Uz deputātu jautājumu rakstiski iesniegtā atbilde

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

Uz jaut. nr.218/J9 – dok. nr.6071

Par Latvijas Bankas darbību

A.god. Saeimas deputāti!

Saistībā ar Jūsu 2010.gada 26.maija vēstuli Nr.8/1-2-70-(9/10) sniedzu atbildes uz Jūsu jautājumiem.

1) Kādus pasākumus Latvijas Banka un tās padomes locekli ir veikuši, lai sasniegtu likumā “Par Latvijas Banku” 3.pantā noteikto mērķi – saglabāt cenu stabilitāti valstī?

Latvijas Bankas monetārā politika, tās stratēģija cenu stabilitātes mērķa sasniegšanai vienmēr ir bijusi atbilstīga Latvijas valsts ekonomiskajai uzbūvei. Latvijas Bankas padome ir pastāvīgi sekojusi līdzi tautsaimniecības norisēm un naudas rādītājiem un, apsteidzot sagaidāmās norises, pieņēmusi nepieciešamos lēmumus, kā arī konsultējusi valdību un Saeimu par makroekonomiskās un cenu stabilitātes sasniegšanai nepieciešamo fiskālās politikas atbalstu.

Latvija ir maza, atvērta tautsaimniecība, atkarīga no eksporta un importa, kas būtiski ietekmē iekšzemes patēriņa cenu līmeni. Latvija atšķirībā no lielākām valstīm, kam ir savas izejvielas un liels iekšējais tirgus, cenas lielā mērā “importē” no tirdzniecības partnervalstīm līdz ar energoresursiem, ražošanas iekārtām un citam precēm un pakalpojumiem. Tātad labākā stratēģija šādām valstīm cenu stabilitātes sasniegšanai ir valūtas stabilitāte, piesaiste to valstu valūtai, no kurām visvairāk esam atkarīgi un kurās ir vērojama cenu stabilitāte.

Šādu stratēģiju 1990.gadu sākumā minēto iemeslu dēļ izvēlējās visas trīs Baltijas valstis, un tā joprojām ir pamatota, neviens no nosacījumiem nav mainījies. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur valūtas piesaiste noteikta ar likumu, Latvijā šīs stratēģijas izvēle tika atstāta Latvijas Bankas lēmumam. Taču šāda izvēle cenu stabilitātes sasniegšanai nenoliedzami prasa arī atbildīgu un stingru fiskālo politiku. Igaunijā šī fiskālā atbildība noteikta likumdošanas ceļā, savukārt Latvijā valdībai un Saeimai to pastāvīgi atgādinājusi centrālā banka gan tiešā, gan publiskā komunikācijā, īpaši periodā, kad Latvijā ieplūda liels apjoms ārēja finansējuma (2004.–2007.gadā).

Latvijas Bankas monetārā politika noteica to, ka patēriņa cenu inflācija Latvijā samazinājās no 951% 1992.gadā līdz 1,9% 2002.gadā. Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā 2004.gadā reizē ar tiešajām investīcijām, ES struktūrfondu naudu strauji uzlabojās arī finanšu pieejamība banku sektorā, ievērojami pieauga kreditēšana un privātais patēriņš. Ienākošie finanšu līdzekļi bija eiro, un eiro monetāro politiku – procentu likmes – nosaka Eiropas Centrālā banka, kuru Latvijai, esot ārpus eiro zonas, nav iespējas ietekmēt. Šajos apstākļos nozīmīga loma cenu stabilitātes saglabāšanā bija jāuzņemas fiskālajai politikai, bija nepieciešama saskaņota monetārā un fiskālā politika. Latvijas Banka veica nepieciešamos monetārās politikas pasākumus, kas ietekmēja latu kredītu tirgu: kopš 2004.gada marta vairākkārt palielināja refinansēšanas likmi – kopumā no 3% uz 6%, palielināja banku obligāto rezervju normu – no 3% līdz 8%, paplašināja ar rezervju prasībām apliekamo banku saistību loku, iekļaujot tajā no ārvalstu bankām piesaistīto finansējumu, kā arī sniedza rekomendācijas Latvijas valdībai par veicamajiem darbiem inflācijas risku mazināšanai.

Latvijas Bankas veiktās rezervju normas paaugstināšanas un rezervju bāzes paplašināšanas rezultātā līdz 2008.gada sākumam no apgrozības kopumā tika izņemti 1,156 miljardi latu. Turklāt papildus darbībai ar regulārajiem monetārajiem instrumentiem Latvijas Banka finanšu tirgū pārdeva visu tās rīcībā esošo Latvijas valdības vērtspapīru portfeli, kā arī pārņēma Valsts kases noguldījumus no komercbankām, tādējādi samazinot naudas daudzumu apgrozībā vēl par aptuveni 200 miljoniem latu.

Saņemot iesaistīto pušu atbalstu, kā papildu instrumentu bankām kredītriska izvērtēšanai un attiecīgi kreditēšanas bremzēšanai nekustamā īpašuma buma periodā Latvijas Banka izveidoja Kredītu reģistru – ko bijām iniciējuši jau iepriekšējos gados –, iekļaujot tajā jau 2003.gadā izveidoto Parādnieku reģistru.

Darbojoties kā valdības finanšu konsultants, jau 2005.gadā Latvijas Banka izstrādāja un iesniedza priekšlikumus pretinflācijas plānam, kuri 2005.gada augustā tika noraidīti un ignorēti līdz 2007.gada vidum. Galvenie Latvijas Bankas priekšlikumi bija nodevu paaugstināšana par otrā īpašuma reģistrēšanu Zemesgrāmatā, nekustamā īpašuma kredīta nodoklis, kapitāla pieauguma nodoklis, nepieciešamība pēc Valsts ieņēmumu dienesta uzziņas par ienākumiem kredīta pieprasīšanas brīdī.

Gan valdības sēdēs, gan publiskā komunikācijā – pēc padomes sēdēm notiekošajās preses konferencēs, intervijās, īpašos pasākumos – nepārprotami aicinājām valdību ievērot pretciklisku budžeta politiku: veidot budžetu ar pārpalikumu vai vismaz bezdeficīta budžetu, kas mazinātu spiedienu uz algu un cenu pieaugumu tolaik un ļautu uzkrāt finanšu rezervi krīzes situācijai. Šāda pieeja fiskālajā politikā tika īstenota kaimiņvalstī Igaunijā, kur valūta ir cieši piesaistīta un kas arī citādi pēc makroekonomiskās uzbūves būtiski neatšķiras no Latvijas, un tā mazināja gan inflāciju straujas izaugsmes laikā, gan globālās krīzes ietekmi ekonomikas krituma ciklā.

Neveicot minētos monetārās politikas pasākumus, inflācija 2007.gadā varēja pārsniegt 20% līmeni. Savukārt, veiksmīgi īstenojot pretinflācijas plānu, to būtu bijis iespējams iegrožot zem 10% līmeņa.

Īstenojot valūtas piesaistes stratēģiju, Latvijas Banka naudas emisiju veic, neierobežotos apjomos pērkot un pārdodot eiro par latiem un nodrošinot, ka visi apgrozībā esošie lati ir segti ar ārvalstu valūtas un zelta rezervēm, tādējādi kliedējot šaubas par naudas sistēmas stabilitāti. Ārvalstu valūtas un zelta rezerves tiek ieguldītas drošos un likvīdos finanšu instrumentos saskaņā ar Latvijas Bankas padomes izstrādātām ārvalstu rezervju ieguldīšanas vadlīnijām.

2) Kādas ir Jūsu rekomendācijas par valstij piederošo banku nākotni, valsts maksātspēju, ekonomisko stabilitāti un 2011.gada budžetu?

Brīdī, kad valsts pārņēma “Parex banku”, Latvijas Banka veica sākotnējo nepieciešamo soli tās stabilitātes nodrošināšanai, piešķirot ārkārtas likviditātes atbalstu pret drošu ķīlu, kas kopā sasniedza 587,8 miljonus latu. Attiecībā uz nākamo soli Latvijas Bankas nostāja bijusi nemainīga – valsts dalība tajā ir jāpārtrauc un banka ir jāatgriež privātajam sektoram pēc iespējas ātrāk un tā, lai maksimāli atgūtu bankā ieguldītos valsts līdzekļus. Šobrīd, kad “Parex bankas” sekmīgai pārdošanai nepieciešamais restrukturizācijas plāns ir akceptēts valdībā, Latvijas Bankas rekomendācijas turpmākai rīcībai ir panākt to, lai šī restrukturizācijas plāna īstenošana noritētu raiti, bez aizkavēšanās.

Attiecībā uz “Latvijas Hipotēku un zemes banku” uzskatām, ka tās komerciālās aktivitātes principā būtu nodalāmas no attīstības aktivitātēm. Lai to veiktu visefektīvākajā veidā, sākotnēji būtu detalizēti jāizvērtē un jādefinē Latvijas apstākļiem piemērotākais risinājums attiecībā uz attīstības funkcijas organizēšanu valsts atbalsta programmu sniegšanai.

Latvijas Bankas priekšlikumi valsts maksātspējas un ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai ir iekļauti Saeimas pieņemtajā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā. Kā zināms, programmas stūrakmeņi ir stingra un stabila monetārā politika, kas balstīta uz fiksētu nacionālās valūtas piesaisti eiro, un stingra fiskālā politika – valsts un pašvaldību izdevumu sabalansēšana ar ieņēmumu sniegtajām iespējām. Tā kā Latvijas budžeta deficīts joprojām ir tāds, ka valsts gadā tērē vairāk nekā miljardu latu nenopelnītas naudas un Valsts kasei ar šādu budžeta deficītu un zemu investoru uzticības līmeni pieeja finanšu tirgiem uz saprātīgiem aizdevuma nosacījumiem ir liegta, tad starplaikā izmantojama starptautiskā palīdzība – zemu procentu likmju aizdevums, kas ļauj budžeta deficītu mazināt pakāpeniski, līdz 2012.gadam sasniedzot Māstrihtas kritērijam atbilstošu līmeni, un kas dod iespēju krīzes laikā stimulēt Latvijas ekonomiku.

Pēdējie makroekonomiskie dati skaidri apliecina to, ka minētā programma ir Latvijai pareiza un dzīvotspējīga: iekšzemes kopprodukts pēc Centrālās statistikas pārvaldes ātrā novērtējuma 2010.gada 1.ceturksnī pret iepriekšējo ceturksni ir pieaudzis, apstrādes rūpniecības gada kāpums pārsniedz 10%, bet preču eksporta pieaugums sasniedzis gandrīz 20%, nodarbinātības rādītāji stabilizējas, tekošajā kontā ir pārpalikums jau kopš 2009.gada 1.ceturkšņa.

Lai nodrošinātu tālāku ekonomikas stabilitāti un izaugsmi, 2011.gada budžets veidojams, samazinot deficītu no prognozējamiem 9,4% uz 6%, kas saskaņā ar Latvijas Bankas aprēķiniem nozīmē konsolidāciju aptuveni 450 miljonu latu apmērā.

Tad, ja ekonomikas izaugsme izrādītos straujāka par prognozēto un budžeta ienākumi būtu lielāki par plānotajiem, tie būtu jāizmanto ātrākai budžeta deficīta un valsts parāda mazināšanai, nevis budžeta izdevumu palielināšanai.

Latvijas Banka atbalsta Fiskālās disciplīnas likuma nepieciešamību un piedalās tā izstrādē. Šādu likumu uzskatām par absolūti nepieciešamu, jo ekonomiskajai situācijai atbilstoša un savlaicīgi īstenota fiskālā politika ir svarīgs priekšnosacījums, lai panāktu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību. Labi sagatavota likuma ieviešana nozīmētu arī to, ka straujas izaugsmes gados nebūtu iespējams tāds inflācijas kāpums kā nesenajā pārkaršanas fāzē un Latvijā nebūtu iespējama tik dziļa ekonomiskā krīze kā pašlaik. Tas būtu priekšnosacījums valsts parāda mazināšanai, un atbrīvotos finanšu līdzekļus, ko radīs mazāks procentu maksājumu apjoms, varētu novirzīt citiem mērķiem, piemēram, infrastruktūras uzlabojumiem vai sociālo vajadzību segšanai.

3) Kādi ir Latvijas Bankas uzdevumi un sasniedzamie rezultatīvie rādītāji (tai skaitā par cenu stabilitāti) tuvākajiem 3 gadiem?

Vispirms par cenu stabilitāti.

Latvijas Banka nenosaka kvantitatīvu vidēja termiņa patēriņa cenu inflācijas mērķi, kā, piemēram, to dara Eiropas Centrālā banka, bet tā vietā nodrošina automātisku mehānismu, kas vidējā termiņā sasaista Latvijas inflāciju ar cenu pārmaiņām mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs Eiropas Savienībā. Šādu sasaisti nodrošina lata fiksētais piesaistes kurss eiro. Savukārt Eiropas Savienības un eiro zonas valstu stabili zemā inflācija rada pamatu cenu stabilitātei Latvijā. Pēdējo 10 gadu vidējā inflācija Eiropas Savienības valstīs un eiro zonā ir bijusi tuva 2%.

Ienākumu un cenu konverģences ietekmē, t.i., to vidējam līmenim Latvijā tiecoties uz vidējo līmeni ES, Latvijā vidējā termiņā ir pieļaujama nedaudz augstāka inflācija kā vidēji ES valstīs, tomēr ilgākā laika periodā tā nedrīkst būtiski atrauties no Eiropas Savienības vidējās inflācijas. Tādēļ Latvijas Banka, saredzot cenu stabilitātes riskus, izmantos tās rīcībā esošos monetārās politikas instrumentus – procentu likmes un banku obligāto rezervju normu, kā arī likuma par Latvijas Banku 6.panta ietvaros turpinās sniegt konsultācijas LR Saeimai un Ministru kabinetam par nepieciešamo rīcību cenu stabilitāti apdraudošo risku novēršanai.

Kā jau minēts atbildē uz Jūsu 1) jautājumu, laikā kopš 2004.gada, kad Latvijā sāka pieaugt cenu stabilitātes riski saistībā ar ekonomikas pārkaršanu, Latvijas Banka vairākos soļos palielināja refinansēšanas likmi no 3% uz 6%, palielināja banku obligāto rezervju normu – no 3% līdz 8%, paplašināja ar rezervju prasībām apliekamo banku saistību loku, iekļaujot tajā no ārvalstu bankām piesaistīto finansējumu, kā arī sniedza rekomendācijas Latvijas valdībai veidot valsts konsolidēto kopbudžetu ar pārpalikumu un priekšlikumus pretinflācijas plānam.

Latvijas Bankas inflācijas prognoze Latvijā un Eiropas Komisijas vidējās inflācijas prognoze Eiropas Savienībā tuvākajiem gadiem ir pievienota tabulā.

Inflācijas prognoze Latvijā

un vidēji Eiropas Savienībā, %

Citās likumā “Par Latvijas Banku” noteiktajās galvenajās Latvijas Bankas darbības jomās tuvākajos gados paredzēti šādi uzdevumi.

Finanšu un valsts maksājumu

bilances statistika

Lai ar 2014.gadu varētu ieviest Eiropas Kontu sistēmas (ESA 2012) jauno redakciju, Latvijas Bankai būs jāveic virkne grozījumu statistikas sagatavošanas metodoloģijā, nodrošinot atbilstību jaunajiem statistikas sagatavošanas principiem gan valdības, gan finanšu un nacionālo kontu statistikas sagatavošanā.

Turklāt līdz Latvijas iestājai eiro zonā centrālajai bankai ir jānodrošina visu statistikas prasību pilnīga izpilde, tostarp atbilstīgu vēsturisko datu atspoguļojums, kā arī pāreja no lata uz eiro statistikas datu atspoguļošanā.

Domājot par publiskoto datu klāsta paplašināšanu, 2011.gadā Latvijas Banka uzsāks publicēt finanšu kontu statistiku, kas aptver Latvijas ekonomikas finanšu informāciju dalījumā pēc tautsaimniecības dalībnieku sektoriem un finanšu instrumentiem.

Tiks turpināta arī dalība Eiropas Centrālās bankas datubāzes par vērtspapīru turētājiem izveidē.

Skaidrās naudas aprite

Latvijas Banka turpinās nodrošināt tautsaimniecību ar skaidro naudu nepieciešamajā daudzumā un nominālvērtību struktūrā, nodrošinot augstu naudas zīmju kvalitāti, drošību un identificējot viltojumus. Latvijas Bankas filiāles gadā no bankām saņem un apstrādā vairāk nekā 6 reizes lielāku naudas zīmju skaitu nekā apgrozībā esošais, tādējādi panākot kvalitatīvas, tīras skaidras naudas apriti. Savukārt viltojumu skaits ir niecīgs – 0,002% no apgrozībā esošiem latiem.

Ņemot vērā valdības apstiprināto valsts mērķi 2014.gada 1.janvārī ieviest eiro, tuvākajos gados veicami nepieciešamie sagatavošanas darbi raitai pārejai skaidras naudas ziņā, risinot naudas zīmju izgatavošanas, piegādes, uzglabāšanas u.c. jautājumus.

Maksājumu sistēmas

Kopumā Latvijas Banka visai Latvijas finanšu sistēmai vidēji dienā veic 197 tūkstošus maksājumus par kopējo summu 1,297 miljardi latu, izmantojot drošas, efektīvas un salīdzinoši lētas Latvijas Bankas maksājumu sistēmas.

Lai veicinātu maksājumu sistēmu raitu darbību, Latvijas Banka ir iesaistījusies divos lielos ES projektos, kas saistīti ar Latvijas maksājumu un vērtspapīru sistēmu integrāciju kopējā Eiropas maksājumu tirgū:

– SEPA projektā, lai Latvija iekļautos vienotajā eiro maksājumu telpā (SEPA – single euro payments area), kuras mērķis ir nodrošināt visā ES visiem klientiem vienotus bezskaidrās naudas maksājumus un to veikšanu starp ES valstīm tikpat ātri, ērti un droši, kā tas patlaban ir vienas valsts ietvaros. SEP A projektu Latvijā plānots pabeigt līdz ar eiro ieviešanu;

– TARGET2-Securities – vienotās Eiropas vērtspapīru norēķinu sistēmas projektā, lai nodrošinātu Latvijas vērtspapīru tirgus integrāciju kopējā Eiropas vērtspapīru tirgū. Projektu plānots pabeigt 2014.gadā.

4) Kādi administrācijas izdevumu optimizācijas pasākumi Latvijas Bankā paredzēti 2011.gadā?

Atbilstoši Latvijas Bankas padomes apstiprinātajai “Latvijas Bankas budžeta vadības kārtībai” kārtējā Latvijas Bankas budžeta projekta sagatavošana tiks uzsākta 2010.gada septembrī un noslēgsies 2010.gada decembrī, kad budžeta projekts tiks iesniegts izvērtēšanai Latvijas Bankas budžeta komisijā, kurā darbojas seši no astoņiem Latvijas Bankas padomes locekļiem. Tādēļ 2011.gadā plānotie administratīvie izdevumi un to iespējamie optimizācijas pasākumi tiks vērtēti minētajā laika periodā.

Latvijas Banka aizvadītajos gados nav nesamērīgi un nepamatoti audzējusi darbinieku skaitu un administratīvos izdevumus, kā tas noticis daudzviet publiskajā sektorā, tādēļ Latvijas Banka neuzstāda par pašmērķi un neīsteno kampaņveidīgu administratīvo izdevumu samazināšanu. Tieši pretēji – Latvijas Bankas darbinieku skaits sarucis no 717 darbiniekiem 2003.gada beigās līdz 595 darbiniekiem pašlaik. Latvijas Banka veic administratīvos izdevumus un kapitālieguldījumus tādā apjomā, kas nepieciešams tās uzdevumu īstenošanai un neapdraud šo uzdevumu īstenošanu nākotnē.

Jāatgādina, ka Latvijas Banka pastāvīgi izvērtē ikviena projekta mērķtiecību, izmaksas un cilvēkresursus, lai nodrošinātu lietderīgu līdzekļu izlietojumu. Latvijas Bankas administratīvie izdevumi 2009.gadā bija par 15% mazāki nekā 2008.gadā, savukārt 2010.gadā tie prognozēti par 10% mazāki nekā 2009.gadā, līdz ar to 2010.gada administratīvo izdevumu apjoms aptuveni atbilst 2006.gada līmenim (pievienots Latvijas Bankas peļņas un zaudējumu aprēķins 2005.–2009.gadam).

Būtisku Latvijas Bankas izdevumu daļu veido darba samaksas izdevumi. Kā jau Latvijas Banka iepriekš daudzkārt paudusi, Latvijas Banka seko atalgojuma tendencēm finanšu tirgū, kas ļauj saglabāt kvalificētus darbiniekus un pildīt bankai noteiktos uzdevumus. Ņemot vērā atalgojuma pārmaiņas tirgū un solidarizējoties ar valsts institūcijām, Latvijas Banka no 2008.gada vairākkārt ir veikusi atalgojuma samazinājumus. Latvijas Bankas darba samaksas izdevumi 2009.gadā bija par 18% mazāki nekā 2008.gadā (t.sk. padomes un valdes locekļiem par 25% mazāki), savukārt 2010.gadā tie plānoti par 12% mazāki nekā 2009.gadā (t.sk. padomes un valdes locekļiem par 18% mazāki). 2010.gada 3.ceturksnī Latvijas Banka saņems ikgadējo pētījumu par atalgojuma tendencēm finanšu tirgū un kā katru gadu koriģēs darba samaksas izdevumu plānu 2011.gadam atbilstoši tirgus situācijai.

Latvijas Bankas izdevumi tiek segti no ienākumiem, ko tā gūst no savas darbības, un nesaņem finansējumu no valsts budžeta. Latvijas Banka tās darbības laikā guvusi vairāk nekā 300 miljonus latu tīro pelņu (pelņu aprēķina jau pēc administratīvo izdevumu un daudz būtiskāko – ar monetārās politikas īstenošanu saistīto finanšu operāciju – izdevumu atskaitīšanas), no kuras 138 miljoni latu ieskaitīti valsts budžetā.

5) Kāpēc Latvijas Bankai ir nepieciešams tik plašs padomes sastāvs, un kādas funkcijas pilda katrs no padomes locekļiem? Likuma “Par Latvijas Banku” 21.pants nosaka, ka bankas padomes sastāvā ir 8 cilvēki: bankas prezidents, viņa vietnieks un 6 padomes locekļi. Līdz ar to rodas jautājums, kāpēc Latvijas Bankas padome ir skaitliski lielāka nekā centrālo banku padomes citās Eiropas valstīs?

To nosaka likums “Par Latvijas Banku”.

Centrālo banku tāpat kā citu institūciju vai uzņēmumu organizatoriskās struktūras dažādās valstīs atšķiras, tas atkarīgs gan no tradīcijām, gan no institucionālā pamata, kas visām centrālajām bankām nav identisks. Arī padomes skaitliskais sastāvs ir dažāds – lielāks, vienāds vai mazāks nekā Latvijā. Vidējais dalībnieku skaits centrālo banku lēmējinstitūcijās, pēc Starptautisko Norēķinu bankas apkopotās informācijas, ir intervālā no 7 līdz 9 (http://www.bis.org/publ/othp04.pdf), kas atbilst Latvijas praksei.

Latvijas Bankas padomes locekļu skaits, ko noteicis likumdevējs, pašlaik ir optimāls pieminēto uzdevumu veikšanai, taču, ieviešot eiro, kas nozīmēs Latvijas pilnvērtīgu dalību Ekonomikas un monetārajā savienībā, līdz ar citām likuma “Par Latvijas Banku” pārmaiņām būs apsverami arī Latvijas Bankas padomes uzdevumi, kas var raisīt izmaiņas arī tās skaitliskajā sastāvā.

Latvijas Bankas padomes locekļi strādā tikai Latvijas Bankā – gan no likuma, gan noslodzes viedokļa nav iespējama šī darba savienošana ar citām darba attiecībām. Latvijas Bankas padomes locekļi ir pilna laika noslodzes darbinieki – papildus vispārējās naudas politikas, naudas emisijas, maksājumu sistēmu darbības, finanšu maksājumu bilances statistikas jautājumiem, kas ir padomes un katra tās locekļa atbildība, katram īpašā pārraudzīšanā ir kāda no citām Latvijas Bankas darba jomām:

– Latvijas Bankas monetārā politika un attiecības ar Latvijas Republikas Saeimu un valdību;

– Latvijas Bankas ārvalstu valūtas un zelta rezervju pārvaldīšana, attiecības ar starptautiskajām finanšu institūcijām;

– sagatavošanas darbi eiro skaidras un bezskaidras naudas ieviešanai Latvijā;

– naudas zīmju apgrozības plānošana un organizācija; t.sk. eiro naudas zīmju ieviešana, un iekšējais un ārējais audits;

– finanšu statistika, finanšu stabilitātes jautājumi un Latvijas Bankas publikācijas un finanšu pārskati;

– valsts maksājumu bilance, sadarbība ar citām institūcijām valsts statistikas jomā, Latvijas Bankas budžets un risku pārvaldīšanas sistēma;

– informācijas sistēmas un tīkli, informācijas sistēmu drošība un informācijas tehnoloģiju audits;

– norēķinu noregulēšana ar bijušās PSRS rubļa zonas valstīm, jautājumi, kuri saistīti ar bijušās PSRS banku ārējo parādu Latvijas fiziskajām un juridiskajām personām, un Latvijas Bankas normatīvo aktu juridiskie aspekti.

Padomes locekli vada vairāku nozīmīgu Latvijas Bankas komiteju un komisiju darbu: Latvijas Bankas budžeta komisiju, Latvijas Bankas informācijas sistēmu vadības komiteju, Latvijas Bankas revīzijas komiteju – 15 sēdes, Latvijas Bankas drošības uzraudzības komiteju.

Padomes locekli pilda Latvijas Bankas prezidenta funkcijas prezidenta un viceprezidenta prombūtnē.

6) Latvijas Bankas mājaslapā internetā pieejamā informācija liecina, ka šogad Latvijas Bankas padomei ir plānotas sešas sēdes. Mēs vēlamies zināt, cik padomes sēdes notikušas 2009.gadā?

2009.gadā notika 17 Latvijas Bankas padomes sēdes. Gluži tāpat kā šogad, sešās plānotās sēdēs Latvijas Bankas padome vērtēja makroekonomiskos nosacījumus valstī un lēma par monetārās politikas turpmāko virzību. Vienā sēdē ik gadu tiek apstiprināts Latvijas Bankas gada pārskats. Nepieciešamības gadījumā Latvijas Bankas padome sanāk uz ārkārtas sēdēm tās kompetencē esošu jautājumu risināšanai un lēmumu pieņemšanai.

Latvijas Bankas padomes locekļi vada un piedalās vairākās pastāvīgās komitejās, komisijās un darba grupās, t.sk. Eiropas Centrālo banku sistēmā. Latvijas Bankas budžeta komisijā, kas sniedz atzinumu par Latvijas Bankas budžeta projektu, piedalās seši Latvijas Bankas padomes locekļi, un šai komisijai 2009.gadā notika 10 sēdes. Latvijas Bankas informācijas sistēmu vadības komitejai 2009.gadā notika 5 sēdes, revīzijas komitejai – 15 sēdes, drošības uzraudzības komitejai – 7 sēdes. Latvijas Bankas padomes locekļi aizstāj bankas vadību prombūtnes laikā. Likums liedz Latvijas Bankas padomes locekļiem strādāt citās darbavietās, t.sk. padomēs.

7) Pēc kādiem kvalifikācijas kritērijiem Jūs vadījāties, izvirzot centrālās bankas padomes locekļus nākamajiem sešiem gadiem? Ja kandidāti izvirzīti atbilstoši kompetences nozarēm, kādēļ Harija Buša vietā, kas ir IT speciālists, tiek virzīts jurists?

Darbam Latvijas Bankas padomē tiek virzīti speciālisti ar plašu redzesloku, makroekonomisko jautājumu izpratni un padziļinātām zināšanām atsevišķos darbības laukos. Tā kā Latvija ir izvirzījusi mērķi 2014.gadā ieviest eiro un pilntiesīgi iekļauties Ekonomikas un monetārajā savienībā, Latvijas Bankai būs daudz veicamā, lai nodrošinātu procesa atbilsmi Eiropas Savienības jurisdikcijai, sagatavotu atbilstošus normatīvos aktus un dokumentus, kā arī sagatavoties pilnvērtīgai dalībai ECB Padomē (ar sēžu intensitāti – divas reizes mēnesī), tādēļ uzskatu par nepieciešamu stiprināt Latvijas Bankas padomes darbu ar augsta līmeņa speciālistu juridiskajā jomā.

Latvijas Bankas prezidents

I.Rimšēvičs

Rīgā 2010.gada 31.maijā

Pielikums

Latvijas Bankas 2005.–2009.gada peļņas un zaudējumu aprēķini (tūkst. latu)