas ārvalstu pārstāvniecības, četras ārvalstu filiāles, 19 Latvijas filiāles, trīs norēķinu grupas, 49 apkalpošanas centrus. Uz Bankas pārņemšanas brīdi to vērtība bija noteikta 51 442 000 LVL apmērā. Kā plānots rīkoties ar šiem uzņēmumiem?

– Daļa no Bankas grupas uzņēmumiem ir uzskatāmi par neprofila aktīviem. Atbilstoši Ministru kabinetā 2010.gada 23.martā sēdē (prot. Nr.15 77.§) apstiprinātajam Konsultanta izstrādātajam Bankas restrukturizācijas plānam un Eiropas Komisijai šī gada 31.martā iesniegtajam restrukturizācijas plānam neprofila aktīvu atgūšanas stratēģija paredz arī to atsavināšanu. Tomēr jebkuri neprofila aktīvu atsavināšanas darījumi tiks veikti vienīgi pēc rūpīgas un vispusīgas izvērtēšanas gan no Bankas padomes, gan nozares regulatora puses. Vienlaikus informējam, ka šobrīd Bankas padome izstrādā kārtību, iespējamai aktīvu pārdošanai atbilstoši Bankas restrukturizācijas plānam, kura tiks saskaņota ar Konsultantu.

5. Lūdzam paskaidrot, kā ar Banku ir saistīta sabiedrības ar ierobežotu atbildību NIF” un tās piecu meitas uzņēmumu (trīs Latvijā, viena Lietuvā, viena Igaunijā) izveidošana 2009.gada laikā? Kādi nekustamā īpašuma objekti ir jau nodoti šiem uzņēmumiem un cik liela ir šo nodoto objektu uzskaites un atbilstoši novērtējuma tirgus vērtība?

– Banka 2009.gadā nodibināja sabiedrību ar ierobežotu atbildību “NIF” (Nekustamo īpašumu fonds) (turpmāk – Sabiedrība), kā arī tika nodibinātas šīs sabiedrības meitas kompānijas. Sabiedrība ir nodibināta ar mērķi nodalīt un profesionāli pārvaldīt ar bankas pamatbiznesu nesaistītos aktīvus, tai skaitā Bankai piederošus nekustamos īpašumus, problēmkredītus un atsavinātos īpašumus. Sabiedrības dibināšana ir atbilstoša Bankas valdē apstiprinātajai kredītu restrukturizācijas politikai. Šādu praksi ir īstenojušas vairākas no Latvijā strādājošajām komercbankām, kā arī līdzīgi procesi notikuši arī Skandināvijas valstīs 90-to gadu sākumā, kad tās piedzīvoja krīzi nekustamo īpašumu sektorā līdzīgi kā Latvija šobrīd.

– Sabiedrība un tās meitas sabiedrības saskaņā ar Bankā noteikto kārtību pārņēmušas ar Bankas pamatbzinesu nesaistītos nekustamos īpašumus, t.sk. izsolēs iegādājoties problēmkredītu nodrošināšanai par labu Bankai ieķīlātos nekustamos īpašumus.

– Uzskaites vērtība pārņemtajiem īpašumiem tiek noteikta saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standartiem un citiem piemērojamiem tiesību aktiem. Informācija par īpašumu tirgus vērtības un uzskaites vērtības apmēru nav vispārpieejama, un tās izpaušana trešajām personām var radīt zaudējumus Sabiedrībai un tās meitas sabiedrībām, un attiecīgi Bankai. Vispārpieejamā informācija par īpašumu vērtību tiek darīta zināma trešajām personām tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

6. Kāpēc pēc Bankas pārņemšanas nepilna pusotra gada laikā tik daudzas reizes bija jāizdara grozījumi Bankas padomes sastāvā? Kurš bija šo grozījumu iniciators?

– Izmaiņas Bankas padomes sastāvā ir saistītas ar dažādiem notikumiem, t.sk. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kļūšanu par Bankas akcionāru, tādējādi arī iegūstot pārstāvniecību padomē, kā arī šajā laikā no amatiem ir atkāpušies vairāki padomes locekļi. Atbilstoši Komerclikuma 296.panta devītajai daļai, ja padomes loceklis atstāj amatu vai tiek atsaukts no amata pirms padomes termiņa beigām, notiek jaunas padomes locekļu vēlēšanas, kurās pārvēlē visu padomes sastāvu.

7. Neatkarīgo revidentu ziņojumu par Bankas 2009.gada pārskatu parakstīja sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Pricewaterhouse Coopers”, kurā ilgstoši no 1993.gada līdz 2002.gadam vadošā amatā (partneris) ar Baltijas valstu uzrauga funkcijām strādāja 2008.gada 5.decembrī Bankas valdē ievēlētais Nils Melngailis. Vai šāda sakarība starp pārbaudāmās Bankas vadību un revidentu var nodrošināt neatkarību un objektivitāti? Vai tādējādi nav pārkāptas ētikas normas? Vai sabiedrībai var būt uzticība Bankas gada pārskata datiem?

– Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Pricewaterhouse Coopers” (turpmāk – Revidents) tika izvēlēta par Bankas 2009.gada pārskata gada revidentu saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktos noteikto kārtību, t.sk. akcionāru sapulcei 2009.gada 29.jūnijā pieņemot lēmumu par zvērināta revidenta izvēli. Iepriekš, 2009.gada 16.jūnijā, Bankas valde bija pieņēmusi lēmumu par revidentu no 2009.gada līdz 2011.gadam ieteikt akcionāriem izvēlēties sabiedrību ar ierobežotu “Ernst&Young Baltic”. Līdz ar to Nils Melngailis nav pieņēmis lēmumu attiecībā uz revidenta izvēli 2009.gada pārskata revidēšanai. Jānorāda, ka Bankā atbilstoši Kredītiestāžu likuma prasībām ir izveidota Revīzijas komiteja, kuru vada zvērināta revidente Svetlana Koļesņikova, tādējādi nodrošinot revīzijas procesa neatkarīgu pārraudzību. Bankas gada pārskatu revīzija tiek veikta atbilstoši starptautiskajiem revīzijas standartiem, kuru piemērošanu Latvijā uzrauga Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija.

– Vēlamies precizēt, ka Nils Melngailis kā revidents strādāja no 1993.gada līdz 1999.gadam, t.i., pirms 11 gadiem, un šobrīd šī laika komanda, ieskaitot partnerus, vairs nestrādā šajā uzņēmumā. Nila Melngaiļa apstiprināšanu Bankas valdes priekšsēdētāja amatā saskaņā ar likumu izvērtēja arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Ar cieņu,

ekonomikas ministrs A.Kampars

Rīgā 2010.gada 26.maijā

Ministrs A.Ronis

Uz jaut. nr.217/J9 – dok. nr.6025

Par bezvīzu režīmu ar Krieviju

Atsaucoties uz Latvijas Republikas Saeimas 2010.gada 20.maija vēstuli Nr.12/2 – 7n/140(9/10), Ārlietu ministrija sagatavojusi rakstveida atbildi Saeimas deputātu jautājumam “Par bezvīzu režīmu ar Krieviju”.

Vēlos apstiprināt, ka vīzu režīms starp Latviju un Krievijas Federāciju ir vīzu režīma starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju daļa. Tādēļ jautājums par iespējamo virzību uz atteikšanos no vīzām starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju savstarpējiem pilsoņu īstermiņa braucieniem ir Eiropas Savienības un Krievijas vīzu dialoga daļa.

No savas puses Latvija aktīvi piedalās kopējās ES pozīcijas formulēšanā. Latvija principiāli atbalstījusi un atbalsta iespējamību ilgtermiņā panākt vienošanos par vīzu režīma atcelšanu starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju, jo uzskata, ka tas veicinās Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas savstarpējo tuvināšanos, kas, savukārt atbilstu Latvijas interesēm.

Tādēļ Latvija atbalstīja minētajām Latvijas interesēm atbilstošus un ES dalībvalstu viedokļus konsolidējošus risinājumus, kas deva iespēju Eiropas Savienības dalībvalstīm vienoties par nostāju pirms Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas Tieslietu, brīvības un drošības Pastāvīgās Partnerības Padomes (JLS PPC) sanāksmes 25. un 26.maijā Kazaņā.

Tajā Eiropas Savienība piedāvā Krievijas Federācijai no pārdomu fāzes pievērsties rīcībai un izstrādāt kopējos soļus virzībai uz bezvīzu režīmu (common steps towards visa-free travel). Ja Krievijas puse piekritīs šim ierosinājumam, pusēm būs jāsagatavo sarunu mandāti. Vienlaikus, apzinoties Krievijas ģeogrāfiju un vīzu un migrācijas politikas daudzās nianses, paredzam, ka saturiskās sarunas starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju nebūs īsas.

Latvijā jau notiek gatavošanās starpresoru konsultācijām Iekšlietu ministrijas vadībā, lai formulētu Latvijas intereses un jautājumus, kuriem nepieciešama papildus noskaidrošana, tostarp apzinot iespējamos riskus un ieguvumus. Tie tiks virzīti iekļaušanai kopējā ES sarunu mandātā.

Papildus informēju, ka iepriekš plānotā darba grafika dēļ nevarēšu ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu par minēto deputātu jautājumu 2010.gada 27.maijā pulksten 17.00.

Ārlietu ministrs A.Ronis

Rīgā 2010.gada 25.maijā