Par tiesisko noteiktību starptautisko laulību lietās

Vācija, Beļģija un Latvija ir pievienojušās deviņām ES dalībvalstīm, aicinot izstrādāt tiesību aktus, kas radīs tiesisko noteiktību starptautiskiem laulātiem pāriem, kas vēlas laulību šķirt. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2010.gada 24.marta priekšlikumu laulātie varēs vienoties, kuras valsts tiesības tiktu piemērotas viņu laulības šķiršanai, pat tad, ja viņi neplāno šķirties. Plāna pamatā ir deviņu ES dalībvalstu lūgums, kuras vēlējās rast turpmāku risinājumu pēc tam, kad par Komisijas 2006.gada priekšlikumu nebija iespējams vienoties Padomē.

Jaunais risinājums palīdzēs laulātajiem, kuriem ir dažāda valstspiederība, laulātajiem, kuri dzīvo atsevišķi dažādās valstīs vai arī dzīvo kopā vienā valstī, kas nav viņu valstspiederības valsts. Tā mērķis ir mazināt slogu bērniem un aizsargāt vājāko pusi laulības šķiršanas procesa laikā. Šī būs pirmā reize ES vēsturē, kad ES valstis izmantos tā saukto ciešākas sadarbības mehānismu. Saskaņā ar ES līgumiem ciešāka sadarbība ļauj deviņām vai vairāk dalībvalstīm turpināt virzīt uz priekšu pasākumu, kas ir svarīgs, bet kuru bloķē neliels dalībvalstu mazākums. Citām ES dalībvalstīm ir tiesības pievienoties, kad tās to vēlas.

“Vācija, Beļģija un Latvija ir pierādījušas, ka, izmantojot ciešāku sadarbību, durvis vienmēr ir atvērtas. Šīm valstīm pievienojot savas balsis aicinājumam rīkoties ES līmenī, mēs virzām uz priekšu pasākumu, kas bija iestrēdzis. Mūsu priekšā ir lielisks piemērs tam, kā ES var rīkoties, lai palīdzētu pilsoņiem būtiskās ģimenes lietās,” sacīja priekšsēdētāja vietniece Viviena Redinga, kas ir ES komisāre tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības jomā. “Neraugoties uz visām politiskajām niansēm, nenovirzīsimies no patiesi svarīgā – juridiski sarežģījumi var ģimenēm ļoti apgrūtināt dzīvi. Politiķiem ar vislielāko atbildības sajūtu būtu jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai tām palīdzētu. ES pilsoņiem jābūt noteiktībai un izvēlei attiecībā uz tiesībām, kādas tiks piemērotas būtiskām viņu dzīves norisēm.”

Trīs jaunās dalībnieces (Vācija, Beļģija un Latvija) pievienosies pārējām deviņām dalībvalstīm (Austrijai, Bulgārijai, Francijai, Ungārijai, Itālijai, Luksemburgai, Rumānijai, Slovēnijai un Spānijai). Valstis, kas vēlēsies pievienoties pēc tam, kad tiks pieņemts prasītais Padomes lēmums, ar kuru atļauj ciešāku sadarbību, to varēs izdarīt jebkurā laikā. Saskaņā ar Lisabonas līgumu valstīm, kas vēlas piedalīties, par to jāpaziņo Padomei un Komisijai.

Vācija, Beļģija un Latvija pievienoja savus lūgumus pēdējā mēneša laikā (Vācija 2010.gada 15.aprīlī, Beļģija 2010.gada 22.aprīlī un Latvija 2010.gada 17.maijā). Sākotnēji ciešākas sadarbības procedūrā piedalījās arī Grieķija, taču vēlāk tā savu dalību atsauca.

Nākamajā Tieslietu padomes sanāksmē, kas notiks 4.jūnijā Luksemburgā, ES tieslietu ministri centīsies panākt politisku vienošanos par Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru 12 valstīm atļauj rīkoties ciešākas sadarbības ietvaros. Piekrišana jādod arī Eiropas Parlamentam. Lēmums stāsies spēkā tūlīt pēc tā pieņemšanas.

Pamatinformācija

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu laulātie varēs vienoties, kuras valsts tiesības tiktu piemērotas viņu laulības šķiršanai, pat tad, ja viņi neplāno šķirties. Tas viņiem radītu lielāku tiesisko noteiktību, paredzamību un elastīgumu, kā arī palīdzētu aizsargāt laulātos un viņu bērnus pret sarežģītām, ilgām un emocionāli smagām procedūrām.

Ar šiem priekšlikumiem ir plānots arī dot dažādas valstspiederības laulātajiem pāriem lielāku ietekmi pār savu šķiršanos un aizsargāt vājākā situācijā esošu laulāto, lai tas nenonāktu netaisnīgā sliktākā situācijā laulības šķiršanas procesa laikā. Tiesām būtu kopīga formula, pēc kuras lemt, kuras valsts tiesības ir piemērojamas, ja laulātie paši nespēj par to vienoties.

ES noteikumi, kas regulē ciešāku sadarbību, paredz, ka valstis, kas nepievienojas lūgumam, var pievienoties ciešākai sadarbībai jebkurā laikā pēc tās izveidošanas, ar noteikumu, ka saņemts pozitīvs Komisijas apstiprinājums.

Ar pirmo priekšlikumu par to, kā palīdzēt laulātajiem, kam ir dažāda valstspiederība, Komisija nāca klajā 2006.gadā, taču šis plāns (tā sauktā Romas III regula) neguva nepieciešamo vienprātīgo atbalstu no ES dalībvalstu valdībām.