Saeimas 2010. gada 3. jūnija sēdes stenogramma (sākums)

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2010.gada 3.jūnija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Ir saņemts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā arī likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tāpat lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un ārkārtīgi strādīgā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt vēl vienu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt pieci deputāti – Roze, Rivža, Pilāte, Staķe un Putniņš – lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 21.punktu – likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Es saprotu, ka Ilma Čepāne vēlas runāt par šo jautājumu?

Vārds deputātei Ilmai Čepānei... Jūs gribat par procedūru runāt? Ieslēdziet mikrofonu deputātei Ilmai Čepānei, kaut gan, ja jūs gribat runāt “par” vai “pret”, tad ir jārunā no tribīnes.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais sēdes vadītāj un kolēģi! Es gribu runāt par procedūru. Proti, šie pieci deputāti neviens nav Juridiskajā komisijā. Kādu iemeslu dēļ... Varbūt viņi var paskaidrot, kāpēc viņi liek priekšā izslēgt šo likumprojektu no darba kārtības?

Sēdes vadītājs.

Jā... Jautājums ir... Vai kāds vēlas paskaidrot kaut ko? (No zāles: “Nē! Balsojam!”) Neviens nevēlas neko paskaidrot. Rullis nenosaka, ka obligāti ir jāpaskaidro. Līdz ar to šis jautājums mums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības grozījumu, izslēdzot no tās 21.punktu – likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 36, atturas – 24. Darba kārtība nav grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Tradicionāli sākam ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Epidemioloģiskās drošības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā pagarināšanu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Meliorācijas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Ārberga, Kraukļa, Slaktera un Rugātes iesniegto likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim. Viņš runās “par”.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šī ir jau trešā reize, kad šis jautājums figurē darba kārtībā. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību paredz papildināt 35.pantu, nosakot, ka valdībai ir jāuzņemas jaunas būtiskas finansiālās saistības; ir nepieciešams atbilstošs Saeimas lēmums.

Mazliet par hronoloģisko secību.

Pirmā reize. Šā gada sākumā parlamentā mēs lauzām šķēpus – likums vai lēmums par to, ka valdība jau bija izdarījusi ievērojamu aizņēmumu; tajā pašā laikā neviens par to šeit īsti nebija pat lietas kursā. Toreiz Saeimas vairākums izšķīrās par to, ka ir vajadzīgs lēmums. Premjers Dombrovskis publiski gan šeit, gan citur runāja par to, ka šāds likumprojekts būs vajadzīgs, un solīja, ka turpmāk neviens aizņēmums netiks ņemts bez Saeimas akcepta.

Apmēram pirms mēneša identisks teksts parādījās valdības darba kārtībā. Vienreiz atlika, pēc tam parādījās otrreiz, pēc tam pazuda... Mēs varam vienīgi secināt, ka valdībā tika nolemts, ka Saeimai tomēr nav vajadzīgs kaut kādā ziņā būt lietas kursā par to, ko dara valdība, par to, ko mēs aizņemamies, par to, cik liela ir parādu nasta. Jautājums no darba kārtības pazuda.

Šī ir trešā reize. Mēs iesniedzām vēlreiz to pašu likuma grozījumu, pamatojoties uz tiem pašiem solījumiem, kurus izteica gan parlaments, gan valdība, jo ir informācija, ka tuvojas jaunas vajadzības pēc līdzīgiem akceptiem, pēc jauniem lēmumiem, un te ir atbilde uz jautājumu, vai parlaments vēlas dot akceptu vai ne.

Es aicinu nodot šo likumprojektu komisijai un to pieņemt, lai pārsteigumu vismaz Latvijas parlamentā – un es ceru kopā ar Latvijas tautu – vairs nebūtu.

Paldies. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Viedi vārdi!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai?

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizs lēmums! Balsojiet par taisnību!”) Balsosim par deputātu Kučinska, Ārberga, Kraukļa, Slaktera un Rugātes iesniegtā likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Balsojam par Saeimas tiesībām!”) Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 28, atturas – 20. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Sokolovska, Buzajeva un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam. Viņš acīmredzot runās “par”.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jau pašos pirmajos gados kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tika sāktas gan atsevišķu skolotāju un zinātnieku, gan arī radošo grupu diskusijas un darbs pie mūsdienu krievu skolas Latvijā koncepcijas izveidošanas. 90.gadu sākumā Izglītības un zinātnes ministrijā tika izveidota konsultatīvā problēmu grupa krievu skolām, kuru vadīja pedagoģijas zinātņu doktors Jakovs Pliners. Grupa bija sagatavojusi rekomendācijas par krievu skolu attīstību, bet ministrijas vainas dēļ līdz skolām šīs rekomendācijas tā arī nenonāca.

90.gadu sākumā likumos par izglītību nekādi netika noteikta skolas izglītības satura krievu kultūras specifika. 1998.gadā tika pieņemts jauns Izglītības likums, kurā pirmo reizi šāda specifika tika noteikta. Izglītības likuma 41.panta otrajā daļā bija teikts, ka nacionālo minoritāšu skolas savas izglītojošās programmas veido mazākumtautību integrācijas komponenšu satura un skolēnu etniskās kultūras identitātes saglabāšanai.

Likuma norma ir obligāta ne tikai skolām, bet arī Izglītības un zinātnes ministrijai. Tas nozīmē, ka ministrijai jau sen bija jāstrādā pie šādu etniskās kultūras komponenšu paraugu sastādīšanas, jārīko to aprobācija zinātniski praktiskajās konferencēs, darba semināros, jāizdod programmas, mācību grāmatas un, protams, jārīko kursi skolotājiem. Tomēr nekas tāds netika rīkots, nekādi šādi pasākumi nenotiek un, kā mums zināms, tuvākajā nākotnē netiek arī plānoti.

Valstij, kura savā Satversmē deklarē mazākumtautību iespējas saglabāt savu nacionālo identitāti, pilnā mērā ir jāuzņemas atbildība par šīs iespējas īstenošanu nacionālo minoritāšu skolās. Tieši ar šo mērķi arī tika sagatavots grozījums Izglītības likumā, kas pieprasa no Izglītības un zinātnes ministrijas attiecīga satura paraugu sagatavošanu un pasākumu īstenošanu.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt, Vai deputāti piekrīt, ka šis likumprojekts tiek nodots... Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Sokolovska, Buzajeva un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta “Grozījums Izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 66, atturas – 6. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts – par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ingmāram Līdakam šā gada 20.maijā. Deputāts Ingmārs Līdaka lūdza piešķirt viņam 20.maijā neapmaksātu atvaļinājumu. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu viņam ir piešķīris. Šim paziņojumam ir informatīva nozīme, tas vairs nav balsojams.

Savukārt, pirms mēs sākam skatīt tālāk mūsu darba kārtību, mums ir jālemj vēl par diviem iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” izskatīt šodienas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Meliorācijas likumā” iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā un izskatīt to pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tagad, godātie kolēģi, pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Andreja Lepses apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas sagatavotos dokumentus par Andreja Lepses apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija izskatīja šos dokumentus, uzklausīja pretendentu, sagatavoja lēmuma projektu, aizklāti balsoja un nolēma apstiprināt.

Lūdzu Saeimu apstiprināt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Andreja Lepses apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 4, atturas – 8. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi vēstuli no finanšu ministra Repšes kunga, kurā viņš norāda, ka saskaņā ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu pastāv Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds, kuru ir izveidojis Ministru kabinets, un šā fonda padomē tiek iekļauts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ieteikts un Saeimas apstiprināts pārstāvis, kam jābūt Saeimas deputātam.

Ņemot vērā to, ka Latvijas Pašvaldību savienības deleģēto pārstāvju ieņemamie amati ir mainījušies, Finanšu ministrija izstrādāja jaunu Ministru kabineta rīkojumu, un līdz ar to finanšu ministrs lūdz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai deleģēt pārstāvi darbam padomē.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo jautājumu izskatīja savā 27.maija sēdē, nolēma atbalstīt un Saeimai ieteikt Saeimas deputāti Skaidrīti Pilāti apstiprināšanai par pārstāvi Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 18, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Leonīda Gricenko apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Saeima ir saņēmusi vēstuli no Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča kunga, kurā viņš norāda, ka, ņemot vērā, ka šā gada 2.jūlijā Latvijas Bankas padomes locekļiem beidzas pilnvaru termiņš, saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par Latvijas Banku” viņš ierosina Latvijas Bankas padomes locekļa amatam izvirzīt Leonīdu Gricenko, Pēteri Putniņu, Arvilu Sautiņu un Aivaru Skopiņu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo jautājumu izskatīja divās sēdēs – 25. un 27.maijā –, konstatēja, ka visi četri augšminētie Latvijas Bankas padomes locekļi atbilst likumā noteiktajām prasībām, un ir sagatavojusi attiecīgu lēmuma projektu par katru no kandidātiem.

Saskaņā ar darba kārtību vispirms ir jābalso par Leonīda Gricenko kandidatūru. Komisija ir sagatavojusi priekšlikumu par Leonīda Gricenko apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli un nodod to Saeimai izlemšanai.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Leonīda Gricenko apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 11, atturas – 14. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Pētera Putniņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Līdzīgā kārtībā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Pētera Putniņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli” un nodod to Saeimai izskatīšanai.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Pētera Putniņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 35, atturas – 29. Lēmuma projekts noraidīts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Arvila Sautiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Līdzīgā kārtībā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi arī lēmuma projektu “Par Arvila Sautiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Arvila Sautiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 24, atturas – 14. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Aivara Skopiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Arī šo darba kārtības jautājumu komisija ir skatījusi, tā ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Aivara Skopiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli” un nodod to Saeimas izvērtēšanai.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aivara Skopiņa apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 20, atturas – 13. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts ir deputātu Kraukļa, Urbanoviča, Ārberga, Dalbiņa, Aizbalta, Segliņa, Dukšinska, Valera, Mackeviča un Pimenova pieprasījums ekonomikas ministram Artim Kamparam “Par valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar “Parex bankas” aktīviem”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi! Šis pieprasījums komisijā tika izskatīts un, balsīm daloties, tomēr tika noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi! Labdien, godātais Prezidij!

Vēlos aizstāvēt Arti Kamparu (No zāles: “Kur viņš ir?”) šajā jautājumā un pastāstīt, kur viņš ir, kā arī izstāstīt dažas lietas, kuras šobrīd ir ļoti svarīgi jums zināt.

Artis Kampars šobrīd atrodas Latvijas un Krievijas starpvalstu komisijas darba grupā Krievijā, kas lemj par daudziem ārkārtīgi svarīgiem jautājumiem, kas Latvijai... mūsu ekonomikai šobrīd ilgtermiņā vai īstermiņā var nest uzlabojumus.

Bet nu nedaudz par pieprasījuma būtību.

Pieprasījums, kā jūs visi labi zināt, jo Kārtības rulli esat lasījuši un šajos krēslos sēdējuši, ir procedūra, kā no ministra pieprasīt atbildību gadījumā, ja ministrs pārkāpj likumu. Jautājums: vai Artis Kampars šajā gadījumā ir pārkāpis kādu nebūt likumu?

Man jāsaka šoreiz tā: paldies Dievam, pieprasījums ir sastādīts tik neprofesionāli, ka tur nekādas norādes uz likuma pārkāpumiem nemaz nav ietvertas. Tāpēc Pieprasījumu komisija ļoti adekvāti novērtēja šo situāciju un šo pieprasījumu nav atbalstījusi.

Īstenībā pieprasījumā ir vesela virkne normu vai, pareizāk sakot, jautājumu, kas attiecas... lai arī cik kuriozi tas būtu, bet tie attiecas uz pagājušā gada februārī aizsākto procesu, uz pagājušās valdības veikto procesu, ko iesāka pagājusī valdība attiecībā uz “Parex bankas” restrukturizāciju.

Es, godājamie kolēģi, uzskatu, ka absolūti nav korekti mēģināt pieprasīt atbildību no ekonomikas ministra par procesu, kas ir sācies kaut kad, Dievs vien zina kad, jau sen. Turklāt šis ministrs nav piedalījies šā procesa aizsākšanā. Vēl vairāk! Ir diezgan skaidrs, ka likums nemaz nav pārkāpts.

Man šķiet, ka opozīcijai šis pieprasījums ir vajadzīgs viena cita iemesla dēļ.

Es paņēmu no Ekonomikas ministrijas izdrukas. Ko mēs šobrīd redzam?

Mēs redzam, ka iekšzemes kopprodukts ir nostabilizējies, ka apstrādes rūpniecība diezgan strauji aug; preču un pakalpojumu eksports nedaudz, bet aug; mazumtirdzniecība nedaudz, bet aug; nodokļu ieņēmumi, kolēģi, nedaudz, bet aug. Man šie dokumenti ir. Te ir vesela virkne ar līknēm, kuras sāk iet uz augšu. Es ļoti labi saprotu opozīcijā esošo kolēģu, it īpaši to opozīcijā esošo kolēģu, kuri iepriekš bija valdībā, kuri lielā mērā ir atbildīgi par to, ka valsts ir nonākusi līdz šādai situācijai, bažas par to, ka mums te ir viens ekonomikas ministrs, kurš spēj izdarīt daudz vairāk un spēj panākt, ka situācija sāk uzlaboties. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Kāpēc nenāk uz Saeimu?”) Ko darīt? Sodīt, protams, ar noņemšanu!

Tā, manuprāt, ir ārkārtīgi nekorekta attieksme pret šo cilvēku. Kolēģi, es uzskatu, ka šādas polittehnoloģijas parlamentā nebūtu jāizmanto, un, lai vairs lieki netērētu jūsu laiku, es aicinu neatbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Ja mēs šodien runājam par šo jautājumu, par šā jautājuma būtību, tad atcerēsimies, ka ekonomikas teorijā pirms dažiem gadiem parādījās tāds koncepts, ka valsts ir uzņēmums! Tam kaut kādā ziņā varētu piekrist, jo tiešām valsts caur savām filiālēm, caur savu uzņēmumu filiālēm (proti, iedomāsimies, piemēram, pastu!) nodrošina zināmus pakalpojumus iedzīvotājiem. Ja mēs iedomājamies, piemēram, izglītības sistēmu, tad jāteic, ka valsts kā uzņēmums caur savām filiālēm, proti, skolām, ražo Latvijas ekonomikai kvalificētu darbaspēku. Protams, mums ir filiāļu jēdziens arī komercdarbībā. Ja mēs parunātu, piemēram, par piena nozari, tad mēs konstatētu, ka kādreiz pienotavas ir filiāles. Un tādā garā... Es aicinu apdomāt: vai līdzīga atbildība par filiāļu slēgšanu, proti, par pasta nodaļu slēgšanu, par skolu slēgšanu, par mazo pienotavu slēgšanu, – vai tāda pati atbildība nav arī tiem cilvēkiem, kas politiski uzrauga šīs nozares? Es teiktu – nē! Acīmredzami ekonomikā ir kādi efektivitātes rādītāji, kurus jūs vēlaties sasniegt, un tad, kad jūs kaut ko slēdzat, jūs parasti to darāt optimizācijas nolūkā, un, kaut arī jūs pazaudējat, nu, teiksim, kādus 50 tūkstošus darba vietu, jūs, protams, tās varat iegūt kādā citā vietā.

Līdzīga situācija mums ir attiecībā uz “Parex bankas” līzinga filiāli Baltkrievijā; tur vienkārši pastāv objektīvi iemesli. Ir uzlikti kreditēšanas ierobežojumi “Parex bankai”, un to nav darījis vis ekonomikas ministrs, bet to ir izdarījusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, un ir pilnīgi skaidrs, ka, ja jūs nespējat ģenerēt pietiekamus ienākumus kādā filiālē, tad labākais veids ir to pārdot.

Es brīnos, kāpēc cienījamie pieprasījuma iesniedzēji nav tikpat sašutuši, piemēram, par to, ka “Parex banka” ir slēgusi filiāli Dobelē, nevis pārdevusi to kādam. Un tas objektīvais iemesls vienkārši ir tas, ka šī filiāle nevar ģenerēt pietiekamu naudas plūsmu; labāk ir no tās atteikties, nevis radīt papildu zaudējumus.

Ja mēs runājam par būtību (jo kuluāros virmoja tas, ka patiesais pieprasījuma iesniegšanas iemesls ir ekonomikas ministra darbība ekonomikas ministra postenī, nevis kaut kāda pastarpināta darbība attiecībā uz “Parex bankas” līzinga filiāli Baltkrievijā), tad, protams, mums jārunā drusku plašāk. Kādi ir paši galvenie ekonomikas uzdevumi, kurus ir aicināts pildīt ne tikai ekonomikas ministrs, bet – uzsvēršu – visa valdība kopumā? Tie ir – nodrošināt izaugsmi, pilnu nodarbinātību un mērenu inflāciju. Un līdzīgi kā gadījumā ar “Parex bankas” filiāli Baltkrievijā šeit mēs konstatēsim, ka šobrīd tirgū pastāv noteikti ierobežojumi. Mēs ļoti viegli konstatēsim, ka iepriekšējā valdība pieņēma lēmumu par to, ka ekonomikā netiks ieplūdināta papildu nauda caur devalvāciju. Mēs esam arī vienojušies, ka mēs konsekventi samazināsim budžeta deficītu, un līdz ar to tie instrumenti, kas šobrīd ir valdības rīcībā, ir visai ierobežoti, lai nodrošinātu jebkādu ekonomikas izaugsmi un lai nodrošinātu arī nodarbinātības pieaugumu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu cieņu pret runātāju! Ja kādam ir absolūti neinteresanti, šeit nav obligāti jāuzturas. Arī līdz reģistrācijai ir vēl stipri tālu.

Turpiniet, Štokenberga kungs!

A.Štokenbergs.

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Tagad, ja mēs paskatāmies, kas īstenībā notiek Latvijas ekonomikā, tad to var viegli salīdzināt ar situāciju, kāda šobrīd ir citās Eiropas valstīs. Mēs varam konstatēt, ka, piemēram, Apvienotās Karalistes budžeta deficīts šajā gadā būs 12,8 procenti, Grieķijas budžeta deficīts – vairāk nekā 11 procenti, bet eirozonā kopumā – 7,1 procentu liels deficīts.

Mēs esam uzņēmušies kontrolēt savas finanses, un ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd ne ekonomikas ministra, ne arī kāda cita ministra rīcībā nav pietiekami daudz naudas, lai stimulētu ekonomiku. Tomēr arī ierobežotajos naudas resursu apstākļos pēdējā laikā ir bijis daudz labu ekonomikas ministra iniciatīvu. Piemēram, ja mēs runājam par pašu galveno, kas varētu glābt Latvijas ekonomiku, proti, eksporta veicināšanu, varu sacīt, ka ārkārtīgi labas iestrādes ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, kas pat ierobežota budžeta apstākļos, prasmīgi izmantojot tās iespējas, ko mums dod struktūrfondi, ļauj dubultot Latvijas pārstāvību ārzemēs, lai tieši veicinātu šo ekonomiku.

Ja mēs paskatāmies arī praktiskos soļus, ko ir spēris ekonomikas ministrs, tad, manuprāt, mums vajadzētu atzīmēt vismaz trīs lietas.

Pirmā – smaga, tas ir ārkārtīgi smags kompromiss starp dažādiem viedokļiem sabiedrībā, bet šā ministra darbības laikā ir uzsākta TEC-2 otrā bloka rekonstrukcija, kas neapšaubāmi vairos Latvijas energodrošību un nodrošinās Latvijas eksportspēju.

Ja mēs runājam par otru svarīgo soli, ko ir spēris ekonomikas ministrs, tad es pieminēšu pirmām kārtām grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz atcelt nebeidzamās sertifikācijas, autorizācijas un ar tām saistītos kursus, kas, pēc celtnieku aprēķiniem, šobrīd atņem celtniecības kompānijām vismaz 2 miljonus latu gadā. Es domāju, ka tas ir ļoti labs darbs. Mēs vēlamies samazināt birokrātiskos šķēršļus, atvieglot būvniecības procesu. Es apsveicu šo ministra iniciatīvu.

Visbeidzot trešā lieta, par kuru, manuprāt, ir pilnīga vienprātība šeit, Saeimā, neatkarīgi no tā, vai tās būtu tās frakcijas... nu, teiksim, “Saskaņas Centrs”, kura ekonomisko programmu es esmu izlasījis, vai arī tā būtu pat “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK; mēs visi esam vienojušies, ka mēs samazināsim – konsekventi samazināsim! – nodokļus, kas ir attiecināmi uz darbaspēku, un savukārt celsim tos nodokļus, kas, teiksim tā, ir vērsti, lai ierobežotu patēriņu. Un šajā sakarā, protams, ir brīnišķīga ekonomikas ministra iniciatīva, proti, visa tā nodokļu pakete, kas ir saistīta ar mikrouzņēmumu nodokli, un es ceru, ka jau vistuvākajā laikā Saeimas deputāti spēs šo likumu paketi pieņemt, lai tiešām tie nodokļi, kas ir saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, ar mazo uzņēmumu, ar mikrouzņēmumu darbību, tiktu samazināti.

Visbeidzot es aicinu šajos saspringtajos apstākļos, kad ir atlicis tik maz mēnešu līdz šīs Saeimas pilnvaru beigām, tiešām solidāri sadarboties visas tās ministrijas, kuras ietekmē Eiropas naudas un kuras tiešām var veicināt nodarbinātību un tiešām var veicināt uzņēmējdarbību, un tās ir gan Ekonomikas ministrija, gan Satiksmes ministrija, gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, gan Labklājības ministrija, gan, protams, Finanšu ministrija.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Manuprāt, katrs no mums jau ir izdarījis savu izvēli, kā mēs balsosim šajā sakarā.

Taču mani ārkārtīgi izbrīna viena lieta, un tā lieta ir tāda: mēs šodien neredzam šeit ekonomikas ministru. Jāteic, ka mēs ekonomikas ministru neesam redzējuši arī visu citu jautājumu apspriešanā, pat budžeta apspriešanā. Es esmu no šīs tribīnes, man liekas, kādas sešas reizes jautājis (tad, kad mēs runājām par ekonomikas jautājumiem): kur atrodas ekonomikas ministrs un kāpēc viņa nav šeit? Tas ir jautājums, ko arī pašlaik uzdodu. Tā atbilde, ko šodien, izpildot viņa advokāta lomu, deva mans ļoti cienījamais kolēģis deputāts Zaķis, teikdams, ka ir sākusies starpvaldību komisija, – tā atbilde, godājamie kolēģi, ir meli. Komisija Pleskavā sāk darbu tikai rīt. Es nupat sazvanījos ar veselu virkni cilvēku, kuri tikai šodienas pēcpusdienā uz turieni izbrauc. Es pieņemu, ka Artim Kamparam noteikti bija kādi svarīgāki jautājumi risināmi Pleskavā divas dienas pirms komisijas darba sākuma, lai tikai varētu atkal kārtējo reizi nebūt Saeimā, kur tiek skatīts pieprasījums viņam.

Godājamie kolēģi! Man liekas, ka tā ir ministra absolūti necienīga attieksme pret Saeimu, tā ir parlamentārās demokrātijas ignorēšana un tā ir kaut kāda sevis noteiktās jeb sevis apzinātās lielummānijas izpausme. Manuprāt, kolēģi, tāda ir attieksme, kuru demonstrē Artis Kampars, un tāpēc mums ir jādemonstrē sava attieksme.

Ministram ir jābūt šeit tad, kad tiek izskatīts jautājums, kurš adresēts viņam un no kura faktiski izriet ministra tālākā darbība. Tik daudz jautājumu ir par ministra rīcību, par to, kas ir nepadarīts ekonomikā! Mēs redzam, ka ekonomika faktiski netiek sildīta. Un tā statistiskā informācija, ar ko operē augsti godātais Zaķa kungs, ir tikai daļēji patiesība, un Zaķa kungs to ļoti labi apzinās.

Godājamie kolēģi! Es aicinu balsot “par” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Man attiecībā uz Andra Bērziņa tikko teikto ir tikai viena replika – kā maizi ēd, tā dziesmu dzied.

Paldies. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Dzintar, tā ir, jā!”)

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kraukļa, Urbanoviča, Ārberga, Dalbiņa, Aizbalta, Segliņa, Dukšinska, Valera, Mackeviča un Pimenova pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam “Par valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar “Parex bankas” aktīviem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 48, atturas – 1. Balsis sadalās līdzīgi. Mums ir jābalso vēlreiz.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim vēlreiz par jau iepriekš minēto pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam “Par valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar “Parex bankas” aktīviem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 48, atturas – 1. Pieprasījums noraidīts.

Pārejam pie darba kārtības nākamās sadaļas – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts... Kas referēs par likumprojektu par grozījumiem likumā “Par zvērinātiem revidentiem”? Kā izrādās, referēs deputāte Baiba Rivža. Lūdzu!

B.Rivža (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1790/Lp9. Priekšlikumi ir iesniegti četri.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

B.Rivža.

2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

B.Rivža.

3. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

B.Rivža.

4. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

B.Rivža.

Tā kā šis ir otrais lasījums un likumprojekts ir steidzams, tad lūdzu atbalstīt to galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

B.Rivža.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6012.

Pats likumprojekta virsraksts jau precīzi un skaidri pasaka, par ko ir šis minētais likumprojekts.

Godājamie kolēģi! Uz otro lasījumu Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un tāpēc vienbalsīgi ir lēmusi šo dokumentu virzīt skatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu jūs to izdarīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām Fakultatīvo protokolu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Likumprojekta numurs, ar kādu tas šodien mums ir iesniegts skatīšanai, ir 6013.

Godājamie kolēģi! Otrajam lasījumam skatot to komisijā, mēs konstatējām, ka minētajam likumprojektam neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu vai papildinājumu, un tāpēc Ārlietu komisija vienbalsīgi lēma atbalstīt šo likumprojektu otrajam, galīgajam, lasījumam un virzīt to skatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu jūs, kolēģi, izdarīt tāpat.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balosim par likumprojekta “Par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām Fakultatīvo protokolu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par Eiropas Konvenciju par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību un Grozījumu protokolu Eiropas Konvencijai par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Dokumenta numurs 6053 – likumprojekts “Par Eiropas Konvenciju par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību un Grozījumu protokolu Eiropas Konvencijai par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību”.

Godājamie kolēģi! Skatot likumprojektu otrajam lasījumam, Ārlietu komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu. Tas ir zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Viņš ierosina: “Pamatojoties uz Konvencijas 35.panta 1.punktu, Latvijas Republika izdara atrunu par Konvencijas 27.panta 2.punkta un 28.panta 1.punkta, kā arī Konvencijas A papildinājuma Vispārīgās sadaļas 3.punkta un 4.3.apakšpunkta un Sugām specifiskās sadaļas nepiemērošanu.”

Tā ir visā pasaulē piemērota prakse. Mēs uzmanīgi noklausījāmies Zemkopības ministrijas atbildīgo speciālistu ziņojumu un atbalstījām šo zemkopības ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš.

Kolēģi! Citu priekšlikumu nebija, un ar šo priekšlikumu Ārlietu komisija dokumentu vienbalsīgi atbalstīja skatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu arī jūs to izdarīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Eiropas Konvenciju par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību un Grozījumu protokolu Eiropas Konvencijai par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””.

Saņemti desmit priekšlikumi.

1. – deputāta Mārtiņa Rozes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Rozem.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis mans priekšlikums un arī pārējie visi ir saistīti tikai un vienīgi ar vienu konkrētu gadījumu. Proti, kad pašvaldībām īpašumā... Vēl pirms šādi pasākumi ieguva likuma spēku, bija vairākkārtēji Ministru kabineta rīkojumi par mežu nodošanu pašvaldībām īpašumā. Un pašlaik arīdzan šā likuma ietvaros būtu jāatrisina mazskaitlīgi, tomēr ļoti būtiski jautājumi tur, kur šādas mežu teritorijas, meži, ir nodoti pašvaldībām parku ierīkošanai vai saimnieciskās darbības veikšanai.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, kolēģi! Par šo priekšlikumu un arī par nākamajiem priekšlikumiem.

Šis likums ir patiešām ļoti sarežģīts likums. Pašreizējā norma, par kuru runāja Rozes kungs, regulē zemes piekritību pašvaldībām. Tā attiecas uz to zemi, kas... uz kuru nav atjaunotas bijušajiem zemes īpašniekiem vai mantiniekiem īpašuma tiesības.

Rozes kungs teica, ka savulaik Ministru padome esot ar saviem rīkojumiem piešķīrusi mežu pašvaldībām īpašumā. Ja arī tādi lēmumi ir bijuši, tad, godātie kolēģi un Rozes kungs, šie lēmumi ir bijuši nelikumīgi, jo nevar piešķirt īpašumā mežu atsevišķi no zemes. Iespējams, ka ir bijuši šādi rīkojumi, varbūt nelikumīgi, kaut kad pašā 90.gadu sākumā. Tad, kad tika atjaunots Civillikums, tāda iespēja nebija pieļaujama.

Otrkārt. Kādēļ mēs nedrīkstam atbalstīt politiski šādu priekšlikumu? Tādēļ, ka arī politiskiem lēmumiem ir jābūt tiesiskiem. Un paskatīsimies!... Ja jums būtu pilns likuma teksts priekšā, tad jūs redzētu, ka atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 6.panta astotajā daļā noteiktajam pašvaldībām jau līdz 2009.gada 30.decembrim bija jāpieņem lēmumi par zemes piekritību pašvaldībai vai valstij... zemes reformas pabeigšanai. Rīga bija izņēmums. Tur bija runa par 2010.gadu. Mēs tur nevarētu runāt par mežiem saistībā ar Rīgu pārāk daudz. Taču savukārt, ja lēmums par attiecīgo zemi nav pieņemts, tad zeme bija jāieskaita rezerves fondā. Kā tad jūs tagad to visu iedomājaties, Rozes kungs? Vai tagad, ja tā zeme ir ieskaitīta rezerves fondā, jūs ar šo likumu liksiet Valsts zemes dienestam raut ārā šo zemi no šā rezerves fonda?

Treškārt. Es esmu ļoti pārsteigta, ka Zaļo un Zemnieku savienība un arī Rozes kungs nespēj atrast vienotu nostāju ar savu ministru, jo Juridiskajā komisijā, uz kuru viņš nebija atnācis, mēs saņēmām zemkopības ministra vēstuli, kurā viņš lūdza šos Rozes kunga priekšlikumus noraidīt. Ārkārtīgi laba un pamatota argumentācija!

Es, kolēģi, aicinu neatbalstīt šādus sasteigtus un nepārdomātus priekšlikumus – gan šo, gan arī visus nākamos.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Šis ierosinājums, kuru parakstījis Mārtiņš Roze, ir pretrunā ar zemes reformas likumiem. Šo likumprojektu skatīja un Rozes kunga priekšlikumu noraidīja Juridiskā komisija. Bet arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nodarbojas ar tiem likumiem, kuri paredz zemes reformas gaitas precizēšanu. Un mēs jau vairākas reizes arī citos likumos esam apsprieduši Rozes kunga ierosinājumus un esam tos noraidījuši. Es iesaku tāpat rīkoties arī šajā gadījumā, lai mēs pilnīgi nesajauktu šā likuma būtību, jo ierakstīšana zemesgrāmatā ir šā likuma prasība, un tāpēc tas nevar rediģēt dažādas citas normas, kas ir ietvertas zemes reformas likumos. Jo Latvijā mežs aug uz zemes, nevis tā kā dienvidu puslodē, kur reizēm koku saknes barību ņem arī no gaisa. Un mežs un zeme ir vienots jēdziens. Kādreiz arī Ministru padome, kas bija vēl arī Augstākās padomes laikā – toreiz eksistēja Ministru padome, nevis Ministru kabinets –, ir pieņēmusi šādu lēmumu, ka tas viss var attiekties tikai un vienīgi uz ciršanas tiesībām, bet tas nedod tiesības šo zemi iegūt īpašumā. Ja šo zemi varētu nodot pašvaldībai, tad jau tas lēmums būtu pieņemts attiecībā uz visu meža zemi, ne tikai uz mežu vien.

Šādā redakcijā tik tiešām priekšlikums nav atbalstāms. Nav atbalstāmi arī visi pārējie priekšlikumi, un šī doma ir izteikta arī Zemkopības ministrijas vēstulē Juridiskajai komisijai.

Paldies par uzmanību. Noraidīsim draudzīgi!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Agešins vēlas ko piebilst? Nevēlas piebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Rozes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 63, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Agešins.

2. – deputāta Rozes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Agešins.

3. – deputāta Mārtiņa Rozes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Agešins.

4. – deputāta Rozes priekšlikums. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Agešins.

5. – deputāta Rozes priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Mārtiņa Rozes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 66, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Agešins.

6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Agešins.

7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Agešins.

8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Agešins.

9. – Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Agešins.

10. – deputāta Mārtiņa Rozes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tas arī nav balsojams vairs.

V.Agešins.

Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – 1, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1746/Lp9 – “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”.

Ir saņemti pieci priekšlikumi, un komisija tos izskatīja.

1. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

2. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

3. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

4. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

Un arīdzan 5. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6054 – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā””.

Vēlos jums atgādināt likumprojekta būtību. Būtība ir tā, ka šī funkcija no Valsts kancelejas, kam bija tiesības pārstāvēt Latvijas pusi, tagad tiek atdota Aizsardzības ministrijai.

Uz trešo lasījumu Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.

Ārlietu komisija ir nolēmusi – vienbalsīgi turklāt! – likumprojektu virzīt skatīšanai Saeimā trešajā, galīgajā, lasījumā. Aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt Ārlietu komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6055. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, trešais lasījums.

Uz trešo lasījumu Juridiskā komisija un arī apakškomisija ir sagatavojusi četrdesmit septiņus priekšlikumus.

Pirms sākšu referēt par trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu, es gribu teikt, ka šis likumprojekts ir ļoti būtisks tiesu varai. Tas ir tāda pamatlikuma projekts, kurš regulēs tiesu varu un tiesu darbību. Šo likumprojektu šodien pieņemot trešajā, galīgajā, lasījumā, mēs ieviesīsim institūciju, ko sauc par Tieslietu padomi un kas mēģinās vēl vairāk līdzsvarot attiecības starp izpildvaru, tiesu varu un likumdevēja varu. Tā būs institūcija, kam būs ļoti nozīmīga loma jautājumos, kuri skar visu tiesu sistēmu un arī ļoti daudzas un dažādas funkcijas, par kurām tad es vēlāk pie attiecīgajiem priekšlikumiem arī informēšu.

Bet tagad es gribu informēt, ka likumprojektā ir lietoti divi jēdzieni: ir Tieslietu padomes viedoklis un ir saskaņošana ar Tieslietu padomi, un tāpēc, lai būtu skaidrība, kas ar to ir domāts... Ja tiek lūgts Tieslietu padomes viedoklis, tad tas ir redzējums par to, kādā veidā šī problēma varētu būt risināma. Un tātad tā gala institūcija, kura attiecīgi lemj – vai nu tas ir parlaments, vai tieslietu ministrs –, vienkārši izskata šo viedokli, bet, tā kā tas ir ļoti koleģiāls institūcijas viedoklis, tad tajā ieklausās vai arī neieklausās un pieņem lēmumu.

Savukārt otrs jēdziens, kas tiek lietots, ir saskaņošana. Tas nozīmē, ka attiecīgie lēmumi tiek tiešām saskaņoti, un tur šis Tieslietu padomes viedoklis ir izšķirošais – tiek panākts šis konsenss par to, kādam tad ir jābūt risinājumam vienā vai otrā jautājumā.

Tātad 1. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, un tas jau nosaka arī šīs Tieslietu padomes funkcijas un nosaka to, ka rajona vai pilsētas tiesas priekšsēdētājs tiek iecelts, saskaņojot viņu ar Tieslietu padomi. Tātad jau šajā brīdī Tieslietu padomē parādās tas, kur tā var teikt savu vārdu, un šajā situācijā tās vārds jau ir izšķirošs.

Tātad Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

2. – Juridiskās komisijas priekšlikums par to, ka mēs gribam no tiesas sagaidīt augstāku kvalitāti, un Juridiskā komisija un apakškomisija vēl turpina darbu pie tiesnešu darba novērtējuma, taču, lai mēs runātu par visas sistēmas kvalitatīvu darbību, ir svarīgi arī tas, ka tiek vērtēti tiesu darbinieki. Tātad šajā pantā tiesu priekšsēdētājiem tiek ieviests jauns pienākums – organizēt tiesu darbinieku ikgadējo novērtēšanu, kas, kā mēs ceram, tādā veidā paaugstinās viņu kvalifikāciju. Tātad šis priekšlikums tika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

3. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš sakārto jautājumu par vietniekiem, jo arī tas budžeta taupīšanas apstākļos bieži vien ir formāls. Tātad šis priekšlikums precīzi nosaka ievēlamo vietnieku skaitu un iespējas kļūt par vietnieku. Šis Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

Arī 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums – attiecas... arī šī ir Tieslietu padomes funkcija, ka apgabaltiesas priekšsēdētāja kandidatūra ir saskaņojama par Tieslietu padomi. Un arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

5. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir vairāk tehnisks, un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

Arī 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums – analoģiski runā gan par rajonu tiesu priekšsēdētāju vietniekiem, gan arī sakārto jautājumu par apgabaltiesu priekšsēdētāju vietniekiem, un arī šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

8. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš vairāk ir tehniska rakstura –, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

9. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka, ka Augstākās tiesas tiesnešu kopskaitu nenosaka tikai Saeima pēc izpildvaras priekšlikuma, bet ka šis priekšlikums nāk no Tieslietu padomes, tātad arī no pašu tiesnešu pašpārvaldes institūcijas. Un arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

Arī 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

Un šis priekšlikums sakārto to, ka nākamajā priekšlikumā tiek atrisināts jautājums, ieviešot tiesnešu disciplinārtiesu, kas ir vēl viens šā likumprojekta svarīgs jauninājums un ieviesums, kas paredz, ka tiesnešiem ir tiesības... ar šo likumprojektu tiek atļauts pārsūdzēt disciplinārkolēģijas lēmumu. Tātad tiek izveidota jauna institūcija – Disciplinārtiesa. Šis priekšlikums sakārto to... pašreizējā likuma normā bija paredzēti četri departamenti, tajā skaitā Disciplinārlietu departaments, bet nu tiek noteikts, ka ir tikai trīs departamenti, kas skata lietas pēc būtības. Tagad savukārt tiek ieviesta šī jaunā institūcija – Disciplinārtiesa.

11. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka ļoti būtisku lietu... ir ļoti būtisks jaunievedums, ka Tieslietu padome izskatīs arī ģenerālprokurora kandidātus, un Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kurš virzīs ģenerālprokuroru Saeimā uz apstiprināšanu, šo kandidatūru saskaņos arī ar Tieslietu padomi, kur būs iespēja par šo kandidātu izteikties visas sistēmas pārstāvjiem. Tātad, manuprāt, tas ir tāds ļoti vērtīgs priekšlikums, un Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

12. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš arī mēģina sakārtot visu sistēmu un kurš paredz jauninājumu, ka uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kura ir sasniegusi 40 gadu vecumu.

Kā mēs zinām, par tiesnesi var kļūt 30 gadu vecumā, un arī šobrīd Augstākajā tiesā strādā tiesneši, kuri ir jaunāki par šo vecumu. Un, lai arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs iebilda pret šādu paredzēto kārtību, apgalvodams, ka pašreizējā prakse ir tāda, ka lielākā daļa no tiesnešiem, kas ir uzsākuši darbu Augstākajā tiesā, ir sākuši to jaunākā vecumā, mēs uzskatām, ka, ja mēs gribam runāt par to, ka mēs esam normāla demokrātiska, tiesiska valsts, tad mums jāņem vērā, ka praktiski visās mūsu kaimiņvalstīs un arī citās Eiropas valstīs, un arī jebkur citur pasaulē Augstākajā tiesā, kas ir pēdējā instance, kura lemj ļoti svarīgas lietas, tiesneši ir jau cienījama vecuma, ne tikai ar juridisku pieredzi, bet arī ar dzīves pieredzi.

Turklāt mums jau ir divi likumi, kuros ir prasīts 40 gadu vecums, – proti, mēs prasām 40 gadu vecumu Valsts prezidentam un Satversmes tiesas tiesnesim.

Par šo jautājumu debatējot apakškomisijā un komisijā, bija uzaicināti arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, pētnieki, kas atbalstīja šo normu, un līdz ar to arī Juridiskā komisija šo normu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Godātie kolēģi, man lūgums tomēr ievērot klusumu! Man liekas, ka puse no jums nedzird, ko runā deputāte Āboltiņa.

S.Āboltiņa.

13. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Man gribas, lai katram no jums kļūtu skaidrs, kas ir rakstīts spēkā esošā likuma redakcijā un par ko tieši es piedāvāju jums nobalsot.

Spēkā esošā likuma redakcijā ir rakstīts, ka Krievija būtiski atšķiras no visām pārējām pasaules valstīm; ka Krievijas specdienesti ir Latvijas valsts ienaidnieks numur 1, kaut arī jebkuras citas valsts specdienesti var nodarīt Latvijai kaitējumu, bet – tomēr daudz mazākā mērā.

Toties es piedāvāju pielīdzināt Krieviju – pēc kaitniecības pakāpes – visām citām pasaules valstīm, piemēram, Meksikai, Baltkrievijai vai Austrālijai. Vairāk mans priekšlikums nesatur ne pušplēsta vārda.

Minēšu dažus vārdus par tās likuma rindkopas vēsturi, kuru es šodien piedāvāju grozīt.

Šādā redakcijā tā tika iekļauta likumā vēl 1992.gadā, kad pēc neatkarības atgūšanas Latvijas valstiskums tik tikko sāka nostiprināties. Bažīgo, aizdomu pilno mūsu toreizējo parlamentāriešu, tolaik vēl Augstākās padomes deputātu, attieksmi pret Krieviju var jau labi saprast. Tolaik viņi iekļāva šādu formulējumu arī citos likumos, bet no visiem citiem likumiem šī Krievijas īpašās kaitniecības uzsvēršana jau sen ir izsvītrota. Jūsu priekšā ir pēdējais, atlikušais ksenofobiskas juridiskās domāšanas šedevrs.

Tādēļ tagad jums ir jāizdara pavisam vienkārša izvēle – vai nu atbalstīt ksenofobiju un kārtējo reizi demonstrēt savu naidu pret Austrumu kaimiņu, vai arī sekot veselā saprāta balsij un atbalstīt Latvijas Ārlietu ministrijas oficiālo kursu, izdarot likuma tekstā tīri redakcionālu labojumu.

Patlaban, kad Valsts prezidents Valdis Zatlers ir apmeklējis Maskavu un kad darba kārtībā ir daudzu savstarpēji izdevīgu līgumu parakstīšanas iespējas, kas Latvijai ir īpaši svarīgi mūsdienu ekonomiskās krīzes apstākļos, nav absolūti nekāda pamatojuma demonstrēt ksenofobiju Saeimā. Tomēr, godīgi sakot, es neticu, ka lielākā daļa mūsu Saeimas vairākuma pozīcijas deputātu ir spējīgi veikt elementāru loģisku analīzi, un es esmu absolūti pārliecināts, ka diemžēl jūs manu priekšlikumu noraidīsiet. Gribētos gan kaut vai šoreiz kļūdīties.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai deputātei Āboltiņai ir kas piebilstams pie 13.priekšlikuma?

S.Āboltiņa.

Jā. Es komisijas vārdā gribu piebilst, ka par šo jautājumu izvērtās plašas debates arī Juridiskajā komisijā. Es savā astoņu gadu politiķes praksē pirmo reizi dzirdēju, ka likums “Par tiesu varu” ir jāsaskaņo ar Krievijas interesēm, un argumenti, kuri tika minēti komisijā, ir tādi, ka šis likums būšot nedraudzīgs žests Krievijai, kā to parasti lieto diplomātu valodā. Bet, manuprāt, to, kāda ir mūsu tiesu vara, jau nu laikam nosakām tomēr mēs paši, un, ja šī norma... Jautājumā par to, vai šī norma atbilst starptautiskajām tiesībām vai neatbilst, Juridiskā komisija tomēr uzaicināja arī ekspertus – tika uzaicināta mūsu pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā Inga Reine, kura arī apstiprināja to, ka tās ir mūsu tiesības – lemt šo jautājumu.

Uzklausījusi arī šo viedokli, Juridiskā komisija, balsojot ar pārliecinošu balsu vairākumu, šo priekšlikumu noraidīja. Es aicinu arī deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 61, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa.

14. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

Arī 15. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

16. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir ļoti būtisks, jo nosaka vienādu kārtību, kā pagarināt tiesnešiem viņu pilnvaru termiņu, jo šobrīd likumā ir dažādi regulējumi tam, cik ilgi tiesnesis var atrasties amatā: apgabalu un rajonu tiesu tiesneši – līdz 65 gadiem, bet Augstākās tiesas tiesneši – līdz 70 gadiem. Bija dažādi regulējumi arī tam, uz cik gadiem var šo termiņu pagarināt. Jaunajā likumā ir paredzēts regulējums, ka šāda pagarināšana nav paredzama vispār, bet, lai būtu sava veida pārejas posms, Juridiskā komisija, debatējot ar ekspertiem, vienojās, ka arī Tieslietu padome var dot savu atzinumu par to un ka jebkuram tiesnesim jebkurā instancē šis pagarinājums nevar būt lielāks par 2 gadu ilgu termiņu.

Tātad Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

17. – arī Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

Arī 18. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

Arī 19. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš precizē Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu, – ar plašām debatēm par to tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

20. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

21. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

22. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš arī dod zināmas pilnvaras Tieslietu padomei tiesnešu pārcelšanā, – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

23. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš arī nosaka Tieslietu padomes kompetenci par tiesnešu aizstāšanu, – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

24. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

25. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

26. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

27. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

28. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka Tieslietu padomes sastāvu, – arī ir atbalstīts.

Arī par šo priekšlikumu es gribu informēt, ka sākotnējā projektā Tieslietu padome pamatsastāvā sastāvēja tikai no Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja, tieslietu ministra un Juridiskās komisijas priekšsēdētāja. Savukārt pārējās tiesu varas amatpersonas bija tikai ar padomdevēja tiesībām. Pēc debatēm ar ekspertiem un pašiem tiesnešiem Juridiskā komisija tomēr lēma uzaicināt arī pašus šos tiesu varas pārstāvjus šajā Tieslietu padomē, viņi ir iekļauti tātad arī pamatsastāvā. Tur ir iekļauts arī ģenerālprokurors, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs un Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs. Un, protams, vairākumā tomēr ir tiesneši, jo pati tiesnešu pašpārvaldes institūcija, tiesnešu konference, ievēlē tiesnešus, kuri arī ir pastāvīgie dalībnieki šajā Tieslietu padomē. Tā ka, manuprāt, šis sastāvs ir šobrīd optimāls, lai Tieslietu padome tiešām varētu lemt un ļoti kvalitatīvi diskutēt par ļoti svarīgiem tiesu sistēmas jautājumiem.

Tātad Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

30. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

32. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

33. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

34. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš noteic, ka Tieslietu padome sniedz savu viedokli arī par Satversmes tiesas tiesnešu amata kandidātiem, izvērtē viņus un sniedz savu viedokli parlamentam. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

35. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz Tieslietu padomei vēl vienu pienākumu – noteikt kārtību, kādā ir jākārto kvalifikācijas eksāmeni. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

37. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš sakārto jautājumus, lai tiesnešiem nebūtu interešu konflikta, atrodoties vairākās vēlētās institūcijās, – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

38. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

39. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

41. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

42. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

43. – Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

44. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš regulē jautājumu par tiesnešu vecumu, lai tie Augstākās tiesas tiesneši, kuriem nav vēl 40 gadu jeb kuri ir sākuši savu darbību agrāk, varētu pilnīgi leģitīmi turpināt savu darbību. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

Arī 45.priekšlikums, kurš ir no Juridiskās komisijas, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

46. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts. Šis priekšlikums nosaka to, ka grozījums attiecībā uz to, ka Tieslietu padome izvērtē ģenerālprokurora amata kandidātu, var stāties spēkā tikai tad, kad attiecīgie grozījumi ir izdarīti Prokuratūras likumā. Kā jau teicu, komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

Un 47. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš noteic, ka šis likums stājas spēkā šā gada 1.augustā. Arī tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības punktu, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis septiņu deputātu – Jaundžeikara, Bērziņa, Dukšinska, Aizbalta, Feldmanes, Mackeviča un Baštika – parakstītu iesniegumu Saeimas Prezidijam, ka nezināmu iemeslu dēļ balsošanas izdrukā par balsojumu Nr.11... tas bija tātad balsojums par pieprasījumu... izdrukā parādoties, ka deputāts Jaundžeikars neesot balsojis par pieprasījumu. Viņš nepiekrīt tam, jo viņš esot balsojis “par”. Tāpēc ir lūgums minēto balsojumu pārbalsot. Saeimas kārtības ruļļa 142.pants paredz šādu iespēju: ja balsošanas rezultātu ne vēlāk kā vienas stundas laikā pamatoti apšauba vismaz pieci deputāti, ir izdarāma pārbalsošana. Taču mums arī par to, vai izdarāma pārbalsošana, ir jāizlemj balsojot. Šis intervāls – viena stunda no balsojuma – ir ievērots.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” pārbalsošanu.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Kā pareizi tika minēts, Kārtības rullis paredz: ja ir pamatots iemesls. Šeit mums nav nekādas pārliecības par to, ka tas būtu pamatots. Līdz ar to tas ir vērtējams jautājums un es domāju, ka pārbalsošana šobrīd neatbilst Kārtības ruļļa nosacījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Man gan jāpiezīmē, ka Saeima šajā gadījumā ar balsojumu vērtē to, vai šis balsojums ir pārbalsojams vai nav pārbalsojams, līdz ar to izsakot arī savu vērtējumu pamatotībai kā tādai.

Vairāk neviens nav pieteicies runāt par pārbalsošanas vajadzību vai nevajadzību. Tāpēc lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai tiks veikta pārbalsošana balsojumam par pieprasījumu ekonomikas ministram Kamparam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 49... Līdz ar to ar vienas balss pārsvaru ir noraidīta ideja veikt pārbalsošanu.

Turpinām izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēgi! Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” tika cītīgi izskatīti, jo netika iesniegts neviens priekšlikums trešajam lasījumam.

Līdz ar to lūdzam Saeimu izskatīt trešajā, galīgajā, lasījumā grozījumus likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A.Bērziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Dāmas un kungi! Par steidzamības kārtā izskatāmo likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” ir saņemti trīs priekšlikumi.

Pirmo iesniedzis finanšu ministrs Repšes kungs. Atbildīgā komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Paldies.

Arī 2. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

3. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā, padarot to par likumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbildīgā komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. – finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aicinām atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt arī 3. – finanšu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

4. – finanšu ministra priekšlikums. Tas ir iekļauts atbildīgās komisijas 5.priekšlikumā, un šo redakciju es aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ievērojiet klusumu! Ja jums ir kaut kas ļoti nopietns runājams, ejiet ārā to darīt!

K.Leiškalns.

Līdzīga situācija ir ar 6.priekšlikumu, kuru iesniedza finanšu ministrs Repše. Komisija to ir atbalstījusi, bet tas ir iekļauts tajā redakcijā, kuru...

Sēdes vadītājs.

Ābiķa kungs, es jums aizrādu atkārtoti!

K.Leiškalns.

... kuru piedāvā komisija.

Sēdes vadītājs.

Ābiķa kungs!..

K.Leiškalns.

Palikām pie 6. un 7.priekšlikuma. Komisija ir atbalstījusi 6. – finanšu ministra priekšlikumu, iestrādājot to savā redakcijā, kuru jūs redzat kā 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

Un 8.priekšlikums ir par pārejas noteikumiem. To iesniedza finanšu ministrs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Paldies.

Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu nobalsot par šo likumprojektu, kurš bija steidzams, otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Liekas, ka šis gan ir trešais lasījums...

K.Leiškalns.

Ai, es atvainojos, trešais lasījums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” paredz precizēt pašvaldības policijas darbinieku tiesiskā statusa regulējumu. Komisija izskatīja šo likumprojektu savā 26.maija sēdē un aicina atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 15 atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 7.jūnijs.

Sēdes vadītājs.

7.jūnijs, sestais mēnesis...7.jūnijs.

Paldies.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piedāvā jums izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Likumprojekts paredz noteikt, ka turpmāk valsts amatpersonu deklarācijās iesniedzama tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās; pārējo informāciju, kas ir pieejama valsts informācijas sistēmās... to visu aizpilda Valsts ieņēmumu dienests.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pirms mēs balsojam par likumprojektu pirmajā lasījumā, es informēju, ka ir saņemts desmit deputātu iesniegums. Deputāti Kučinskis, Krauklis, Slakteris, Rugāte, Zommere, Spurdziņš, Ārbergs, Porietis, Dalbiņš un Briedis ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 29, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Spurdziņš.

Es aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam šā gada 7.jūniju. Izskatīšana – Saeimas šā gada 17.jūnija sēdē.

Sēdes vadītājs.

7.jūnijs ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš, bet 17.jūnijā otrais, galīgais, lasījums.

O.Spurdziņš.

Izskatīšana... jā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieslēdziet... Mums ir radusies neliela tehniska problēma ar iepriekšējo likumprojektu, par kuru ziņoja deputāts Dalbiņš: mēs neatbilstoši Kārtības rullim par vienu dienu esam noteikuši īsāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dalbiņam! (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Izraidīt no zāles par tādu paviršību!”) Mums vajag vienoties par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Bija noteikts 7.jūnijs. Nu tad ir jāliek 8., jo neko citu mēs vairs nevaram darīt.

Sēdes vadītājs.

Jā, 8. der, iznāk 5 dienas...

J.Dalbiņš.

Es atvainojos par neprecizitāti!

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu? Tātad 8.jūnijs.

J.Dalbiņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Godātie kolēģi! Ir palikusi pusminūte līdz pārtraukumam. Es domāju, ka...

Godātie kolēģi! Šoreiz ir saņemts deputāta Jāņa Eglīša iesniegums, ka viņš savukārt jautājumā par darba kārtības punkta pārbalsošanu esot balsojis tā kā “par”, bet balsošanas rezultātu izdrukā parādoties, ka viņš vispār neesot balsojis. Kopā ar Jāni Eglīti šo vēstījumu ir parakstījuši vēl arī deputāti Slakteris, Valers, Briedis un Krauklis. Līdz ar to mēs esam spiesti pārbalsot vēlreiz jautājumu par to, vai notiks pārbalsošana par pieprasījumu... Godātie kolēģi, lūdzu klusumu! Mēs ātrāk pārtraukumā neiesim, kamēr mēs šo jautājumu nebūsim atrisinājuši.

Lūdzu, vārds deputātam Šadurskim! (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Statistiku sev uzlabo!”)

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Tas patiesi būtu smieklīgi, ja nebūtu tik nožēlojami!

Sēdes vadītājs.

Īstenībā, Šadurska kungs, es jums nebiju devis vārdu paziņojumam, un katrā ziņā tas neatbilst Kārtības ruļļa nosacījumiem par motivāciju balsot “par” vai “pret” pārbalsošanu. Es izsaku jums aizrādījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai notiks pārbalsošana par pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 49...

Tas nozīmē, ka mums ir vēlreiz jābalso par šo pašu jautājumu, vai notiks pārbalsošana par pieprasījumu ekonomikas ministram. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai notiks pārbalsošana par pieprasījumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 48. Līdz ar to ir nolemts, ka jāpārbalso arī par pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu... Godātie kolēģi, lūdzu klusumu! Balsosim par deputātu Kraukļa, Urbanoviča, Ārberga, Dalbiņa, Aizbalta, Segliņa, Dukšinska, Valera, Mackeviča un Pimenova pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam “Par valsts interesēm neatbilstošu rīcību ar “Parex bankas” aktīviem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 49. Mums vēlreiz jābalso – jāpārbalso.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim vēlreiz par šo pašu pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 49. Pieprasījums noraidīts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs reģistrējamies, es informēju, ka ar paziņojumu vēlas nākt klajā deputāts Andris Bērziņš no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām minūtēm 106.auditorijā.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde tūliņ komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Un tagad vēl viens ļoti nopietns paziņojums. Tieši šodien dzimšanas diena ir mūsu kolēģim Dzintaram Ābiķim. Apsveicam! (Aplausi.)

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ina Druviete... neredzu. Atvainojiet! Es brīdinu visus deputātus, kuri pameta zāli pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas: neskaitās, ka viņi bija sēdē. Mums ir divas sistēmas – dators un cilvēciskais faktors. Ja Inas Druvietes nebūs zālē, viņu ieskaitīs pie tiem, kuru šodien nebija. Lūdzu, negaidīsim nevienu!... Aleksejs Holostovs... Paldies, redzu! Oskars Kastēns un Leopolds Ozoliņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 2010.gada 3.jūnija sēdi.

Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu Nr.5920. Šos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir sagatavojusi Ekonomikas ministrija, un projektu akceptējis Ministru kabinets. Grozījumu būtība ir apstāklī, ka tiek paplašināts to subjektu loks, kuriem ir tiesības pieņemt lēmumu par administratīvo sodu, un, protams, šie administratīvie sodi tiek diferencēti un zināmā mērā samazināti.

Juridiskā komisija aicina akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs.

Juridiskā komisija iesaka šā gada 10.jūniju noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs.

10.jūnijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Minētais dokuments ir ar numuru 1799/Lp9.

Un komisija to izskatīja pirmajā lasījumā. Jāsaka, ka šis ir diezgan svarīgs grozījums tajā ziņā, ka tas atvieglos paternitātes, vecāku pabalsta un apbedīšanas pabalsta saņēmējiem šo procedūru, lai saņemtu pabalstu. Nebūs jāstaigā uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru ar daudzajām izziņām, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pietiks pašai apskatīties tajās datubāzēs, kas ir pieejamas internetā, un saņemt tur visu nepieciešamo informāciju.

Tāpēc es lūdzu Sociālo un darba lietu komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Bendrāte.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 8.jūnijs.

Sēdes vadītājs.

8.jūnijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdi! Cienītie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.5964 – “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Šis likumprojekts, kā jūs, es pieņemu, zināt, paredz to, ka gados, kad notiek vēlēšanas, budžets ir jāiesniedz līdz 1.septembrim – iepretī tam, kas pašreiz ir paredzēts Likumā par budžetu un finanšu vadību.

Šis likumprojekts tika komisijā skatīts, un, man jāsaka, komisijā par to bija ļoti lielas debates, tas bija ļoti strīdīgs likumprojekts, un domas par to dalījās. Bija viena daļa komisijas locekļu, kas atbalstīja, bet citi uzskatīja, ka šis ir ļoti slikts un nevēlams likumprojekts. Balsojot par šo likumprojektu, komisija tomēr likumprojektu atbalstīja.

Bet es gribu piemetināt, ka komisija likumprojektam nepiešķīra steidzamību un ierosināja, ka priekšlikumi būtu iesniedzami divu nedēļu laikā, tas ir, līdz 16.jūnijam. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Jā... Paldies.

Vai deputāts Kučinskis vēlēsies runāt debatēs? Pirms mēs vispār varam sākt debates, mums ir jāizšķiras par steidzamības piešķiršanu vai nepiešķiršanu šim likumprojektam, jo Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu. Tie ir deputāti Kučinskis, Urbanovičs, Dalbiņš, Jaundžeikars, Pimenovs, Tutins, Kabanovs, Orlovs, Cilevičs un Andrejs Klementjevs, kas lūdz piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Līdz ar to mums saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms ir jāizšķiras – piešķirt vai nepiešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Par steidzamības piešķiršanu vai nepiešķiršanu viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aicinu gan visus opozīcijas, gan arī pozīcijas deputātus būt drosmīgiem un piešķirt šim likumprojektam steidzamību, jo īstenībā norma ir pilnīgi skaidra. Tātad līdz 1.septembrim budžeta projekts jāiesniedz Saeimā. Šo aicinājumu atbalsta ne tikai politiķi, šo aicinājumu atbalsta gan Latvijas Banka, gan aizdevēji, gan nevalstiskās organizācijas, un tādēļ būtu ļoti žēl, ja valdošā koalīcija turpinātu šo novilcināšanas taktiku, ko nekā citādi nevar izskaidrot kā vienīgi ar mērķi sabiedrībai stāstīt kaut ko vienu līdz vēlēšanām un pēc vēlēšanām – pilnīgi kaut ko citu. Es domāju, ka tas nav pieņemami, tādēļ aicinu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Viņš acīmredzot runās “pret” steidzamību.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinu deputātus būt ne tikai drosmīgiem, bet arī saprātīgiem un nepiešķirt šim projektam steidzamību. Es, protams, runāšu debatēs par paša likumprojekta būtību. Bet, runājot par steidzamību... Ja mēs tik ļoti diskutablu, pretrunīgu un no daudzu deputātu viedokļa bezjēdzīgu likumprojektu skatām tikai vienā – otrajā – lasījumā, tad mums ir daudz mazāk iespēju izvērtēt šo likumprojektu pēc būtības, iesniegt tajā saprātīgus priekšlikumus, tāpēc, godātie kolēģi, es aicinu vienkārši apdomāties un nedarīt kārtējo reizi muļķības.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts runājis “par”, viens – “pret” steidzamības piešķiršanu likumprojektam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Likumā par budžeta un finanšu vadību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 49, atturas – nav. Likumprojekts nav atzīts par steidzamu.

Sākam debates par likumprojektu.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Bērziņa kungs, komisijas vadītājs, teica, ka daļa deputātu uzskatot, ka šis likumprojekts esot slikts un nevēlams. Un es patiešām no sirds ticu, ka viņi tā domā, un es tagad mēģināšu vienkārši restaurēt notikumus pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, jo man kā vienam no koalīcijas frakcijas vadītājiem bija tā iespēja piedalīties pilnīgi visās sarunās. Nedēļu pirms vēlēšanām Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš kādā intervijā pavisam nejauši nedaudz ieminējās par to, ka kāds spriež par pensijām. Kādi uzbrukumi sākās! Tautas partija gribot pensijas samazināt! Paiet pašvaldību vēlēšanas, ir nākamā svētdiena. Pusdienas laikā atskan zvans – mums visiem jātiekas Ministru kabinetā. Izrādās, pensijas ir jāsamazina, budžets ir jāgriež. Visi solījumi... visi solījumi, kādi bija pirms pašvaldību vēlēšanām, ir aizmirsušies. Vēlēšanas ir beigušās, ejam uz priekšu.

Tikšanās ar Starptautisko Valūtas fondu apmēram dažas dienas vēlāk... Kā atklāja Valūtas fonds... Izrādās, mēnešus trīs ultimatīvi, bet solīdi, nepaužot nekādu publisko viedokli, tika prasīts valdībai strādāt pie budžeta samazinājuma, parādīt pozīcijas, diskutēt un galu galā pieņemt lēmumu. Izrādās, tas tika novilcināts, un iemesls atkal – pašvaldību vēlēšanas.

Pēc tam, kad bija jāpieņem lēmums, tas tika pieņemts. Kopš tā laika ir pagājis apmēram gads, un, kā par nelaimi, atkal tuvojas vēlēšanas, un atkal mēs dzirdam visu to pašu, ko esam vienreiz jau dzirdējuši, – tiek runāts, ka būs diskusijas, ka mēs runāsim par budžetu. Ticiet man, nekādu diskusiju nebūs, nekādu sarunu nebūs, un to pierāda vienīgās sarunas, kādas ir. Starptautiskie aizdevēji runā par 500 miljoniem, Latvijas Banka oficiālā vēstulē uzraksta – “virs 400 miljoniem”, bet finanšu ministrs ar premjeru jau sacenšas, ka ir 300, 250 miljoni... Un ticiet: jo tuvāk nāks vēlēšanas, jo izrādīsies, ka vispār nekas nav jāsamazina!

Mēs vēlamies diskutēt, mēs neredzam citas iespējas. Vēlamies izsaukt Dombrovski, izsaukt valdību un izsaukt visu koalīciju uz kopējām debatēm par to, kā turpināt izvest valsti no krīzes, ko darīsim 2010.gadā. Ja mēs nenobalsosim par šo likumprojektu, nebūs diskusijas, nebūs nekā! Tās būs tumšās novembra dienas, kad vēlēšanas būs beigušās, kad varēs viens otrs aplaudēt.

Paldies. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis.

Godātie kolēģi! Sākšu ar tehniskām procedūrām un atsauci uz likumu, ko sauc par Saeimas kārtības rulli. Proti, tie likumprojekti, kas ir izskatīti otrajā lasījumā uz divu Saeimu robežas, automātiski pāriet uz nākamo Saeimu. Tie likumprojekti, kas ir izskatīti pirmajā lasījumā, nākamajai Saeimai pāriet tad, ja par tiem notiek atsevišķs balsojums. Tie likumprojekti, kas ir tikai iesniegti, bet nav izskatīti pirmajā lasījumā, pazūd vēstures mēslainē.

Tā kā šis likumprojekts prasa tikai iesniegt budžetu, tad ir skaidrs, ka šis budžets, kurš (ja šo likumu pieņemtu) tiktu iesniegts Saeimā līdz 1.septembrim, nekad netiktu skatīts. Līdz ar to, ja Valdis Dombrovskis būtu tikpat “atbildīgs” pret savu darbu kā daudzi šeit klātesošie kolēģi, tad viņš varētu paņemt pagājušā gada budžeta likumu, nomainīt tam gada skaitli un iesniegt. Ziniet, kā kādreiz studenti ir savos kursa darbos rakstījuši: “Rakstu šeit pilnīgas muļķības, jo neviens jau to tāpat nelasīs un nevienam tas nav vajadzīgs.” Protams, Valdis Dombrovskis nav tik bezatbildīgs politiķis. Un, protams, ja šāds likumprojekts tiktu pieņemts, tad valdība būtu spiesta pie tā strādāt.

Budžeta sagatavošana ir stingri reglamentēts vairāku mēnešu darbs. Tātad, ja šis likums tiktu pieņemts, valdība būtu spiesta pasteidzināt šo grafiku un sākt strādāt tā, lai budžetu un pavadošo likumu paketi var iesniegt 1.septembrī. Protams, šos dokumentus var sagatavot tikai uz tās statistiskās informācijas bāzes, kura jau ir valdības rīcībā. Iegūstot papildu datus, valdībai ar jaunajām prognozēm būtu jāveic paralēls darbs, lai iesniegtu īstā budžeta sagatavi, kuru jau skatītu nākamā valdība un nākamā Saeima atbilstoši normālām, saprātīgām procedūrām. Tātad valdība, visas ministrijas to darītu ar pāris mēnešu intervālu divreiz. Viens būtu budžets papīrgrozam, otrs – budžeta sagatave nākamajai valdībai. Nu, diezgan bezjēdzīga procedūra!

Otrs aspekts. Jo vairāk informācijas esam ieguvuši par šā gada budžetu, jo vieglāk un precīzāk mēs varam izveidot visus makroekonomiskās attīstības scenārijus un ieņēmumu prognozes. Protams, ka tā prognoze, kas tiktu taisīta, pamatojoties tikai uz šā gada 1.ceturkšņa rezultātiem, būtu daudz neprecīzāka.

Tas ir tas, godātie deputāti, ko jūs šobrīd prasāt no valdības! Es neredzu nevienu racionālu argumentu par labu šim likumprojektam, toties es redzu ļoti skaidru politisku izdevīgumu opozīcijai. Tās opozīcijas partijas, piemēram, Tautas partija, kura pati ir gatavojusi ļoti daudzus budžetus, vadīdama valdību, nekad mūžā nav iedomājušās, ka budžets būtu iesniedzams vēlēšanu gadā līdz 1.septembrim, bet šoreiz Tautas partija ir iedomājusies... (No zāles: “Nebija tāda krīze!”) Tātad politiskais izdevīgums skaidrs: 1.septembrī ir kaut kāds uz nepietiekamas informācijas bāzes vāji sagatavots dokuments, par kuru veselu mēnesi var kritizēt valdību, labi zinot, ka kritizē par to, kas nekad netiks ne skatīts, ne pieņemts.

Un, godātie kolēģi, vēl par dažām aplamībām, kas, manuprāt, skan šeit no tribīnes. Kučinska kungs un citi mūs nemitīgi biedē ar situāciju, ka budžeta grozījumi tika pieņemti steigā pēc pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām. Es gribu tikai mazliet apelēt pie šo baidītāju godaprāta, jo ceru, ka viņi taču sirds dziļumos saprot, ka ir milzīga atšķirība starp budžeta grozījumiem, ar kuriem tiek izdarītas salīdzinoši nelielas izmaiņas, un likumu par valsts budžetu, kas prasa ļoti nopietnu sagatavošanās darbu un lielu pavadošo likumprojektu paketi.

Un vēl, godātie kolēģi! Daži no mums, piemēram, deputāts Urbanovičs un deputāts Andris Bērziņš no Latvijas Pirmās partijas/“Latvijas Ceļa” brīžam izliekas par tādiem Nezinīšiem Saules pilsētā, jo izrādās, viss, kas saistīts ar budžetu, ir slepens. Viņi neko nezina, neko iepriekš nenojauš, un tad pēkšņi nāk kā spēriens no skaidrām debesīm.

Augsti godātais Bērziņa kungs! Jūsu laba kolēģe Karina Pētersone strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Aizejiet taču vienreiz un pajautājiet viņai! Tas ļoti nāks par labu kopējam darbam. Pētersones kundze Budžeta komisijā demonstrēja ļoti lielu erudīciju, ļoti lielu interesi par visiem jautājumiem. Es esmu absolūti pārliecināts, ka viņai ir pilnīgi visa informācija par to, kas notiek valdībā, kas notiek Budžeta komisijā.

Bērziņa kungs! Es būšu daudz priecīgāks, ja jūs turpmāk būsiet mazliet informētāks. Un savam labajam draugam Urbanoviča kungam arī pastāstiet!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pirms dodu vārdu deputātei Annai Seilei, es tikai gribēju vēl precizēt to, ko teica deputāts Šadurskis. Tātad, ja likumprojekta izskatīšana vienas Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta, bet likumprojekts ir izskatīts vienā vai divos lasījumos, tad nākamā Saeima var lemt par šā likumprojekta izskatīšanas turpināšanu, un, ja Saeima par to lemj, tad tiek uzskatīts, ka šis likumprojekts ir izskatīts pirmajā lasījumā. Tā ka nav atšķirības starp to, vai likumprojekts ir izskatīts pirmajā vai otrajā lasījumā.

Tagad vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Tas jau ir saprotams: kopš Tautas partija atstāja pozīciju un vairs nepiedalās Sadarbības padomes sēdēs, nav tik pilnīgas informācijas par to, kas notiek valdībā un kas notiek tajās frakcijās, kuras atbalsta šo valdību. Un tāpēc es gribu sniegt tādu mazliet izsmeļošāku informāciju par to darbību, kas notiek budžeta veidošanas sakarā – nākamā gada budžeta veidošanas sakarā.

Pirms tam es vēl gribu piezīmēt, ka līdz šim neviena valdība kopš 1990.gada nav gatavojusi budžeta pasākumus kopā ar opozīcijas partijām. Bet šajā gadījumā, protams, tiklīdz būs tas rāmis redzams, mēs apspriedīsim kopā ar visām opozīcijas partijām un redzēsim, kāds variants varētu būt likts priekšā nākamajai Saeimai. Bet, protams, mēs to nevaram pieņemt galīgajā lasījumā, jo nezinām, kāda būs nākamā Saeima, kādas būs tās domas. Tāda nav pasaules prakse.

Un tātad. Jau kopš 31.maija visas ministrijas pakāpeniski – katru dienu viena ministrija – sniedz vērtējumu par savu turpmāko darbību un par iespējām samazināt budžeta līdzekļu izmantošanu saviem administratīvajiem darījumiem. Un tāpēc šajās visās sanāksmēs piedalās ne tikai politisko partiju pārstāvji, ministriju pārstāvji, bet tur piedalās arī mums labi pazīstamās sabiedriskās organizācijas, profesionālās organizācijas, kā, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija, kā, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienība, un šie priekšlikumi tiek uzklausīti. Un Ministru kabineta sēdē jau izvērsās diskusija, piemēram, par to, kādā veidā tiks piemērots turpmāk... cik liela turpmāk būs minimālā alga. Arī šis jautājums pieder pie budžeta veidošanas pasākumiem. Nu, tātad tikai mazliet pacietības, un, ja jūsu priekšlikumi tik tiešām būs konstruktīvi un labi, tad mēs tos visus varēsim kopīgi izskatīt. Veidosim šo budžetu kopīgi, jo visa vasara paies šajā darbā.

Tātad mazināsim tos mūsu resursus, kur nauda ir nepieciešama valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kur nauda ir nepieciešama ierēdņu atbalstīšanai, bet neķersimies pie pensijām, nemazināsim tās, jo Pasaules Bankas ieteikumi mūsu valdībai nav obligāti. Mums pašiem ir savas galvas.

Tātad, lūdzu, uzticieties pozīcijas darbam!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam – Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš”. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Sadod viņiem, Andri! Sadod!”)

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi! Mana runa sastāvēs no divām daļām. Pirmajā es runāšu par likumprojekta būtību, otrajā – mēģināšu atbildēt uz man veltītajiem manis ļoti godātā deputāta Kārļa Šadurska vēlējumiem.

Es gribu teikt, godājamo deputāt Šadurski, ka ir tāds labs sakāmvārds: tas, kurš vēlas kaut ko izdarīt, tas dara; tas, kurš nevēlas neko darīt, meklē argumentus, kāpēc nedarīt.

Šajā gadījumā, ļoti cienījamais deputāt Šadurski, man liekas, jūs tik tiešām meklējat argumentus, kāpēc kaut ko nedarīt. Un savā visatļautībā esat aizgājis tik tālu, ka tā brīvi sākat tulkot Saeimas kārtības rulli. Un šeit jāsaka ļoti liels paldies Saeimas priekšsēdētājam par to, ka viņš salika visus punktus uz “i”, un deputātiem tagad ir skaidrs, ka tās milzīgās briesmas, kādas jūs saskatījāt Saeimas kārtības rullī, izrādās, nemaz nepastāv. Tad nu es aicinātu, cienījamo deputāt Šadurski, domāt par to, kā ir labāk valstij, nevis par to, kā tajā vai citā brīdī ir izdevīgāk valdošajai koalīcijai.

Ja mēs runājam pēc būtības... Kolēģi, sākumā, kad šis likumprojekts tika iesniegts, mēs izskatījāmies... opozīcija izskatījās tāda vientuļa. Iesniegusi likumprojektu, lūk... Visi saka, ka šo likumprojektu nevajag, ir argumenti, pamatojumi un tā tālāk. Tad, kad mēs sakām, ka Ministru kabinets ir sagatavojis budžeta iesniegšanas grafiku un pieņēmis lēmumu, ka saskaņošanas funkcijas, salīdzināšanas process beidzas tikai 31.oktobrī... tas ir, oktobra beigās, mēs sākam brīnīties – kā tad tā? Bet kopš pagājušā budžeta pieņemšanas, kad mēs runājām par funkciju salīdzināšanu, ir pagājis jau gandrīz vesels gads. Vai pa šo laiku nekas nav noticis? Vai tad tās nevajadzīgās funkcijas nav vētītas un par sliktām atzītas? Un neviens nav sācis tās tīrīt? Izrādās, ka ne. Tikai nupat, tikai nupat šonedēļ ir sākušas strādāt darba grupas, kurās piedalīties – paldies Ministru prezidentam Dombrovskim – ir uzaicināti visu frakciju pārstāvji. Nu šī lieta faktiski sākas atkal pilnīgi no sākuma un faktiski nekādus galus un nekādus lielus pozitīvus rezultātus mēs nesaskatām.

Kolēģi! Tad, kad mēs, šādi domājot, sākām virzīt šo likumprojektu uz priekšu, pie mums uz frakciju atnāca Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ar saviem darbiniekiem, un mēs bijām patīkami pārsteigti, ka mūsu viedoklis saskan ar Ilmāra Rimšēviča viedokli. Jo Ilmārs Rimšēvičs mums skaidri un gaiši pateica: budžetam, arī pēc Latvijas Bankas viedokļa, ir jābūt iesniegtam Saeimā 1.septembrī un pieņemtam šogad. Ilmāra Rimšēviča apgalvojums ir ļoti konkrēts. Viņš saka tā: ja budžetu pieņem līdz 1.aprīlim, kā šobrīd ierakstīts likumā, tad katrs nākamā gada mēnesis, kurā mēs, ja šādā veidā budžetu taisām, dzīvosim ar 1/12 no šā gada izdevumiem, radīs nepieciešamību kopējos izdevumus saīsināt jeb samazināt par 51 miljonu latu. Četri mēneši un katrā 51 miljons latu, tas ir 204 miljoni latu kopsummā. Tas nozīmē, kolēģi, ja veselības aprūpes budžets ir 330 miljoni latu, cik es zinu... Citiem vārdiem, es gribu teikt, ka valdošā koalīcija, nepievienojoties šai mūsu pozīcijai, faktiski dzen valsti aizvien lielākā parādu jūgā un milzīgākā bedrē, kas varētu pat traucēt valstij pildīt savas funkcijas.

Otrs, kolēģi! Tas, ka mēs guvām Rimšēviča kunga atbalstu, uz Ministru kabinetu un valdošo koalīciju diemžēl nekādu pozitīvu iespaidu neatstāja. Tad atbrauca Starptautiskā Valūtas fonda misija, pastrādāja šeit vairākas nedēļas un, lai cik tas interesanti būtu, prombraucot atkal atkārtoja un pateica to pašu, ko mēs teicām. Viņi pateica pilnīgi skaidri: valdībai budžets ir jāsagatavo un jāiesniedz līdz 1.septembrim un jāpieņem šogad.

Godājamie kolēģi! Valdošā koalīcija, ja jūs neticat mums, opozīcijai, ja jums liekas, ka mēs, opozīcija, taisāmies ar valsti spēlēt spēlītes, tad tas tā nav. To, ko mēs sakām, apstiprina gan Latvijas centrālā banka, gan arī Valūtas fonds, un es aicinu jūs balsot tagad par to... par šo te mūsu piedāvājumu – par šā budžeta projekta ļoti strauju virzību uz priekšu, jo pretējā gadījumā pēc divām nedēļām vai pēc nedēļas, kad Ministru prezidents Dombrovskis būs jums nolicis priekšā dokumentu, to pašu, kuru Valūtas fonds ir pieprasījis, jums gluži vienkārši būs ļoti liels kauns, ka nāksies mainīt savu viedokli. Valdošā koalīcija, esiet taču reiz pragmatiski un valstiski!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 39.laidienā