Ministru kabineta
noteikumi Nr.511
Rīgā 2010.gada 8.jūnijā (prot. Nr.30
22.§)
Grozījumi
Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos Nr.1056
"Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un
marķēšanas prasības un kontroles kārtība"
Izdoti saskaņā
ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 11.panta trešās
daļas 3.punktu
Izdarīt Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos
Nr.1056 "Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas,
uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība"
(Latvijas Vēstnesis, 2009, 149.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 4.1.apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.1. izstrādā mēslošanas plānu saskaņā ar šo noteikumu
3.pielikumu, pamatojoties uz augsnes agroķīmiskās izpētes datiem
un plānoto kultūraugu ražu. Augsnes agroķīmisko izpēti ne retāk
kā reizi piecos gados veic laboratorija, kas ir akreditēta
sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas,
akreditācijas un metroloģijas centrs" Nacionālajā akreditācijas
birojā atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005
"Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās
prasības" (lopbarības, pārtikas, šķiedras un iesala testēšanas
jomā) vai citā Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas
zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu
atzītā institūcijā;".
2. Papildināt noteikumus ar 4.15., 4.16. un 4.17.apakšpunktu
šādā redakcijā:
"4.15. augu aizsardzības līdzekļus lieto tikai to kultūraugu
aizsardzībai un tikai pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas ir
norādīti augu aizsardzības līdzekļa marķējuma tekstā vai dienesta
izsniegtajā augu aizsardzības līdzekļa lietošanas atļaujā,
precīzi ievērojot norādītās devas, kultūrauga vai kaitīgā
organisma attīstības stadiju, apstrāžu skaitu sezonā, laiku, kas
jānogaida no pēdējās apstrādes līdz ražas novākšanai, un
ierobežojumus attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības un
vides aizsardzību;
4.16. veic izlietoto augu aizsardzības līdzekļu uzskaiti
(norāda ar augu aizsardzības līdzekli apstrādāto platību,
apstrādes datumu, lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukumu un
devu);
4.17. ievēro dienesta noteiktos fitosanitāros pasākumus."
3. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
"VII. Noslēguma
jautājumi".
4. Papildināt noteikumus ar 38.punktu šādā redakcijā:
"38. Līdz 2015.gada 1.janvārim audzētājs sagatavo šo noteikumu
4.1.apakšpunktā minēto kultūraugu mēslošanas plānu, pamatojoties
uz augšņu agroķīmiskās izpētes datiem, kas nav vecāki par sešiem
gadiem."
5. Izteikt 1.pielikuma 12.punktu šādā redakcijā:
| "12. |
Dzērveņu vertikālie dzinumi
ar ziediem |
|
|
2000–6000
|
"
|
6. Izteikt 2.pielikuma I nodaļu šādā redakcijā:
"I. Dārzeņu audzēšanas optimālā
biezība
|
Nr. p.k.
|
Kultūraugs
|
Augu skaits, 1000 gab./ha
|
| 1. |
Galviņkāposti (baltie un
sarkanie) |
|
| 1.1. |
agrīnas šķirnes (veģetācijas
periods* īsāks par 60 dienām) |
50–70
|
| 1.2. |
vidēji agrīnas šķirnes
(veģetācijas periods 60–70 dienas) |
50–60
|
| 1.3. |
vidēji vēlīnas un vēlīnas
šķirnes svaigam patēriņam un uzglabāšanai (veģetācijas
periods 90–150 un vairāk dienu) |
30–40
|
| 1.4. |
vidēji agrīnas, vidēji vēlīnas
un vēlīnas šķirnes pārstrādei (galviņas svars 6–12 kg) |
25–30
|
| 1.5. |
ātri augošas šķirnes
uzglabāšanai (veģetācijas periods 100–110 dienas, galviņas
svars 2–4 kg) |
30–40
|
| 2. |
Ziedkāposti |
24–30
|
| 3. |
Brokoļi |
24–30
|
| 4. |
Pekinas kāposti |
50–70
|
| 5. |
Burkāni |
|
| 5.1. |
Parīzes tipa
šķirnes |
15 000–25 000
|
| 5.2. |
miniatūrie burkāni |
15 000–25 000
|
| 5.3. |
Amsterdamas un
Imperator tipa šķirnes |
4000–7000
|
| 5.4. |
Nantes un
Nantes/Berlikum tipa šķirnes |
1200–1500
|
| 5.5. |
Šantenē,
Berlikum un Flakē tipa šķirnes |
800
|
| 6. |
Galda bietes |
500–700
|
| 7. |
Sīpoli |
|
| 7.1. |
sīpoli no sīksīpoliem |
750
|
| 7.2. |
sīpoli no sēklas |
750–1000
|
| 8. |
Ķiploki |
150–160
|
| 9. |
Lauka gurķi |
25–30
|
| 10. |
Siltumnīcas gurķi |
17–30
|
| 11. |
Kolrābji |
40–70
|
| 12. |
Kāļi |
400–800
|
| 13. |
Dilles |
500–700
|
| 14. |
Pastinaki |
400–800
|
| 15. |
Rutki |
400–800
|
| 16. |
Rāceņi |
400–800
|
| 17. |
Turnepši |
400–800
|
| 18. |
Sakņu selerijas |
25–60
|
| 19. |
Kātu selerijas |
70–80
|
| 20. |
Lapu selerijas |
70–80
|
| 21. |
Sakņu pētersīļi |
400–800
|
| 22. |
Lapu pētersīļi |
70–80
|
| 23. |
Puravi |
140–200
|
| 24. |
Salāti |
|
| 24.1. |
lapu salāti |
80–120
|
| 24.2. |
mīkstie galviņsalāti un
batāvijas |
80–120
|
| 24.3. |
kraukšķīgie salāti
(iceberg tipa šķirnes) |
60–80
|
| 24.4. |
salātlapiņas
(baby-leaf) |
10 000–12 000
|
| 24.5. |
romiešu salāti (Cos,
Kos) |
80–200
|
| 24.6. |
salātu cigoriņi
(Radičio un Cukerhut tipa šķirnes) |
80–120
|
| 25. |
Spināti |
1200–2000
|
| 26. |
Kabači (arī cukini un
patisoni) |
12–15
|
| 27. |
Ķirbji |
10–14
|
| 28. |
Mangolds |
30–50
|
| 29. |
Cukurkukurūza |
50–60
|
| 30. |
Redīsi |
1500–3000
|
| 31. |
Japānas rutki
(daikoni) |
12–20
|
| 32. |
Zirņi |
800–1200
|
| 33. |
Pupiņas |
70–100
|
| 34. |
Dārza pupas |
60–80
|
| 35. |
Sīpolloki |
600–3000
|
| 36. |
Rabarberi |
10–12
|
| 37. |
Topinambūri |
50–70
|
| 38. |
Skābenes |
200–300
|
| 39. |
Sparģeļi |
14–17
|
| 40. |
Virziņkāposti (Savojas
kāposti) |
30–60
|
| 41. |
Rožu kāposti (Briseles
kāposti) |
30–45
|
| 42. |
Ķīnas kāposti (pakčoi,
tatsoi un līdzīgi) |
50–70
|
| 43. |
Paprika |
25-30
|
| 44. |
Baklažāni |
35-40
|
| 45. |
Tomāti (lauka) |
30–50
|
| 46. |
Tomāti (siltumnīcas) |
22–40"
|
Ministru prezidents
V.Dombrovskis
Zemkopības ministra vietā –
izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
