Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 27. maija sēdes

J.Pliners (PCTVL frakcija):

Šodien Saeima izskatīja 35 likumprojektus, un par tiem vai daudziem no tiem jums stāstīs citu frakciju pārstāvji. Es pieskaršos diviem likumprojektiem.

Šodien Saeima izskatīja PCTVL frakcijas deputātu iesniegtos likumprojektus “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” un “Grozījumi Krimināllikumā”.

Kā jums ir zināms, visa šī vēsture ar Neo, pēc tam kratīšana pie žurnālistes Naglas kundzes – tas viss tomēr atstāja negatīvu ietekmi uz sabiedrību, uz pašiem žurnālistiem. Viņi uzskata, ka zem iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes “lietussarga” tiek apspiesta vārda brīvība, žurnālistu kvalitatīvais darbs, un tāpēc mēs ierosinājām pacelt šo... faktiski noteikt, ka tiesai ir tiesības informācijas avotu izpaušanu pieprasīt no žurnālistiem tikai tad, ja tiesa izskata lietas par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem. Mēs piedāvājām arī papildināt likumu ar normu, ka žurnālista pienākums ir glabāt informācijas avota noslēpumu. Tāpat likums tiek papildināts ar normu, kas noteic, ka ar prasību par masu informācijas līdzekļa nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu var vērsties tikai pret izdevēju kā juridisko personu.

Es uzskatu, ka PCTVL frakcijas deputātiem vienmēr ir taisnība, diemžēl ne visi to saprot. Paldies pārējiem deputātiem, kuri šodien atbalstīja mūsu ierosināto grozījumu, mūsu priekšlikumu nodošanu komisijai. Un tālāk var diskutēt, var aicināt žurnālistus, ekspertus paši deputāti un pieņemt labu likumu vai labus labojumus likumā.

Un par grozījumu Krimināllikumā. Mēs arī ierosinājām svītrot no Krimināllikuma pantu par neslavas celšanu. Sodi par šo nodarījumu, mūsuprāt, apdraud Satversmē nostiprināto vārda brīvību. Šodien mūsu visu interesēs ir dot vārda brīvībai Latvijā papildu garantijas.

Šo likumprojektu deputātu vairākums atbalstīja, un likumprojekts tika nodots izskatīšanai komisijās, konkrēti – tieši Juridiskajai komisijai.

Mēs ceram, ka deputāti spēs pieņemt labus likumus un tas tomēr būs solis demokrātijas virzienā.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”):

Saeimas opozīcijas deputāti trešdien, 26.maijā, iesnieguši jautājumus Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, prasīdami pamatot, kāpēc Latvijas Bankai nepieciešama tik liela padome.

Šo frakciju priekšsēdētāji – gan apvienības “Saskaņas Centrs”, gan Tautas partijas, gan LPP/LC frakcijas priekšsēdētājs – nosūtījuši arī vēstuli Saeimas Prezidijam, lūgdami nevirzīt izskatīšanai Saeimas sēdē jautājumu par Latvijas Bankas padomes locekļu apstiprināšanu, kamēr nav saņemta Latvijas Bankas prezidenta atbilde uz deputātus interesējošajiem jautājumiem.

Lai pieņemtu lēmumu par Latvijas Bankas padomes locekļu ievēlēšanu, opozīcija vēlas noskaidrot, kādus pasākumus Latvijas Banka un tās padomes locekļi veikuši, lai sasniegtu likumā noteikto mērķi – saglabāt cenu stabilitāti valstī. Mūs interesē arī tas, cik padomes sēdes ir notikušas 2009.gadā, kā arī tas, pēc kādiem kritērijiem Latvijas Bankas prezidents vadījās, izvirzot Latvijas Bankas padomes locekļu kandidātus.

Mēs vēlamies arī zināt, vai Latvijas Bankai ir nepieciešams tik plašs padomes sastāvs un kādas funkcijas pilda katrs no padomes locekļiem. Likums “Par Latvijas Banku” noteic, ka Latvijas Bankas padomes sastāvā ir astoņi cilvēki – Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un seši padomes locekļi. Līdz ar to rodas jautājums, kāpēc Latvijas Bankas padome ir skaitliski lielāka nekā centrālo banku padomes citās Eiropas valstīs.

“Saskaņas Centrs” neatbalsta šā jautājuma iekļaušanu Saeimas darba kārtībā, jo frakcijā nav skaidrības par to, ko ir padarījuši šie cilvēki, kuri saņem lielas algas – pat vairāk nekā 6 tūkstošus latu mēnesī. Ja jautājums tomēr nonāks Saeimas darba kārtībā, “Saskaņas Centrs” balsos “pret” visiem piedāvātajiem kandidātiem, jo mums nav skaidrs, kādi ir padomes locekļu precīzie pienākumi, panākumi un nopelni.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija):

Pēdējā laikā bijuši pārmetumi gan no Latvijas Pensionāru federācijas puses, gan no citām sabiedrības daļām, ka bijis maz pozitīvu ziņu pensiju sakarā. Tiešām ir bažas: kas notiks rudenī, kāda būs situācija ar pensijām nākamajā gadā?

Šajā sakarā var teikt maz iepriecinošu vēsti, ka šodien Saeima atkal... Saeima šodien nodeva komisijām jau otro pozīcijas izteikto ierosinājumu, kas paredz, ka viens laulātais otra laulātā nāves gadījumā daļēji manto viņa pensiju.

Protams, par juridisko formu un finansiālo ietekmi būs vēl komisijai jāspriež, bet ļoti iespējams, ka no abiem priekšlikumiem tiks izveidots viens, kas nu tiks sagatavots vēl līdz budžeta izskatīšanas gaitai. Tā būtu pozitīvā ziņa.

Saeima bez iebildumiem atbalstīja opozīcijas ierosinājumu paplašināt žurnālistu tiesības uz informācijas avotu aizsardzību un tiesības brīvāk izteikties. Arī šeit, protams, var būt kritiski vērtējama viena vai otra iniciatīvas nianse, bet par to lai spriež atbildīgā komisija.

Tātad jāteic, ka, tuvojoties vēlēšanām, Saeimas darbība ir kļuvusi konstruktīvāka un miermīlīgāka gan no opozīcijas, gan no pozīcijas puses.

Kas attiecas uz tālāko, protams, mūsu apvienība galīgos lēmumus nav vēl pieņēmusi. “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK skatās uz to, ka ir vairāki varianti, kā mēs piedalīsimies nākamajās vēlēšanās. Esam gatavi gan uz vienu, gan uz otru. Galīgie lēmumi droši vien tiks pieņemti tuvāko nedēļu laikā. Esam sarunu stadijā: runa ir par iespēju iekļauties apvienībā “Vienotība”, neiekļaujoties tieši kā partijai, bet piedaloties šajā sarakstā uz 10.Saeimas vēlēšanām. Šeit būs vajadzīga tātad vienošanās par to, ka mūsu izvirzītie deputātu kandidāti un, ja tālāka virzība būs, tad arī deputāti saglabātu zināmu patstāvību atsevišķos jautājumos, sekotu ne tikai “Vienotības” programmai, bet arī mūsu apvienības programmai; tas mums liekas svarīgi. Savukārt, ja šāda vienošanās netiks panākta, tad, protams, es domāju, būtu saprātīgi izskatīt iespēju sadarboties saraksta veidošanā ar organizāciju “Visu Latvijai!”, ar kuru mums ir daudz kopīga, un tas, protams, būtu labāk nekā startēt tikai ar atsevišķu sarakstu. Tāds, jāsaka, ir mans personiskais viedoklis.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija):

Šodien Saeimas sēde komisijām nodeva nozīmīgu likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””, kuru iesniedza Latvijas Pirmās partijas/“Latvijas Ceļa” un Tautas partijas frakcijas deputāti, jo, pēc statistikas datiem, vidējais pensijas apmērs ir 164 lati un tas nesasniedz pat valstī noteikto minimālo mēnešalgu.

Valdībā notiek diskusija par to, lai pārtrauktu iespēju pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi un saņemt piemaksu pie pensijas par katru stāža gadu līdz 1996.gadam. Šīs diskusijas sāk norādīt uz to, ka, iespējams, pensionāru ienākumi nākotnē varētu stipri samazināties. Iesniegtais likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” paredz: “pārdzīvojušam laulātam pie vecuma pensijas kapitāla papildus aprēķina 50 procentus no mirušā laulātā aprēķinātā fondētās pensijas kapitāla, kas uzkrāts atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam”. Tas dotu iespēju uzlabot pensionāru finansiālo situāciju, jo ļautu mantot laulātā pensijas daļu. Statistikas dati liecina par to, ka nereti sievietēm pensijas apmērs ir zemāks nekā vīriešiem, jo sievietēm, rūpējoties par bērniem, ir mazāks sociālās apdrošināšanas stāžs. Taču sievietēm dzīves ilgums ir lielāks nekā vīriešiem un, zaudējušām laulāto, būtu iespējams saņemt daļu no laulātā pensijas.

Šodien tika iesniegti arī vairāki jauni likumprojekti izskatīšanai pirmajā lasījumā, to vidū “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” un “Grozījumi Gada pārskatu likumā”.

Spēkā esošā Gada pārskatu likuma nosacījumi neattiecas uz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā gadā nepārsniedz 200 000 latu. Daudzi uzņēmēji iepriekš pauda savu sašutumu par to, ka uzņēmumiem ar vienādu darbības veidu, piemēram, lauksaimniecības produktu ražošanu, tiek piemērotas būtiski atšķirīgas nodokļu likmes. Šīs likuma izmaiņas šo atšķirību varēs novērst.

Nobeigumā gribu jūs informēt par to, ka mūsu frakcijas deputāti bija lielā neizpratnē par ekonomikas ministra Arta Kampara rīcību – “Parex bankas” līzinga kompānijas Baltkrievijā pārdošanu. Pēc medijos izskanējušās informācijas, šī kompānija Baltkrievijā tika pārdota par 100 ASV dolāriem, kaut gan šai kompānijai bija veiksmīga finanšu darbība pagājušajā gadā. Mums, Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputātiem, tas radīja bažas, kā šajā darījumā tika ievērotas sabiedrības – nodokļu maksātāju – intereses, ņemot vērā faktu, ka valsts “Parex bankā” ir ieguldījusi nozīmīgus līdzekļus no starptautiskā aizdevuma līdzekļiem. Arī eksperti ir izvērtējuši šo darījumu un apšauba tā atbilstību valsts interesēm.

Mūsu frakcijas deputāti, kā arī Tautas partijas frakcijas un apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti iesniedza pieprasījumu ar vairākiem jautājumiem ekonomikas ministram Artim Kamparam, lai skaidrotu ministra viedokli šā darījuma sakarā.

V.Paegle (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijai bija divi būtiski jautājumi šajā Saeimas sēdē.

Pirmais. Deputāti neatbalstīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vairākuma atbalstītos priekšlikumus likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, kuri paredzēja iespēju dubultot atalgojumu valdē strādājošajiem. Varu teikt, ka man tiešām pārsteigumu sagādāja Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs Kučinska kungs, atbalstīdams “Pilsoniskās Savienības” viedokli un pauzdams nostāju, kas bija pretēja tai, kāda bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājam Ventam Armandam Krauklim. Gandarījumu sagādāja Saeimas vairākuma balsojums, ar kuru ir noraidīta ideja par dubultalgām valdēs strādājošajiem.

Otrs ļoti svarīgs un būtisks likumprojekts bija “Grozījumi Prokuratūras likumā”, kuru neatbalstīja šī komisija. Ideja bija, ka ģenerālprokurors varētu strādāt līdz tam brīdim, kad Saeima ievēlē jaunu prokuroru. Taču balsojums Saeimas sēdē atbalstīja šo priekšlikumu.

Otra tēma, par kuru es vēlos runāt, ir par drošību, tas ir, par “Pilsoniskās Savienības” viedokli par to. Nākamajās dienās Saeimas rīkotajā NATO Parlamentārajā Asamblejā tiks runāts par drošības jautājumiem, tur ieradīsies pārstāvji no 42 valstīm. Savukārt no 6.jūnija līdz 22.jūnijam būs Jūras spēku mācības Vārvē. Integrācija NATO ir ļoti, ļoti svarīga Latvijai, un tā tiešām sastāv arī no šīs sadaļas, ka mēs piedalāmies kopīgās mācībās.

Ir izraisījusies, varētu teikt, tāda zināma kampaņa pret šīm mācībām, ceļu izbūvi, kas ir starptautisko mācību BALTAP sagatavošanas sastāvdaļa; tur ASV bruņotie spēki veic visus attiecīgā ceļa rekonstrukcijas darbus, bet būvdarbus uzrauga Latvijas speciālisti. Aizsardzības ministrija ievērojusi visaugstākos vides standartus šajā ziņā; par to tika informēti gan vides eksperti, gan Ministru kabinets. Un visas šīs norises un nobrauktuves izbūve dod arī ļoti lielu guvumu Latvijas tautsaimniecībai. Tāpēc tiešām ir pilnīga neizpratne par to, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir vērsusies pret notikumiem tur. Pilnīgi nepieļaujama ir mūsu sabiedroto ieguldījuma noniecināšana, jo tas ir tiešām ieguldījums Latvijas drošībā. Vēršanās pret to ir vēršanās pret mūsu valsts aizsardzības stiprināšanu, un man ir ārkārtīgi lielas bažas, ka tā ir tiešām Latvijas... tā ir spēle ar Latvijas drošību, par ko mēs tiešām arī spriedīsim šajā nedēļas nogalē.

A.Kāposts (ZZS frakcija):

Man tomēr ir jāturpina tas pats temats, ko mana kolēģe iesāka, runājot par Vārves kāpām. Tomēr nav gluži tā... Arī zemniekiem un vides aizsargātājiem rodas tādas bažas, un Zaļo un Zemnieku savienības biedri lūdza vides ministru Raimondu Vējoni panākt vides inspektora klātbūtni NATO operācijas laikā, lai konstatētu iespējamos pārkāpumus un neplānotas darbības, ja tās notiktu, un lai varētu sniegt konsultācijas ar mērķi maksimāli saudzējoši izturēties pret jūras aizsargjoslām. Būtībā jau liela atbildība gulsies uz vietējām pašvaldībām, kurām nobrauktuve tiks nodota. Ja nebūs pietiekamas kontroles, to kāros izmantot kvadriciklisti un džipisti, lai rīkotu dragreisus pa pludmali vai jūrā ierīkotu automazgātavu.

Un vēl viens iemesls tādām pārdomām rodas, ja salīdzinām: Latvijas zemnieks, pārdzenot lieljaudas tehniku, ir spiests ņemt policijas pavadību un par to krietni maksāt, taču, pēc manas informācijas, šinī momentā, pavadot Amerikas transportus, mūsu policijai netiks maksāts nekas.

Gribu pieskarties vēl arī jautājumiem saistībā ar to, kas notiek ne tikai Saeimā. Gribu minēt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kuru pašlaik vada mūsu ministre Dagnija Staķe. Viņa kā prioritārus jautājumus ir apņēmusies risināt skolēnu autobusu piegādes pašvaldībām, “Vienas pieturas aģentūras” izveidi pašvaldībās, Eiropas fondu apguves procedūras vienkāršošanu. Tas viss interesē ļoti daudzas pašvaldības un varbūt arī nākotnē dos kaut kādu labumu.

Vēl viena lieta, ko gribu pieminēt, skar lauksaimniekus, kuriem ļoti interesē Eiropas maksājumu izlīdzināšana. Pie tās cītīgi un atbilstoši strādā Eiropas lietu komisija, ļoti uzmanīgi seko ministriju pozīcijām attiecībā uz konkurenci un lauksaimniecības politikas reformu, lai šo jautājumu risinātu visas attiecīgās ministrijas, ne tikai Zemkopības ministrija. Sākotnēji tikai Zemkopības ministrija bija tā, kas šos jautājumus risināja, bet tieši Eiropas lietu komisija strādā, tā teikt, piespiešanas kārtībā; mēs piespiedām, lai arī pārējās ministrijas, kas arī ar šiem jautājumiem brauc uz Eiropas Savienību... lai šie jautājumi tiktu akceptēti tādā smagākā formā.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija):

No šodienas sēdē izskatītajiem jautājumiem, protams, jāatzīmē likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””, ko iesniedza Tautas partija kopā ar citām opozīcijas partijām un kas paredz, ka 50 procentus fondēto pensiju mantotu laulātais. Ceram uz tālāku šā likumprojekta pozitīvu virzību.

Tautas partijas frakcija šodien noraidīja iespēju apvienot amatus valsts uzņēmumu valdēs ar citiem amatiem uzņēmumā. Valdēm ir jāvirza uzņēmuma attīstība. Diemžēl pašreizējā situācija parāda, ka tās ir vairāk vai mazāk politizējušās un šī dotā iespēja nesasniegs mērķi. Mērķim būtu jābūt tam, ka profesionāļiem jāmaksā par profesionālu darbu. Bet šobrīd tāda iespēja tiktu izmantota vienīgi tam, lai būtu papildu atalgojums valdošo koalīciju nozīmētiem cilvēkiem.

Kopā ar citām opozīcijas partiju frakcijām esam iesnieguši Saeimas Prezidijam lūgumu nevirzīt tālāk uz priekšu Latvijas Bankas padomes locekļa apstiprināšanu, pirms mēs neesam saņēmuši atbildes no Latvijas Bankas priekšsēdētāja. Un kas šajā sakarā ir pats svarīgākais, uz ko mēs šeit gribam saņemt atbildes? Mūs mulsina tas, ka Latvijas Bankā ir astoņi padomes locekļi, kurus ievēlē uz sešiem gadiem (protams, ar ļoti labu atalgojumu), bet neviens – ne sabiedrībā, ne pat politiķu vidū – īsti nav dzirdējis par tiem plāniem, kādi Latvijas Bankai ir attiecībā uz to, kas ir gaidāms tuvākajos gados. Iespējams, ka šāds locekļu skaits ir par lielu.

Tautas partija, neskatoties uz to, ka tuvojas vasara, ir sagatavojusi jaunus grozījumus daudzos svarīgos likumos. Es varētu minēt kaut vai Maksātnespējas likumu; mums ir sagatavoti jauni priekšlikumi kredītņēmēju aizsardzībai. Tiek gatavotas arī izmaiņas likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, lai padarītu godīgu un saprotamu nekustamā īpašuma nodokli. Uzskatām, ko pašreizējais veikums ko valdība ir apstiprinājusi, ir brāķis un tas prasa steidzamus labojumus.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti vairāk nekā 35 jautājumi. Kā būtiskāko mēģināšu akcentēt tikai vienu, jo iepriekš runājušie kolēģi jau ir sīki un smalki stāstījuši par daudziem likumprojektiem.

Partijas “Jaunais laiks” frakcijas vārdā gribu uzsvērt, ka šodien ir panākts būtisks uzlabojums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija bija... būtībā opozīcijas deputāti bija guvuši pārsvaru jautājumā par kapitālsabiedrību vadošā personāla atalgojuma dubultošanu un amatu savienošanu, taču šis viedoklis Saeimas sēdē, paldies Dievam, neguva virsroku.

Un īsi izstāstīšu par būtību. Kāds tad tas ļaunums bija tajos grozījumos? Būtībā mēs panākam to, ka mēs likumā par vienoto atalgojuma sistēmu, kurš šā gada sākumā stājās spēkā un kurš strikti nosaka gradācijas, kādas ir valstī esošajā atalgojuma sistēma... Būtībā piramīdas augšgalā atrodas premjers, un visiem pārējiem ir solidāri jāsakārtojas virknē, pamatojoties uz premjera algu. Un būtībā šeit mēs bijām radījuši precedentu, ka premjers ar savu atbildību par visu valsti kļūst mazāk vērtīgāks attiecībā pret dažu uzņēmumu valžu priekšsēdētāju amatu veicējiem, jo, redz, viņiem esot gan lielāka atbildība, gan lielāka darba nasta un esot arī lielāka profesionalitāte vajadzīga. Tas, loģiski, neiztur kritiku.

Tāpat arī jārunā par pašu būtību, kāpēc šo amatu vajag savienot, jo, izņemot to, ka šim cilvēkam vajag dubultot algu, citu argumentu nav. Jo, ja cilvēks atrodas divos darbos, tas nenozīmē, ka viņš strādā divreiz čaklāk. Un darba rezultāts nebūs lielāks no tā, ka viņš saņems lielāku algu.

Var runāt vienmēr par to, ka trūkst motivācijas strādāt lielajās kapitālsabiedrībās. Tad varbūt vajag sniegt priekšlikumus, vienotajā atalgojuma sistēmā paredzot variācijas, ka uzņēmumu valdēs strādājošajiem par sasniegumiem ir iespējams algas palielināt, sniegt prēmijas vai kā savādāk motivēt! Bet tas, ka vienkārši nosaka cieto algu, – tas ne viņus motivē, ne arī veicina šā uzņēmuma darbību. Tā ka “Jaunā laika” frakcija strikti iestājas par to, un paldies visiem tiem deputātiem, kas atbalstīja šo priekšlikumu, un mēs guvām pārsvaru.

Jāatzīst, ka šajos likuma grozījumos radās kolīzijas saistībā ar Darba likumu, jo pēc būtības cilvēks, kurš šobrīd strādā valdē, nav darba likumdošanai pakļauts subjekts, jo viņš pēc būtības tad, kad akcionārs... Būtībā valdības acīs viņš zaudē uzticību, viņu ir viegli un ērti atbrīvot no amata, jo viņš ir pārstāvis... var teikt, valsts pārstāvis, kas valsti pārstāv uzņēmumā un skatās, kā uzņēmums strādā. Bet, ja uzņēmumā viņam ļauj strādāt arī par departamenta direktoru vai kādā citā amatā amatu savienošanas kārtībā, viņš kļūst par Darba likuma subjektu, uz kuru būtībā attiecas visas sociālās garantijas un visas saistības sakarā ar atbrīvošanām, ar atlaišanas pabalstiem un visādiem citādiem pabalstiem.

Tāpēc līdz ar to šāda cilvēka atlaišana, kurš zaudējis gan sabiedrības, gan valsts pārstāvju uzticību, tikai ir sarežģītāka. Un mums šodien izdevās šo nepilnību likumā novērst.

Tas būtu īsumā viss par to, kas būtu aktuāli no “Jaunā laika” puses.