Latvijas Bankas paziņojums

Rīgā 1996.gada 9.decembrī

Par bezdeficīta budžetu

Šajās dienās Latviju sagaida galvenais notikums valsts finansu dzīvē - nākamā gada budžeta apstiprināšana. Valdība ir iesniegusi Saeimai likumprojektu, kura pieņemšana nozīmētu pirmo sabalansēto budžetu Latvijas pēckara vēsturē. Latvijas Banka pilnībā atbalsta šo valdības ieceri kā pagrieziena punktu ceļā uz visas valsts un katra Latvijas iedzīvotāja labklājību. Bezdeficīta budžeta apstiprināšana šobrīd ir objektīvi ļoti nepieciešams lēmums. To pieņemot, Latvija varētu baudīt tos panākumu augļus, kuru, jau šodien plūc veiksmīgākās pārejas ekonomikas valstis, piemēram, Čehija, Slovēnija un Igaunija.

Galvenos ieguvumus no bezdeficīta budžeta nav grūti saredzēt, protams, ja domājam ne tikai par "cauruma aizlāpīšanu maisā" šodien, bet par valsts izaugsmi un interesēm tālākā nākotnē. Tie ir: valsts parāda ierobežošana, inflācijas samazināšanās, tālāks valsts parādzīmju un kredītlikmju kritums. Saglabājoties pašreizējai stabilas valūtas politikai, bezdeficīta budžeta pieņemšana varētu sekmēt viencipara inflācijas sasniegšanu jau 1998.gadā. Šāds cenu pieaugums vairs nebūtu drauds iedzīvotāju uzkrājumu vērtībai un "neapēstu" ienākumu palielināšanos. Būtu iespējama tālāka aizdevumu procentu likmju samazināšanās. Tas ļautu turpināt attīstīties uzņēmumiem un tautsaimniecībai kopumā, kāpināt kopprodukta pieaugumu un mazināt bezdarbu. Tieši no izšķiršanās par bezdeficīta budžetu lielā mērā atkarīgs, kad varēsim runāt par reālu iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos.

Dažkārt mēdz teikt, ka neliels budžeta deficīts jau nav nekas slikts un ka Latvijai bezdeficīta budžets nebūt nav nepieciešams. Tomēr situācijā, kad nav novērojams būtisks kopprodukta pieaugums, šie jautājumi iegūst gluži citu nozīmi. Jāsaprot, ka budžeta deficītu valsts var dzēst tikai divējādi - aizņemoties vai drukājot naudu. Vai Latvija vēl var aizņemties? Nākamajā gadā Latvijas valdībai, tas ir, katram iedzīvotājam, būs jāmaksā procenti par iepriekšējo valsts parādu plus procenti par parāda pieaugumu, kas radies, sedzot esošā gada budžeta deficītu. Kur ņemt līdzekļus šo procentu nomaksai? Viena no iespējām ir aizņemties vēl. Taču nākamajā gadā parāda apkalpošanas izdevumi būs vēl lielāki, parāds būs jāpalielina, īsāk sakot - tiek radīts noslēgts loks, kurā liels valsts parāds ģenerē vēl lielāku. Nepieciešamība aizņemties savukārt veicina parādzīmju likmju kāpumu. Tas savukārt pievērš bankas valsts un nevis uzņēmumu kreditēšanai. Arī aizdevumu procentu likmes augtu, bremzējot jau tā lēno Latvijas uzņēmumu attīstību un veicinot bezdarba pieaugumu. Par naudas drukāšanu bez reāla seguma - tikai tādēļ, lai apmaksātu parādus, - Latvijā vispār nevar būt runas. Tas nozīmētu jaunu cenu pieauguma vilni. Tādējādi mēs īsā laikā sagrautu tos panākumus, kurus esam sasnieguši šajos nebūt ne vieglajos reformu gados.

Valstis ar stabilu saimniecību un nodokļu sistēmu dažkārt var atļauties īslaicīgu budžeta deficītu, kas neatstāj smagas sekas un nastu turpmākajām valdībām un paaudzēm. Taču valstīm ar pārejas ekonomiku budžeta deficīts ir purvs, no kura izlīst var tikai retais. Latvijai šobrīd tāda iespēja ir radusies. Mūsu nākamajām paaudzēm nav jādzīvo nabadzībā tikai tādēļ, ka šī paaudze nav spējusi dzīvot savu līdzekļu ietvaros.

Sabalansēti valsts ieņēmumi un izdevumi un stabila nacionāla valūta ir tas stingrais pamats, uz kura varēsim balstīt drošu un attīstīties spējīgu tautsaimniecību nākotnē. Tādēļ vēlreiz apliecinām savu atbalstu premjerministra Andra Šķēles vadītās valdības sastādītajam valsts budžeta projektam.

Latvijas Bankas prezidents Einars Repše

Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš