Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 8.jūnijā

FM: Par finansējumu ES fondu projektiem 2010.gadā

8.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais MK protokollēmums par 100 miljoniem latu palielināt likumā “Par valsts budžetu 2010.gadam” noteikto finansējumu 2007.–2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu (Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda) projektiem.

Papildu finansējums paredzēts tiem ES fondu projektiem, par kuru īstenošanu jau ir noslēgti līgumi, kas jau ir izvērtēti un apstiprināti, kā arī projektiem, kas šobrīd atrodas vērtēšanā.

Vienlaikus protokollēmums paredz atļaut ministrijām esošā budžeta ietvaros normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārdalīt līdzekļus starp tās pārziņā esošajām Eiropas Savienības fondu aktivitātēm un projektiem bez atsevišķa Ministru kabineta lēmuma, nepieciešamības gadījumā iesniedzot līdzekļu pārdales pieprasījumus Finanšu ministrijā.

Tādējādi tiks būtiski atvieglota līdzekļu piešķiršanas procedūra un līdz ar to nodrošināta ātrāka projektu īstenošana, efektīvāka līdzekļu izlietošana un attiecīgi ātrāka līdzekļu aprite, tai skaitā atmaksu no Eiropas Komisijas saņemšana.

Protokollēmuma projekts sagatavots, pamatojoties uz FM sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem šā gada maijā. FM uzsvēra, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ir maksimāli jākāpina ES fondu apguves temps, neskatoties uz to, ka tas varētu palielināt ikgadējo budžeta deficītu 2010.gadā, jo ES fondu projektos ieguldītais finansējums ar atdevi un salīdzinoši īsā laikā periodā tiks atgriezts valsts budžeta ieņēmumos (kā atmaksas no Eiropas Komisijas un kā nodokļu ieņēmumi).

Finanšu ministrija jau iepriekš bija vairākkārt paudusi, ka valsts budžetā 2010.gadā ES fondu īstenošanai paredzēti 417 miljoni latu un ka šis finansējuma apjoms neaptver visu projektu īstenošanai nepieciešamo apjomu.

Pēc protokollēmuma atbalstīšanas MK Finanšu ministrijai jāsaņem saskaņojums no Saeimas par valsts budžeta palielināšanu ES fondu projektiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par minimālo darba algu 2011.gadā

Valdība 8.jūnijā vienojās, ka minimālā darba alga 2011.gadā paliks līdzšinējā apmērā – 180 lati mēnesī.

Tāpat valdība nolēma nepagarināt koncepcijas “Par minimālo darba algu” ieviešanu, atzīstot to par spēku zaudējušu. Vienlaikus valdība uzdeva Labklājības ministrijai (LM) sadarbībā ar sociālajiem partneriem līdz 1.decembrim izstrādāt un iesniegt valdībā jaunu koncepciju par minimālās mēneša darba algas noteikšanu.

Tas jādara saskaņā ar vidējā termiņa budžetu turpmākajiem trim gadiem un apstiprināto makroekonomisko rādītāju ietvaru.

Atgādinām, ka šogad par 40 stundu darbu nedēļā minimālā darba alga ir 180 lati, bet minimālā stundas tarifa likme – 1,083 lati. Pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti paaugstinātam riskam, minimālā stundas tarifa likme ir 1,239 lati, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

Pēc LM rīcībā esošās informācijas vidēji 2009.gadā bija 179,4 tūkstoši cilvēku jeb 24,2% no strādājošo kopskaita, t.sk. privātajā sektorā 31,8% (152,2 tūkstoši), sabiedriskajā sektorā – 10,4% (27,2 tūkstoši cilvēku), kuriem darba ienākumi bija minimālās darba algas apmērā vai zemāki.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

8.jūnijā Ministru kabineta sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts akciju sabiedrības “Agrofirma Tērvete” finanšu direktorei, padomes priekšsēdētājai Norai Vildbergai par nozīmīgu ieguldījumu akciju sabiedrības “Agrofirma Tērvete” nostiprināšanā un tās ekonomiskajā izaugsmē.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu N.Vildbergai pasniedz zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

EM: Par ēku energosertifikācijas veikšanas kārtību

Ministru kabineta 8.jūnija sēdē tika akceptēti Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par ēku energosertifikāciju”, kas nosaka ēku energosertifikācijas veikšanas kārtību.

Noteikumos noteiktas ēku energoefektivitātes minimālās prasības jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām, kas pamatā izriet jau no spēkā esošiem normatīviem aktiem būvniecības jomā.

MK noteikumos definēts, ka ēku energosertifikāciju veiks sertificēti energoauditori un informācija par ēku energoaudita rezultātiem (ēku energosertifikātiem) būs jāsniedz Ekonomikas ministrijai, kas nodrošinās energosertificēšanas monitoringu un ēku energosertifikācijas informācijas tehnisku un administratīvu uzturēšanu.

MK noteikta arī kārtība, kādā veicama ēku energosertifikācija; ēkas energoefektivitātes sertifikāta un ēkas pagaidu energoefektivitātes sertifikāta veidu, paraugu, satura, izsniegšanas un reģistrācijas kārtība; energosertifikācijas pārraudzības kārtība; kārtība, kādā apkopo, aktualizē un izmanto informāciju par izsniegtajiem ēku energoefektivitātes sertifikātiem; kā arī pārbaudes kārtība apkures katliem un gaisa kondicionēšanas sistēmām.

Izstrādājot MK noteikumus “Noteikumi par ēku energosertifikāciju”, notikušas konsultācijas ar ekspertiem, kas pārstāv Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību, Latvijas Energoauditoru asociāciju, Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Universitāti.

Iepriekšējie šo jomu regulējošie Ministru kabineta noteikumi – 2009.gada 13.februāra MK noteikumi Nr.40 “Noteikumi par ēku energosertifikāciju” – zaudēja spēku 2010.gada 18.martā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā, Kredītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā

Ministru kabinets 8.jūnijā akceptēja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, Kredītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, paredzot tajos iespēju arī Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts personām, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, saņemt informāciju no Latvijas Kredītu reģistra. Tas sniegs ieguldījumu atbildīgas patērētāja kreditēšanas veicināšanā, nodrošinot vienlīdzīgus nosacījumus un papildu iespējas novērtēt patērētāja kredītspēju.

Patērētāja kreditēšanas tirgū ir svarīgi, lai personas, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, neiesaistītos bezatbildīgā patērētāja kreditēšanā un neizsniegtu kredītus, iepriekš nenovērtējot patērētāja kredītspēju. Tāpēc personām, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, vajadzētu atļaut izmantot Kredītu reģistrā esošās ziņas par patērētāja darījumu attiecībām ilgākā laikā. Lai novērstu jebkādus konkurences kropļojumus tādu ES vai EEZ valsts personu vidū, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, citas ES vai EEZ valsts personām, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, vajadzētu nodrošināt pieeju Kredītu reģistram saskaņā ar nediskriminējošiem nosacījumiem, salīdzinot ar Latvijas Republikas personām, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu.

Pašlaik Kredītu reģistra mērķis ir sniegt ieguldījumu Latvijas Republikas finanšu stabilitātes veicināšanā, nodrošinot bankām, komercsabiedrībām, apdrošinātājiem un krājaizdevu sabiedrībām Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai (LB) nepieciešamās ziņas.

Minētajām personām būs tiesības saņemt Kredītu reģistrā esošās ziņas LB noteiktajā apjomā un kārtībā, maksājot LB noteikto maksu par Kredītu reģistra izmantošanu. Plānots, ka vienreizējā maksa par kredītu reģistra izmantošanu būs aptuveni 15 lati, t.sk. PVN (21%).

Tāpat Krājaizdevu sabiedrību likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā precizētas normas, izslēdzot terminu “Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde”, jo šādas struktūrvienības VID reorganizācijas gaitā ir likvidētas.

Likumu grozījumi vēl jāizskata un jāpieņem Saeimā.

 

FM: Par jaunu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu

Ministru kabinets 8.jūnijā akceptēja Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums”, kura mērķis ir nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu atklātību, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju līdzekļu efektīvu izmantošanu. Likums aizstās kopš 2004.gada spēkā esošo likumu “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”.

Šo likumu paredzēts attiecināt uz iepirkuma procedūrām, ja būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs būs tiesīgs piemērot šo likumu arī tad, ja būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir zemāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām.

Likumprojekts paredz arī brīvprātīga paziņojuma par iepirkuma rezultātiem publicēšanas kārtību, kārtību, kādā kandidāti un pretendenti informējami par iepirkuma rezultātiem, nogaidīšanas termiņu iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās slēgšanai, kārtību, kādā metu konkursa dalībnieki informējami par pieņemto lēmumu attiecībā uz metu konkursa rezultātiem, iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem iesniegšanas termiņu un kārtību un izskatīšanas kārtību un iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanas par spēkā neesošu no tās noslēgšanas brīža, to noteikumu grozīšanas vai atcelšanas vai alternatīvo sankciju piemērošanas kārtību.

Paredzēts noteikt kārtību, kādā kandidāti un pretendenti informējami par iepirkuma rezultātiem, nosakot obligātu pienākumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam informēt kandidātus un pretendentus ne tikai par lēmumu attiecībā uz iepirkuma procedūras rezultātiem, bet arī par termiņu, kurā persona var iesniegt iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojā. Ņemot vērā iepriekšminētās informācijas nosūtīšanas veidu, tiek noteikts termiņš, kura laikā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos.

Tiek noteikts, ka iesniegumu izskatīšanas komisijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, un paredzēts, ka spriedumu iespējams pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, tādējādi mazinot tiesu noslodzi un paātrinot procesu.

Likumprojekts paredz jaunu paziņojuma formu – brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem, kura saturu noteiks Ministru kabineta noteikumi. Brīvprātīga paziņojuma par iepirkuma rezultātiem publicēšanas mērķis ir paredzēt iespēju ieinteresētajām personām apstrīdēt tāda iepirkuma veikšanas pamatotību, kas veikts, nepiemērojot atbilstošu iepirkuma procedūru un nepublicējot dalības uzaicinājumu, kā arī pasargāt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju tā kļūdas, piemēram, nepiemērojot atbilstošu iepirkuma procedūru, gadījumā no smagām sekām, kas izpaustos kā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšana par spēkā neesošu vai to noteikumu grozīšana vai atcelšana un alternatīvo sankciju piemērošana.

Ir nošķirami divi paziņojumi: paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem un brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem.

Likumprojektā ietverta kārtība, kādā iepirkumu paziņojumi iesniedzami publicēšanai Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā un nosūtīšanai publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Līdzīgi kā Publisko iepirkumu likumā, arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumus regulējošajā likumā nosakāms, ka iepirkumu paziņojumu iesniegšana publicēšanai veicama elektroniski, izmantojot Iepirkumu uzraudzības biroja nodrošinātus elektroniskos līdzekļus.

2010.gada aprīlī bija zināmi 206 sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kuri reģistrēti Latvijas Republikā.

 

FM: Par biedrībām un nodibinājumiem, kas 2011.gadā atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem

8.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par biedrībām un nodibinājumiem, kas 2011.gadā atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumiem par tiem piederošajām ēkām un inženierbūvēm.

Atbrīvojums no NĪN noteikts 20 biedrībām un diviem nodibinājumiem:

1. biedrībai “Latvijas Komponistu savienība”;

2. biedrībai “1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība”;

3. biedrībai “Rīgas Ebreju kopiena”;

4. biedrībai “Latvijas Arhitektu savienība”;

5. Latvijas biedrībai “Glābiet bērnus”;

6. biedrībai “Latvijas Igauņu biedrība”;

7. biedrībai “Latvijas Neredzīgo biedrība”;

8. biedrībai “Latvijas Nedzirdīgo savienība”;

9. biedrībai “Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija”;

10. nodibinājumam “Pasaules Dabas fonds”;

11. biedrībai “Latvijas Pašvaldību savienība”;

12. biedrībai “Latvijas Teātra darbinieku savienība”;

13. biedrībai “Dunduriņš”;

14. biedrībai “Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija”;

15. invalīdu biedrībai “Aplis”;

16. nodibinājumam “Latvijas Bērnu fonds”;

17. biedrībai “Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas invalīdu biedrība”;

18. biedrībai “Latvijas Sarkanais Krusts”;

19. biedrībai “Auces latviešu biedrības krīzes centrs “Namiņš””;

20. biedrībai “Latvijas Mākslinieku savienība”.

Atbrīvojums no NĪN 2011.gadā ir noteikts divām jaunām biedrībām salīdzinājumā ar 2010.gadu:

21. biedrībai “Tautas deju un mūzikas klubs “Liesma””;

22. biedrībai “Daugavas Vanagi Latvijā”.

Katru gadu Finanšu ministrija līdz taksācijas gada 15.februārim apkopo no biedrībām un nodibinājumiem saņemtos dokumentus un pēc tam noteiktā kārtībā iesniedz MK noteikumu projektu par biedrībām un nodibinājumiem, kas atbrīvoti no NĪN maksājumiem par tām piederošajām ēkām.

 

FM: Par publisko iepirkumu līgumcenu robežām

Ministru kabinets 8.jūnijā akceptēja Finanšu ministrijas sagatavotos noteikumus par publisko iepirkumu līgumcenu robežām, kas izdoti, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likumu, un nosaka līgumcenu robežas, no kādām obligāti jāsāk piemērot Publisko iepirkumu likuma normas. Līgumcenu robežas tiek noteiktas, pamatojoties uz ES starptautiskajām saistībām.

Noteikumi stāsies spēkā 15.jūnijā un aizstās līdz šim spēkā bijušos MK 2006.gada 2.maija noteikumus Nr.364 “Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežām”. Noteikumi bija jāizdod no jauna un jāpapildina, ņemot vērā Saeimā 2010.gada 20.maijā pieņemtos grozījumus Publisko iepirkumu likumā.

Līgumcenu robežas noteikumu projektā pamatā tiek saglabātas no pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem, tikai vienā gadījumā veikta līgumcenas robežas korekcija, ņemot vērā valūtas kursu – tas attiecas uz gadījumiem, kad ir jāpublicē iepriekšējais informatīvais paziņojums, un publiskiem pakalpojumiem, kā arī publiskiem piegādes līgumiem šis slieksnis turpmāk būs 527 325 lati iepriekšējo 504 572 latu vietā.

 

FM: Par eksportētāju loku, kuri varēs saņemt atzītā eksportētāja statusu

8.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par kārtību, kādā komersantam piešķir atzītā eksportētāja statusu un izsniedz pilnvaru patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi.

Šobrīd tiem komersantiem, kas ražo un eksportē savu saražoto produkciju uz trešajām valstīm, ir iespēja pašiem deklarēt savu saražoto un eksportējamo preču izcelsmi (ja ir saņēmuši atzītā eksportētāja statusu).

Lai saņemtu atzītā eksportētāja statusu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegtu pilnvaru patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi, komersantam ir jāizpilda noteikti kritēriji, tajā skaitā jābūt veiktai saimnieciskajai darbībai vismaz divus gadus (jābūt eksportētām precēm vismaz gadu), kā arī komersantam gada laikā, eksportējot preces, jāveic vismaz viens sūtījums nedēļā, kura vērtība latos ir ekvivalenta 6000 eiro vai lielāka. Šobrīd minētie kritēriji atļauj atzītā eksportētāja statusu un pilnvaru piešķirt ierobežotam komersantu lokam.

Tādēļ noteikumu projekts paplašina to komersantu loku, kuri var saņemt statusu un pilnvaru, samazinot nepieciešamo saimnieciskās darbības veikšanas laiku uz vienu gadu, kā arī pagarinot sūtījuma (vērtība latos ekvivalenta 6000 eiro), veikšanas nepieciešamību uz divām nedēļām.

Lai ļautu VID kvalitatīvi izvērtēt atzītā eksportētāja statusa un pilnvaras piešķiršanu, noteikumu projekts paredz iesniegumam pievienot preču ražošanā izmantojamo izejvielu sarakstu, kurā izejvielu izcelsme ir atbilstoši apliecināta. Tas nozīmē, ka komersants vairs nevarēs sarakstā uzrakstīt, no kādas valsts izejviela ir importēta, bet to vajadzēs atbilstoši apliecināt, vai nu pievienojot attiecīgos dokumentus, vai arī sniedzot konkrētāku informāciju.

Lai komersantam būtu iespēja no normatīvā akta gūt pēc iespējas vairāk informācijas par pienākumiem un atbildību, kas attiecas uz atzītā eksportētāja statusa piešķiršanas un pilnvaras saņemšanas un turēšanas nosacījumiem, noteikumu projekts paredz nosacījumus, pie kādiem atzītā eksportētāja statuss un pilnvara tiek anulēta. Šādu anulēšanas iespēju paredz attiecīgo tirdzniecības vienošanos nosacījumi.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

FM: Par valsts un pašvaldības mantas iznomāšanas kārtību

8.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas izstrādātais noteikumu projekts par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem ar mērķi ieviest skaidru regulējumu mantas iznomāšanā.

Finanšu ministrijas izstrādātais noteikumu projekts paredz noteikt tiesisko regulējumu valsts, pašvaldību un citu atvasinātu publisko personu kustamas un nekustamas mantas (izņemot zemi) iznomāšanas kārtībai un izņēmumiem, nomas maksas noteikšanas metodikai, gan iznomājot nomas objektu publisko funkciju veikšanai, gan iznomājot privāto tiesību subjektiem, kā arī noteikt atsevišķus nomas līguma tipveida nosacījumus, tai skaitā izņēmumus nomas līgumu slēgšanas termiņiem, nosacījumus nomas objekta nodošanai apakšnomā.

Līdz šim nav bijis spēkā neviens ārējs normatīvais akts, kas noteiktu valsts un pašvaldības mantas (izņemot zemi) iznomāšanas kārtību, tādējādi nav bijusi noteikta vienota kārtība, lai nodrošinātu, ka valsts un pašvaldību nekustamais īpašums tiek nodots lietošanā par likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” noteikto iespējami augstāko cenu. Tiesiskā regulējuma neesamība radīja arī iespējamos korupcijas riskus.

Lai arī atsevišķas valsts un pašvaldību institūcijas ir izstrādājušas un pieņēmušas iekšējos normatīvos aktus, kas regulē mantas iznomāšanas kārtību, tomēr tajos ietvertais regulējums ir atšķirīgs. Tādējādi spēkā esošais normatīvo aktu regulējums nebija pietiekams, nenodrošināja vienveidīgu praksi valsts un atvasinātas publiskas personas mantas iznomāšanā, nenodrošināja atklātību un neveicināja vienlīdzību starp potenciālajiem mantas iznomāšanas pretendentiem.

Saskaņā ar MK sēdē lemto atsevišķa noteikumu projekta punkta (14.punkta) redakcija vēl jāprecizē un jāsaskaņo ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par papildu finansējumu Eiropas Savienības struktūrfondu projektu sākšanai un turpināšanai izglītībā un zinātnē

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe uzsver, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošo Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu īstenošanai no valsts budžeta 2010.gadā klāt jau esošajiem 61,8 miljoniem latu nodrošināti vēl papildu vairāk nekā 40,69 miljoni latu.

Šis finansējums ļaus jau šogad sākt, kā arī vēl šajā gadā veiksmīgāk turpināt īstenot vairākus nozīmīgus pasākumus, tādējādi sekmīgāk nodrošinot Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumu īstenošanu, īpaši profesionālajā un augstākajā izglītībā, kā arī zinātnē.

Šogad valsts budžeta kopējais paredzētais finansējums tieši IZM pārziņā esošajiem Eiropas Savienības projektiem ir 102,5 miljoni latu, ko 8.jūnijā atbalstījis arī Ministru kabinets. Turklāt no visām ministrijām papildus piešķirtajiem 100 miljoniem latu apmēram 40% jeb 40,69 miljoni latu ir tieši Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajiem projektiem. Papildus 40,69 miljoni latu tiks piešķirti atkarībā no projektu stadijas:

1) papildu finansējums projektiem, par kuru īstenošanu jau ir noslēgti līgumi vai kuri jau ir apstiprināti; papildus – 14,08 miljoni latu, kopā – 61,8 miljoni latu;

2) finansējums projektiem, kuriem tā līdz šim nav bijis, kuri tiek vērtēti un ir apstiprināti ar nosacījumu. Šis finansējums ir rezervēts valsts budžetā, tas projektiem tiks piešķirts pēc to apstiprināšanas un atbilstoša pieprasījuma iesniegšanas Finanšu ministrijā; kopā 26,6 miljoni latu.

Nozīmīgākie projekti, kuriem tiks piešķirts papildu finansējums, ir:

• augstskolu infrastruktūras uzlabošana (apakšaktivitāte 3.1.2.1.1. “Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšana studiju programmu kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā nodrošinot izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem”). Papildus līdzšinējiem 2,35 miljoniem latu klāt būs vēl 10,06 miljoni latu; kopā – 12,42 miljoni latu, kas nodrošinās valsts budžeta finansējumu 7,5% apmērā kā avansu projektu sākšanai;

• apakšaktivitāte 3.2.2.1.2. “Izglītības iestāžu informatizācija”, kurai līdzšinējo 396 tūkstošu latu vietā papildus piešķirti vēl 1,4 miljoni latu; kopā – 1,79 miljoni latu;

• atbalsts speciālajai izglītībai (apakšaktivitāte 3.1.3.3.1. “Speciālās izglītības iestāžu infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana”) – līdzšinējiem 1,36 miljoniem latu papildus piešķirti vēl 1,26 miljoni latu; kopā – 2,62 miljoni latu;

• stipendijām doktorantūras studentiem (apakšaktivitāte 1.1.2.1.2. “Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai”). Piešķirot vēl 770 tūkstošus latu, šai aktivitātei kopējais finansējums 2010.gadā ir 7,78 miljoni latu.

Nozīmīgākie projekti, kuriem 2010.gadā līdz šim nav bijis valsts budžeta finansējuma un kuriem kopā iedalīti 26,6 miljoni latu:

• profesionālajai izglītībai (aktivitāte 3.1.1.1. “Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai”) – 13,14 miljoni latu, kas ļaus uzsākt projektu īstenošanu atbilstoši profesionālās izglītības attīstības un investīciju stratēģijām un īstenot valdības apstiprināto profesionālās izglītības sakārtošanas programmu;

• aktivitāte 2.1.1.1. “Atbalsts zinātnei un pētniecībai” – 12,58 miljoni latu, kā mērķis ir atbalstīt praktiskas ievirzes pētniecības projektus, lai sekmētu zinātnes un ražošanas integrāciju un pētniecības rezultātu ieviešanu atbilstoši valstī noteiktajiem prioritārajiem zinātnes virzieniem;

• starptautiskajai sadarbībai (aktivitāte 2.1.1.2. “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās (EUREKA, 7.Ietvara programma un citi)”) – 874 tūkstoši latu.

Līdz šim nodrošinātais nozīmīgākais valsts budžeta finansējums 2010.gadā ES struktūrfondu projektu īstenošanai; kopā – 61,8 miljoni lati:

• aktivitāte 1.1.1.2. “Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” – 9,9 miljoni latu;

• apakšaktivitāte 1.1.2.1.1. “Atbalsts maģistra studiju programmu īstenošanai” – 1,89 miljoni latu;

• apakšaktivitāte 1.2.1.1.2. “Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana” – 1,65 miljoni latu;

• apakšaktivitāte 1.2.1.1.3. “Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai” – 1,95 miljoni latu;

• apakšaktivitāte 1.2.1.1.4. “Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” – 6,7 miljoni latu;

• apakšaktivitāte 1.2.1.2.1. “Vispārējās vidējās izglītības satura reforma, mācību priekšmetu, metodikas un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas uzlabošana” – 2,13 miljoni latu;

• apakšaktivitāte 1.2.1.2.2. “Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” – 3,79 miljoni latu;

• apakšaktivitāte 1.2.1.2.3. “Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana” – 1,11 miljoni latu;

• apakšaktivitāte 1.2.2.1.5. “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” – 7,96 miljoni latu;

• apakšaktivitāte 1.2.2.4.2. “Atbalsta pasākumu īstenošana jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar funkcionālajiem traucējumiem integrācijai izglītībā” – 1,43 miljoni latu;

• aktivitāte 3.1.3.1. “Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei materiālās bāzes nodrošināšana” – 9,99 miljoni latu.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece

 

KM: Par līdzekļu piešķiršanu izdienas pensiju izmaksai

Valdības sēdē 8.jūnijā atbalstīts Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) rīkojums, kas paredz piešķirt KM 176 719 latus, lai nodrošinātu ieturēto izdienas pensiju izmaksu māksliniekiem šā gada jūlijā par laiku no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.maijam, kā arī turpmāko izdienas pensiju izmaksu pilnā apmērā.

Saeima 13.maijā galīgajā lasījumā pieņēma un Valsts prezidents 26.maijā izsludināja likumu “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā”. Grozījumi nosaka, ka izdienas pensijas pilnā apmērā jāsāk izmaksāt no šā gada jūnija, bet laika posmā no pagājušā gada 1.jūlija līdz šā gada 31.maijam ieturētās izdienas pensijas jāatmaksā šā gada jūlijā vienlaikus ar jūlija izdienas pensiju.

Lai izpildītu likuma grozījumos noteikto, KM nepieciešams papildu finansējums, jo 2010.gada budžetā izdienas pensiju izmaksai paredzētie līdzekļi ir nepietiekami. Tādēļ KM izstrādātais MK rīkojums paredz uzdevumu Finanšu ministrijai (FM) no valsts pamatbudžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Kultūras ministrijai 176 719 latus ieturēto izdienas pensiju izmaksai un turpmāko izdienas pensiju izmaksai pilnā apmērā.

Līdzekļu piešķiršana vēl tiks saskaņota ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

 

LM: Par pasākumiem bērnu aizsardzības un drošības sekmēšanai

Lai sekmētu bērnu tiesību aizsardzību un drošību, valdība 8.jūnijā apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto plānu “Bērniem piemērota Latvija 2010.–2012.gadam”.

Plānā paredzēti vairāki pasākumi, lai valstī veicinātu veselības aprūpes un izglītības kvalitātes uzlabošanu, mazinātu fizisko, emocionālo vardarbību un diskrimināciju pret bērniem, kā arī nodrošinātu bērniem drošu vidi un infrastruktūru.

Viens no plānā iekļautajiem pasākumiem paredz uzvedības problēmu risināšanu. To plānots risināt, ieviešot elektronisko žurnālu skolēnu uzvedības problēmu fiksēšanai un dienestu sadarbības pilnveidei, attīstot bērnu, kas uzturas nepilngadīgo ieslodzījuma vietās, spējas un prasmes veiksmīgi iekļauties sabiedrībā, kā arī nodrošinot pedagogiem apmācību par disciplīnas problēmu risināšanu klasē u.c.

Kā viens no būtiskākajiem pasākumiem ir paredzēta vardarbības novēršana, pilnveidojot gan normatīvo aktu regulējumu tiesību aizsardzības jomā, gan nodrošinot jaundzimušo bērnu aizsardzību un pilnveidojot administratīvo atbildību par bērnu tiesību pārkāpumiem. Savukārt bērnu traumatismu plānots mazināt, izglītojot par drošību uz ielas, darba aizsardzības jautājumiem un iespējām izvairīties no traumatisma riskiem. Vienlaikus paredzēts uzlabot peldvietu drošību, izstrādāt noteikumus solāriju apmeklēšanai un noteikt bērnu uzraudzības pakalpojumu kvalitātes standartus.

Paralēli minēto pasākumu ieviešanai skolās plānots pilnveidot mācību priekšmetu standartus, lai veicinātu skolēnu izglītošanu par ģimenes vērtību apzināšanos un cilvēka lomu ģimenē, sabiedrībā. Tāpat tiks sekmēta veselīga dzīvesveida nodrošināšana un kultūras pakalpojumu pieejamība skolēniem visā Latvijā.

Minētie un vēl citi pasākumi izstrādāti sadarbībā ar citām ministrijām, valsts pārvaldes institūcijām un bērnu intereses pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām.

Plāns izstrādāts, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) apstiprināto dokumentu “Bērniem piemērota pasaule” un ANO Bērna tiesību komitejas ieteikumus Latvijai par Konvencijas par bērna tiesībām īstenošanu. Tāpat dokuments sagatavots, pamatojoties uz pamatnostādnēm “Bērniem piemērota Latvija”, kurās noteikti tādi mērķi kā veselīga dzīvesveida veicināšana, kvalitatīvas izglītības nodrošināšana, cīņa ar HIV/AIDS un aizsardzība pret vardarbību, diskrimināciju.

 

LM: Par bezdarbnieka un bezdarbnieka apbedīšanas pabalsta pieprasīšanas kārtību

Lai iedzīvotājiem vienkāršotu bezdarbnieka un bezdarbnieka apbedīšanas pabalsta pieprasīšanas kārtību, padarot to maksimāli ērtu un pieejamu ikvienam, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus attiecīgajos noteikumos.

Atbilstoši izmaiņām turpmāk pieprasījumu par bezdarbnieka un bezdarbnieka apbedīšanas pabalsta piešķiršanu varēs nosūtīt arī pa pastu vai iesniegt elektroniskā dokumenta formātā. Vienlaikus pabalstus tāpat kā iepriekš varēs pieprasīt, personai vai tās pilnvarotajai personai arī personīgi ierodoties Nodarbinātības valsts aģentūras filiālē vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) un iesniedzot rakstisku iesniegumu.

Lai gan, pieprasot jebkuru no minētajiem pabalstiem, iedzīvotāji var izmantot VSAA mājaslapā www.vsaa.lv esošo veidlapu, iesniegumus abu minēto pabalstu piešķiršanai var rakstīt arī brīvā formā.

Bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai paredzētajā iesniegumā jānorāda šādas ziņas: pabalsta pieprasītāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese, telefona numurs vai elektroniskā pasta adrese, kredītiestādes vai Pasta norēķinu sistēmas konta numurs (21 zīme), bērna vai bērnu vārds, uzvārds, personas kods, ja persona pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas audzināja bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecumam, informācija par invaliditātes noteikšanas termiņiem, ja persona pēc invaliditātes ir atguvusi darbspējas, informācija par nodarbinātības periodiem Eiropas Savienības dalībvalstīs, pieprasījumam pievienoto dokumentu saraksts un lapu skaits.

Savukārt bezdarbnieka apbedīšanas pabalsta piešķiršanai domātajā iesniegumā jāiekļauj pabalsta pieprasītāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese, telefona numurs vai elektroniskā pasta adrese, kredītiestādes vai Pasta norēķinu sistēmas konta numurs (21 zīme), mirušā bezdarbnieka vai bezdarbnieka pabalsta saņēmēja vārds, uzvārds, personas kods, miršanas datums.

Vienlaikus, pieprasot bezdarbnieka pabalstu vai bezdarbnieka apbedīšanas pabalstu, personai nebūs jāuzrāda personu apliecinošie dokumenti, kā arī bezdarbnieka miršanas apliecība apbedīšanas pabalsta pieprasīšanas gadījumā. Personai, par kuras apdrošināšanas stāžu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcībā ir visa nepieciešamā informācija, nebūs jāuzrāda arī sociālās apdrošināšanas stāžu apliecinoši dokumenti.

To paredz 8.jūnijā valdībā apstiprinātie grozījumi Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtībā bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtībā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par kompleksiem atbalsta pasākumiem iedzīvotāju integrēšanai darba tirgū

Lai sekmīgi sniegtu jauniešiem bezdarbniekiem pirmo darba pieredzi pie darba devēja, ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu darba prakses vadītājs vienlaikus varēs apmācīt ne vairāk kā piecus jauniešus, saņemot par to arī atlīdzību.

Minēto atlīdzību par ieguldīto darbu izmaksās proporcionāli apmācāmo jauniešu skaitam. Ja darba prakses vadītājs apmācīs piecus praktikantus, viņš varēs saņemt atlīdzības dotāciju 50% apmērā no minimālās darba algas jeb 90 latus. Ja apmācīs mazāku praktikantu skaits, tad dotāciju piešķirs proporcionāli apmācāmo skaitam, proti, par katru praktikantu vienu piekto daļu no dotācijas apmēra.

Kopumā ar ESF atbalstu praksēs pie darba devēja līdz 2013.gada 30.jūnijam varēs iesaistīties apmēram 1200 jauniešu.

To paredz 8.jūnijā valdībā akceptētie Labklājības ministrijas (LM) veiktie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par ESF aktivitāti “Kompleksi atbalsta pasākumi iedzīvotāju integrēšanai darba tirgū”.

LM, pārskatot aktīvo nodarbinātības pasākumu “Kompleksie atbalsta pasākumi” saturu, to papildināja ar jaunu aktivitāti – jauniešu darba prakse, kas dos iespēju jauniešiem iegūt pirmās darba iemaņas.

Iesaistīties pasākumā varēs bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri ir ieguvuši pamata, vidējo vai augstāko izglītību, bet pēc izglītības pabeigšanas nav nodibinājuši darba tiesiskās attiecības vai arī līdz dalībai pasākumā bija nodarbināti līdz sešiem mēnešiem.

Praktizēties pie darba devēja varēs no sešiem līdz 12 mēnešiem, katru mēnesi saņemot 120 latu stipendiju.

Pieteikties pasākumam varēs Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Kompleksajos atbalsta pasākumos līdz šim tika paredzētas tādas aktivitātes kā individuālās speciālistu, grupu un karjeras plānošanas konsultācijas, darba prasmju attīstība darba vadītāja uzraudzībā, pasākumi personām atkarības problēmu risināšanai, darba terapija elementāro darba prasmju atjaunošanai vai apguvei, praktiska apmācība darba vietā 40 stundas nedēļā, pavadoņa, asistenta un surdotulka pakalpojumu nodrošināšana personām, kurām noteikta invaliditāte u.c. Tomēr, izvērtējot šābrīža situāciju nodarbinātībā, minētās aktivitātes tiks aizstātas ar jaunajām iniciatīvām.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšanu

Ministru kabinets 8.jūnijā atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.5.3.2.aktivitātē “Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana”.

Aktivitātes mērķis ir paaugstināt teritorijas attīstības plānošanas kapacitāti, lai nodrošinātu kvalitatīvu nacionāla, reģionāla un vietēja līmeņa teritorijas attīstības plānošanas procesu. Aktivitāti īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.

Kopumā aktivitātes ietvaros pieejamais Eiropas Sociālā fonda finansējums ir 2 550 000 latu un atbalsta intensitāte ir 100 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

RAPLM izstrādātie noteikumi paredz konkrētus projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus un prasības projekta iesniedzējam. Aktivitātes finansējuma saņēmēji ir valsts institūcijas, plānošanas reģioni, pilsētu pašvaldības un novadu pašvaldības.

Ņemot vērā, ka aktivitātei ir samazināts finansējums, lai nodrošinātu pieejamā finansējuma pieejamību visiem projekta iesniedzējiem atklātas projektu iesniegumu atlases ietvaros, noteikts projekta kopējo attiecināmo izmaksu apjoms.

Piemēram, viena vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādei vai aktualizācijai – līdz 25 000 latiem, viena reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādei vai aktualizācijai – līdz 105 420 latiem, savukārt viena nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādei vai aktualizācijai – līdz 210 841 latam.

Aktivitātes īstenošanu nodrošinās RAPLM kā atbildīgā iestāde un Valsts reģionālās attīstības aģentūra kā sadarbības iestāde.

 

RAPLM: Par finanšu līdzekļu piešķiršanu Dundagas novadam sniega radīto seku novēršanai

Ministru kabinets 8.jūnijā atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sniegto priekšlikumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Dundagas novada pašvaldībai piešķirt finanšu līdzekļus, lai novērstu šā gada ziemā radītos zaudējumus.

Dundagas novada pašvaldībā intensīvas snigšanas rezultātā sniega segas biezums sasniedza 74 centimetrus, radot ārkārtas situāciju, jo Dundagas un Kolkas pagastu autoceļi nebija izbraucami.

Novada pašvaldība, lai likvidētu radušos ārkārtas situāciju un nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju pārvietoties, ceļu, ielu, trotuāru un laukumu attīrīšanai no sniega piesaistīja 11 lieljaudas un vietējo komersantu mazjaudas tehnikas vienības, izlietojot 9430 latus.

Ārkārtas situācijas novēršanai pašvaldība izlietoja uzkrātos ceļu fonda līdzekļus, kas bija paredzēti ceļu uzturēšanai pavasara un vasaras periodā, līdz ar to Dundagas novada pašvaldībai līdzekļi tiks piešķirti no valsts budžeta programmas neparedzētiem gadījumiem. Piešķiramā summa vēl tiks precizēta ar Finanšu ministriju.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija akcentē, ka pašvaldībām līdzekļus no valsts pamatbudžeta neparedzētiem izdevumiem piešķir katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajiem neparedzētiem gadījumiem.

Pašvaldības iesniegto pieprasījumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem izskata tikai tad, ja radīto zaudējumu kompensēšanai nepieciešamā kopējā summa ir lielāka par 1000 latiem, ja tiesību aktos nav noteikts citādi.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VesM: Par papildu līdzekļu piešķiršanu tiesu psiholoģisko ekspertīžu veikšanai

8.jūnijā Ministru kabineta sēdē atbalstīts Veselības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas paredz 5841 latu piešķiršanu tiesu psiholoģisko ekspertīžu veikšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Papildu līdzekļu piešķiršana bija nepieciešama, lai likvidētu rindu uz tiesu psiholoģisko ekspertīžu veikšanu Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā. Tas nodrošinās iedzīvotājiem, tajā skaitā no vardarbības cietušiem bērniem, savlaicīgu psiholoģiskās ekspertīzes saņemšanu, kas ir būtiska gan no noziegumu izmeklēšanas viedokļa, gan arī ļaus cietušajiem ātrāk saņemt nepieciešamo palīdzību.

Piešķirtais finansējums ļaus līdz šā gada beigām nodrošināt 59 tiesu psiholoģisko ekspertīžu veikšanu.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ĀM: Par Latvijas pasu saņemšanas atvieglošanu ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem

Ministru kabinets 8.jūnijā atbalstīja 49 416 latu piešķiršanu Ārlietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai pasu pieteikumu pieņemšanai no Latvijas valstspiederīgajiem ASV, Kanādā un Austrālijā, izmantojot šogad iegādātās mobilās pasu darbstacijas. Tas nepieciešams, lai Latvijas pilsoņi, kas dzīvo valstīs, kurās nav Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības vai pārstāvniecība atrodas lielā attālumā no personu dzīvesvietas, varētu veikt pasu apmaiņu. Pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajām ziņām par Latvijas valstspiederīgo, kuru uzturēšanās reģistrēta Amerikā, Kanādā un Austrālijā, skaitu, kā arī vēstniecību un latviešu organizāciju ārvalstīs sniegtajām ziņām, tiek plānots, ka šādā veidā pasu pieteikumus varētu pieņemt no aptuveni 1800 Latvijas pilsoņiem.

Ievērojot, ka šo projektu nebūtu iespējams realizēt par esošajiem Ārlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas līdzekļiem, kā arī vēstniecību līdz minimumam samazinātajiem personāla resursiem, Ārlietu ministrija kopīgi ar Iekšlietu ministriju lūdza piešķirt projekta realizācijai nepieciešamo finansējumu, lai no Latvijas nosūtītu sešas amatpersonas pasu pieteikumu pieņemšanai un biometrisko datu iegūšanai (divas uz katru valsti).

Ir izveidoti amatpersonu komandējumu maršruti katrā valstī:

• ASV – Čikāga, Mineapole, Sietla, Losandželosa, Ņujorka, Klīvlenda, Bostona;

• Kanādā – Monreāla, Toronto, Edmontona, Vankūvera;

• Austrālijā – Brisbena, Sidneja, Melburna, Adelaide, Pērta.

Lai iespējami mazinātu valsts budžetam uzliekamo finansiālo slogu, latviešu organizācijas un Latvijas goda konsulāti ir apņēmušies praktiski atbalstīt šo projektu, nodrošinot sakaru pakalpojumus, biroja tehniku, piemērotas darba telpas, kancelejas preces u.tml.

Šobrīd paredzamais pasu pieteikumu pieņemšanas laiks ASV, Kanādā un Austrālijā ir jūnija beigas, jūlijs un augusts.

Ārlietu ministrija atkārtoti aicina tos Latvijas valstspiederīgos, kuri pastāvīgi uzturas ārvalstīs, jau laikus izvērtēt, vai tuvākajā laikā nav paredzams mainīt pasi vai kārtot citas formalitātes ar Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs starpniecību. Tādā gadījumā ieteicams jau laikus vērsties pārstāvniecībā un pierakstīties uz pieņemšanu.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma atbilstības vidēja termiņa prognozēm līdz 2015.gadam

8.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika izskatītas Ekonomikas ministrijas izstrādātās darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma atbilstības vidēja termiņa prognozes līdz 2015.gadam. Prognozes atspoguļo iespējamās darba tirgus attīstības tendences, saglabājoties līdzšinējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai. Tādējādi tiek parādīti iespējamie riski darba tirgū vidējā termiņā, kuri, īstenojot atbilstošu politiku, var tikt minimizēti. Ziņojums ietver arī daudzpusīgu darba tirgus aktuālo tendenču analīzi.

Ekonomikas lejupslīdes ietekme uz darbaspēka pieprasījumu, lēnās izmaiņas pēckrīzes periodā, ierobežotas valsts budžeta iespējas, kā arī nelabvēlīgā demogrāfiskā attīstība būtiski ietekmēs darba tirgus attīstību vidēja termiņa periodā līdz 2015.gadam.

Ekonomikas ministrija norāda: lai novērstu vai mazinātu iespējamās darba tirgus problēmas 2015.gadā, kvalitatīvi jāuzlabo darba tirgus piedāvājums. Turpinot reformas izglītības sistēmā kopumā, jānodrošina veicamo reformu saskaņotība tās dažādos līmeņos, īpašu uzmanību pievēršot vidējai profesionālajai izglītībai. Būtiska ir sagatavoto speciālistu kompetenču un prasmju kvalitāte, kas prasa nepārtrauktu apmācības procesa uzlabošanu, balstoties uz ciešu izglītības iestāžu un darba devēju sadarbību. Ne mazāk svarīgs darba tirgus elements ir nodarbināto profesionālā elastība, kuru veicinātu mūžizglītības pilnveidošana, it īpaši, tālākizglītības iespēju paplašināšana. Vienlaikus svarīgi ir sniegt iespēju jauniešiem, kuri iepriekšējos gados bija pametuši izglītības iestādi, lai strādātu ienesīgu mazkvalificētu darbu, atgriezties skolā, lai to pabeigtu un iegūtu kvalifikāciju.

Ekonomikas ministrija uzsver, ka izglītības un nodarbinātības jomā nepieciešama cieša sadarbība starp atbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām un sociālajiem partneriem.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka ekonomiskā izaugsme atsāksies 2010.gada otrajā pusē un no 2011. līdz 2015.gadam IKP straujākas izaugsmes scenārijā ik gadu pieaugs vidēji par 4,1% (lēnākas izaugsmes scenārijā – par 3,3%). Darba tirgū pozitīvas tendences gaidāmas nedaudz vēlāk nekā ekonomikas izaugsmē. Neliels darbaspēka pieprasījuma kritums saglabāsies vēl 2010.gadā, pēc tam situācija darba tirgū pakāpeniski stabilizēsies un kopumā būs vērojams darbaspēka pieprasījuma pieaugums. Izaugsme balstīsies ne tik daudz uz nodarbināto skaita palielinājumu, bet galvenokārt uz ražīguma kāpumu, tādēļ nodarbināto skaita palielinājums nebūs straujš.

2015.gadā darba tirgū saglabāsies piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu, tomēr, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, stāvoklis uzlabosies. Pieprasījums pēc darbaspēka 2015.gadā par gandrīz 4% pārsniegs 2009.gada līmeni, tomēr būs par aptuveni 9% zemāks, nekā bija vidēji 2008.gadā. Kopējais bezdarba līmenis no gandrīz 17% 2009.gadā saruks līdz 8–9,5% 2015.gadā.

Salīdzinoši straujāk darbaspēka pieprasījums pieaugs uz eksportu orientētās nozarēs – galvenokārt apstrādes rūpniecībā. Ierobežota valsts budžeta apstākļos pieprasījums sabiedrisko pakalpojumu nozarēs nepieaugs un var pat samazināties.

Lai gan kopumā darba tirgū būs darbaspēka pārpalikums, tomēr atsevišķās profesijās var veidoties prasmju iztrūkums, kas tiks kompensēts ar darbaspēka piesaisti ar citām prasmēm.

Darbaspēka piedāvājuma samazinājums gaidāms galvenokārt vidējas kvalifikācijas un mazkvalificētās profesijās, savukārt darbaspēka piedāvājums ar augstāko izglītību palielināsies. Tas jāvērtē pozitīvi, jo speciālisti ar iegūtu augstāko izglītību ir daudz elastīgāki darba tirgū un vieglāk piemērojas jaunajiem darba tirgus apstākļiem, pat ja kādu laiku ir spiesti strādāt radniecīgā vai zemākas kvalifikācijas specialitātē.

Augstākās izglītības profesiju grupā nozīmīgākais darbaspēka pārpalikums būs vērojams humanitārās un sociālās zinātnēs. Darbaspēka piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu var veidoties arī pedagogu un medicīnas darbinieku profesiju grupās. Datorzinību, kā arī dabas zinību profesiju grupās prognozētais piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu galvenokārt skaidrojams ar ekonomiskās lejupslīdes sekām un tam ir pārejošs raksturs. Attīstoties inovatīvām tehnoloģijām, tautsaimniecībā ilgtermiņā pieaugs pieprasījums pēc šo profesiju speciālistiem. Straujākas ekonomikas izaugsmes gadījumā pieprasījums pēc inženieru profesiju grupas pārstāvjiem var netikt pilnībā apmierināts.

Starp izglītības līmeņiem relatīvi zemākā pieprasījuma apmierinātības pakāpe būs vidējās kvalifikācijas profesijās. Atsākoties ekonomiskajai izaugsmei, sagaidāms straujāks pieprasījuma pieaugums pēc kvalificētiem vidējās kvalifikācijas profesiju pārstāvjiem, īpaši mašīnu un iekārtu operatoriem, mehāniķiem, kas būs pieprasīti apstrādes rūpniecībā u.c. jomās. Šai profesiju grupai jāpievērš īpaša uzmanība, jo to trūkums vai nepietiekama sagatavotība var kavēt nozaru attīstību. Pieprasīti būs arī transporta līdzekļu vadītāji. Savukārt ievērojams piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu tiek prognozēts būvniecības profesijās.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa