Par Igaunijas premjerministra darba vizīti Latvijā

11.jūnijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips iepazinās ar Latvijas un Igaunijas nākotnes sadarbības ziņojumu un atzinīgi novērtēja sagatavotos priekšlikumus. Vizītes ietvaros abas amatpersonas tikās ar Igaunijas uzņēmējiem, kā arī pārrunāja ekonomisko situāciju Latvijā un Igaunijā, sadarbību enerģētikā un citās jomās.

Ministru prezidents V.Dombrovskis apsveica Igaunijas premjeru ar Igaunijas sekmīgo virzību eiro ieviešanā 2011.gadā. Premjers minēja, ka tas ir pozitīvs signāls pārējām Baltijas valstīm par Māstrihtas kritēriju ievērošanu un potenciāliem investoriem par ekonomikas stabilizāciju Baltijas reģionā.

Igaunijas premjers A.Ansips izteica atzinību Latvijas valdībai un V.Dombrovskim par strukturālo reformu veikšanu un īstenotajiem ekonomikas stabilizācijas pasākumiem valstī. Tiekoties ar Igaunijas uzņēmējiem, tika atzīts, ka uzņēmēji ir apmierināti ar biznesa iespējām un darbību Latvijā. V.Dombrovskis informēja par valdības īstenotajiem ekonomikas atjaunošanas instrumentiem un īstenotajām strukturālajām reformām. A.Ansips uzsvēra, ka Igaunijas ekonomikas stabilizācijas pamatā ir bijusi vienmēr valstī ievērotā konservatīvā fiskālā politika. Latvijas Ministru prezidents informēja, ka pašreiz tiek izstrādāts Fiskālās atbildības likumprojekts, kas noteiks stingras fiskālās disciplīnas ievērošanu valstī.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips pārrunāja arī sadarbību enerģētikas jautājumos, vienojoties, ka jāturpina darbs pie elektroenerģijas tirgus izveides Baltijas valstīs un ka ir nepieciešama starpsavienojuma izbūve un dinamiska attīstība reģionā.

Abu valstu premjeri pateicās autoriem – Ārlietu ministrijas politikas direktoram Andrim Razānam un Igaunijas pārstāvim Anvaram Samostam par ieguldījumu Latvijas–Igaunijas nākotnes sadarbības ziņojuma izstrādē. Igaunijas premjerministrs A.Ansips minēja, ka šāds sadarbības ziņojums tika izveidots Igaunijas sadarbības veicināšanai ar Somiju un rezultātā Somija ir viens no nozīmīgākajiem investoriem Igaunijā. “Balstoties uz šo pozitīvo praksi, vēlamies stiprināt Igaunijas un Latvijas attiecības gan starp abu valstu iedzīvotājiem, pašvaldībām, uzņēmējiem, universitātēm, gan citās jomās,” teica A.Ansips.

Latvijas premjers V.Dombrovskis uzsvēra, ka 65 izstrādātie abu valstu nākotnes sadarbības priekšlikumi tiks pārrunāti un vienošanās par rekomendāciju īstenošanas mehānismu tiks panākta īpašā sanāksmē novembrī. “Ir svarīgi, ka Igaunijas un Latvijas sadarbības stiprināšanā aktīvi iesaistās iedzīvotāji, pašvaldības, NVO un uzņēmēji. Tikai ar visu līdzdalību var panākt abu valstu plašākas sadarbības integrāciju,” teica V.Dombrovskis.

Ziņojumā tiek aicināts stiprināt Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju sadarbību sabiedrisko organizāciju un personisko kontaktu līmenī un attīstīt efektīvu transporta tīklu starp abām valstīm. Izvērtējot divpusējo sadarbību finanšu, enerģētikas un transporta sektorā, ir jāveicina abu valstu sadarbība nodokļu sistēmas harmonizācijā, ar satiksmes attīstību saistītu projektu koordinācijā, projekta “Rail Baltica” un citu transporta infrastruktūras projektu īstenošana un vienota Baltijas enerģētikas tirgus, kas būtu integrēts ES enerģētikas tirgū, radīšana.

Ziņojumā tiek minēts, ka abu valstu sadarbība ārlietu, ES un drošības politikas jautājumos vienmēr ir bijusi laba un rezultatīva. Bet nepieciešamība pēc izmaksu samazināšanas šajos sektoros rada vajadzību pēc jaunām un efektīvām sadarbības formām šajās jomās. Savukārt izglītības, zinātnes un tehnoloģiju jomā eksperti iesaka sadarboties, harmonizējot augstākās izglītības struktūru un koordinējot universitāšu specializāciju, novēršot dublēšanos, kā arī sadarboties starptautisko grantu ieguvē un veidot kopējas modernas izpētes laboratorijas un projektus. Turpmāk būtu jāveicina arī savstarpēja studentu apmaiņa un Latvijas un Igaunijas valodu studijas.

Sadarbību kultūras jomā varētu veicināt ar kaimiņvalsts literatūras tulkojumiem, paplašinot sabiedrības zināšanas par abu valstu kultūru un vēsturi, tāpat uzmanību ir jāpievērš sabiedriskajām raidorganizācijām, kas varētu mainīties ar populārām abu valstu TV filmām, dokumentālajām filmām, populāro mūziku un mākslu. Tūrisma jomā visu trīs Baltijas valstu sadarbībai ir būtiska loma, īpaši piesaistot tūristus no trešajām pasaules valstīm un reģioniem, piedāvājot kopējus maršrutus un servisu.

Ziņojumā tiek runāts par Valkas un Valgas robežu, kas, Latvijai un Igaunijai pievienojoties Šengenas zonai, ir ieguvusi jaunu nozīmi.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments