Ministru kabineta noteikumi Nr.511
Rīgā 2010.gada 8.jūnijā (prot. Nr.30 22.§)
Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos Nr.1056 "Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība"
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 11.panta trešās daļas 3.punktu
Izdarīt Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos Nr.1056 "Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 149.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 4.1.apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.1. izstrādā mēslošanas plānu saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu, pamatojoties uz augsnes agroķīmiskās izpētes datiem un plānoto kultūraugu ražu. Augsnes agroķīmisko izpēti ne retāk kā reizi piecos gados veic laboratorija, kas ir akreditēta sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Nacionālajā akreditācijas birojā atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" (lopbarības, pārtikas, šķiedras un iesala testēšanas jomā) vai citā Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu atzītā institūcijā;".
2. Papildināt noteikumus ar 4.15., 4.16. un 4.17.apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.15. augu aizsardzības līdzekļus lieto tikai to kultūraugu aizsardzībai un tikai pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas ir norādīti augu aizsardzības līdzekļa marķējuma tekstā vai dienesta izsniegtajā augu aizsardzības līdzekļa lietošanas atļaujā, precīzi ievērojot norādītās devas, kultūrauga vai kaitīgā organisma attīstības stadiju, apstrāžu skaitu sezonā, laiku, kas jānogaida no pēdējās apstrādes līdz ražas novākšanai, un ierobežojumus attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību;
4.16. veic izlietoto augu aizsardzības līdzekļu uzskaiti (norāda ar augu aizsardzības līdzekli apstrādāto platību, apstrādes datumu, lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukumu un devu);
4.17. ievēro dienesta noteiktos fitosanitāros pasākumus."
3. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
"VII. Noslēguma jautājumi".
4. Papildināt noteikumus ar 38.punktu šādā redakcijā:
"38. Līdz 2015.gada 1.janvārim audzētājs sagatavo šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minēto kultūraugu mēslošanas plānu, pamatojoties uz augšņu agroķīmiskās izpētes datiem, kas nav vecāki par sešiem gadiem."
5. Izteikt 1.pielikuma 12.punktu šādā redakcijā:
"12. | Dzērveņu vertikālie dzinumi ar ziediem |
2000–6000 |
" |
6. Izteikt 2.pielikuma I nodaļu šādā redakcijā:
"I. Dārzeņu audzēšanas optimālā biezība
Nr. p.k. |
Kultūraugs |
Augu skaits, 1000 gab./ha |
1. | Galviņkāposti (baltie un sarkanie) | |
1.1. | agrīnas šķirnes (veģetācijas periods* īsāks par 60 dienām) |
50–70 |
1.2. | vidēji agrīnas šķirnes (veģetācijas periods 60–70 dienas) |
50–60 |
1.3. | vidēji vēlīnas un vēlīnas šķirnes svaigam patēriņam un uzglabāšanai (veģetācijas periods 90–150 un vairāk dienu) |
30–40 |
1.4. | vidēji agrīnas, vidēji vēlīnas un vēlīnas šķirnes pārstrādei (galviņas svars 6–12 kg) |
25–30 |
1.5. | ātri augošas šķirnes uzglabāšanai (veģetācijas periods 100–110 dienas, galviņas svars 2–4 kg) |
30–40 |
2. | Ziedkāposti |
24–30 |
3. | Brokoļi |
24–30 |
4. | Pekinas kāposti |
50–70 |
5. | Burkāni | |
5.1. | Parīzes tipa šķirnes |
15 000–25 000 |
5.2. | miniatūrie burkāni |
15 000–25 000 |
5.3. | Amsterdamas un Imperator tipa šķirnes |
4000–7000 |
5.4. | Nantes un Nantes/Berlikum tipa šķirnes |
1200–1500 |
5.5. | Šantenē, Berlikum un Flakē tipa šķirnes |
800 |
6. | Galda bietes |
500–700 |
7. | Sīpoli | |
7.1. | sīpoli no sīksīpoliem |
750 |
7.2. | sīpoli no sēklas |
750–1000 |
8. | Ķiploki |
150–160 |
9. | Lauka gurķi |
25–30 |
10. | Siltumnīcas gurķi |
17–30 |
11. | Kolrābji |
40–70 |
12. | Kāļi |
400–800 |
13. | Dilles |
500–700 |
14. | Pastinaki |
400–800 |
15. | Rutki |
400–800 |
16. | Rāceņi |
400–800 |
17. | Turnepši |
400–800 |
18. | Sakņu selerijas |
25–60 |
19. | Kātu selerijas |
70–80 |
20. | Lapu selerijas |
70–80 |
21. | Sakņu pētersīļi |
400–800 |
22. | Lapu pētersīļi |
70–80 |
23. | Puravi |
140–200 |
24. | Salāti | |
24.1. | lapu salāti |
80–120 |
24.2. | mīkstie galviņsalāti un batāvijas |
80–120 |
24.3. | kraukšķīgie salāti (iceberg tipa šķirnes) |
60–80 |
24.4. | salātlapiņas (baby-leaf) |
10 000–12 000 |
24.5. | romiešu salāti (Cos, Kos) |
80–200 |
24.6. | salātu cigoriņi (Radičio un Cukerhut tipa šķirnes) |
80–120 |
25. | Spināti |
1200–2000 |
26. | Kabači (arī cukini un patisoni) |
12–15 |
27. | Ķirbji |
10–14 |
28. | Mangolds |
30–50 |
29. | Cukurkukurūza |
50–60 |
30. | Redīsi |
1500–3000 |
31. | Japānas rutki (daikoni) |
12–20 |
32. | Zirņi |
800–1200 |
33. | Pupiņas |
70–100 |
34. | Dārza pupas |
60–80 |
35. | Sīpolloki |
600–3000 |
36. | Rabarberi |
10–12 |
37. | Topinambūri |
50–70 |
38. | Skābenes |
200–300 |
39. | Sparģeļi |
14–17 |
40. | Virziņkāposti (Savojas kāposti) |
30–60 |
41. | Rožu kāposti (Briseles kāposti) |
30–45 |
42. | Ķīnas kāposti (pakčoi, tatsoi un līdzīgi) |
50–70 |
43. | Paprika |
25-30 |
44. | Baklažāni |
35-40 |
45. | Tomāti (lauka) |
30–50 |
46. | Tomāti (siltumnīcas) |
22–40" |
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre T.Koķe