Par Somijas Republikas prezidentes valstsvizīti Latvijas Republikā 7.–8.jūnijā

Vakarrīt, 8.jūnijā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Somijas prezidenti Tarju Halonenu (attēlā pa kreisi) un pārrunāja divpusējo sadarbību, sadarbību Baltijas jūras reģionā, kā arī situāciju ekonomikā, savukārt aizvakar, 7.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze izrādīja Saeimas namu (attēlā pa labi) Foto: Aivis Freidenfelds, Valsts kanceleja; Saeimas kanceleja

Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Somijas Republikas prezidente Tarja Halonena kopīgā preses konferencē Rīgā 2010.gada 7.jūnijā:

Latvijas prezidents Valdis Zatlers: Labdien, cienījamie žurnālisti! Man ir patiess prieks šodien redzēt Somijas prezidenti Halonenu šeit – gan Rīgas pilī, gan Rīgā, gan Latvijā. Starp mūsu valstīm ir ļoti labas attiecības – ne tikai starp mums kā prezidentiem, labas attiecības ir starp valdības vīriem, labas attiecības ir starp kultūras cilvēkiem, labas attiecības ir starp nevalstiskajām organizācijām, un tā es varētu skaitīt vēl un vēl.

Tomēr šī ir oficiāla vizīte un mēs vispirms runājām par ekonomiku. Mēs runājām par ekonomiku, kas skar abas valstis katru atsevišķi, un skārām jautājumus par ekonomiku tieši mūsu abu valstu sadarbībā. 2009.gadā mūsu importa–eksporta apjomi ievērojami kritās, un šīsdienas biznesa forums varbūt būs tieši tas pagrieziena punkts, kad mēs sāksim iet atkal augšup. Restrukturizēta tiks ne tikai valsts pārvalde, veselības aprūpe un citas lietas, bet pats būtiskākais ir restrukturizēt tieši mūsu valsts ekonomiku, mūsu ekonomisko sadarbību – to, kas ir nepieciešams tieši šodien un kas būs nepieciešams rīt un parīt, lai ekonomikas ne tikai atkoptos, bet sāktu arī attīstīties.

Dienaskārtībā mēs apskatījām kopējos jautājumus par to, kā mēs redzam Eiropas ārējā dienesta veidošanos, kas mūs šai procesā apmierina, kas mums liekas par daudz un kas mums liekas svarīgs kā Eiropas kopīgā politika pasaulē. Šī bija ļoti konstruktīva tikšanās. Mums ar prezidenti Halonenu būs vēl daudz tikšanos gan šodien, gan rīt, un tās būs veltītas Somijas tautai un Latvijas tautai.

Somijas prezidente Tarja Halonena: Pirmkārt, vēlos pateikt angliski – ir ļoti vienkārši, ka mēs varam cits ar citu sarunāties angliski. Taču tagad es runāšu somiski. Man ir prieks būt atkal Rīgā, Latvijā. Es no rīta, pirms izbraukšanas, savam vīram arī pateicu, ka mums ir jāatceras, ka šī ir valstsvizīte un mums vajadzētu uzvesties mazliet svinīgāk nekā parasti. Mēs arī zinām, ka Latvijas prezidents un viņa kundze ir bijuši Somijā vairākas reizes un mums ir izveidojušās dabīgas, uzticīgas savstarpējās attiecības. Bet, kā jau teica Latvijas prezidents, tādas attiecības izveidojušās ne tikai starp prezidentiem un ministriem, bet arī somi un latvieši satiek cits citu aizvien vairāk. Mēs esam viena daļa no Baltijas jūras ģimenes. Tādēļ tas, kas notiek Latvijā, Somijā vairāk nav tik eksotisks, kā bija pirms dažiem desmitiem gadu. Un es ticu, ka mums šajā ziņā ir vēl daudz darāmā. Es ļoti atklāti teikšu, ka somi ir vairāk bijuši Igaunijā, kas ir mūsu tuvākais kaimiņš – tikai 15 minūtes ar helikopteru. Tomēr esam ļoti lielā ātrumā virzījušies uz Latviju. Somijas uzņēmumi Latviju uzskata par svarīgu, ka mēs pēcpusdienā šeit kopā biznesa seminārā varam apstiprināt ticību ekonomiski labākai nākotnei. Tā ir reālistiska ticība. Tā nāk ar lielu darbu.

Labi ir arī tas, ka mēs esam partneri ne tikai pie Baltijas jūras, bet arī Eiropas Savienībā, kas sāk īstenot Lisabonas līgumu. Protams, mums ir kopīgi izaicinājumi – klimata pārmaiņas, globalizācija un citi jautājumi. Taču es ticu, ka mēs atradīsim arī citas sadarbības nozares.

Prezidents Zatlers ļoti labi aprakstīja mūsu sarunas, tāpēc es gaidu šīs vizītes turpinājumu arī nākamajā dienā. Tas dod mums daudz vairāk iespēju divpusējām brīvām sarunām.

Jautājums: Man ir jautājums Halonenas kundzei. Ņemot vērā to, ka Latvijā ir ekonomiskā krīze, un to, kā valdība cenšas to pārvarēt, vai, jūsuprāt, tas ir iedragājis Latvijas reputāciju, un vai Latvija, jūsuprāt, ir uzticams partneris?

T.Halonena: Ekonomikas krīze ir ikdiena ikvienam no mums. Šajā ziņā Latvija nav īpašā situācijā. To, ko Latvija krīzes sakarā ir darījusi starptautiskā jomā, mēs izskatām par veiksmi – jūsu valdība un parlaments, kā arī tauta sadarbojas. Tas ir mūs pārliecinājis, ka tā notiks arī turpmāk. Abās valstīs – gan Somijā, gan Latvijā – uzņēmumi strādā tirgus ekonomikas apstākļos. Protams, gan Somijā, gan Latvijā, gan visā ES, īpaši eirozonas valstīs, mums ir daudz jādara stabilizācijai, bet es ticu, ka sliktākais ir aiz muguras. Jūs neesat zaudējuši savu reputāciju. Es zinu, ka jūs esat rīkojušies ļoti atbildīgi. Somu uzņēmumi arī tagad ir paplašinājuši investīcijas Latvijā, neskatoties uz to, ka tirdzniecības apjoms ir samazinājies. Katrā ziņā reputācija ir laba. Jādara liels darbs, lai tā tas būtu arī nākotnē. Un šī vizīte arī to apstiprina.

Jautājums: Halonenas kundze, man ir nedaudz personisks jautājums – ar kādām sajūtām jūs lasāt un skatāties ziņas par “British Petroleum” traģēdiju Amerikā, ņemot vērā to, ka ir plāni par “Nord Stream” gāzesvada izbūvi Baltijas jūrā?

T.Halonena: Varbūt vispirms sāksim ar to, kas mums vides aizsardzībā ir jāņem vērā – mums ir daudz jāmācās. Mēs uzreiz, pašā sākumā, kad sākās runas par “Nord Stream”, teicām, ka tā ir daļa no Eiropas enerģijas politikas. Par šādiem cauruļvadiem, kas iet jūras dibenā, ir iepriekšējā pieredze, un speciālisti saka, ka to var uzbūvēt droši. Mums nav nekādu politisko komentāru par šo lietu. Kā esam norādījuši, mūsu mērķis ir Eiropas kopīgais enerģijas tirgus, un Krievija ir viena daļa no tā. Taču mēs prasām ļoti stingri ievērot vides aizsardzības jautājumus. Interesanti ir tas, ka vairākas citas valstis sākumā bija daudz stingrākas pret šo jautājumu, bet tad pirmās deva savu atbildi. Mēs ievērojam savu likumdošanu, un, protams, mēs ļoti precīzi sekosim arī tam, kā viss tiks īstenots. Eiropas enerģijas tirgus ir daudz plašāks jautājums nekā tikai viena gāzes caurule. Ceru, ka mēs varēsim turpināt sadarbību, lai stiprinātu Eiropas enerģijas tirgu, lai tas būtu atklātāks, lai veicinātu patiesu konkurenci. Tas ir ļoti labi, ka Latvija šeit ir spērusi soļus uz priekšu.

Kas attiecas uz Meksikas līča jautājumu, tas ir viens rādītājs, ka darbā zem jūras ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Protams, gāzes sadarbības ietvaros Eiropas ziemeļu daļā, tur, kur piedalās arī Krievija, Norvēģija un arī starptautiskie uzņēmumi, šajos ģeogrāfiskajos apstākļos drošība ir jāpalielina. Papildus ir jāstrādā arī ar atjaunojamās enerģijas avotiem, daudz jādara ar tehnoloģijām atjaunojamās enerģijas jomā, jābūt rūpīgiem. Es plašāk skatos uz šo jautājumu, ne tikai gāzes cauruļvadu, kas patlaban tiek īstenots.

Jautājums: Jautājums abiem prezidentiem. Ir ieteikts pāriet uz progresīvo nodokli un krīzes laikā pievērst vairāk uzmanības nabadzīgajiem. Kāds ir Latvijas prezidenta viedoklis par nodokļu sistēmu – vai tā pietiekami atbalsta mazāk nodrošinātos? Savukārt Somijas prezidentei jautājums, kāds ir viņas viedoklis?

V.Zatlers: Protams, prezidents nav tas, kas nosaka nodokļu sistēmu Latvijas valstī – to nosaka parlaments. Par progresīvo ienākuma nodokli ir bijušas diskusijas šā gada sākumā. Tomēr atbalsts progresīvajam iedzīvotāju ienākuma nodoklim nebija tik liels, lai to ieviestu, jo tas skāra tikai nelielu daļu no Latvijas iedzīvotājiem. Bet, ja jūs jautājat manas domas, tad es katrā ziņā esmu par progresīvu nekustamā īpašuma nodokli, jo tieši tas vairāk noņemtu slogu no maznodrošinātajiem cilvēkiem un liktu uz tiem, kam ir vairāk naudas, lielāka bagātība, maksāt valsts budžetā vairāk.

T.Halonena: Kas attiecas uz manu pieredzi nodokļu politikā, jāsaka, ka es neesmu finanšu ministre, taču desmit gadus biju ministre vairākās ministrijās un arī vairāk nekā 20 gadus parlamentā. Sabiedrībā nepieciešami tie, kas ienes nodokļus, lai rūpētos par tautu un lai varētu darboties uzņēmumi. Un tas ir ienākuma nodoklis. Progresīvo nodokli ir akceptējušas visas puses, bet paliek jautājums, kā to regulēt iekšēji, kā izskatās šīs detaļas, kur ir lielo ienākumu robeža. Pašreiz tomēr vairāk runā par to, vai mēs varētu ieviest citus nodokļus, kas tajā pašā laikā pozitīvi ietekmētu vides politiku. Nodokļu palielināšana kā vienīgais līdzeklis nav pārāk demokrātiska, jo šajā gadījumā vienādi maksā gan nabadzīgie, gan bagātie. Tomēr kopumā būtu interesanti, lai latvieši iepazītos ar Ziemeļvalstu nodokļu sistēmu. Vairāk jāiegulda skolu sistēmā, veselības aizsardzībā. Šeit ministrijām noteikti būtu ļoti interesanti parunāties.

Jautājums: Latvija ir bijis kā labs budžeta taupīšanas piemērs Grieķijai, tomēr bezdarbs Latvijā ir diezgan liels, palielinās nabadzīgo skaits un cilvēki vairs netic valsts institūcijām. Kas būtu pozitīvais Latvijas modelī, ko vajadzētu ievērot Grieķijai?

V.Zatlers: Ja mēs vērtējam bagātību pēc tautas radošuma, strādīguma un mīlestības pret savu zemi, tad Latvijā dzīvo bagāta tauta. Ja mēs vērtējam patieso labklājības stāvokli, tad būtu nekorekti salīdzināt Latviju ar Grieķiju, jo Grieķija daudz ilgāku laiku nekā Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, ir saņēmusi Eiropas Savienības atbalstu savai attīstībai un ir sasniegusi tik, cik pati ir spējusi sasniegt. Kur būtu jāņem piemērs – to, cik disciplinēta bija gan Latvijas valdība, gan Latvijas iedzīvotāji, lai krīzes brīdī vadītu savu valsti. Jo valsts ir jāvada arī grūtos un kritiskos apstākļos. Šajos pēdējos nu jau gandrīz divos gados mums tas ir izdevies tāpēc, ka cilvēki spēj saprast valdības lēmumus, pat grūtos, lai arī cik grūti to bija saprast sākumā, un sajust varbūt arī pirmos asniņus, ka arī bezdarbs, lai cik liels arī tas būtu Latvijā, pēdējos divos mēnešos pirmo reizi ir samazinājies, kaut nedaudz, bet ir samazinājies. Tātad faktiski Latvija pēc dažiem gadiem varētu būt veiksmes stāsts par to, kā vadīt savu valsti grūtos un kritiskos ekonomiskajos apstākļos.

T.Halonena: Es vēlētos piebilst, ka visā Eiropas Savienībā būtu labi atcerēties to, ka nevar apēst vairāk, nekā tiek pelnīts, nevar lietot vairāk par esošajiem līdzekļiem. Jātaupa ir tad, kad ir labi laiki, lai sliktajos laikos būtu nauda. Grieķija nav īpaši slikts piemērs, bet slikti bija tas, ka viņi sniedza nepareizus datus. Gan lielās, gan arī mazās valstīs ir bezrūpība un neprecizitātes. Eiropas Komisijai šajā gadījumā jābūt saimniekam un jāsaka, ka nepietiek ar to, ka apsola, bet arī jādara tā, kā ir apsolīts. Gan Latvijā, gan arī vairākās citās jaunajās valstīs ir jāpierod jau no paša sākuma pie paškontroles. Bet tas attiecas uz mums visiem. Grieķijai tagad jāpacenšas, un mēs arī palīdzēsim grieķiem.

Valsts prezidenta preses dienesta preses konferences transkripts

7.jūnijā Rīgas pilī: Penti Arajervi, Somijas prezidente Tarja Halonena, Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Lilita Zatlere Foto: Valda Kalniņa, A.F.I.

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers Latvijas–Somijas biznesa forumā Rīgā 2010.gada 7.jūnijā:

Prezidentes kundze [Tarja Halonena], ekselences, ministri, uzņēmēji no Somijas un Latvijas, cienītās dāmas, godātie kungi!

Esiet sveicināti Rīgā!

Esmu pagodināts par šo iespēju uzrunāt Latvijas un Somijas biznesa foruma dalībniekus. Vēlos pateikties pasākuma organizētājiem – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, Somijas vēstniecībai Latvijā, Somijas–Latvijas tirdzniecības asociācijai un Somijas tirdzniecības ģildei –, kas ir ieguldījuši lielas pūles, lai organizētu šo starpvalstu forumu.

Mūsu valstis vieno cieša sadarbība Baltijas jūras reģionā un piederība vienam no attīstītākajiem Eiropas Savienības reģioniem. Daudzu gadu garumā mūsu valstis valdību, reģionu un pašvaldību līmenī ir īstenojušas kopīgus projektus Eiropas Savienības teritoriālās sadarbības programmu ietvaros. Tas ir palīdzējis risināt kopīgus jautājumus un īstenot projektus gan vides, gan cilvēkkapitāla attīstības jomā. Vienlaikus ir attīstījusies arī cieša ekonomiskā sadarbība, kur galvenā loma ir tieši uzņēmēju darbam.

Piederību Baltijas jūras reģionam arvien ir raksturojusi atvērtība, vēlme sadarboties un radošu, inovatīvu risinājumu meklējumi. Radošums un inovācijas ir tā joma, kur Somija ir paraugs globālā līmenī un, protams, arī paraugs Latvijai.

Pagājušā gadā pieņemtā Baltijas jūras stratēģija vēl vairāk nostiprina sadarbības nozīmi. Tā izceļ vairākus principus, kas kopējiem spēkiem ļauj veidot labāku Baltijas jūras reģionu. Tā dod jaunu impulsu, lai Baltijas jūras reģionā nodrošinātu ilgtspējīgu vidi un optimālu ekonomisko un sociālo attīstību.

Dāmas un kungi!

Mēs tikko esam piedzīvojuši laiku, kurā notikušas būtiskas pārmaiņas modernās ekonomikas paradigmā. Straujas izaugsmes gadus, ko raksturoja kreditēšanas un patēriņa apjoma straujš pieaugums, nomainīja atskārsme par patēriņā balstītas ekonomikas neilgtspēju. Priekšroka šādos apstākļos ir mazām, elastīgām un pārmaiņām atsaucīgām valstīm. Tādēļ šodienas sarežģītajos pasaules krīzes atveseļošanās apstākļos Somijas un Latvijas savstarpējā sadarbība ir īpaši nozīmīgs faktors to problēmu risināšanai, ar kurām līdz šim esam saskārušies.

Īpaši vēlos uzsvērt Somijas pieredzi ekonomiskās krīzes pārvarēšanā 90.gadu sākumā, kas kalpo Latvijai par lielisku piemēru tam, kā valsts un uzņēmumi ne tikai veiksmīgi pārvar krīzi, bet arī iznāk no tās daudz konkurētspējīgāka un stiprāka. Šis ir īstais brīdis jaunu iespēju apzināšanai, jaunu izaicinājumu pieņemšanai.

Dāmas un kungi!

Latvijas ekonomikā šobrīd ir notikusi stabilizācija un mēs redzam jau skaidrus rādītājus, kas liecina, ka ekonomikas krīzes dziļākais punkts ir aiz muguras. Neapšaubāmi, liela nozīme ir bijusi Ziemeļvalstu atbalstam tieši šajā grūtajā periodā. Un, neapšaubāmi, arī uzņēmēju aktīvajam darbam un ieguldījumam ekonomikas atjaunošanā.

Pēdējā gada laikā Latvijas ekonomika pēc straujas lejupslīdes ir spējusi būtiski uzlabot vairākus nozīmīgus ekonomisko attīstību un uzņēmējdarbības vidi raksturojošus rādītājus. Viens piemērs: 2009.gada ceturtajā ceturksnī darbaspēka izmaksas salīdzinājumā ar 2008.gada beigām ir samazinājušās par gandrīz 35%. Darbaspēka produktivitāte ir pieaugusi, un šīs izmaiņas ir uzlabojušas Latvijas konkurētspēju.

Darbaspēka kvalitāte un pieejamība ļoti būtiski ietekmē uzņēmējdarbības attīstību. Gribu uzsvērt, ka pagājušajā gadā Latvijas valdība ir pieņēmusi lēmumus par ievērojama publiskā finansējuma apjoma piešķiršanu cilvēkkapitāla attīstībai, it īpaši darbaspēka kvalitātes paaugstināšanas pasākumiem.

Regulārs un stabils sociālais dialogs ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām, tajā skaitā diskusijās iesaistot ārvalstu investorus, nodrošina to, ka uzņēmēju intereses ir aktīvi un kvalitatīvi pārstāvētas valdības darba procesā.

Lai arī mums bija jāpieņem grūti lēmumi par darba vietu un atalgojuma samazināšanu, arī par valsts garantēto pakalpojumu un pabalstu samazināšanu, Latvijā nav notikuši plaši streiki un sociālie nemieri. Sabiedrība ir spējusi ar izpratni pieņemt valdības veiktās korekcijas ekonomiskās krīzes apstākļos. Tieši sociālā stabilitāte ir viens no būtiskākajiem aspektiem labvēlīgas uzņēmējdarbības vides attīstībai.

Latvija var lepoties ar vienu no zemākajām uzņēmējdarbības nodokļu sloga likmēm. Uzņēmumu ienākumu nodokļa efektīvā likme ir mazāka par 10%. Kopumā tas veido labvēlīgu vidi ārvalstu investīcijām un ražošanas attīstībai Latvijā.

Godātie uzņēmēji!

Latvijas un Somijas attiecības var raksturot kā ļoti aktīvas un vispusīgi attīstītas gan divpusējā līmenī, gan Eiropas Savienības ietvaros. Mūsu valstis vieno ļoti cieša draudzība, kā arī piederība Eiropas Savienības kopējam tirgum. Mūsu valstu uzņēmējiem ir iespēja izmantot visas priekšrocības, ko sniedz Eiropas Savienības kopējais tirgus, brīva preču, kapitāla un pakalpojumu kustība, un unificētā normatīvā vide. Tas būtiski sekmē savstarpējo tirdzniecību un investīciju pieaugumu.

Latvijas un Somijas divpusējie kontakti aptver daudzveidīgu nozaru spektru. Un gadu no gada šī sadarbība kļūst aktīvāka. Ir vairāki konkrēti rādītāji, kuri apliecina mūsu veiksmi.

Pēdējā desmitgadē tirdzniecība starp abām valstīm ir attīstījusies dinamiski un Somija ir kļuvusi par vēl nozīmīgāku Latvijas tirdzniecības partneri. Neskatoties uz kritumu pēdējos divos gados, mēs vēl arvien lūkojamies nākotnē ar izteiktu optimismu. Tāpat arī varam skaidri saskatīt ekonomiskās sadarbības lielo potenciālu un vietu tālākai izaugsmei.

Esam iepriecināti par faktu, ka Latvijas pārtikas produkcijas realizācijas apjomi Somijā arvien palielinās. Tas liecina, ka līdztekus tradicionālajiem eksporta produktiem, kā koks un metāls, arvien svarīgāku lomu ieņem pārtikas produktu eksports. Daudzskaitlīgā Latvijas uzņēmēju klātbūtne šodienas forumā liecina par plašām iespējām dažādās nozarēs.

Latvija ir ieinteresēta un atvērta investīciju piesaistei no Somijas un viennozīmīgi novērtē līdz šim Latvijā veiktās investīcijas. Somija šobrīd ieņem nozīmīgu lomu Latvijas ekonomikā starp ārvalstu investoriem. Zīmīgi, ka Latvijā pašlaik ir reģistrēti aptuveni 300 Somijas uzņēmumu.

Vēlos minēt arī pēdējo gadu laikā Somijas vēstniecības Latvijā nostiprināto sadarbību ar Somijas–Latvijas tirdzniecības asociāciju, kas sniedz atbalstu Somijas un Latvijas uzņēmējiem biznesa kontaktu veidošanā un projektu realizācijā.

Dāmas un kungi!

Pasaules ekonomika piedzīvo būtiskas izmaiņas. Esmu pārliecināts, ka tieši radoša, drosmīga un sadarbībā balstīta uzņēmējdarbība veidos pamatu nākotnes ekonomikai. Sadarbība pētniecībā, ražošanas attīstībā un katram Eiropas Savienības reģionam raksturīgo priekšrocību izmantošana var palīdzēt kļūt mūsu ekonomikām par izcili konkurētspējīgām globālajā tirgū.

Es aicinu jūs iepazīt Latvijas uzņēmēju, zinātnes un pētniecības institūciju, kā arī sabalansētās sociālās vides atvērtību sadarbībai un jaunu vērtību radīšanai. Latvijas un Rīgas ģeogrāfiskās priekšrocības un pieaugošais ekonomiskais potenciāls veido to par pievilcīgu vidi investīcijām.

Latvijas ilgtermiņa, ilgtspējīgas attīstības stratēģijā “Latvija 2030” kā stratēģiskie principi turpmākajiem 20 gadiem ir definēta jaunrade, tolerance, sadarbība un līdzdalība. Mēs ieguldīsim savas pūles, lai izveidotu augsti konkurētspējīgu izglītības sistēmu un attīstītu Latvijas cilvēkkapitālu. Izveidotu radošumā un inovācijās balstītu ekonomikas struktūru un prasmīgi izmantotu Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības.

Dāmas un kungi!

Radošums, drosme un iniciatīva – tās ir atslēgas ilgtspējīgai attīstībai. Esmu pārliecināts, ka šī valstsvizīte nodrošinās jaunu impulsu ekonomisko attiecību attīstīšanai mūsu divu valstu starpā.

Mūsu valsts patiesi priecāsies par jūsu panākumiem un ieguldīs visas pūles arvien labvēlīgākas uzņēmējdarbības un investīciju vides attīstīšanā.

Lai jums veicas!

Novēlu jums atrast jaunas iespējas biznesa attīstībai manā valstī, Latvijā.

Laipni aicināti Latvijā!

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers valsts vakariņās par godu Somijas Republikas prezidentei Tarjai Halonenai un Penti Arajervi:

Ļoti cienītā prezidentes kundze [Tarja Halonena]! Augsti godātais Dr.Arajervi! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir liels gods un patiess prieks sveikt Somijas Republikas prezidenti un Arajervi kungu valstsvizītē Latvijā! Ar gandarījumu atceros savu dalību Baltijas jūras rīcības samitā šā gada februārī Helsinkos un mūsu tikšanos. Paldies, prezidentes kundze, par jūsu iniciatīvu un lielisko uzņemšanu!

Ļoti cienītā prezidentes kundze, Dr.Arajervi!

Latvijas un Somijas tautu likteņos vēstures gaitā ir bijis ne mazums līdzīgu pavērsienu. Ģeogrāfiskais tuvums, kopīgā Baltijas jūra un tirdznieciskie sakari ir veicinājuši mūsu tautu sadarbību gadsimtiem ilgi. Īpaši tā uzplauka pēc mūsu valstu neatkarības iegūšanas. Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pirmā oficiālā ārzemju vizīte bija tieši Somijā. Otrais pasaules karš, uz piecdesmit gadiem sadalot Eiropu divās atšķirīgās telpās, nepārrāva ciešo garīgo saikni, lai arī tai nebija ļauts brīvi izpausties.

Ļoti cienītā prezidentes kundze, Dr.Arajervi!

Somija ir viena no nozīmīgākajām Latvijas ekonomiskās sadarbības partnerēm. Lai arī sadarbība ir izcila, esmu pārliecināts, ka to joprojām ir iespējams padziļināt. To pierāda arī jūs pavadošā lielā somu uzņēmēju delegācija un Latvijas–Somijas uzņēmēju forums. Esmu pārliecināts, ka jūsu vizīte ļaus apzināt vēl neizmantotās iespējas un dos būtisku ieguldījumu mūsu valstu ekonomisko saišu stiprināšanā. Vēlos arī pateikties Somijas valstij par solidāro rīcību un finanšu palīdzības piešķiršanu Latvijai grūtā brīdī!

Pēdējā laikā vērojamās pozitīvās makroekonomiskās tendences Latvijā liecina par ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos un finansiālo grūtību pārvarēšanu. Tādēļ šis laiks ir ļoti piemērots jaunu projektu, sadarbības un investīciju attīstībai, radot augstas pievienotās vērtības produktus. Mūs priecē arī abpusējā tūristu skaita palielināšanās. Savstarpējos sakarus būtiski stiprina izdevīgie gaisa satiksmes maršruti. Esam lepni, ka Somijas valdība ir izvēlējusies Latvijas aviokompānijas “airBaltic” pakalpojumus saviem lidojumiem.

Ļoti cienītā prezidentes kundze, Dr.Arajervi!

Mūsu tautu kultūras sakari ir plaši un sazaroti. Latviešiem Somiju tuvāk palīdz iepazīt Jukas Rislaki grāmatas un Maimas Grīnbergas tulkojumi. Savukārt somu lasītāji šogad varēs iepazīties ar mācītāja Jura Rubeņa un Māra Subača grāmatu, kas jau ir guvusi starptautisku atzinību. Šovasar somiem Oulu un Savonlinnas operas festivālā būs iespēja dzirdēt pasaulslavenās operdziedātājas Elīnas Garančas sniegumu.

Daudzsološa ir sadarbība arī izglītības jomā. Ar patiesu prieku varu teikt, ka Ziemeļvalstu ģimnāzijā un Latvijas Universitātē ir iespējams mācīties somu valodu, savukārt Rozentāla biedrība iepazīstina somus ar Latvijas sabiedrību, kultūru, ekonomiku, kā arī piedāvā apgūt latviešu valodu.

Ļoti cienītā prezidentes kundze, Dr.Arajervi!

Savā un manas dzīvesbiedres vārdā atļaujiet man pacelt glāzi Somijas Republikas godam un veiksmei! Par jūsu, prezidentes kundze, un jūsu kunga veselību un laimi! Par somu tautas nākotni un labklājību un vēl ciešāku mūsu valstu sadarbību!

Lai dzīvo Latvija! Lai dzīvo Somija!