Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 3. jūnija sēdes

J.Porietis (Tautas partijas frakcija):

Šodienas Saeimas sēde noritēja ar vairākkārtējiem pārbalsojumiem par dažādiem jautājumiem. Un parasti šie pārbalsojumi un arī daudzie balsojumi bija ļoti līdzīgi: kur ar vienas balss pārsvaru, 49 pret 48, tika noraidīts vai pieņemts viens vai otrs likumprojekts.

Un tas acīmredzot liecina par šo trauslo, varētu teikt, līdzsvaru vai pārsvaru, kāds vienā vai otrā jautājumā ir starp pozīciju un opozīciju.

Un tagad nedaudz par visu pēc kārtas.

Tā kā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vilcinās ar grozījumu Likumā par budžetu un finanšu vadību virzību, Tautas partijas frakcijas deputāti iesniedza Saeimas Prezidijam šo grozījumu, kas paredz papildināt likuma 35.pantu, nosakot, ka, ja valdībai ir jāuzņemas jaunas būtiskas finansiālas saistības, ir tomēr nepieciešams atbilstošs Saeimas lēmums.

Šis grozījums tātad arī tika pieņemts... nodots komisijām ar vienas balss pārsvaru.

Šodien notika arī balsojums par Latvijas Bankas padomes locekļiem. Tas bija aizklāts balsojums, un viens no kandidātiem nesaņēma Saeimas atbalstu. Principā nebūdama ne pret vienu kandidātu personiski, Tautas partija tomēr uzskata, ka Latvijas Bankas padomes locekļu skaits varētu būt mazāks. Tā būtu tikai solidaritāte ar citām institūcijām valstī, kas ir veikušas samazinājumus šādās institūcijās.

Protams, visaktīvāk debates risinājās par pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam. Arī šeit bija vairākkārtēji pārbalsojumi, kā rezultātā pieprasījums netika atbalstīts. Nu, es domāju, ka ekonomikas ministra darbība varētu būt bijusi veiksmīgāka, jo nodokļu iekasēšana pierāda, ka ne visas ieceres nodokļu politikā realizējas tā, kā tas bija paredzēts. Jo jebkurš normāli domājošs un godīgs uzņēmējs saprātīgus nodokļus ir gatavs maksāt, bet, ja šie nodokļi, nesniedzot, teiksim, pienesumu budžetā, apdraud viņa kā uzņēmēja eksistenci, tad, protams, šie nodokļi tiek iekasēti stipri mazāk.

Un Tautas partija, protams, iestājas pret kopējo nodokļu sloga palielināšanu.

Tika izskatīts arī likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, un šis likumprojekts paredzēja noteikt, ka turpmāk valsts amatpersonu deklarācijās iesniedzama tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās. Pārējo informāciju tad, pamatojoties uz informāciju, kas ir šajās sistēmās, deklarācijā varētu aizpildīt Valsts ieņēmumu dienests.

Manuprāt, šis likumprojekts ir ļoti loģisks, jo valsts informācijas sistēmās jau ir pieejama lielākā daļa datu par valsts amatpersonu ieņēmumiem, darījumiem un citas ziņas. Tā ka vienkārši dublēties ar to, kas jau ir pieejams, manuprāt, nav pareizi.

Nu, un, protams, karstas debates izvērtās par otro grozījumu Likumā par budžetu un finanšu vadību. Grozījums paredz, ka Saeimas vēlēšanu gadā budžeta projekts būtu iesniedzams Saeimā līdz 1.septembrim. Protams, šeit, tā teikt, bija ļoti asas diskusijas, bija jūtama priekšvēlēšanu gaisotne, bija arī savstarpēji ļoti asi kritiski uzbrukumi pozīcijai un opozīcijai, bet es domāju, ka tikai loģiski ir, ka pirms Saeimas vēlēšanām ir redzamas budžeta tendences, lai gan vēlētāji, gan vispār sabiedrība, iedzīvotāji kopumā, redzētu, kas tiek plānots nākamā gada budžetā. Protams, budžetu pieņems jaunā Saeima, bet šīs tendences būs redzamas, un līdz ar to iedzīvotāji varēs budžeta projektu vērtēt jau agrāk, un tas veido prognozējamu fiskālo politiku; tas tomēr šādos krīzes apstākļos ir ļoti būtiski.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija):

Daudzkārt ir runāts par latviešu vienotību un par to, ka jāiet kaut kur kopā tad, kad ir nopietns ceļš ejams. Divas nacionālas partijas – “Visu Latvijai!” un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK – piekrita šādam aicinājumam un bija gatavas startēt vienā sarakstā kopā ar citām partijām, kuras arī uzskata sevi par nacionālām. Vairāku mēnešu garumā bija sarunas, sarunas un vēlvienreiz sarunas, kuras beidzās ar neko, un pagājušonedēļ bija kopsavilkums šīm sarunām tāds, ka šīs divas nacionālās partijas kopīgajā sarakstā nav vajadzīgas.

Kas mums atlika? Sanāca kopā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valde, sanāca kopā “Visu Latvijai!” valde, un mēs nolēmām dibināt vēlēšanu apvienību ar kopīgu sarakstu, startējot 10.Saeimas vēlēšanās.

Dažas nedēļas gatavosimies kongresam, kurā lemsim par šo mūsu apvienības dibināšanu un par kopīgo startu. Kongress ir iecerēts 4.jūlijā, un esam uzsākuši darbu – veidos gan grupu programmas izstrādei, gan grupu statūtu izstrādei, gan grupu, kas veidos vēlēšanu kampaņu, gan grupu, kas veidos kandidātu sarakstus.

Aicināsim savā sarakstā iekļauties īsti nacionāli, patriotiski domājošus pārstāvjus – ja tādi būs, durvis būs atvērtas, – un strādāsim ar skaidru nodomu – nostiprināt latviešu pozīcijas Latvijā, runājot gan par valodu, gan par Latvijas vēsturi, gan arī par saimnieciskiem jautājumiem.

Ir divas darba grupas paredzētas. Viena strādās pie nacionālo jautājumu izpētes, otra – pie ekonomisko jautājumu izpētes. Savu atbalstu neliegs arī mūsu Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, kurš, protams, strādās pie ekonomiskās programmas izpētes.

To es stāstu tāpēc, ka ir savlaicīgi jāiepazīstina latviešu vēlētāji ar šo ziņu, ka nacionāli konservatīvas partijas, lūk, šīs divas, būs kopā. Esam ievērojuši to, ka daudzkārt esam dzirdējuši no vēlētājiem: “Kāpēc jūs neveidojat vienu sarakstu?” Šāds saraksts būs, un paldies abu partiju valdēm, kuras vienbalsīgi nolēma par šādas apvienības veidošanu.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”):

Šodienas sēdē izskatīja vairāk nekā 40 jautājumus, un mēģināšu akcentēt divus.

Saeima pēc vairākkārtējas balsošanas noraidīja pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam. Šis Tautas partijas un “Saskaņas Centra” iesniegtais pieprasījums ir kārtējais neveiksmīgais opozīcijas mēģinājums izmantot formālus ieganstus, kavējot Valda Dombrovska vadīto valdību.

Tautas partijas rīcība ir liekulīga, jo tā labi zina, ka šī šaubu ēna gan par saistību ar agrākajiem “Parex bankas” akcionāriem un tiem pietuvinātajiem cilvēkiem, gan arī par “Parex bankas” pārņemšanu gulstas uz pašas Tautas partijas pleciem. Tāpat vēlos norādīt, ka opozīcijas tiekšanās par katru cenu nokaitināt starptautiskos partnerus var Latvijai beigties ar līdzīgu scenāriju kā Ukrainā, kad priekšvēlēšanu populisma ietekmē Starptautiskais Valūtas fonds uz laiku pārtrauca starptautisko aizdevumu programmu; no tā cietēja būs tikai visa sabiedrība.

Otrais likumprojekts, par ko vēlos runāt, ir pirmajā lasījumā atbalstītais grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību. Šis grozījums paredz, ka šogad valsts budžets būs jāiesniedz jau 1.septembrī. Tautas partijas virzītie likuma grozījumi ir riskants ceļš, ka atkārtosim neseno Ukrainas negatīvo pieredzi: priekšvēlēšanu gaisotnē valsts starptautiskajā līmenī zaudēja uzticību sadarbības partneru acīs, īsā laikā apdraudēja jau panākto valsts stabilitātes drošību.

“Jaunais laiks” kā premjera partija nemainīgi ir gatava uzņemties politisko atbildību par stabilitāti Latvijā un turpināt jau šobrīd uzsāktās diskusijas par 2011.gada budžeta projektu, iesaistot atbildīgās ministrijas, koalīcijas partnerus un opozīcijas politiķus, kā arī nozares profesionāļus un ekspertus no sociālajiem partneriem.

Un uzmanību mēģināšu vērst uz to, ka ir jāseko līdzi arī operatīvajiem datiem, kas pienāk no Valsts kases. Pēdējie rādītāji par valsts budžeta izpildi liecina, ka nodokļu ieņēmumi tiek izpildīti pēc plāna. Saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem maijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 222 miljoni latu un izdevumi sasniedza 199,7 miljonus latu, veidojoties finansiālam pārpalikumam, kas ir 22,3 miljoni latu. Valsts speciālajā budžetā ieņēmumi maijā sasniedza 91,9 miljonus latu, bet izdevumi – 94 miljonus latu, veidojot finansiālo deficītu 2,1 miljona latu apjomā. Valsts konsolidētā budžeta pārpalikums maijā ir 20,3 miljoni latu, savukārt valsts budžeta deficīts šā gada pirmajos piecos mēnešos bija 226,3 miljoni latu. VID informē, ka nodokļu ieņēmumu plāns maijā gandrīz izpildīts. Kopsummā pagājušajā mēnesī valsts budžetā nodokļos, ko administrē VID, tika saņemti 295 miljoni latu, kas ir 99 procenti no nospraustā plāna. Šī ir laba ziņa, kas liecina, ka ekonomiskā situācija valstī ir uz pareiza, stabila ceļa.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Šodien gribu jums pastāstīt par vienu likumprojektu, kas kā rēgs šajā nedēļā klīda pa Saeimas gaiteņiem. Proti, es gribu runāt par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, kuri te parādījās un pēc kāda laika pazuda.

Pašreizējais Saeimas vēlēšanu likums atļauj vēlēšanu sarakstā iekļaut Eiropas Parlamenta un pašvaldību deputātus, taču ievēlēšanas gadījumā viņi automātiski zaudē iepriekšējo statusu. Šāda kārtība attur virkni pašvaldību vadītāju riskēt tikt ievēlētiem, jo tad būtu jāzaudē savs ietekmīgais krēsls attiecīgajā pašvaldībā. Un Eiropas Parlamenta deputātiem būtu jāzaudē mīkstais krēsls Eiropas Parlamentā.

Ko paredz Zaļo un Zemnieku savienības un Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” šīsnedēļas sākumā iesniegtie grozījumi? Pateicoties Kastēna kunga paraksta atsaukšanai, tie tomēr netika virzīti. Tie paredz, ka Saeimā ievēlēts Eiropas Parlamenta vai pašvaldības deputāts ir tiesīgs septiņu dienu laikā pēc Saeimas pilnvaru apstiprināšanas izvēlēties – saglabāt domes deputāta vai Eiropas Parlamenta deputāta statusu vai arī kļūt par Saeimas deputātu.

Es gribu uzsvērt, ka demokrātiskās valstīs nav pieņemts būtiski grozīt vēlēšanu likumu pirms vēlēšanām. Šie ir ļoti būtiski grozījumi. Šādu grozījumu izdarīšana dažus mēnešus pirms vēlēšanām apdraud pilsoņu brīvas gribas izpaušanu vēlēšanās. Ja izdarām grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā īsi pirms parlamenta vēlēšanām, vēlētāji var secināt, ka vēlēšanas regulējošie normatīvie akti ir vienkārši līdzeklis tiem, kas ir pie varas, un ka vēlētāju balsīm, lai izlemtu vēlēšanu rezultātus, ir ļoti mazs svars. Pat tad, ja nekāda manipulācija attiecīgajiem politiskajiem spēkiem nav bijusi padomā, vēlētājiem var šķist, ka šīs izmaiņas ir tikušas diktētas no partiju politiskajām interesēm.

Turklāt šādi likuma grozījumi, kas, iespējams, vēl varētu tikt iniciēti, patiešām liecina par liekulību un vēlētāju maldināšanu. Mēs ļoti labi saprotam, ka šis priekšlikums ir vērsts uz to, lai pašreizējie Eiropas Parlamenta un pašvaldību deputāti vēlēšanās varētu startēt kā vēlēšanu apgabalu tā sauktās lokomotīves un savas atpazīstamības un varbūt arī – nenoliegsim – savu labo darbu dēļ ievilkt Saeimā pēc iespējas vairāk tā saukto vagoniņu. Kad darbiņš būs padarīts, ievēlētā lokomotīve pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas palūkosies apkārt un atkarībā no izveidojušās situācijas varēs izvēlēties, uz kura krēsla tad sēdēt: vai nu atgriezties Eiropas Parlamentā, vai arī pašvaldības priekšnieka krēslā, vai arī palikt Saeimā vai Ministru kabinetā. Katrā ziņā nav šaubu, ka izvēlēts tiks tas mīkstākais krēsls. Es domāju, ka, ja tiešām šādi grozījumi vēl parādīsies, tad ar to iesniegšanu atsevišķas partijas būs sev izrakstījušas nabadzības apliecību. Acīmredzot tām pietrūkst cienījamu un atpazīstamu personību, kas varētu atrasties vēlēšanu apgabalu priekšgalā.

Un vēl par Dobeļa kunga teikto. Es gribu teikt: ja “Vienotības” sarunas ar “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un “Visu Latvijai!”, kā teica Dobeļa kungs, beidzās ar neko, tad katrā ziņā nav vainīga tikai viena puse. Mēs ceram, ka šī apvienība, kas tagad tiks izveidota, Saeimas vēlēšanās iegūs noteiktu... 5 procentu barjeru pārkāps un iegūs vēlētāju uzticību un ka tie būs mūsu vieni no tuvākajiem partneriem.

V.Agešins (frakcija “saskaņas Centrs”):

Es vēlos informēt par to, ka šodien tika sagatavots un iesniegts “Saskaņas Centra” deputātu jautājums labklājības ministram Augulim “Par sociālās aprūpes centru “Istra””.

Ludzas novadā atrodas labklājības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde – sociālās aprūpes centrs “Latgale”. Atbilstoši minētā aprūpes centra mājaslapā pieejamai informācijai sociālās aprūpes centram “Latgale” ir vairākas filiāles, to skaitā arī filiāle “Istra”. Kopš 2009.gada septembra Ludzas novada dome ir uzsākusi pārrunas ar Labklājības ministriju, lai nepieļautu sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāles “Istra” pārvietošanu, rūpēdamās par to, lai minētais centrs paliktu Ludzas novada teritorijā. Pamatojoties uz šīm pārrunām, Ludzas novada pašvaldība sākotnēji piešķīra pašvaldības līdzekļus 180 000 latu apmērā, bet vēlāk pēc ministrijas pieprasījuma palielināja piešķirto līdzekļu summu līdz 240 000 latiem un izsludināja atklātu konkursu par Rundēnu skolas, kas arī atrodas Ludzas novadā, ēkas rekonstrukciju par aprūpes centru. Turklāt pašvaldība apņemas par saviem līdzekļiem nodrošināt sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāles “Istra” telpu un teritorijas uzkopšanu, kā arī kurināmā piegādi. Minētos pasākumus Ludzas novada pašvaldība veica, lai darbu nezaudētu 44 Istras pagasta iedzīvotāji; darba zaudēšana nozīmētu viņu un viņu ģimenes locekļu palikšanu bez iztikas līdzekļiem.

Neskatoties uz pārrunām un ministrijas solījumiem, tiek gatavots lēmums par sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāles “Istra” slēgšanu. Un Ludzas novada pašvaldība bija spiesta lauzt jau noslēgto būvdarbu līgumu par Rundēnu skolas ēkas rekonstrukciju par aprūpes centru.

Pamatojoties uz minēto, apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti prasa sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem. Kāds ir pamatojums sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāles “Istra” slēgšanai? Vai ir izvērtēti argumenti par nepieciešamību saglabāt darba vietas Ludzas novada teritorijā saistībā ar minētās filiāles darbību? Ar ko pamatojama Labklājības ministrijas viedokļa maiņa un sarunās ar Ludzas novada domi panāktās vienošanās laušana? Un visbeidzot – kā Labklājības ministrija gatavojas tagad nodrošināt bezdarba samazināšanas pasākumus Ludzas novadā?

Mēs gaidām no ministra Auguļa atbildes pēc būtības.

N.Buhvalovs (PCTVL frakcija):

Šodien partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija piedāvāja grozījumu Izglītības likumā. Grozījuma būtība ir nacionālo minoritāšu dzimtās kultūras saglabāšana un attiecīga izglītība.

Deviņdesmito gadu sākumā likumā par izglītību nekādi netika noteikta skolas izglītības satura krievu kultūras specifika. 1998.gadā tika pieņemts jauns Izglītības likums, kurā pirmo reizi šāda specifika tika noteikta. Izglītības likuma 41.panta otrajā daļā teikts, ka nacionālo minoritāšu skolas savās izglītojošajās programmās veido satura komponentus skolēnu kultūras identitātes saglabāšanai.

Likuma norma ir obligāta ne tikai skolām, bet arī Izglītības un zinātnes ministrijai. Tas nozīmē, ka ministrijai jau sen būtu jāstrādā pie šādu kultūras komponentu paraugu sastādīšanas, jārīko to aprobācija, zinātniski praktiskās konferences, darba semināri, jāizdod programmas, mācību grāmatas un, protams, jārīko kursi skolotājiem. Tomēr nekas tāds netika rīkots, nekādi tādi pasākumi nenotiek un, kā mums zināms, arī tuvākajā nākotnē netiek plānoti. Valstij, kura savā Satversmē deklarē mazākumtautībām iespējas saglabāt savu nacionālo identitāti, pilnā mērā ir jāuzņemas atbildība par šīs iespējas īstenošanu nacionālo minoritāšu skolās.

Tieši ar šo mērķi arī tika sagatavots Izglītības likuma grozījums, kas pieprasa no Izglītības un zinātnes ministrijas attiecīga satura paraugu sagatavošanu un pasākumu īstenošanu.

Diemžēl valdošā koalīcija noraidīja mūsu priekšlikumu.

B.Rivža (ZZS frakcija):

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šodien neatbalstīja opozīcijas pieprasījumu ministram Artim Kamparam, jo valdības stabilitāte šodien ir pats svarīgākais mūsu kopīgais uzdevums. Mēs redzam, ka tie līdzsvara spēki starp pozīciju un opozīciju ir trausli, un tāpēc valdības saglabāšana, ministru saglabāšana ir mūsu liels un atbildīgs uzdevums. Un īpaši jau šajā situācijā, kad ir jāsāk strādāt pie valsts budžeta 2011.gadam.

Mēs redzam, ka šeit ir ieradusies Starptautiskā Valūtas fonda misija, kas jautā, kā šis budžets tiks veidots, kā notiks budžeta izdevumu un ienākumu konsolidācija, kādi būs tie punkti, kuros mēs izdevumus samazināsim. Tie ir visi tie jautājumi, uz kuriem ir valdībai jāatbild. Un tāpēc jautājumā par grozījumu Likumā par budžetu un finanšu vadību Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti balsoja “pret” steidzamību, jo tiešām šis likumprojekts ir ļoti būtisks un tas ir jāizdiskutē trīs lasījumos. Taču mēs atbalstījām likumprojekta virzīšanu uz priekšu. Atbalstījām tieši tāpēc, ka ir svarīgi zināt, kāds būs nākamā gada budžets. Un šis budžets ir jāizstrādā Finanšu ministrijai, un Finanšu ministrijas vadībā jāstrādā pārējām ministrijām, un mums ir... mūsu valsts iedzīvotājiem ir jābūt skaidram, kādi ir tie galvenie uzsvari, galvenie uzstādījumi, kāds ir redzējums no valdības puses, kā veidosies šis budžets. Un tad ir arī mums iespēja tomēr šeit, Saeimā, par šo budžetu diskutēt.

Mēs piekrītam šodien izteiktajiem viedokļiem, ka 1.septembris kā termiņš budžeta iesniegšanai Saeimā, iespējams, ir par ātru, un tāpēc uz otro lasījumu mēs iesniegsim priekšlikumu, ka budžeta projekts ir jāiesniedz līdz 1.oktobrim. Tad būs pietiekams laiks to sagatavot un apspriest ministrijās. Mēs sekosim līdzi tam, kā šie jautājumi ir virzījušies, un mums būs lielāka skaidrība par tām ministrijām, kas ir mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības, pārraudzībā. Tās ir Zemkopības ministrija, Labklājības ministrija, Vides ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija; tās ir visas tās ministrijas (izņemot Zemkopības ministriju, kas ir ražojoša), kur ir vajadzīgi lieli līdzekļi, lai nodrošinātu attiecīgās sfēras, tādas kā izglītība un sociālā sfēra.

Un vēl. Es gribu dažus vārdus teikt par citām aktivitātēm, kādas ir mūsu deputātiem, kā arī frakcijai kopumā.

Viena būtu tā, ka zemkopības ministrs Dūklava kungs tikās ar kultūras ministru Dāldera kungu, un tad kopīgi mēs apspriedām jautājumu par tautas kultūras mantojuma saglabāšanas likuma tālāku virzību; tas ļautu saglabāt mūsu kultūras mantojumu, mūsu vērtības, kas mums ir, arī amatniecības vērtības, un arī atbalstītu mazos amatniekus.

Un otra. Man liekas, svarīgs ir likumprojekts, kurš šobrīd ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un pie kura mēs tagad strādāsim tālāk, – tas ir likumprojekts par mikrouzņēmumu nodokli. Tas atvieglotu mazo uzņēmumu, mikrouzņēmumu darbību, darba uzsākšanu. Tas palīdzētu. Un šeit jāsabalansē divas puses – uzņēmēju intereses un strādājošo intereses.

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija):

Šodien Saeimā tika izskatīti vairāk nekā 40 jautājumi.

Tika apstiprinātas arī amatpersonas, un kā nozīmīgākie būtu jāmin tieši Latvijas Bankas padomes locekļi. Bija četras kandidatūras. Šos četrus kandidātus uzklausīja arī Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija, un pēc apspriedes mēs atbalstījām divas kandidatūras. Tas bija pamatoti. Domājam, ka par pārējām mums nebija tik laba informācija. Domājam, ka šīs kandidatūras bija atbilstošas, lai varētu turpināt darbu un strādāt pie Latvijas Bankas tālākas attīstības un darba uzlabošanas.

Šajā dienā daudz vairāk tomēr diskusijas izvērsās par Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš”, Tautas partijas un apvienības “Saskaņas Centrs” pieprasījumu ekonomikas ministram Kamparam. Pieprasījums būtībā bija par “Parex bankas” darbību. Šajā gadījumā bija jautājums par “Parex” līzinga kompānijas Minskā pārdošanu. Kā jau jūs, iedzīvotāji, zināt, tā tika pārdota par 100 dolāriem, kaut gan iepriekš bija nesusi vairāk nekā 800 tūkstošus latu lielu peļņu gadā. Un tādas filiāles un nodaļas ir arī citās valstīs.

Būtībā jau katram Latvijas iedzīvotājam interesē, kas notiks tālāk ar šo banku, kādi ir šie restrukturizācijas plāni. Tiek paziņots, ka Latvijas valdības izstrādātais restrukturizācijas plāns ir ļoti labs, bet neviens nav tomēr skaidri pateicis un ar cipariem pamatojis, ko tad Latvijas iedzīvotājiem šis plāns nesīs. Vai šis slogs, parādu slogs, palielināsies? Vai nauda, kas būs nepieciešama sliktajā daļā, nebūs pārāk liela? Un ko tad nesīs tā labā bankas daļa, kas tiks pārdota, un vai tas samazinās mūsu parādu vai arī vēl vairāk pasliktinās? Un tieši tas bija jautāts ministram. Viņš līdz šim nekad nav ieradies uz atbilžu sniegšanu, un tā tas bija arī šoreiz.

Es domāju, jautājums paliek atklāts turpmāk, jo tas interesē katru Latvijas iedzīvotāju.

Tālāk. Ļoti asas debates izvērtās arī par Latvijas Pirmās partijas/partijas “Latvijas Ceļš”, Tautas partijas un apvienības “Saskaņas Centrs” iesniegto likumprojektu saistībā ar valsts budžetu 2011.gadam. Likumprojekta būtība ir tā, ka budžets pirmsvēlēšanu laikā būtu jāiesniedz līdz 1.septembrim. Dabiski, ka tas budžets nebūs nekad precīzs, precīzs līdz pat pēdējam ciparam, bet tas interesē katru Latvijas iedzīvotāju, katru ģimeni, jebkuras profesijas pārstāvi. Lai nebūtu tā, kā tas bija pirms pašvaldību vēlēšanām: solīja pensijas neaiztikt, taču jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām nauda tika atņemta. Un tikai tiesas ceļā tika atgūtas šīs likumīgās tiesības.

Pašreiz tiešām visi jau gatavojas vēlēšanām, un esošā valdība, dabiski, pēc iespējas grib parādīt sevi labāku, un valsts kasē naudas pietiek, lai varētu pašreiz segt visas nepieciešamās lietas attiecībā gan uz pensijām, gan uz citiem sociālajiem jautājumiem. Pēc vēlēšanām tā situācija var būt krasi citāda, jo, kā mēs zinām, Starptautiskais Valūtas fonds ir pieprasījis samazināt izdevumus vēl – turpat par vairāk nekā 700 miljoniem. Tad nu ir jautājums: kādās nozarēs tas būs, kādas grupas tad tas skars? Es domāju, tā būtu ļoti likumīga mūsu prasība; tas ir visu iedzīvotāju, vēlētāju interesēs – iepriekš zināt, vai, teiksim, skolotājiem, būs algas samazinājums, vai bērniem vairs būs pieejamas sporta skolas vai dažādi kultūras pulciņi, vai būs iespējami ārsta apmeklējumi; kas notiks ar Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem; vai arī viņu algas tas atkal iespaidos.

Es domāju, tas ir pamatots jautājums. Šis jautājums ir noteikti jārisina, un pieprasījums bija pamatots par to, ka likumprojektam par valsts budžetu ir jābūt sagatavotam. Es domāju, ka šo pieprasījumu atbalsta arī visi Latvijas iedzīvotāji.

Ir sākušās pašlaik brīvdienas skolēniem. Lai viņiem tās ir drošas un patīkamas! Noteikti novēlu visiem arī strādāt, un lai arī eksāmenu laiks tiem, kas beidz jau vidusskolu un stāsies augstskolās, ir veiksmīgs!

Veiksmīgu vasaru!

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā