Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 8.jūnijā

RAPLM: Par Rojas novada robežas grozīšanu un Mērsraga novada izveidošanu

Atbalstot reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministres Dagnija Staķes ierosinājumu, 8.jūnijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja atzinumu par Rojas novada administratīvās teritorijas robežas grozīšanu un Mērsraga novada izveidošanu, kas tiks iesniegts Saeimā turpmāko lēmumu pieņemšanai.

Atzinums paredz izveidot Rojas novadu un Mērsraga novadu tajās administratīvajās teritorijās, kurās novadu veidojošās bijušās pagastu pašvaldības darbojās līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām.

MK atzinums tika sagatavots, lai nodrošinātu tālāku virzību grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kuru ierosinājuši vairāki Saeimas deputāti un kurš paredz papildināt likumā noteikto novadu uzskaitījumu ar Mērsraga novadu.

Lēmuma pieņemšanai Ministru kabineta rīcībā tika nodots Rojas novada domes lēmums par publiskās apspriešanas par Rojas novada pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu rezultātiem, kā arī iedzīvotāju aptaujas rezultātu apkopošanas protokols.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija jau iepriekš informēja, ka Rojas novada dome no 10.marta līdz 8.aprīlim veica iedzīvotāju anketēšanu par pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanas variantiem, pakalpojumu pieejamību, iemesliem novada robežas grozīšanai un priekšlikumiem novada darbības uzlabošanai. Novada dome iedzīvotāju aptauju atzina par nenotikušu, jo tajā nepiedalījās pietiekams iedzīvotāju skaits, tomēr pieņēma lēmumu atdalīt no Rojas novada pašvaldības Mērsraga pagastu, kā argumentu minot Mērsraga iedzīvotāju pausto vēlmi atdalīties.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums nosaka, ka, izveidojot vai likvidējot novadu, kā arī grozot tā robežu, tiek ievēroti vairāki noteikumi, piemēram, novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota un tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotās vietas, novada pašvaldība nodrošina likumā noteikto funkciju izpildi, attālums no ikvienas apdzīvotās vietas novadā līdz novada administratīvajam centram nepārsniedz 50 kilometrus, un ceļa infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram.

Saeima par novadu var noteikt arī teritoriju, kas neatbilst noteikumiem, ka novada teritorijā ir ne mazāk par 4000 pastāvīgo iedzīvotāju un tā teritorijā ir ciems, kurā ir vairāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, tomēr atbilst pārējiem šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem.

Rojas novads 2008.gada 14.jūlijā izveidojās brīvprātīgi apvienošanās rezultātā līdz pašvaldību vēlēšanām.

RAPLM: Par speciālistu piesaisti plānošanas reģioniem, pilsētām un novadiem

Ministru kabinets 8.jūnijā atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus darbības programmā “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.5.3.1.aktivitātē “Speciālistu piesaiste plānošanas reģioniem, pilsētām un novadiem”.

RAPLM izstrādātie noteikumi paredz konkrētus projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un prasības projektu iesniedzējiem, nosaka atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences, to sadalījumu, kā arī sadarbības kārtību un sadarbības iestādes funkcionālo padotības formu.

Piesaistot Eiropas Sociālā fonda 2 550 000 latu finansējumu, pašvaldībām būs iespēja paaugstināt administratīvo kapacitāti, piesaistot atbilstošus speciālistus plānošanas reģionu un vietējās pārvaldes līmenī.

Aktivitātes finansējuma saņēmēji ir plānošanas reģioni, pilsētu pašvaldības (izņemot Rīgu) un novadu pašvaldības.

Ņemot vērā, ka aktivitātē pieejamais finansējums ir samazināts, noteikumos atrunātas katram projektu iesniedzējam attiecināmo izmaksu summas, tādējādi nodrošinot finansējuma pieejamību visiem projekta iesniedzējiem.

Darbības programma “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.5.3.1.aktivitāte “Speciālistu piesaiste plānošanas reģioniem, pilsētām un novadiem” pilnībā tiek finansēta no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem. Aktivitātes īstenošanu nodrošinās RAPLM kā atbildīgā iestāde un Valsts reģionālās attīstības aģentūra kā sadarbības iestāde.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par finansējuma piešķiršanu plūdu seku novēršanai uz valsts autoceļiem

2010.gada pavasara palu un plūdu rezultātā valsts autoceļiem Centra, Kurzemes, Vidzemes un Latgales reģionā kopumā tika nodarīti 455 100 latu zaudējumi. 8.jūnija MK sēdē tika pieņemts lēmums piešķirt šādu finansējumu valsts autoceļiem nodarīto postījumu likvidācijai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Tādējādi tiks kompensēti līdzekļi, kas neplānoti izlietoti, lai atjaunotu noskaloto grants segumu, novērstu izskalojumus ceļu klātnē, saremontētu izskalotās caurtekas, tiltu konusus un balstus, sakārtotu bojātās ūdens atvades sistēmas.

SM: Par zaudējumu kompensēšanu pasažieru pārvadājumiem republikas pilsētās

Valdība 8.jūnijā atbalstīja papildus 4,27 miljonu latu piešķiršanu, lai pārvadātājiem kompensētu zaudējumus, kas saistīti ar cilvēku ar invaliditāti un viņus pavadošo personu pārvadāšanu arī republikas pilsētu pašvaldību maršrutos.

Pašlaik līdzekļi par I un II grupas invalīdu, bērnu invalīdu un personu, kas pavada I grupas invalīdu vai bērnu invalīdu, pārvadāšanu reģionālajos vietējās un reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos tiek piešķirti no Sociālās drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem. Tāpat šos līdzekļus piešķir par bērnu bāreņu, pirmsskolas vecuma bērnu pārvadāšanu reģionālajos starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutos, politiski represēto personu un nacionālās pretošanās kustības dalībnieku pārvadāšanu reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos. Šim mērķim 2010.gadā paredzēts 6,1 miljons latu.

Satiksmes ministrijas (SM) aprēķini liecina: lai segtu visus zaudējumus pārvadātājiem reģionālajos vietējās nozīmes un reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos, 2010.gadā paredzētais finansējums tiks apgūts pilnībā. Tādēļ, lai segtu zaudējumus cilvēku ar invaliditāti un viņus pavadošo personu pārvadāšanai republikas pilsētu pašvaldību maršrutos, nepieciešami papildu līdzekļi.

Republikas nozīmes pilsētas ir: Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.

To paredz SM izstrādātais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par invalīdu pārvadāšanā pilsētas nozīmes maršrutos radušos zaudējumu kompensēšanu 2010.gadā”, ko 8.jūnijā apstiprināja valdībā.

Par līdzekļu piešķiršanu vēl lems Saeima.

Atgādinām, ka Sociālās drošības tīkla stratēģijas programmas piešķirtie līdzekļi ir paredzēti pasākumiem, lai mazinātu negatīvo sociālo ietekmi, kas izveidojusies globālās un Latvijas finanšu un ekonomikas krīzes, kā arī strukturālo reformu dēļ. Viens no stratēģijā iekļautajiem pasākumiem ir arī zaudējumu kompensēšana sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par valsts noteiktajiem braukšanas maksas atvieglojumiem atsevišķām pasažieru kategorijām.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi

8.jūnijā Ministru kabinets (MK) akceptēja Vides ministrijas sagatavoto MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.87 “Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi””. Ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu, projektā precizēts, ka materiālus un informāciju par paredzēto darbību izvieto pašvaldības domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldē.

Noteikumu projektā precizēts, ka informatīvie ziņojumi par paredzēto darbību tiks sūtīti nekustamo īpašumu īpašniekiem (valdītājiem), kuru nekustamie īpašumi robežojas ar paredzētās darbības teritoriju.

Noteikumu projektā tika papildināts, ka, veicot sākotnējo izvērtējumu, jāņem vērā arī Dabas aizsardzības pārvaldei nodoto datubāzu informāciju, t.i., īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kadastrs, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu mikroliegumi, īpaši aizsargājamie un retie koki, aizsargājamo augu sugu atradnes un “Natura 2000” datubāze.

Saskaņā ar strukturālajām izmaiņām, veikti grozījumi saistībā ar deleģētajiem uzdevumiem valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” un Dabas aizsardzības pārvaldei.

VidM: Par konkursu “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās”

8.jūnijā Ministru kabinetā tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās” nolikums.

Noteikumu projekts nosaka konkursa nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību.

Šā konkursa mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, uzlabojot energoefektivitāti komersantu ražošanas ēkām, ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām un ražošanas tehnoloģijām.

Tā ietvaros paredzēts atbalstīt energoefektivitāti paaugstinošus ieguldījumus esošajās tehnoloģiskajās iekārtās, atbalstīt ēku energoefektivitāti paaugstinošus rekonstrukcijas vai vienkāršotās renovācijas darbus, energoefektīvas apgaismes uzstādīšanu, ieguldījumu veikšanu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai un citas ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītas aktivitātes.

Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 9 839 256 lati. Vienam projekta iesniedzējam pieejamais maksimālais finanšu instrumenta finansējuma apjoms ir 500 000 latu, bet minimālais finanšu apjoms – 20 000 latu.

Pašlaik plānots, ka pēc atklātā konkursa oficiālas izsludināšanas pieteikties šim konkursam projekta iesniedzēji varēs divus mēnešus.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par lauksaimniecības produktu integrēto audzēšanu, uzglabāšanu, marķēšanu un kontroli

Valdība 8.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos Nr.1056 “Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība””.

Grozījumi normatīvajā aktā paredz, ka līdz 2015.gada 1.janvārim audzētājam augsnes agroķīmiskā izpēte jāveic ne retāk kā reizi sešos gados, tādējādi mazinot administratīvo slogu lauksaimniekiem. Līdz šim lauksaimniecības produktu audzētājs, sagatavojot mēslošanas plānu, augsnes agroķīmisko izpēti veica ne retāk kā reizi piecos gados.

Tāpat arī noteikumi papildināti ar kultūraugu sugām, kurām noteikta audzēšanas optimālā biezība. Iepriekš noteikumos bija noteikta integrēti audzētu deviņu dārzeņu audzēšanas optimālā biezība, taču tagad noteikumi noteiks 46 Latvijā izplatītāko dārzeņu audzēšanas optimālo biezību.

Noteikumu grozījumi arī nosaka, ka integrēto produktu audzētājam ir jālieto tikai reģistrēti augu aizsardzības līdzekļi, tādējādi nodrošinot augkopības produkcijas kvalitāti un nekaitīgumu. Līdz ar to turpmāk audzētājiem augu aizsardzības līdzekļus būs jālieto tikai to kultūraugu aizsardzībai un tikai pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas ir norādīti augu aizsardzības līdzekļa iepakojuma marķējuma tekstā vai dienesta izsniegtajā atļaujā par augu aizsardzības līdzekļa lietošanu. Audzētājam arī precīzi jāievēro augu aizsardzības līdzekļa norādītās devas, kultūrauga vai kaitīgā organisma attīstības stadija, apstrādes skaits sezonā, nogaidīšanas laiks no pēdējās apstrādes līdz ražas novākšanai un ierobežojumi attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību. Šo prasību ievērošana ir svarīgs faktors, lai produkcijā neuzkrātos augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu atliekas. Ja kāda no šīm minētajām prasībām nav ievērota, tad kontrolējošā iestāde pieņem lēmumu par to, ka produkts nav audzēts integrēti.

Noteikumi attiecas uz 370 integrētās lauksaimniecības produktu audzētājiem. Noteikumu izpildi nodrošinās ZM padotībā esošais Valsts augu aizsardzības dienests.

Grozījumi lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībās un kontroles kārtībā stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par zaudējumu kompensēšanu dzīvnieku infekcijas slimības laikā

Valdība 8.jūnijā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto Ministru kabineta (MK) rīkojumu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, tādējādi piešķirot kompensāciju dzīvnieku īpašniekam par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošas dzīvnieku infekcijas slimības uzliesmojuma laikā.

Rīkojums paredz kompensēt dzīvnieku īpašniekam govju enzootiskās leikozes apkarošanas laikā radītos zaudējumus 334,87 latu apmērā saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumiem Nr.177 “Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā”, kuri nosaka, ka govju enzootis­kās leikozes uzliesmojuma un tās apkarošanas laikā radušos zaudējumus kompensē apmērā, kas nepārsniedz 50% no kautproduktu vidējās vērtības.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir novērtējis, ka dzīvnieku īpašnieks ir pildījis normatīvajos aktos noteiktās prasības – laikus ir ziņojis par dzīvnieku saslimšanu, kā arī laikus ir veicis pasākumus slimības ierobežošanai. Tā kā dzīvnieku īpašnieka rīcībā nav konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, turklāt kaušanas brīdī dzīvnieki bija jauni, ar pietiekamu dzīvsvaru un tiem nebija konstatētas slimību izraisītas pārmaiņas, PVD pieņēma lēmumu par kompensācijas nesamazināšanu.

Dzīvnieku īpašnieks ir iesniedzis pieteikumu Lauku atbalsta dienestā (LAD) kompensācijas saņemšanai. Tādējādi atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam LAD nodrošinās kompensācijas izmaksu par zaudējumiem, kas radušies dzīvnieku īpašniekam dzīvnieku infekcijas slimības apkarošanas laikā 2009.gada ceturtajā ceturksnī un 2010.gada pirmajā ceturksnī.

Katru gadu no Eiropas Savienības (ES) budžeta līdzekļiem valstij tiek pārskaitīti vismaz 50% no iztērētajiem līdzekļiem kompensāciju izmaksai dzīvnieku īpašniekiem.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa