Ministru kabineta noteikumi Nr.16

Rīgā 1999.gada 19.janvārī (prot. Nr.6 2.§)

Valsts autoceļu fonda pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par autoceļiem" 13.panta otro un septīto daļu un
likuma "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" 14.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka valsts speciālā budžeta — valsts autoceļu fonda — pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību.

2. Valsts autoceļu fonds (turpmāk — fonds) ir likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzkrāti naudas līdzekļi.

3. Fondu izveido, lai:

3.1. finansētu valsts autoceļu programmas;

3.2. dotētu pašvaldību autoceļu (ielu) uzturēšanu, remontu un būvniecību;

3.3. dotētu pasažieru regulāros pārvadājumus ar autobusiem;

3.4. nodrošinātu akcīzes nodokļa daļas atskaitījumus dzelzceļa infrastruktūras fondā par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu.

4. Fonda turētājs un rīkotājs ir Satiksmes ministrija.

5. Fonda ieņēmumu un izdevumu projektu kārtējam saimnieciskajam gadam vienlaikus ar valsts budžeta projektu izstrādā Satiksmes ministrija.

II. Fonda pārvalde

6. Pamatojoties uz likumu par valsts budžetu kārtējam gadam, satiksmes ministrs apstiprina fonda līdzekļu izlietojuma tāmes valsts budžeta programmām un apakšprogrammām. Satiksmes ministrija informē Ekonomikas ministriju par fonda līdzekļu izlietojuma plānu kārtējam gadam.

7. Fondu pārvalda satiksmes ministrs. Satiksmes ministra prombūtnes laikā fondu pārvalda Satiksmes ministrijas valsts sekretārs.

8. Satiksmes ministrs izveido fonda konsultatīvo padomi. Fonda konsultatīvā padome sniedz ieteikumus fonda plānošanas un izlietošanas jautājumos. Fonda izlietošanu kontrolē Satiksmes ministrija.

9. Fonda konsultatīvās padomes sastāvu un nolikumu apstiprina satiksmes ministrs. Fonda konsultatīvā padome darbojas kā padomdevēja institūcija, un tās lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

III. Fonda ienākumi

10. Fonda ienākumus veido:

10.1. likumā "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu" noteiktās nodevas maksājumi;

10.2. likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" noteiktie 60 procenti ieņēmumu no akcīzes nodokļa naftas produktiem;

10.3. citi likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktie maksājumi;

10.4. ziedojumi un dāvinājumi.

11. Fonda līdzekļi (nacionālajā valūtā) glabājas fonda kontos Valsts kasē.

12. Fonda līdzekļu atlikumu saimnieciskā gada beigās izlieto fonda izdevumu segšanai nākamajā saimnieciskajā gadā.

13. Satiksmes ministrija un Finansu ministrija katru gadu vienojas par kārtību, kādā fondā ieskaitāmi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" noteiktie 60 procenti ieņēmumu no akcīzes nodokļa naftas produktiem.

14. Pirms valsts budžeta projekta izstrādāšanas Finansu ministrija informē Satiksmes ministriju par to, kāda akcīzes nodokļa daļa fondam paredzēta nākamajā finansu gadā.

IV. Fonda izlietojums

15. Fondu izlieto šādiem mērķiem:

15.1. autoceļu ikdienas un periodiskai uzturēšanai, rekonstrukcijai un būvniecībai, kā arī satiksmes drošības uzlabošanai;

15.2. autoceļu programmu un projektu vadībai;

15.3. darbu tehniskajai uzraudzībai un autoruzraudzībai;

15.4. autoceļu saglabāšanas un attīstības programmu un projektu izstrādāšanai;

15.5. autoceļu nozares zinātniski tehniskajai attīstībai;

15.6. autoceļu nozares vēsturisko vērtību saglabāšanai;

15.7. autoceļu nozares tehniskās pārkārtošanas programmu finansēšanai;

15.8. zemes pirkšanai autoceļu uzlabošanas un attīstības vajadzībām;

15.9. vides aizsardzības pasākumiem un zemju rekultivācijai autoceļiem piegulošajās teritorijās;

15.10. starpvalstu sadarbības pasākumiem un programmām autoceļu nozarē;

15.11. valsts autoceļu pārvaldes administrēšanai;

15.12. sabiedrības informēšanai autoceļu nozares jautājumos;

15.13. valsts autoceļu finansēšanai ņemto kredītu atmaksai;

15.14. lauku autoceļu attīstības finansēšanai;

15.15. mērķdotācijai pašvaldību autoceļiem (ielām);

15.16. pilsētu tranzīta autosatiksmes ielu uzturēšanas līdzfinansēšanai;

15.17. mērķdotācijai pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem;

15.18. akcīzes nodokļa daļas atskaitījumiem dzelzceļa infrastruktūras fondā par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu;

15.19. pašvaldību programmu līdzfinansēšanai autoceļu nozarē;

15.20. avārijas seku un dabas katastrofu izraisīto postījumu likvidācijai autoceļu tīklā;

15.21. autoceļu uzturēšanas tehniskās bāzes izveidošanai.

16. Fondu izlieto atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam, pamatojoties uz satiksmes ministra apstiprinātiem finansēšanas plāniem, programmām un apakšprogrammām attiecīgajam gadam un fonda līdzekļu izlietojuma tāmēm.

V. Lauku autoceļu attīstības finansēšana

17. Satiksmes ministrija šo noteikumu 15.14.apakšpunktā minētajam mērķim izlieto daļu līdzekļu no fonda gada ieņēmumiem no akcīzes nodokļa. Attiecīgo summu pēc fonda konsultatīvās padomes ieteikuma nosaka satiksmes ministrs. Minēto līdzekļu valdītājs ir Satiksmes ministrija. Lauku autoceļu attīstības līdzfinansēšanai pašvaldības var izmantot arī pašvaldību autoceļu (ielu) attīstības finansēšanai paredzētās mērķdotācijas līdzekļus.

18. Lauku autoceļu attīstības finansēšanai paredzētos līdzekļus izlieto atbilstoši Satiksmes ministrijas izstrādātai lauku autoceļu attīstības programmai. Lauku autoceļu attīstības programmu apstiprina Ministru kabinets.

19. Lauku autoceļu attīstības programmu Satiksmes ministrija, piedaloties rajonu pašvaldībām, izstrādā trim gadiem un saskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību. Satiksmes ministrija informē Ekonomikas ministriju par lauku autoceļu attīstības programmā iekļautajiem objektiem.

20. Lauku autoceļu attīstības programmā iekļaujami šādi autoceļi:

20.1. pašvaldību reģistrētie autoceļi;

20.2. valsts otrās šķiras autoceļi;

20.3. valsts pirmās šķiras autoceļi reģionālās nozīmes projektos (pēc saskaņošanas ar attiecīgā rajona padomi).

21. Lauku autoceļu attīstības programmā iekļaujami šādi projekti:

21.1. reģionālas nozīmes projekti — projekti, kuru īstenošanā ir ieinteresētas vismaz divu rajonu pašvaldības;

21.2. vietējas nozīmes projekti — projekti, kuru īstenošanā ir ieinteresētas viena rajona pašvaldības.

22. Reģionālas nozīmes projektu finansēšanai izlieto 25 procentus no lauku autoceļu finansēšanai piešķirtajiem līdzekļiem. Attiecīgos projektus nosaka Satiksmes ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību.

23. Vietējas nozīmes projektu finansēšanai izlieto 75 procentus no lauku autoceļu finansēšanai piešķirtajiem līdzekļiem.

24. Vietējas nozīmes projektu sarakstu gadam apstiprina satiksmes ministrs saskaņā ar rajonu padomju priekšlikumiem. Vietējas nozīmes projektu iekļaušanas kārtību ikgadējā lauku autoceļu attīstības programmā nosaka satiksmes ministrs.

25. Vietējas nozīmes projektiem paredzētos līdzekļus atbilstoši rajoniem plānotajam līdzekļu apmēram sadala šādi (izmantojot datus, kas apkopoti pēc stāvokļa uz iepriekšējā gada 1.janvāri):

25.1. četrdesmit procentu — proporcionāli rajona teritorijā esošajam pastāvīgo iedzīvotāju skaitam;

25.2. četrdesmit procentu — proporcionāli rajona teritorijas lielumam;

25.3. divdesmit procentu — apgriezti proporcionāli valsts autoceļu garumam rajonā.

26. Lauku autoceļu attīstības finansēšanai paredzētos līdzekļus izlieto šādiem mērķiem:

26.1. lauku autoceļu periodiskai uzturēšanai, rekonstrukcijai un būvniecībai, kā arī satiksmes drošības uzlabošanai;

26.2. lauku autoceļu darbu tehniskajai uzraudzībai un autoruzraudzībai;

26.3. lauku autoceļu saglabāšanas un attīstības programmu un projektu izstrādāšanai;

26.4. lauku autoceļu finansēšanai ņemto kredītu atmaksai.

27. Lauku autoceļu attīstības programmā iekļauto darbu pasūtītājs ir Satiksmes ministrija.

VI. Mērķdotācijai paredzētie līdzekļi pašvaldību autoceļiem (ielām)

28. Satiksmes ministrija saskaņā ar šo noteikumu 15.15.apakšpunktu pārskaita mērķdotācijai paredzētos līdzekļus pašvaldību autoceļiem (ielām) — turpmāk (mērķdotācija):

28.1. Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas un Rēzeknes pilsētu domēm;

28.2. rajonu padomēm vai to pilnvarotām institūcijām.

29. Satiksmes ministrija, pamatojoties uz rajona pilsētas domes lēmumu, var pārskaitīt rajona pilsētas domei daļu no attiecīgajam rajonam paredzētās mērķdotācijas saskaņā ar šo noteikumu pielikumu.

30. Satiksmes ministrija ieskaita mērķdotāciju Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas un Rēzeknes pilsētas un rajonu speciālajos budžetos — pašvaldību autoceļu (ielu) fondos. Mērķdotācijai paredzētos līdzekļus var pārskaitīt minēto pašvaldību pilnvarotām institūcijām saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu.

31. Pagastu padomes un rajona pilsētu domes, kas saņem mērķdotāciju no rajona speciālā budžeta — rajona autoceļu fonda —, izveido attiecīgi pagastu un rajona pilsētu speciālos budžetus — pagastu un rajona pilsētu autoceļu (ielu) fondus.

32. Pašvaldību autoceļu (ielu) fondos ieskaita:

32.1. trīsdesmit procentus no faktiski iekasētās transportlīdzekļu ikgadējās nodevas;

32.2. trīsdesmit procentus no fondā faktiski ieskaitītās akcīzes nodokļa daļas (pēc šo noteikumu 15.14., 15.17. un 15.18.apakšpunktā minēto maksājumu veikšanas un normatīvajos aktos noteikto maksājumu atskaitīšanas).

33. Šo noteikumu 32.punktā minētos līdzekļus ieskaita pašvaldību speciālo budžetu kontos.

34. Mērķdotāciju ieskaita pašvaldību autoceļu (ielu) fondos līdz katra mēneša piecpadsmitajam datumam atbilstoši iepriekšējā mēnesī valsts autoceļu fondā saņemtajiem naudas līdzekļiem. Mērķdotāciju Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas un Rēzeknes pilsētas un rajonu pašvaldībām sadala saskaņā ar šo noteikumu pielikumu.

35. Mērķdotāciju izlieto šādiem mērķiem:

35.1. pašvaldību autoceļu (ielu) ikdienas un periodiskai uzturēšanai, rekonstrukcijai un būvniecībai, kā arī satiksmes drošības uzlabošanai;

35.2. vietējās nozīmes valsts autoceļu ikdienas un periodiskajai uzturēšanai un rekonstrukcijai;

35.3. lauku autoceļu attīstības finansēšanai;

35.4. pašvaldību autoceļu (ielu) programmu un projektu vadībai;

35.5. darbu tehniskajai uzraudzībai un autoruzraudzībai;

35.6. pašvaldību autoceļu (ielu) saglabāšanas un attīstības programmu un projektu izstrādāšanai;

35.7. autoceļu nozares zinātniski tehniskajai attīstībai;

35.8. zemes pirkšanai pašvaldību autoceļu (ielu) uzlabošanas un attīstības vajadzībām;

35.9. starpvalstu sadarbības pasākumiem un programmām autoceļu nozarē;

35.10. pašvaldību autoceļu (ielu) pārvaldes administrēšanai;

35.11. sabiedrības informēšanai autoceļu nozares jautājumos;

35.12. pašvaldību autoceļu (ielu) tīkla finansēšanai ņemto kredītu atmaksai;

35.13. avārijas seku un dabas katastrofu izraisīto postījumu likvidācijai autoceļu (ielu) tīklā;

35.14. pašvaldību autoceļu (ielu) uzturēšanas tehniskās bāzes izveidošanai.

36. Pašvaldību autoceļu (ielu) fondu izlieto atbilstoši pašvaldību apstiprinātām ikgadējām programmām, kas saskaņotas Satiksmes ministrijā.

37. Rajona padomes vai to pilnvarotas institūcijas nodrošina mērķdotācijas administrēšanu saskaņā ar šo noteikumu 35.10.apakšpunktu.

38. Satiksmes ministrija kontrolē mērķdotācijas izlietošanas likumību, lietderību un pareizību. Pašvaldības nodrošina Satiksmes ministrijas pieprasīto ziņu un dokumentu iesniegšanu Satiksmes ministrijā tās noteiktajā kārtībā un termiņos.

39. Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas un Rēzeknes pilsētas domes un rajonu padomes:

39.1. sastāda un Satiksmes ministrijas noteiktajā kārtībā iesniedz Satiksmes ministrijā mērķdotācijas ieņēmumu un izdevumu plānu un programmas;

39.2. reizi ceturksnī iesniedz Satiksmes ministrijā pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu. Pārskata veidlapas paraugu izstrādā Satiksmes ministrija. Satiksmes ministrija analizē minēto līdzekļu izlietojumu;

39.3. reizi ceturksnī publicē vietējā laikrakstā informāciju par mērķdotācijas izlietojumu.

VII. Mērķdotācija pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem

40. Saskaņā ar šo noteikumu 15.17.apakšpunktu noteiktās mērķdotācijas pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem (turpmāk — autodotācija) valdītāja ir Satiksmes ministrija.

41. Autodotācijas līdzekļus izlieto:

41.1. lai kompensētu pārvadātājiem akcīzes nodokļa daļu, kas samaksāta par benzīnu un dīzeļdegvielu, ko tie izlietojuši, veicot pasažieru regulāros pārvadājumus ar autobusiem tālsatiksmes un rajonu maršrutos saskaņā ar noteiktā kārtībā saņemtām atļaujām un apstiprinātiem (saskaņotiem) sarakstiem (turpmāk — kompensācija autopārvadātājiem);

41.2. lai pilnīgi vai daļēji segtu zaudējumus, kas pārvadātājiem radušies, veicot pasažieru regulāros pārvadājumus ar autobusiem tālsatiksmes, rajonu un pilsētu maršrutos saskaņā ar noteiktā kārtībā saņemtām atļaujām un apstiprinātiem (saskaņotiem) sarakstiem (turpmāk — dotācija autopārvadātājiem);

41.3. autodotācijas līdzekļu administrēšanai;

41.4. sabiedrības informēšanai jautājumos, kas saistīti ar pasažieru pārvadāšanu ar autobusiem;

41.5. autobusu parka atjaunošanai.

42. Autodotāciju nepiešķir pasažieru pārvadājumiem ar maršruta taksometriem un taksobusiem, kā arī starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem.

43. Autodotācijai izlieto ne vairāk kā 12 procentus līdzekļu no fonda gada ieņēmumiem no akcīzes nodokļa. Pēc fonda konsultatīvās padomes ieteikuma satiksmes ministrs katru gadu nosaka autodotācijas līdzekļu apmēru, kā arī:

43.1. autodotācijas līdzekļu daļu, kas izlietojama kompensācijai autopārvadātājiem;

43.2. autodotācijas līdzekļu daļu, kas izlietojama dotācijai autopārvadātājiem par tālsatiksmes maršrutos veiktajiem pārvadājumiem;

43.3. autodotācijas līdzekļu daļu, kas izlietojama dotācijai autopārvadātājiem par rajonu maršrutos veiktajiem pārvadājumiem;

43.4. autodotācijas līdzekļu daļu, kas izlietojama dotācijai autopārvadātājiem par pilsētu maršrutos veiktajiem pārvadājumiem.

44. Šo noteikumu 43.1.apakšpunktā minēto autodotācijas līdzekļu daļu Satiksmes ministrija no fonda pārskaita autopārvadātājiem atbilstoši tālsatiksmes un rajonu maršrutos patērētā benzīna un dīzeļdegvielas daudzumam.

45. Šo noteikumu 43.2.apakšpunktā minēto autodotācijas līdzekļu daļu Satiksmes ministrija no fonda pārskaita autopārvadātājiem atbilstoši tālsatiksmes maršrutos nobraukto kilometru skaitam vai citiem satiksmes ministra noteiktiem kritērijiem.

46. Šo noteikumu 43.3.apakšpunktā minēto autodotācijas līdzekļu daļu Satiksmes ministrija no fonda pārskaita rajonu padomēm vai to pilnvarotām institūcijām saskaņā ar Satiksmes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanos. Pamatojoties uz rajona padomes lēmumu, Satiksmes ministrija attiecīgās rajona padomes daļu var pārskaitīt autopārvadātājiem.

47. Šo noteikumu 43.4.apakšpunktā minēto autodotācijas līdzekļu daļu Satiksmes ministrija no fonda pārskaita rajonu padomēm un Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas un Rēzeknes pilsētas domēm vai minēto pašvaldību pilnvarotām institūcijām atbilstoši pilsētu pastāvīgo iedzīvotāju skaitam (izmantojot datus, kas apkopoti pēc stāvokļa uz iepriekšējā gada 1.janvāri). Pamatojoties uz minēto pašvaldību lēmumu, Satiksmes ministrija attiecīgās pilsētas domes vai rajona padomes autodotācijas līdzekļu daļu var pārskaitīt autopārvadātājiem.

48. Kārtību, kādā aprēķināma kompensācija autopārvadātājiem, nosaka Satiksmes ministrija.

49. Katru mēnesi tiek izmaksāta viena divpadsmitā daļa no gadam noteiktajiem autodotācijas līdzekļiem.

50. Satiksmes ministrija pārskaita autodotācijas līdzekļus pašvaldībām un autopārvadātājiem piecu darbdienu laikā pēc attiecīgo līdzekļu ieskaitīšanas fondā.

51. Rajonu padomes vai to pilnvarotas institūcijas nodrošina autodotācijas līdzekļu administrēšanu saskaņā ar šo noteikumu 41.3.apakšpunktu.

52. Piecu darbdienu laikā pēc autodotācijas līdzekļu saņemšanas pašvaldības pārskaita tos autopārvadātājiem, ja pašvaldības un autopārvadātāji nav vienojušies par citu autodotācijas līdzekļu pārskaitīšanas kārtību.

53. Autodotācijas līdzekļu pārvaldīšanai satiksmes ministrs izveido Satiksmes ministrijas autodotācijas komisiju.

54. Satiksmes ministrijas autodotācijas komisija:

54.1. izstrādā un iesniedz fonda konsultatīvajā padomē priekšlikumus par autodotācijas līdzekļu apmēru plānojamajam gadam;

54.2. piešķir autopārvadātājiem autodotācijas līdzekļu daļu, kas izlietojama akcīzes nodokļa daļas kompensācijai;

54.3. piešķir autopārvadātājiem autodotācijas līdzekļu daļu, kas izlietojama dotācijai par tālsatiksmes maršrutos veiktajiem pārvadājumiem;

54.4. piešķir pašvaldībām autodotācijas līdzekļu daļu, kas izmantojama dotācijai par rajonu un pilsētu maršrutos veiktajiem pārvadājumiem;

54.5. apkopo un analizē pašvaldību pārskatus par autodotācijas līdzekļu izlietošanu.

55. Satiksmes ministrija kontrolē autodotācijas līdzekļu izmantošanas likumību, lietderību un pareizību. Pašvaldības nodrošina Satiksmes ministrijas pieprasīto ziņu un dokumentu iesniegšanu Satiksmes ministrijā tās noteiktajā kārtībā un termiņos.

56. Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas un Rēzeknes pilsētas domes un rajonu padomes:

56.1. reizi ceturksnī iesniedz Satiksmes ministrijā pārskatu par autodotācijas līdzekļu izlietojumu;

56.2. reizi ceturksnī publicē vietējā laikrakstā informāciju par autodotācijas līdzekļu izlietojumu.

VIII. Akcīzes nodokļa daļas atskaitījumi dzelzceļa infrastruktūras fondā par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu

57. Dzelzceļa infrastruktūras fondā ieskaita 60 procentus ieņēmumu no akcīzes nodokļa par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu (turpmāk — atskaitījums dzelzceļa infrastruktūras fondā). Ja ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem tiek grozīts fondā ieskaitāmās akcīzes nodokļa daļas lielums vai noteikti atskaitījumi no fonda, kas nav saistīti ar šo noteikumu 15.punktā noteiktajiem mērķiem, proporcionāli tiek mainīts dzelzceļa infrastruktūras fondā ieskaitāmās akcīzes nodokļa daļas lielums.

58. Atskaitījumus dzelzceļa infrastruktūras fondā ieskaita šādā kārtībā:

58.1. pārvadātāji pa dzelzceļu ne vēlāk kā līdz mēneša piektajam datumam iesniedz valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam pārskatu par iepriekšējā mēnesī faktiski izlietoto dīzeļdegvielu dzelzceļa pārvadājumos;

58.2. valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ne vēlāk kā līdz mēneša septītajam datumam iesniedz Satiksmes ministrijā pārskatu par pārvadātāju pa dzelzceļu iepriekšējā mēnesī faktiski izlietoto dīzeļdegvielu dzelzceļa pārvadājumos un atskaitījuma dzelzceļa infrastruktūras fondā aprēķinu.

59. Atskaitījumu dzelzceļa infrastruktūras fondā par iepriekšējo mēnesi veic trīs dienu laikā pēc attiecīgo akcīzes nodokļa līdzekļu ieskaitīšanas fondā.

60. Atskaitījumu dzelzceļa infrastruktūras fondā veic, pamatojoties uz satiksmes ministra rīkojumu.

IX. Fonda darbības atklātums

61. Reizi ceturksnī Satiksmes ministrija publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" šādu informāciju:

61.1. par fonda ienākumiem;

61.2. par fonda izdevumiem valsts un pašvaldību autoceļiem (ielām), lauku autoceļu attīstības finansēšanai, mērķdotācijai pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem un atskaitījumiem dzelzceļa infrastruktūras fondā;

61.3. par mērķdotācijas līdzekļiem pašvaldību autoceļiem (ielām) un autodotēšanai, ko no fonda saņēmušas Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas un Rēzeknes pilsētas domes un rajonu padomes.

X. Noslēguma jautājumi

62. Rajonu padomes līdz 1999.gada 1.februārim informē Satiksmes ministriju par kārtību, kādā tiek administrēta mērķdotācija pašvaldību autoceļiem (ielām).

63. Satiksmes ministrs līdz 1999.gada 1.februārim:

63.1. nosaka kārtību, kādā veidojami lauku autoceļu attīstības vietējās nozīmes projekti un tie iekļaujami ikgadējā lauku autoceļu attīstības programmā;

63.2. nosaka kārtību, kādā aprēķināma kompensācija autopārvadātājiem.

64. Satiksmes ministrija:

64.1. līdz 1999.gada 1.februārim izstrādā veidlapu paraugus un nosaka kārtību, kādā plānojama mērķdotācijas izlietošana un sniedzams attiecīgs pārskats;

64.2. līdz 1999.gada 1.aprīlim izstrādā metodiskos norādījumus pašvaldību ielu reģistrācijai.

65. Atbilstoši Satiksmes ministrijas izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem pašvaldību ielu reģistrācijai pašvaldības līdz 1999.gada 1.oktobrim veic pašvaldību ielu reģistrāciju.

66. Satiksmes ministrijai, pamatojoties uz pašvaldību ielu reģistrācijas 1999.gada datiem, līdz 2000.gada 1.janvārim izstrādāt kārtību, kādā veicama pašvaldību autoceļu (ielu) finansēšana.

67. Šo noteikumu pielikums ir spēkā līdz 2000.gada 1.janvārim.

68. Izdarīt Ministru kabineta 1995.gada 13.jūnija noteikumos Nr.149 "Noteikumi par kārtību, kādā iekasējama transportlīdzekļu gada nodeva" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 95.nr.) grozījumu un svītrot 11. un 12.punktu un 1.pielikumu.

69. Līdz dzelzceļa infrastruktūras fonda izveidošanai akcīzes nodokļa daļu šo noteikumu VIII nodaļā noteiktajā kārtībā izmaksā no fonda valsts akciju sabiedrībai "Latvijas dzelzceļš" pēc satiksmes ministra rīkojuma.

70. Atzīt par spēku zaudējušiem:

70.1. Ministru kabineta 1994.gada 1.februāra lēmumu Nr.22 "Par valsts autoceļu un pašvaldību autoceļu (ielu) fondiem" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 32.nr.);

70.2. Ministru kabineta 1996.gada 27.augusta noteikumus Nr.342 "Kārtība, kādā akcīzes nodoklis ieskaitāms valsts akciju sabiedrībai "Latvijas dzelzceļš"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 147.nr.);

70.3. Ministru kabineta 1996.gada 10.septembra noteikumus Nr.350 "Kārtība, kādā dotējami pasažieru regulārie pārvadājumi ar autobusiem lauku apvidū" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 154.nr.);

70.4. Ministru kabineta 1997.gada 14.janvāra noteikumus Nr.33 "Kārtība, kādā akcīzes nodoklis ieskaitāms Valsts autoceļu fondā un pašvaldību autoceļu (ielu) fondos" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 23.nr.).

 

Ministru prezidents V.Krištopans

  Ministru prezidenta biedrs, satiksmes ministrs A.Gorbunovs

 

Pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 19.janvāra
noteikumiem Nr.16

Kārtība, kādā starp pašvaldībām sadalāmi valsts autoceļu fonda mērķdotācijas līdzekļi pašvaldību autoceļu (ielu) finansēšanai

1. Transportlīdzekļu ikgadējās nodevas daļu, kas paredzēta valsts autoceļu fonda mērķdotācijai pašvaldību autoceļiem (ielām), Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas un Rēzeknes pilsētai un rajoniem sadala proporcionāli transportlīdzekļu ikgadējai nodevai, kas iekasēta par minēto pašvaldību teritorijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem.

2. Transportlīdzekļu ikgadējās nodevas daļu, kas pārskaitāma rajona pilsētai, aprēķina proporcionāli transportlīdzekļu ikgadējās nodevas maksājumiem, kas iekasēti par rajona pilsētā reģistrētajiem transportlīdzekļiem.

3. Akcīzes nodokļa daļu, kas paredzēta valsts autoceļu fonda mērķdotācijai pašvaldību autoceļiem (ielām), Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas un Rēzeknes pilsētas un rajonu pašvaldībām sadala šādi:

3.1. deviņdesmit procentu ( proporcionāli pašvaldību valdījumā esošajam autoceļu (ielu) garumam, kas reizināts ar šādiem koeficientiem (k):

3.1.1. pašvaldību ielas: k = 7,5;

3.1.2. pašvaldību reģistrētie autoceļi ar melno segumu: k = 3;

3.1.3. pārējie pašvaldību reģistrētie autoceļi: k = 1;

3.2. desmit procentu no akcīzes nodokļa daļas sadala proporcionāli pašvaldību teritorijā reģistrēto vieglo automobiļu skaitam, kas reizināts ar šādiem koeficientiem:

3.2.1. vieglie automobiļi: k = 1,0;

3.2.2. mikroautobusi: k = 1,2;

3.2.3. autobusi: k = 2,0;

3.2.4. kravas automobiļi: k = 1,52.

4. Akcīzes nodokļa daļu, kas pārskaitāma rajona pilsētai, aprēķina no attiecīgajam rajonam pārskaitāmās daļas saskaņā ar šī pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktu.

5. Akcīzes nodokļa daļas sadalei izmanto datus, kas apkopoti pēc stāvokļa uz iepriekšējā gada 1.janvāri.  

Ministru prezidenta biedrs, satiksmes ministrs A.Gorbunovs