Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2010. gada 10. jūnijā

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2010.gada 10.jūnijā pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Urbanoviča, V.Orlova, N.Kabanova, M.Zemļinska un O.Deņisova jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (jautājumu reģistra Nr.219/J9)

“Par pastāvīgas dzīvesvietas nozīmi uzņemšanai Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

2. Deputātu J.Tutina, V.Agešina, N.Kabanova, S.Mirska, I.Pimenova, A.Rubika, M.Bekasova, O.Deņisova, B.Cileviča un A.Holostova jautājums labklājības ministram Uldim Augulim (jautājumu reģistra Nr.220/J9)

“Par sociālās aprūpes centru “Istra””

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētāja vietā
Saeimas priekšsēdētāja biedre S.Āboltiņa

Rīgā 2010.gada 7.jūnijā

Pielikums

Masu medijos ir izskanējusi informācija par to, ka Latvijas Republikas nepilsonis Vladimirs Lindermans vairākkārt ir saņēmis atteikumu pieņemt dokumentus Latvijas pilsonības iegūšanai. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieki motivējuši šo atteikumu ar iekšējo instrukciju, kura liedz pieņemt dokumentus no personām, kuras pēdējos 5 gadus nav atradušās Latvijā. Pats V.Lindermans neslēpj, ka trīs no pēdējiem pieciem gadiem ir nodzīvojis Krievijā.

Latvijas Pilsonības likuma 12.pants nosaka, ka naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personas, kuras reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā un “kurām naturalizācijas iesniegumu iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvijā, skaitot no 1990.gada 4.maija (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža)”.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kad un kas apstiprināja iepriekšminēto Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iekšējo instrukciju?

2. Uz kādiem Latvijas vai Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, tiesu spriedumiem vai praksi balstās šajā instrukcijā skaidrotā termina “pastāvīgā dzīvesvieta” interpretācija?

3. Kādā veidā var tikt fiksēts prombūtnes no Latvijas fakts, ja Latvijas nepilsoņi izbrauc uz Šengenas zonas valstīm darba meklējumos vai uz mācībām?

4. Vai tie Latvijas nepilsoņi, kas ilgstoši atrodas prombūtnē NVS valstīs un kuru prombūtni var fiksēt robežsardze, neatrodas nevienlīdzīgā situācijā ar nepilsoņiem, kas atrodas prombūtnē Šengenas zonā?

5. Vai “pastāvīgas dzīvesvietas” pārtraukums ārzemēs studējošiem Latvijas nepilsoņiem nozīmē to, ka viņi ilgstoši nevarēs pretendēt uz Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā?

6. Vai šāda prakse, kas var skart desmitus tūkstošus Latvijas nepilsoņu, nenonāk pretrunā ar Valda Dombrovska valdības deklarācijā nostiprinātajiem principiem: “2.1. Veicināsim ārzemēs dzīvojošo latviešu un Latvijas iedzīvotāju atgriešanos un reintegrēšanos Latvijas sabiedrībā. 2.2. Paaugstināsim Latvijas pilsonības prestižu, radot labvēlīgu attieksmi pret pilsonības ieguves procesu.”

LR 9.Saeimas deputāti: J.Urbanovičs, V.Orlovs,  N.Kabanovs, M.Zemļinskis, O.Deņisovs

Rīgā 2010.gada 2.jūnijā

Ludzas novadā atrodas labklājības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde – sociālās aprūpes centrs “Latgale”. Atbilstoši minētā aprūpes centra mājaslapā pieejamajai informācijai (www.vsaclatgale.gov.lv) sociālās aprūpes centram “Latgale” ir vairākas filiāles, tajā skaitā filiāle “Istra”.

Kopš 2009.gada septembra Ludzas novada dome ir uzsākusi pārrunas ar Labklājības ministriju, lai nepieļautu sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāles “Istra” pārvietošanu, rūpējoties par to, lai minētais centrs paliktu Ludzas novada teritorijā. Pamatojoties uz šīm pārrunām, Ludzas novada pašvaldība sākotnēji piešķīra pašvaldības līdzekļus 180 000 latu apmērā, bet vēlāk pēc ministrijas pieprasījuma palielināja piešķirto līdzekļu summu līdz 240 000 latiem un izsludināja atklātu konkursu par Rundēnu skolas, kas arī atrodas Ludzas novadā, ēkas rekonstrukciju par aprūpes centru. Turklāt pašvaldība apņēmās par saviem līdzekļiem nodrošināt sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāles “Istra” telpu un teritorijas uzkopšanu, kā arī kurināmā piegādi. Minētos pasākumus Ludzas novada pašvaldība veica, lai darbu nezaudētu 44 Istras pagasta iedzīvotāji, kas nozīmētu viņu un viņu ģimenes locekļu palikšanu bez iztikas līdzekļiem.

Neskatoties uz pārrunām un ministrijas solījumiem, tiek gatavots lēmums par sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāles “Istra” slēgšanu un Ludzas novada pašvaldība bija spiesta lauzt jau noslēgto būvdarbu līgumu par Rundēnu skolas ēkas rekonstrukciju par aprūpes centru.

Pamatojoties uz minēto, lūdzu sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kāds ir pamatojums sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāles “Istra” slēgšanai?

2. Vai ir izvērtēti argumenti par nepieciešamību saglabāt darba vietas Ludzas novada teritorijā saistībā ar minētās filiāles darbību?

3. Ar ko pamatojama Labklājības ministrijas viedokļu maiņa un sarunās ar Ludzas novada domi panāktās vienošanās laušana?

4. Kā Labklājības ministrija gatavojas nodrošināt bezdarba samazināšanas pasākumus Ludzas novadā?

9.Saeimas deputāti: J.Tutins, V.Agešins, N.Kabanovs, S.Mirskis,
I.Pimenovs, A.Rubiks, M.Bekasovs, O.Deņisovs,  B.Cilevičs, A.Holostovs

Rīgā 2010.gada 3.jūnijā