Par 1 lata monētu ar krupja attēlu un tās laišanu apgrozībā

Monētas priekšpuse (averss) Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2010. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.	Monētas aizmugure (reverss) Krupja attēls, augšā pa kreisi skaitlis 1, no tā pa labi ar pacēlumu – uzraksts LATS. Monētas josta Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Svars: 4,80 g, diametrs: 21,75 mm; Metāls: vara un niķeļa sakausējums; Kalta 2010.g. “Staatliche Münze Berlin” (Vācija); Mākslinieki: Edgars Folks (grafiskais dizains) un Jānis Strupulis (plastiskais veidojums).

Latvijas Banka 7.jūnijā laida apgrozībā jaunu 1 lata apgrozības monētu ar krupja attēlu reversā. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus. Monētas grafisko dizainu veidojis Edgars Folks, ģipša modeli – Jānis Strupulis.

Jaunās 1 lata monētas kaltas Vācijas kaltuvē “Staatliche Münze Berlin”.

Krupim ir svarīga vieta kā Latvijas dabā, tā tautas dzīvesziņā, tas ir palīgs zemniekiem un mājas svētības nesējs.

Latgales zoodārza direktors un Daugavpils Universitātes Ekoloģijas institūta vecākais pētnieks Dr.biol. Mihails Pupiņš atzīmē, ka parastais krupis Bufo bufo ir viens no izplatītākajiem Latvijas abiniekiem ar svarīgu lomu ekosistēmā, tūkstošos gadu arī Latvijas lauksaimnieku palīgs, jo bioloģiski aizsargā lauku ražu no kukaiņiem un gliemjiem. Krupju mazuļi ēd arī odus, tātad šogad tiem gaidāms labs gads!

Savukārt folkloras un mitoloģijas pētniece prof. Janīna Kursīte atgādina, ka krupis tautas apziņā saistās gan ar laimi, gan ar pārticību: “Krupis ir mājas svētības nesējs. Agrāk krupjus īpaši piebaroja ar pienu, lai tie nestu mājā labumu.” Un: “Naudas krupis ir bagātības nesējs. Atstājot maciņā vienu krupja monētu, var gadīties, ka nauda pēkšņi sāk nākt kā no pārpilnības raga.”

Atsaucoties uz krupja lomu dabā un cilvēka dzīvē, M.Pupiņš un viņa zoodārza kolēģi arī nodod šādus vēlējumus, krupja vienlatniekam nākot apgrozībā: “Ceram, ka krupja lats veicinās tīras un videi draudzīgas lauksaimniecības attīstību Latvijā. Tā kā krupjiem ir daudz bērnu – katra krupja mātīte pavasarī iznērš 3–4 tūkstošus ikru, tad novēlam, lai Latvijas ģimenes kļūst lielākas, un vēl – lai katra krupja monēta atnestu tik pat daudz un vairāk latu peļņu visiem tiem, kam tā tiks rokās!”

Apgrozībā ir monētas arī ar stārķa, skudras, baravikas, Sprīdīša, Pētergaiļa, kliņģera, Jāņu vainaga, priedes čiekura, pūcessaktas, sniegavīra, ūdensrozes, skursteņslauķa, Nameja gredzena un Ziemassvētku eglītes attēlu. Šādas monētas paredzēts izlaist arī turpmāk, līdz Latvija kļūs par pilntiesīgu Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsti un ieviesīs eiro.

Jaunās 1 lata monētas reversā attēlots krupis. Aversā zem Latvijas ģerboņa redzams jaunās monētas kalšanas gads – 2010. Citu atšķirību – monētas jostas, izmēra, izmantotā metāla un svara ziņā – starp jauno monētu un citām 1 lata apgrozības monētām nav.

Monētas tirāža ir viens miljons, un tā tāpat kā citām īpašajām apgrozības monētām netiks papildināta.

***

Krupja vārdu Latvijā nes trīs krupju dzimtas pārstāvji (parastais, raibais un smilšu krupis) un divu citu bezastaino abinieku kārtas dzimtu pārstāvji – brūnie varžukrupji, kā arī sarkanvēdera ugunskrupji, kas aizsargājami tāpat kā smilšu krupji, kuri 2007.gadā iekļuva gada dzīvnieka godā. Krupju izskata īpatnības, spēja briesmu brīdī izdalīt sekrētu ar nepatīkamu smaku, metamorfoze attīstībā no kurkuļa ir daudzu ticējumu pamatā.

Krupjiem raksturīga aktivitāte naktī un lietainā laikā, tāpēc to pārvietošanos dienas gaišajās stundās zinātāji jau izsenis saistīja ar lietus tuvošanos. Senie latvieši krupi uzskatīja par Piena mātes radījumu, kas, lai govis būtu pienīgas, jāgodā, atstājot trauciņu ar pienu. Arī Mājas gars varējis parādīties kā krupis, tāpēc istabā un laidarā turēti un baroti krupji. Īpaša dievība – Gausu māte – parādījusies krupja izskatā un, aplēkājot ēdienu, piešķīrusi tam sātu.

Krupis ir auglības nesējs – tautasdziesmās tas nes ūdeni alus darīšanas rituālā, viņa klātbūtne vairo ražu. Līdzīgi zalktim krupis bijis svētības nesējs lopiem, tāpēc to sargāja ticējums, ka, rupuci nositot, govīm notrūkstot piens, ka tam, kas krupi sit, rokas kā krupis paliek. Savukārt, ja krupim trīs reizes apkārt apejot, tad laimējoties… Šoreiz krupim uzticēta tieši šī misija – nest laimi un svētību ikvienā mājoklī, kur nauda tiek tērēta ar apdomu.

Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas preses sekretārs