Lejasciems — gan pilsēta, gan miests

Lejasciems pilsētas godā nodzīvoja 11 gadus un skaitījās mazākā pilsēta Latvijā. 1928.gada 11.februārī miestam piešķirtas pilsētas tiesības, bet 1940.gada 1.februārī tās atceltas.

Gaujas un Tirzas upju satekas vietā 1867.gadā Baltijas domēņu valde Lejas valsts muižas zemes sadalījusi apbūves gabalos. 1873.gadā nodibināts miests ar nosaukumu Lejasciems, kas attīstījās kā mežu ekspluatācijas un koku pludināšanas centrs. Ar laiku šeit izveidojās tirgus vieta, kas slavena ar sviesta uzpircējiem, kuri ar uzpirkto sviestu apgādāja Rīgu. Lejasciemā jau 1773.gadā atradās koka baznīca, to nojauca un 1895.gadā pēc arhitekta I.Brauna projekta uzcēla jaunu mūru baznīcu, baznīcā atradās 1928.gadā uzstādīta piemiņas plāksne kritušajiem draudzes locekļiem, sagrauta Otrajā pasaules karā.

Lejasciemā dzimusi rakstniece Zenta Mauriņa un dzīvojusi dzejniece Tirzmaliete (Minna Dzelzkalns).

1935.gadā pilsētā dzīvoja 466 iedzīvotāji, 98% latviešu, bija 190 gruntsgabali, 13 mūra, 100 koka ēkas, pilsētas valde, Lejasciema pilsētas un pagasta pamatskolas, bibliotēka, aptieka (dib. 1883.g.), Lejasciema rajona ārsts un vecmāte, 47 rūpniecības un 26 tirdzniecības iestādes. Pilsētas budžets — 13 689 lati. 1938.gadā apstiprināts pilsētas ģerbonis — zelta lauks dalīts ar zilu baļķi.

No 1928.gada līdz 1940.gadam pilsētas dzīvi kuplināja šādas organizācijas: Lejasciema brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (dib. 1909.g.), Lejasciema dziedātāju biedrība "Dziesmu gars" (1928), Lejasciema krājaizdevumu sabiedrība (1926), Lejasciema labdarības biedrība (1883), Lejasciema laukstrādnieku arodbiedrība (1932), Lejasciema mednieku biedrība (1925), Lejasciema meliorācijas biedrība (1926), Lejasciema otrā lopkopības pārraudzības biedrība (1925), Lejasciema patērētāju biedrība (1939), Lejasciema namīpašnieku biedrība (1928), Lejasciema savstarpējās apdrošināšanas biedrība (1881), Lejasciema un apkārtnes biškopības biedrība "Rūķis" (1932).

1945.gadā 2.novembrī izveidots Lejasciema ciems, kas no 1946.gada ietilpst Alūksnes apriņķī, bet no 1949.gada — Gulbenes rajonā, 1954.gadā pievienots Sudalas ciems, 1962.gadā — Dūres ciems, 1977.gadā — daļa Sinoles ciema teritorijas. Padomju laikā šeit darbojās pienotava, dzirnavas, šūšanas darbnīcas, Lejasciema A.Sakses vidusskolai izbūvēts jauns korpuss, kultūras nams.

Valdemārs Eichenbaums

Foto: no autora pastkaršu

kolekcijas

1938.gadā 18.novembrī Lejasciema pagasta, pilsētas un organizāciju svinīgā sēde, pilsētas galva Oskars Dambrovs; Lejasciema miests 1909.gadā

Lejasciema Rīgas iela 1928

Lejasciema Rīgas ielā. 1931