Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Magda Papēde. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un to tarifi

Ministru kabinets 2010.gada 12.maijā ir atbalstījis likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā“ (Likumprojekts). Likumprojekts attiecas uz kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību. Tas paredz mainīt šobrīd pastāvošo vispārējo licenču atlīdzības noteikšanas kārtību par darbu izmantošanu, šajā procesā aktīvāk iesaistot darbu izmantotājus. Turklāt plānots pastiprināt Kultūras ministrijas uzraudzību pār kolektīvā pārvaldījuma organizācijām. Virzītais Likumprojekts rezonē ar gadiem ilgstošajām tiesvedībām starp kolektīvā pārvaldījuma organizāciju “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju akadēmija/Latvijas Autoru apvienība” (AKKA/LAA) un Latvijas lielākajām raidorganizācijām.

Iespējamo ļaunprātīgo dominējošā stāvokļa izmantošanu AKKA/LAA darbībās pēc Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) un Latvijas Tirgotāju asociācijas iesniegumiem ir izvērtējusi arī Konkurences padome, pirmajā gadījumā nesaskatot, savukārt otrajā – konstatējot Konkurences likuma 13.panta pārkāpumus. Konkurences padomes lēmumi abās lietās ir pārsūdzēti administratīvā procesa kārtībā, un tiesvedība vēl turpinās. Strīdus ābols visos gadījumos ir atlīdzība, kas maksājama par AKKA/LAA pārstāvēto autoru darbu izmantošanu. Gan raidorganizācijas, gan tirgotāji pārmet AKKA/LAA, ka tās noteiktie tarifi ir nesamērīgi un tiek piemēroti vienpusēji, ignorējot darbu izmantotāju intereses.

• Ilona Bulgakova. Prokurora uzraudzība pār izmeklēšanu pirmstiesas procesā

Izmeklēšanā pirmstiesas procesā pastāv iekšēja un ārēja procesuālā kontrole. Iekšējo kontroli veic izmeklētāja tiešais priekšnieks vai amatpersona, kurai tādas pilnvaras tiek piešķirtas, balstoties uz KPL normām. Ārējo kontroli veic izmeklēšanas tiesnesis, kurš pilnvarots kontrolēt cilvēktiesību ierobežojumus, attiecīgas rajona tiesas priekšsēdētājs, kas piedalās izmeklēšanas kontroles realizācijā izmeklēšanas tiesneša lēmumu pārsūdzības gadījumos, kā arī uzraugošais prokurors, kuram ar likumu piešķirtas plašas pilnvaras uzraudzības īstenošanā, t.sk. pilnvaras sniegt norādījumus par kriminālprocesa veida un izmeklēšanas virziena izvēli. No minēto procesuālās kontroles subjektu izpratnes par izmeklēšanas būtību un izmeklētāja darbību tajā, KPL normu izpratnes un interpretācijas, pareizas izpratnes par savu lomu kriminālprocesā un aktīvās pilnvaru realizācijas ir atkarīgs, cik efektīva ir kontrole pār izmeklēšanu pirmstiesas procesā.

Tātad prokurora uzraudzība ir viens no izmeklēšanas ārējās procesuālās kontroles veidiem. Uzraudzības institūta pirmstiesas procesā regulējums paredzēts Kriminālprocesa likumā (stājās spēkā 2005.gada 1.oktobrī). Prokuratūras darbību regulē speciālais likums, kas stājās spēkā 1994.gada 1.jūlijā. Līdz šim likums grozīts vairākkārt – kopumā 14 reizes. Kaut arī pagaidām jautājums netiek aktīvi apspriests un risināts, tomēr šai sakarībā Latvijā izteikti daži pamatoti viedokļi par nepieciešamību izstrādāt jaunu likumu, kas regulē prokuratūras darbību, kā arī daudz vairāk uzmanības veltīt tieši uzraudzības realizācijai.

• Laura Šileikiste. Vai vīrieši cietumos tiek diskriminēti

Ik pa laikam ekspertu vidē rodas jautājums: vai faktā, ka sievietēm noteikta atšķirīga brīvības atņemšanas soda izpildes kārtība, nav saskatāma vīriešu diskriminācija pēc dzimuma pazīmes. Šī raksta mērķis ir analizēt situāciju un atbildēt uz šo jautājumu, pievēršot uzmanību brīvības atņemšanas soda izpildes kārtībai attiecībā uz vienu no notiesāto personu grupām – sievietēm, tām noteikto atšķirību analīzei un pamatojumam. Turklāt raksta mērķis ir skaidrot, kāpēc sievietēm ir jānosaka atšķirīga brīvības atņemšanas soda izpildes kārtība attiecībā uz soda izciešanas režīmu, notiesāto saskarsmi ar ārpasauli.

Latvijas Republikas Satversmes 91.pants noteic, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Līdz ar to, arī izpildot kriminālsodu, nav pieļaujama notiesāto diskriminācija. Tomēr minētais nosacījums neaizliedz kriminālsoda izpildes procesu piemērot katras īpašās notiesāto personu grupas specifiskajām vajadzībām. Latvijā brīvības atņemšanas soda izpildi reglamentējošajos normatīvajos aktos ir ietverts arī tāds regulējums, kas attiecas tikai uz atsevišķām notiesāto personu grupām, piemēram, uz nepilngadīgiem notiesātajiem, slimiem notiesātajiem, sievietēm u.c.

“Jurista Vārda” redakcija