Ārlietu ministrija: Par situāciju konsulārajā dienestā savu uzdevumu veikšanā

3.jūnijā Ārlietu ministrijas amatpersonas informēja Saeimas Ārlietu komisijas deputātus par projektu Latvijas Republikas pilsoņu pasu pieteikumu pieņemšanai ārpus Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpām, konsulārā dienesta gatavību tūrisma sezonai, Latvijas valstspiederīgo interešu aizstāvībai un palīdzības sniegšanai, kā arī par bīstamajām tendencēm konsulāro pakalpojumu jomā saistībā ar dramatisku finansējuma samazinājumu Latvijas konsulārajam dienestam.

Ārlietu ministrija kopīgi ar Iekšlietu ministriju ir izstrādājusi projektu par Latvijas Republikas pilsoņu pasu pieteikumu pieņemšanu ārpus Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpām Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un Austrālijā, izmantojot 2010.gadā iegādātās mobilās pasu darbstacijas. Ņemot vērā, ka šo projektu nav iespējams realizēt par esošajiem Ārlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas līdzekļiem, Ārlietu ministrija kopīgi ar Iekšlietu ministriju lūgs piešķirt projekta realizācijai nepieciešamo finansējumu Ministru kabinetam (49 416 latus) un nosūtīs pa vienai amatpersonai no ĀM un PMLP pasu pieteikumu pieņemšanai un biometrisko datu iegūšanai. Ārlietu ministrija pašlaik gatavo šo jautājumu izskatīšanai Ministru kabinetā.

Palīdzība Latvijas valstspiederīgajiem neaprobežojas tikai ar ekstremālām situācijām. Konsuls ārzemēs esošajiem Latvijas valstspiederīgajiem aizvieto visdažādākās valsts un pašvaldību iestādes – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi pasu un pilsonības jautājumos, zvērinātu notāru dažādu apliecinājumu jautājumos, dzimtsarakstu nodaļu civilstāvokļa aktu reģistrācijas jautājumos utt.

Pieaugot emigrācijai, Latvijas valstspiederīgajiem pārstāvniecībās ārvalstīs sniegto pakalpojumu skaits gadu no gada konsekventi pieaug. Lielākais “lēciens” (līdz pat 35% pieaugums salīdzinājumā ar 2008.gadu) bija 2009.gadā. Lai arī ne tik straujš, bet stabils pieprasījuma pieaugums pēc konsulārajiem pakalpojumiem saglabājas arī 2010.gadā.

2009.gadā tika veikts liels darbs, lai padarītu ērtāku vīzu saņemšanu tūristiem un uzņēmējiem, kā arī papildus reklamētu tūrisma iespējas uz Latviju. Rezultātā izdevās noturēt stabilu vīzu pieprasītāju skaitu un tūristu plūsmu uz Latviju, bet 2010.gadā vīzu pieprasījumu skaits pat pieaug visās pārstāvniecībās (vidēji par 4 līdz 10%, bet atsevišķās pārstāvniecībās līdz pat 155%).

2009.gada gaitā konsulāro amatpersonu skaits ārvalstīs samazināts par 48%. Daudzviet (25 pārstāvniecības) ir tikai dividiplomāti – vēstnieks un konsuls, kuram jāspēj veikt arī citi pienākumi (politiskie, ekonomisko un kultūras sakaru jautājumi).

Finanšu resursu samazinājuma ietekmē Latvijas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kam nepieciešama Latvijas konsulārā dienesta palīdzība un pakalpojumi, ir apgrūtināta vajadzīgo pakalpojumu laicīga saņemšana, kas izpaužas kā nepieciešamība iepriekšēji pierakstīties uz pakalpojumu saņemšanu (piemēram, Londonā uz Latvijas pases pieteikuma iesniegšanu – divus mēnešus iepriekš) vai kā rindas, kas pat nav izstāvamas dienas laikā (piemēram, Maskavā rinda Latvijas vīzas pieteikuma iesniegšanai – divas dienas).

Ārlietu ministrija atkārtoti aicina tūristus, kuriem ieceļošanai Latvijā nepieciešama vīza, jau laikus vērsties Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs un iesniegt dokumentus vīzu saņemšanai. Vīzu pieteikumu iesniegšanai Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, it īpaši NVS reģionā, var veidoties rindas un to apstrādei vasaras sezonā būs nepieciešams ilgāks laiks.

Savukārt tos Latvijas valstspiederīgos, kuri pastāvīgi uzturas ārvalstīs, Ārlietu ministrija aicina jau laikus izvērtēt, vai tuvākajā laikā nav paredzams mainīt pasi vai kārtot citas formalitātes ar Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs starpniecību. Tādā gadījumā ieteicams jau laikus vērsties pārstāvniecībā un pierakstīties uz pieņemšanu.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments