Ārlietu ministra uzskatā:

"Es kategoriski noraidu šos apgalvojumus," vakar, 20. janvārī, tiekoties ar žurnālistiem, ārlietu ministrs Valdis Birkavs teica par ārzemēs izskanējušo pieņēmumu, ka ar naftas tranzītu saistītas biznesmeņu aprindas būtu izdarījušas uz Latvijas valdību spiedienu, novēršot mūsu valsts ārpolitisko orientāciju no stratēģiskās virzības uz NATO . "Nekāda spiediena, kurā Latvijas tranzīta intereses būtu saistītas ar Latvijas integrācijas interesēm Eiropas Savienībā un NATO, nekad nav bijis."

Valdis Birkavs arī atzina, ka Ārlietu ministrija, tāpat kā citas ministrijas, ir ieinteresēta aizstāvēt Latvijas ekonomiskās intereses. "Taču tas nekad netiks darīts, novirzoties no valsts stratēģiskajiem mērķiem, kas faktiski nozīmē Latvijas drošību un labklājību. Es vienmēr esmu iestājies par to, lai mūsu valsts ekonomiskā atkarība mazinātos. Tas, protams, nenozīmē, ka mums būtu jāatsakās no projektiem, kas dotu labumu valstij, ja iespējams saglabāt Latvijas stratēģiskos mērķus. Es arī vienmēr esmu uzskatījis, ka tajā brīdi, kad Latvija būs NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, mūsu attiecības ar lielo Austrumu kaimiņvalsti varēs sakārtoties daudz vienkāršāk un daudz labāk, bez bažām, rūpēm un bez zemtekstiem, " uzsvēra ārlietu ministrs, piebilstot, ka "mirkļa izdevīgums nekādā ziņā nedrīkst aizēnot visas valsts attīstības perspektīvas un valsts drošību nākotnē".

V. Birkavs izteica pārliecību, ka otrdienas pikets pret "Lattelekom" tarifu paaugstināšanu, kurā piedalījās arī divas ultraradikālas, Latvijai naidīgas politiskas organizācijas, nav saistāms ar Krievijas organizatorisku darbību. "Latvijā ir politiski spēki, kas neapšaubāmi šādi rīkojas," teica V. Birkavs. "Tajā pašā laikā, protams, pastāv arī reālas problēmas, kuru aizsegā parādās dažādi politiskie spēki. Pat tādi kā nacionālboļševiki. Šādi gadījumi ir bijuši un būs. Katru mūsu problēmu var izmantot, arī mēģinot destabilizēt situāciju valstī. Mums ar to, protams, jārēķinās."

Ārlietu ministrs žurnālistus informēja arī par bezvīzu režīma sagatavošanas procesu — atbilstoši Šengenas līguma valstu izpildkomitejas lēmumam no 1. marta iedibināt ar mūsu valsti bezvīzu režīmu. Šajās dienās parafēts līgums ar Grieķiju par nelegāli ieceļojušo personu atpakaļuzņemšanu. Kabinets akceptējis arī līgumprojektu par vīzu režīma atcelšanu ar Franciju. Sagatavots un nodots Ministru kabineta apstiprināšanai arī līguma projekts par vīzu režīma atcelšanu ar Spāniju. Pašlaik Latvijā tiek saskaņots līgumprojekts par vīzu režīma atcelšanu ar Portugāli. Notas veidā mūsu valsts iesniegusi Beniluksa valstīm savu līgumprojekta tekstu par vīzu režīma atcelšanu.

Pēc Grieķijas puses informācijas, līgumu par vīzu režīma atcelšanu ar šo valsti būs iespējams parakstīt martā Latvijas Valsts prezidenta vizītes laikā.

"Jūs redzat, ka mēs esam gatavi", žurnālistiem teica ārlietu ministrs. "Taču Šengenas līguma valstīs ir dažādas procedūras, tādēļ dažām valstīm piemēram, Beniluksa valstīm, var rasties dažādas problēmas, jo šie līgumi 1. martā gluži vienkārši fiziski vēl nevarēs stāties spēkā."

V. Birkavs aicināja žurnālistus orientēt lasītājus, lai tie, gatavojoties braucieniem uz Šengenas līguma valstīm marta sākumā, tomēr pieprasītu vīzu, tā izvairoties no iespējamiem sarūgtinājumiem, kas marta pirmajās dienās vēl varētu rasties dažu valstu sarežģītās likumdošanas dēļ.

Jānis Ūdris,

"LV"ārpolitikas redaktors