Labklājības ministrija: Par ģimenei draudzīgiem komersantiem un atpūtas vietām

Lai godinātu un sveiktu uzņēmumus, kuri arī šajā sarežģītajā laikā sekmīgi rūpējas par savu darbinieku ģimenēm, Labklājības ministrija (LM) vasarā rīkos konkursu “Ģimenei draudzīgs komersants” un “Ģimenei draudzīga atpūtas vieta”. Konkursa noslēgums būs Tēva dienā jeb septembra otrajā svētdienā.

Par to pagājušajā nedēļā vienojās Apvienotās Bērnu tiesību aizsardzības komisijas un Demogrāfisko un ģimenes lietu padomes sēdē.

Statusa “Ģimenei draudzīgākais komersants” saņemšanai varēs pieteikties jebkurš uzņēmums. LM izveidota vērtēšanas komisija izvērtēs tā atbilstību nolikumā noteiktajiem kritērijiem un nominēs laureātus. Savukārt ģimenei draudzīgas atpūtas vietas noteiks sabiedrība, balsojot par iemīļotāko un draudzīgāko atpūtas vietu.

Sanāksmes laikā notika arī aktīvas diskusijas par aktualitātēm bērnu tiesību aizsardzības un ģimenes lietu jomā. LM pasākuma dalībniekus informēja, ka sekmīgas politikas nodrošināšanai šobrīd ir izstrādāts plāns “Bērniem piemērota Latvija 2010.–2012.gadam” un notiek intensīvs darbs pie vidēja termiņa politikas plānošanas dokumenta “Ģimenes politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam” izstrādes.

Kā norāda labklājības ministrs Uldis Augulis: “Bez bērniem un stiprām ģimenēm Latvijai būs grūti nākotnē pastāvēt. Tāpēc bērna kā vērtības un atbildības apzināšanās ir ļoti svarīga. ANO pētījumi pierāda, ka pabalstu apmērs nebūt nesasaucas ar lēmumu par bērniņa radīšanu, bet gan tieši stabilitāte ļauj pieņemt šo tik svarīgo lēmumu. Tāpēc ir jābūt nozīmīgam valsts atbalstam bērniem un vecākiem, ko vislabāk var sniegt ar sakārtotu sistēmu kopumā, piemēram, ģimenei draudzīgāku nodokļu politiku, nevis tikai pabalstu izsniegšanu.”

Iepriekš minētie dokumenti galvenokārt noteiks īstenojamos pasākumus bērnu tiesību aizsardzības sekmēšanai valstī, kā arī noteiks vairākus atbalsta veidus vecākiem, bērniem un ģimenēm kopumā, piemēram, ģimenes saglabāšanai, vecāku pienākumu īstenošanai un ģimeniska veida ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai. Tāpat izstrādātās pamatnostādnes paredzēs ģimenes vērtību popularizēšanu un aktualizēs ģimenes plānošanas un bērnu aprūpes procesu.

Labklājības ministrijas speciālisti informēja par Programmas vardarbības ģimenē mazināšanai 2008.–2011.gadam iekļauto pasākumu izpildi 2008. un 2009.gadā. Šobrīd nozarē īpaši aktuāla ir ģimenē notiekošās vardarbības palielināšanās, ko veicina sociālekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Līdz ar to turpmāk politikas plānošanas dokumentos būtu jāievieš stingrāki nosacījumi vardarbībā cietušo bērnu aizsardzībai.

Papildus sanāksmes dalībnieki tika informēti par atsevišķām tendencēm nozarē. Piemēram, skolās turpina pieaugt ar bērnu disciplīnu saistītas problēmas, tāpēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija jau vairākus gadus rīko tā sauktās radošās darbnīcas skolotājiem, lai sniegtu iemaņas darbā ar šiem bērniem. Tāpat inspekcija turpina nodrošināt bezmaksas psihologa konsultācijas un jaunizveidotas krīzes komandas atbalstu bērniem, kuriem tas ir nepieciešams. Vienlaikus speciālisti norādīja uz kādu līdz šim vēl nenovērotu tendenci, proti, skolai arvien vairāk jākļūst par to institūciju, kurai bērniem jāmāca ģimenes būtība un vērtības, jo tam paša bērna ģimenē nereti netiek pievērsta pietiekami liela uzmanība. Speciālisti uzsver, ka šobrīd noslēgto laulību skaits ir samazinājies par 37%, savukārt šķirto laulību skaits saglabājas stabili augsts un bieži bērni kļūst par krīzes situācijas ķīlniekiem.

Dati liecina, ka ik gadu tiesā tiek iesniegts vairāk nekā 600 prasību par paternitātes noteikšanu, kas veido apmēram 3% no ik gadus dzimušajiem bērniem. Bet 4% vecāku nemaz nevēršas tiesā, lai noteiktu bērna izcelšanos, un tas nozīmē, ka šiem bērniem dzimšanas reģistrā ir ziņas tikai par bērna māti. Tāpēc stipras ģimenes kā valsts prioritātes noteikšana ir svarīga, lai nodrošinātu bērnu tiesību ievērošanu un tiesisku aizsardzību.

Tomēr kopumā, analizējot bērnu skaitu ģimenē, Latvijā galvenokārt jeb 80 tūkstošos ģimeņu aug divi bērni, 74 tūkstoši ģimeņu audzina vienu bērnu, savukārt trīs bērni aug 27 tūkstošos Latvijas ģimeņu. Vairāk par sešiem bērniem audzina gandrīz trīs tūkstoši ģimeņu.

Savukārt, diskutējot par aktuālo demogrāfiskajā situācijā valstī, tika norādīts, ka pašlaik iedzīvotāju skaits palielinās tikai Rīgas apkārtnē, bet kopumā šogad reģionos iedzīvotāju skaits samazinājies trīskārt, salīdzinot ar pērno gadu.

Analizējot statistikas datus, demogrāfs Pēteris Zvidriņš tikšanās laikā skaidroja, ka jaundzimušo sagaidāmais vidējā mūža ilgums ir 73 gadi, tomēr vīriešu un sieviešu vidū novērojama krasa gadu starpība. To pamato atšķirīgais dzimumu dzīvesveids.

Tāpat Latvijā pastāv augsta jaundzimušo mirstība, kam iemesli galvenokārt ir iedzimtas pataloģijas, kas izriet tieši no vecāku veselības stāvokļa. To ietekmē, piemēram, alkohola lietošana, smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids un citi kaitīgi ieradumi.

Pētot migrācijas tendences, secināts, ka lielākoties emigrējušie cilvēki ir reproduktīvā vecumā, tomēr precīzus datus par iedzīvotājiem valstī varēs iegūt pēc lielās tautas skaitīšanas.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments