Eiropas Komisija: Par finansiālā atbalsta pārskata vizīti Latvijā

Eiropas Komisija (EK) kopā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Pasaules Bankas un Zviedrijas pārstāvjiem ir beigusi sarunas ar Latvijas pārvaldes iestādēm par politikas programmas īstenošanu saistībā ar 7,5 miljardu eiro vērto daudzpusējā atbalsta paketi. Abas puses vienojās, ka ir iespējams sasniegt 2010.gada budžeta deficīta mērķi 8,5% no IKP, šajā gadā pat pieļaujot lielākus izdevumus, ko finansē no ES fondiem.

Ir panākta vienošanās, ka būs nepieciešama turpmāka konsolidācija 395 līdz 440 miljonu latu apjomā, lai sasniegtu 2011.gada budžeta deficīta mērķi – ne vairāk kā 6% no IKP. Konsolidācijas pasākumi jāturpina, lai stiprinātu Latvijas publiskās finanses, panāktu atbilstību Māstrihtas kritērijiem eiro ieviešanai un radītu ekonomikas atveseļošanai nepieciešamo stabilitāti.

Eiropas Komisijas pārstāvji uzturējās vizītē Rīgā no 25.maija līdz 7.jūnijam kopā ar SVF, Pasaules Bankas un Zviedrijas pārstāvjiem, lai novērtētu Latvijas atbilstību nosacījumiem, kas izstrādāti saistībā ar ES finansiālā atbalsta programmu. Komisijas vizīti vadīja Matiass Mors, direktora v.i. Eiropas Komisijā, un Gabriele Džudiče, nodaļas, kura atbildīga par ES finansiālo atbalstu Latvijai, vadītājs. Ir panākta vienošanās, ka nosacījumi saistībā ar trešo ES finansiālās palīdzības pārskaitījumu 200 miljonu eiro ir izpildīti.

Latvijas ekonomikā ir novērojama situācijas uzlabošanās. Ekonomika izrāda stabilizācijas pazīmes, un sagaidāms, ka jau šogad tā sāks pieaugt. Ar notiekošo algu un cenu korekciju uzlabojas ārējā konkurētspēja. Eksports strauji palielinās, tāpat pieaug arī eksporta tirgus daļas. Palielinoties uzticībai īstenotajai politikai, ir ievērojami uzlabojušies Latvijas finanšu tirgus apstākļi. Tomēr gan iekšējā situācija, gan ārējā ekonomiskā vide joprojām ir sarežģīta. Šādos apstākļos Latvijai ir jāturpina veikt pasākumus, lai sasniegtu nosprausto mērķi – panāktu atbilstību eiro ieviešanas nosacījumiem.

Latvijas pārvaldes iestādes un starptautiskie aizdevēji bija vienisprātis, ka budžets līdz šim tiek īstenots, kā plānots, un 2010.gada deficīta mērķis ne vairāk kā 8,5% no IKP (pēc ESA metodoloģijas) ir sasniedzams. Tas ļauj 2010.gadā palielināt apropriācijas izdevumiem, ko līdzfinansē no ES fondu līdzekļiem. Ja atlikušā gada gaitā parādīsies papildu iespējas budžeta ietvaros, Latvijas iestādes lūgs piekrišanu turpmākai šādu apropriāciju palielināšanai, kā rezultātā kopējā ES fondu finansēto līdzekļu apgūšana 2010.gadā varētu pārsniegt 1 miljardu latu (vairāk nekā 8% no IKP).

Ir skaidrs, ka pēc 2010.gada būs nepieciešami ievērojami papildu pasākumi, lai līdz 2012.gadam panāktu atbilstību Māstrihtas kritērijiem un saglabātu iespēju ieviest eiro 2014.gada janvārī. Tāpat abas puses vienojās, ka, balstoties uz iepriekšējiem aprēķiniem, būs nepieciešami pasākumi vēl 395 līdz 440 miljonu latu apjomā (apmēram 3,1–3,5% no IKP), lai sasniegtu 2011.gada budžeta deficīta mērķi ne vairāk kā 6% no IKP.

Valdība izstrādā dažādas izdevumu samazināšanas un ieņēmumu palielināšanas iespējas, kas kopumā ievērojami pārsniedz nepieciešamo konsolidāciju. Tām jānodrošina nākamajai valdībai izvēle starp pasākumiem deficīta samazināšanai, iesniedzot 2011.gada budžetu pēc oktobra parlamenta vēlēšanām. Paredzams, ka arī 2012.gadam varētu būt nepieciešama ievērojama turpmāka korekcija, lai samazinātu deficītu līdz mērķim zem 3% no IKP. Paredzams, ka progress turpināsies finanšu sektorā un daudzās strukturālo reformu jomās ar mērķi padarīt ekonomiku konkurētspējīgāku, vienlaikus atbalstot tos, kurus šīs pārmaiņas ietekmē visvairāk.

ES vizītes dalībnieki Briselē dos pozitīvu programmas īstenošanas novērtējumu. Komisijai to apstiprinot, pēc apspriešanās ar ES dalībvalstīm līdz 2010.gada jūlijam tiks parakstīts un publiski pieejams kļūs papildu Saprašanās memorands ar jaunajiem pasākumiem, par kuriem puses ir vienojušās.