INFORMĀCIJA

Par Valsts budžetu 1999.gadam

Paskaidrojumi

Sagatavoti Finansu ministrijā.

Akceptēti Ministru kabineta 1999.gada 18.janvāra sēdē.

Nosūtīti 7. Saeimai izskatīšanai 1999.gada 18.janvārī.

Latvijas Republikas Ministru kabineta

sēdes protokola Nr. 5 izraksts

Rīgā 1.§ 1999.gada 18.janvārī

Paskaidrojumi

par valsts budžeta projektu 1999.gadam

Apspriešanā piedalījās:

I.Godmanis, R.Zīle, V.Makarovs, A.Gorbunovs, G.Krasts, V.Birkavs, A.Poča, J.Gaigals, V.Balodis, K.Pētersone, V.Krištopans.

Nolēma:

1. Akceptēt iesniegtos likumprojekta "Par valsts budžetu 1999.gadam" paskaidrojumus.

2. Finansu ministrijai precizēt paskaidrojumus, ņemot vērā satiksmes ministra, labklājības ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izteiktos priekšlikumus, kā arī sagatavot Ministru prezidenta ievad-ziņojuma projektu.

3. Finansu ministrijai š.g. 18.janvārī iesniegt paskaidrojumus Valsts kancelejā.

4. Valsts kancelejai nosūtīt paskaidrojumus Saeimai.

5. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un izglītības un zinātnes ministram vienoties par Dabas muzeja nodošanas jautājumiem.

6. Labklājības ministrijai organizēt tikšanos valsts akciju sabiedrībā "Valsts sociālās attīstības aģentūra" ar Ministru prezidenta un finansu ministra piedalīšanos jautājumā par attiecīgo iemaksu prognozēm.

 

Ministru prezidents V.Krištopans

Valsts kancelejas direktors A.Vītols

Ministru prezidenta ziņojums

Latvijas pāreja uz tirgus ekonomiku pašlaik ir konsolidācijas un nobeiguma posmā. Latvijas ekonomiskās politikas galvenie mērķi ir sasniegt ilgstošu un stabilu ekonomisko izaugsmi, panākt sabalansētu ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī pakāpenisku reģionālās, sociālās un citas nevienlīdzības izskaušanu, nodrošināt vides politikas īstenošanu un resursu efektīvu izmantošanu. Šo mērķu sasniegšana būs pamats iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai, kā arī drošībai un demokrātijai Latvijā. Ekonomiskā politika sekmēs nosacījumu izpildi kā arī drīzāku Latvijas iestāšanos Eiropas savienībā. Šo mērķu īstenošanu visuzskatāmāk atspoguļo izstrādātais valsts budžeta projekts 1999. gadam. Šī budžeta izstrādi ievērojami sarežģīja gan globālā ekonomiskā krīze, gan krīze Krievijā. Protams, minētie faktori negatīvi ietekmēja valsts makroekonomiskos rādītājus. Tā rezultātā iekšzemes kopprodukts 1998. gadā pieauga tikai aptuveni par 4%, kas tomēr ir ievērojami augstāks nekā citās Austrum- un Centrāleiropas valstīs. Valstī turpina samazināties patēriņa cenu pieaugums. Divpadsmit mēnešu inflācija 1998. gada decembrī kritās līdz 2,8% līmenim. Jāatzīmē, lai gan Krievijas krīze nopietni iespaidoja Latvijas ekonomisko attīstību, taču tās ietekme sāk stabilizēties un paredzams, ka nākošajā gadā IKP pieaugums saglabāsies 1998. gada līmenī.

Pozitīvi vērtējama budžeta izpilde. Kopbudžeta fiskālā bilance 1998. gadā bija pozitīva.

Par nemainīgas politikas turpināšanu liecina izstrādātais valsts budžeta projekts 1999. gadam. Valsts budžeta prioritātes 1999. gadā būs šādas - valsts aizsardzība, labklājība, izglītība, valsts robežu nostiprināšana, ceļu būve un attīstība kā arī nodokļu administrēšana.

Svarīgi atzīmēt, ka kopbudžeta fiskālais deficīts 1999. gadā tiks ieturēts Māstrihtas līguma noteiktajās robežās, bet valsts pamatbudžets arī turpmāk būs finansiāli sabalansēts.

Ministru prezidents V. Krištopans

Finansu ministra ziņojums

Latvijas Republikas Ministru kabinets ir izstrādājis valsts budžeta projektu 1999. gadam. Budžeta projekts ir sagatavots, ievērojot 1994. gada 24. marta likumā "Par budžetu un finansu vadību" izvirzītās prasības, Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, Eiropas Komisijas - Latvijas valdības Kopējo paziņojumu par ekonomiskās politikas prioritātēm, Vidēja termiņa ekonomisko stratēģiju pievienošanās Eiropas savienībai kontekstā, ministriju un valsts institūciju iesniegtos priekšlikumus, kā arī ārējo apstākļu ietekmi uz valsts tautsaimniecību un finansu sistēmu.

1999. gada valsts budžeta projekta izstrādes process, ja to salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, bija ilgstošs un komplicēts. Ministru kabinets 1998. gada oktobrī iesniedza Saeimā valsts budžeta kopsavilkuma projektu, kas nebija izstrādāts un saskaņots programmu līmenī. Taču rēķinoties ar ārējo apstākļu izmaiņām, valsts budžeta projekts 1999. gadam tika pārstrādāts un Ministru kabinets atkārtoti to iesniedza izskatīšanai Saeimā š.g. 12. janvārī.

Krievijas finansu krīze, kā arī pasaules ekonomiskās izaugsmes tempu samazinājums un finansu tirgus nestabilitāte atstāj nozīmīgu ietekmi uz Latvijas ekonomikas attīstību, t.sk. uz budžeta ieņēmumiem. Jārēķinās ar to, ka minēto apstākļu ietekmē ieņēmumi budžetā 1999. gadā būs ievērojami mazāki nekā tika plānots 1998. gada rudenī. Lai segtu nodokļu ieņēmumu kritumu un nodrošinātu palielinātu izdevumu finansējumu sociālā sfērā, izglītībā, tieslietās un iekšlietās, valdība sagatavoja grozījumus likumos, mainot akcīzes nodokli automašīnām un palielinot to dārgakmeņiem un naftas produktiem. Lai kompensētu nodokļu ieņēmumu samazināšanos, tika palielinātas Valsts privatizācijas fonda iemaksas valsts pamatbudžetā un ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas kā arī paredzētas iemaksas no Valsts Autoceļu fonda. Tāpēc ir svarīgi atbalstīt valdības ierosinātos grozījumus tiesību aktos, kuri ir iekļauti valsts budžeta likumprojekta paketē.

Galvenais fiskālās politikas mērķis ir nodrošināt stabilu ekonomisko izaugsmi, radot stabilu makroekonomisko vidi. Tādējādi valdība turpinās realizēt stingru fiskālo politiku, nodrošinot finansiāli sabalansētu valsts pamatbudžetu. Kopbudžeta fiskālais deficīts 1999. gadā tiks ieturēts Māstrihtas līguma noteiktajās robežās.

Realizējot striktu fiskālo politiku tika panākta racionālāka budžeta ieņēmumu izmantošana, kas savukārt deva iespēju palielināt valsts investīciju apjomus un piešķirt papildus finansu resursus prioritārajām sfērām.

1999. gadā izdevumi investīcijām no valsts budžeta pieaugs par 32% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un būs 2,3% līmenī no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet līdzekļi investīcijām no valsts pamatbudžeta - attiecīgi par 20%, nodrošinot arī būtisku pieaugumu investīcijām pašvaldībām, un būs 1,4% no IKP.

Ministru kabinets, ņemot vērā valsts iekšpolitiskos un ārpolitiskos mērķus, kā arī izvērtējot valsts finansiālās iespējas, noteica šādas prioritārās sfēras 1999.gada budžetā:

* valsts aizsardzība - radikāli uzlabojot valsts aizsardzības sistēmu, tuvinot tās finansējumu Lietuvas un Igaunijas līmenim - pilnveidojot Nacionālo bruņoto spēku kadru un atalgojuma sistēmu, uzlabojot aizsardzības infrastruktūru, nodrošinot ar adekvātu un modernu bruņojumu un ekipējumu, kā arī paplašinot starptautisko sadarbību un līdzdalību starptautiskajās operācijās;

* labklājība - piešķirot papildus finansējumu pirmkārt, veselības aprūpes sistēmas reformai, kuras mērķis ir uzlabot Latvijas veselības aprūpes sistēmas efektivitāti, kvalitāti un veselības aprūpes pakalpojumu racionālu pieejamību iedzīvotājiem; otrkārt, finansējot labklājības reformas projektu, tādējādi veidojot modernu sociālās apdrošināšanas sistēmu;

* izglītība - līdztekus studējošo kreditēšanai, uzsākot arī studiju kreditēšanu, paredzot finansu līdzekļus izglītības sistēmas informatizācijas projekta tālākai realizācijai, piemaksu noteikšanai pedagogiem latviešu valodas apmācībai mazākumtautību skolās un līdzdalībai ES izglītības programmās, tādējādi kopumā paaugstinot izglītības kvalitāti un veicinot progresīvāku apmācību metožu ieviešanu;

* valsts robežu nostiprināšana - nodrošinot valsts austrumu robežas izbūvi atbilstoši tām prasībām, kādas tiek izvirzītas ES ārējai robežai un palielinot finansējumu valsts robežsardzei;

* ceļu būve un attīstība - veicinot vietējās infrastruktūras attīstību, kurai savukārt ir svarīga nozīme tautsaimniecībā, t.sk. investīciju piesaistē.

* nodokļu administrēšana - sadarbībā ar Pasaules Banku ir izstrādāts VID modernizācijas projekts 1998.-2003. gadam, kas paredz izveidot trīs līmeņu struktūru atbilstoši pastāvošai pasaules nodokļu administrēšanas praksei un izstrādāt nodokļu administrēšanas metodiku, kas nodrošinātu pilnīgāku administrēšanas kontroli un līdz ar to arī veicinātu lielāku nodokļu maksātāju brīvprātīgu pakļaušanos nodokļu likumiem. Tiks izveidots vienveidīgs nodokļu maksātāju apkalpošanas serviss visā valstī.

Lai sekmētu prioritāro nozaru attīstību, valdība ir paredzējusi finansēt šīs nozares, t.sk. augstāko izglītību un ceļu būvi, ne tikai no budžeta ieņēmumiem, bet arī ar aizdevumu palīdzību attiecīgajiem speciālajiem budžetiem.

Paredzams, ka uzlabojot nodokļu administrēšanu un racionalizējot budžeta izdevumus, kā arī turpinot strukturālās reformas, tiks nodrošināta labvēlīga makroekonomiskā vide stabilai tautsaimniecības attīstībai.

Finansu ministrs I. Godmanis

Saturā

Ziņojums par valsts budžeta projektu 1999. gadam

1.

Makroekonomiskā attīstība

1.1. Pašreizējā ekonomiskā situācija

1.2. Ekonomiskās politikas mērķi

1.3. Makroekonomiskās attīstības scenārijs

1.3.1. IKP no izdevumu viedokļa

1.3.2. Ražošanas struktūra

1.3.3. Demogrāfiskās tendences, nodarbinātība, bezdarbs, ienākumu politika

1.3.4. Maksājumu bilance un ārējā tirdzniecība

1.3.5. Inflācija

1.3.6. Monetārais sektors

1.3.7. Valsts parāds

1.3.8. Scenārija izpildes nozīmīgākie riski

Galvenie makroekonomiskie rādītāji

IKP nozaru griezumā

IKP izlietojums

IKP ienākumu griezumā

Maksājumu bilance, miljonos latu

Maksājumu bilance, % no IKP tekošajās cenās

Valsts parāds 1996. - 2003. g.

Valsts ārējā parāda prognoze 1999 - 2003

Kredītu izmaksājamās summas un ārējā parāda apkalpošanas maksājumi, 1999 - 2003

2.

Valsts fiskālā politika

2.1. Pašreizējās fiskālās situācijas apskats

2.2. Krievijas krīzes iespaids uz budžeta ieņēmumiem

2.3. Likumdošanas un strukturālo reformu izmaiņu ietekme uz budžetu

3.

Fiskālais apskats sadalījumā pa budžetiem

3.1. Konsolidētais kopbudžets

3.2. Valsts konsolidētais budžets

3.2.1. Valsts pamatbudžets

3.2.2. Valsts speciālie budžeti

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā

(bez tīrajiem aizdevumiem)

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā

(bez tīrajiem aizdevumiem)

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā

(bez tīrajiem aizdevumiem)

Valsts pamatbudžeta izdevumi funkcionālā sadalījumā

Valsts pamatbudžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā

Valsts pamatbudžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā

Valsts speciālā budžetaizdevumi funkcionālā sadalījumā

Valsts speciālā budžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā

Valsts speciālā budžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā

4.

Nodokļu ieņēmumu analīze

4.1. Netiešie nodokļi

4.2. Tiešie nodokļi

5.

Valsts speciālo budžetu ieņēmumi

5.1. Labklājības ministrijas valsts speciālie budžeti

5.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts speciālie budžeti

5.3. Satiksmes ministrijas valsts speciālie budžeti

5.4. Zemkopības ministrijas valsts speciālie budžeti

5.5. Finansu ministrijas valsts speciālie budžeti

5.6. Ekonomikas ministrijas valsts speciālie budžeti

5.7. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts speciālie budžeti un

Kultūras ministrijas Kultūrkapitāla fonds

5.8. Nacionālā radio un televīzijas padome

6.

Pārējo ieņēmumu analīze

6.1. Nenodokļu ieņēmumi

6.2. Pašu ieņēmumi

7.

Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi

7.1. Valsts budžeta likuma struktūra

7.2. Valsts bud eta izdevumu 1999. gadam veidoöanas pamatprincipi

7.3. Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi

7.3.1. Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi

administratīvajā sadalījumā

7.4. Valsts investīciju programmas (VIP) finansēšana 1999. gadā

8.

Pašvaldību budžeti

8.1. Pašvaldību pamatbudžeti

8.2. Pašvaldību finansu izlīdzināšana

8.3. Pašvaldību speciālie budžeti

9.

Grozījumi tiesību aktos, kuri ir iekļauti valsts budžeta likumprojekta paketē

1. pielikums. Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu analīze

2. pielikums. Pašu ieņēmumi

3. pielikums. Pašvaldību finansu izlīdzināšana aprēķins, 1999. gadam

1. Makroekonomiskā attīstība

1.1. Pašreizējā ekonomiskā situācija

Iekšzemes kopprodukta

(IKP) pieaugums ievērojami paātrinājās 1997. gadā, sasniedzot 6,5% salīdzināmās cenās. Atšķirībā no 1996. gada, kad izaugsmi galvenokārt veidoja pieaugums transporta un sakaru jomā, 1997. gadā — pirmo reizi kopš pārejas perioda sākuma — tika sasniegts pieaugums gandrīz visās nozarēs. 1997. gadā turpinājās iepriekš iesāktās tendences: pakalpojumu sektors, kas pēdējā laikā ir audzis straujāk nekā IKP, nodrošināja lielāko pievienotās vērtības daļu (61,9% 1997. gadā); rūpniecības īpatsvars saglabājās nemainīgs — apmēram viena ceturtdaļa no pievienotās vērtības (25,7%), bet lauksaimniecības īpatsvars turpināja vienmērīgi samazināties (7,4%).

1998. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis par 4,9%. I ceturksnī tas pieauga par 7,6%, II ceturksnī — par 5,4%, bet III ceturksnī — par 1,9%. Šāda IKP pieauguma tempu samazinājuma iemesls ir Krievijas ekonomiskā krīze.

IKP pieaugumu 1998. gada 9 mēnešos noteica straujais apjomu kāpums par 22,7% vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, motociklu un citu sadzīves priekšmetu remonta nozarē, mežsaimniecībā — par 27,7% (t.sk. par 34% III ceturksnī), būvniecība — par 10,2%.

Lai gan 9 mēnešu dati uzrāda pozitīvu attīstību arī apstrādes rūpniecībā (5,7% pieaugums), tomēr šo nozari būtiski skāra Krievijas krīze — III ceturksnī apjomi salīdzinājumā ar 1997. gada III ceturksni samazinājās par 4,3%. Vēl lielāks samazinājums skāra zvejniecību — apjomu samazinājums par 15,8% III ceturksnī, lai gan deviņu mēnešu dati vēl uzrāda pieaugumu par 9%.

Krievijas finansu krīze radījusi būtiskus zaudējumus arī Latvijas kredītiestādēm, kas bija ieguldījušas ievērojumus līdzekļus šīs valsts vērtspapīros vai arī apkalpoja norēķinus starp mūsu valstīm. Šo zaudējumu rezultātā finansu starpniecības apjomi faktiskajās cenās 1998. gada III ceturksnī sasniedza tikai 79% no 1997. gada III ceturkšņa apjoma.

Lauksaimniecības un medniecības apjomi 1998. gada 9 mēnešos samazinājās par 5,2%, ko lielā mērā ietekmēja nelabvēlīgie laika apstākļi, kas bija par iemeslu graudu un kartupeļu ražas kritumam, kā arī radušās problēmas ar produkcijas nodošanu pārstrādātājiem.

Transporta un sakaru nozarē 1998. gad 9 mēnešos apjomi samazinājās par 1,3%, bet III ceturksnī par 5,4%, ko noteica kravu apjomu samazināšanās par 6% pa dzelzceļu un par 31% autotransportā. Naftas un naftas produktu transportēšanas apjomi tajā pat laikā palielinājās par 9%.

Pakalpojumu nozare kopumā 1998. gada 9 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 5,4%.

IKP struktūra 1998. gada 9 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšēja gada atbilstošo periodu, nedaudz izmainījās. Turpina samazināties lauksaimniecības īpatsvars IKP struktūrā (pārskata periodā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tas samazinājās par 1,1 procentpunktu un bija 5,9% no kopskaita). Pakalpojumu nozares īpatsvars pieauga par 2,7 procentpunktiem un bija 64,3%. Nedaudz samazinājās rūpniecības īpatsvars, un 1998. gada 9 mēnešos tas bija 19,8%.

Š.g. 11 mēnešos ekonomiskā aktivitāte joprojām ir pozitīva, taču Krievijas krīzes ietekme ir jūtama. Kaut arī ekonomiskās aktivitātes indekss (EAI) ir stabili pieaudzis salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošajiem periodiem, taču novērojams pieauguma tempu kritums.

1.1. att. Ekonomiskās aktivitātes indekss,

% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu

Š.g. 11 mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu vērojams nozīmīgāko makroekonomisko rādītāju pieauguma tempu kritums. Šajā periodā samazinājās rūpniecības fiziskā apjoma, darba samaksas, skaidras naudas apgrozībā un budžeta ieņēmumu pieauguma tempi. Sākot ar š.g. septembri salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu vērojams reāls rūpniecības produkcijas izlaides samazinājums.

Krīze Krievijā nopietni iespaidojusi rūpniecības attīstību. 1998. gada 11 mēnešos rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 1,1%. Gada sākumā rūpniecība attīstījās diezgan dinamiski un 1998. gada I pusgadā rūpniecības produkcijas apjomi pieauga par 9,9% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Š.g. III ceturkšņa dati jau parādīja, ka jūlijā— augustā ražošanas apjomu pieauguma tempi sāka samazināties un bija ievērojami zemāki nekā iepriekšējā gada attiecīgajos periodos. Sākot ar š.g. septembri rūpniecības apjomi ievērojami samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Vislielākais apjomu kritums ir vērojams apstrādājošā rūpniecībā. Apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi novembrī samazinājās par 18,3 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Ražošanas apjomi visvairāk ir samazinājušies tieši nozarēs, kas cieši saistītas ar preču noietu Krievijas tirgos — pārtikas produktu ražošanas apjomi 1998. gada novembrī samazinājās par 22,9%, ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanas apjomi — par 11,9%, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri. Vēl lielāks kritums bija mašīnbūves nozarē. Viens no galvenajiem iemesliem, kā jau tika minēts, ir ražošanas sašaurināšana sakarā ar preču eksporta ievērojamo samazināšanos uz Krieviju. Tomēr tai pat laikā ne visas nozares izjūt tik lielu Krievijas krīzes ietekmi — novembrī turpināja pieaugt apģērbu ražošana (11,7% pieaugums pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu), koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošana (13,7%), poligrāfija un izdevējdarbība (12,9%).

Lauksaimniecības

attīstības tempi joprojām ir zemi. 1998. gada 9 mēnešos lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības pievienotās vērtības apjomi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 0,3%. Turpina samazināties nozares īpatsvars IKP struktūrā: no 7,9% 1997. gada 9 mēnešos līdz 6,9% 1998. gada 9 mēnešos.

Š.g. pirmajos deviņos mēnešos gandrīz visu svarīgāko lopkopības produkcijas veidu apjomi ir samazinājušies salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. 1998. gadā salīdzinājumā ar 1997. gadu ir samazinājušās lauksaimniecības kultūru sējumu platības.

Krievijas krīze un naftas cenu pazemināšanās pasaules tirgū zināmā mērā ietekmēja tik svarīgas nozares kā transports (īpaši tranzīta) attīstību. 1998. gada 9 mēnešos kravu pārvadājumi pa dzelzceļu salīdzinājumā ar 1997. gada atbilstošo periodu samazinājās — par 3,9%, t.sk. tranzītpārvadājumi — par 7,3%.

Inflācija

Latvijā turpina samazināties. Patēriņa cenu indekss (PCI) 1998. gadā vidēji pieauga tikai par 4,7%, turklāt divpadsmit mēnešu inflācija decembrī bija kritusies līdz 2,8%. 1998. gadā precēm cenas paaugstinājās par 1,6%, t.sk. uztura produkta par 0,3%. Pakalpojumu cenu pieaugums bija lielāks — 7%. To pieaugumu galvenokārt noteica regulējamo cenu izmaiņas. Ražotāju cenu indekss (RCI) novembrī pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu bija krities par 0,4%.

1998. gada novembrī plašā nauda M2X, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga par 7,2%, bet, salīdzinot ar jūliju, tā samazinājās par 10,9%. Līdzīgas tendences ir redzamas arī vairākos citos saistītos monetārajos rādītājos (piemēram, iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu, banku aktīvu, naudas bāzes, Latvijas Bankas konvertējamās valūtas rezervju izmaiņās). Turpināja samazināties saistības pret ārvalstu nebankām, bet pieauga saistības pret ārvalstu bankām. Tai pat laikā iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu apjoms nepārtraukti palielinājās (par 64,2% gada laikā).

Galvenais pēdējo izmaiņu iemesls bija Krievijā notiekošā finansu krīze, ko raksturo Krievijas nespēja pildīt savas saistības un straujš rubļa vērtības kritums, kas izraisīja zināmu nestabilitāti arī Latvijas finansu tirgū — samazinājās banku aktīvi (īpaši uz nerezidentu rēķina), nedaudz pieauga kredītlikmes, samazinājās banku peļņa. Neraugoties uz to, draudi Latvijas nacionālās valūtas un banku sistēmas stabilitātei neradās.

Š.g. 11 mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ārējās tirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 7,3% un bija 2469,4 milj. latu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts palielinājies par 187,9 milj. latu (35,0%) un bija 722,7 milj. latu.

Preču eksports, salīdzinot ar 1997. gada 11 mēnešiem, pieaudzis par 12,2%, bet imports — par 20,8%. Analizējot eksporta attīstības tendences pa mēnešiem salīdzinājumā ar 1997. gada atbilstošo mēnesi, eksports š.g. pirmajos septiņos mēnešos ir pieaudzis. Š.g. augustā, salīdzinot ar 1997. gada augustu, eksporta apjoms nedaudz sāka samazināties (par 0,9%), kas liecināja par pirmo ar Krievijas krīzi saistīto problēmu parādīšanos. Š.g septembrī un oktobrī eksports kritās vēl straujāk — attiecīgi par 5,8% un 10,4%. Š.g. augustā, salīdzinot ar jūliju, diezgan strauji samazinājās arī importa apjoms. Tā cēlonis varētu būt tas, ka, sākoties krīzei Krievijā, ES valstis samazina reeksportu caur Latviju.

Noieta tirgus samazināšanās NVS sekmējusi tirdzniecības ar šo reģionu īpatsvara samazināšanos — eksporta uz NVS īpatsvars kopējā eksportā š.g. 11 mēnešos bija 19,4% (salīdzinot ar 1997. gada 11 mēnešiem, tas samazinājies par 9,7 procentpunktiem), bet importa no NVS īpatsvars bija 16,0% (salīdzinot ar 1997. gada atbilstošo periodu, samazinājās par 3,6 procentpunktiem). Pieaug tirdzniecības īpatsvars ar citiem, stabilākiem partneriem — piemēram, eksporta uz ES valstīm īpatsvars š.g. 11 mēnešos bija 56,0% (salīdzinot ar 1997. gada atbilstošo periodu, pieauga par 6,6 procentpunktu), bet importa no ES valstīm īpatsvars bija 55,6% (pieaudzis par 2,3 procentpunktiem).

1997. gadā maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija 6,3% no IKP. Š.g. I pusgadā maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija 130,3 milj. latu jeb 7,1% no IKP. Ir precizēti maksājumu bilances dati š.g. I ceturksnim — tekošā konta deficīts pieauga līdz 6,4% no IKP, jo, samazinoties preču eksportam un palielinoties preču importam, pasliktinājās ārējās tirdzniecības bilance. Salīdzinājumā ar 1997. gada I pusgadu, tekošā konta deficīts š.g. I pusgadā ir pieaudzis par 1,2 procentpunktiem. Tā pamatā ir tirdzniecības bilances deficīta pieaugums — no 14,2% no IKP 1997. gada I pusgadā līdz 15,0% š.g. attiecīgajā periodā. Pakalpojumu saldo īpatsvars IKP š.g. I pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, nedaudz samazinājās (par 0,7 procentpunktiem) un bija 6,0% no IKP.

Turpina samazināties tiešo ārvalstu investīciju ieplūde Latvijā — ja 1997. gada I pusgadā tiešo investīciju apjoms bija 106,3 milj. latu, tad š.g. I pusgadā — tikai 78,1 milj. latu. Tā rezultātā tekošā konta deficīta finansēšanā pieaug īstermiņa kapitāla ieplūdes nozīme. Š.g. I pusgadā samazinājusies neto portfeļinvestīciju aizplūde, turklāt II ceturksnī notika neto portfeļinvestīciju ieplūde. Tas notika tādēļ, ka strauji samazinājās ieguldījumi ārvalstu parādu vērtspapīros. Salīdzinot ar 1997. gada I pusgadu, samazinājies citu investīciju apjoms. Tomēr kapitāla ieplūde š.g. I pusgadā nodrošināja pārpalikumu maksājumu bilancē un ārējo rezervju pieaugumu.

Š.g. I pusgada beigās uzkrāto tiešo ārvalstu investīciju apjoms Latvijā sasniedza 817,5 milj. latu, no kuriem 590,3 milj. latu investēti uzņēmumu pamatkapitālā. Uzkrāto tiešo ārvalstu investīciju apjoms, salīdzinot ar š.g. I ceturkšņa beigām, pieaudzis par 39,5 milj. latu, tomēr samazinās investīciju pieauguma apjomi. Lielākie investori Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā ir Dānija, ASV, Singapūra, Krievija, Vācija. Visvairāk investēts transporta un sakaru, rūpniecības un finansu starpniecības nozarēs.

1997. gada beigās oficiālais bezdarba līmenis Latvijā bija 7%. 1998. gada beigās bezdarba līmenis bija jau 9,2%, turklāt lielākais pieaugums notika pēdējo četru mēnešu laikā. Bezdarba sadalījums pa reģioniem joprojām ir nevienmērīgs. Augstākais bezdarba līmenis ir Latgales austrumu reģionos (Rēzeknes rajonā — 28,2%, Preiļu rajonā — 23,2%, Krāslavas rajonā — 23,2%), bet zemākais Rīgā — 4,8%.

1998. gada beigās kopējais valsts parāds bija 371,7 milj. latu. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, parāda apjomi samazinājās par 20,1 milj. latu, vai par 8,1%. 1998. gada beigās valsts iekšējais parāds bija 141,1 milj. latu, bet valsts ārējais parāds bija 230,6 milj. latu.

1998. gadā, salīdzinot ar 1997. gadu, valsts iekšējais parāds ir samazinājies par 32,3 milj. latu jeb par 18,6%, kas izskaidrojams ar to, ka Krievijas finansu krīzes ietekmē Latvijas finansu tirgū ir novērojams likviditātes trūkums. Līdz ar to bankām samazinājies to resursu apjoms, ko var novirzīt investīcijām, tajā skaitā arī ieguldījumiem Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīros.

1998. gada beigās valsts ārējais parāds bija 230,6 milj. latu, un, salīdzinot ar iepriekšēja gada 1997. gada beigām, tas pieauga par 12,2 milj. latu, jeb par 5,6%. Ārējā parāda pieaugums ir saistīts ar saņemtajiem aizdevumiem valsts investīciju programmas projektu finansēšanai.

1.2. Ekonomiskās politikas mērķi

Valdības ekonomiskās politikas mērķi ir sasniegt ilgstošu un stabilu ekonomisko izaugsmi; sabalansētu ekonomisko un sociālo attīstību; pakāpenisku esošās reģionālās, sociālās un citas nevienlīdzības izskaušanu, kā piemēram atšķirības darba pieejamībā; nodrošināt vides politikas īstenošanu un resursu efektīvu izmantošanu. Ekonomiskā politika, kas tiecas sasniegt šos mērķus, arī palīdzēs izpildīt nosacījumus, lai Latvija iestātos Eiropas Savienībā.

Lai sasniegtu šos mērķus, valdība īstenos sekojošu politiku un reformas:

* tā kā stabila makroekonomiskā vide ir svarīgs priekšnosacījums stabilai ekonomikas attīstībai, pamatotas makroekonomiskās politikas saglabāšana ir galvenā prioritāte valdības ekonomiskajā politikā. Tādēļ tiks turpināta uzsāktā monetārā un fiskālā politika, kas tiecas uz stabila valūtas maiņas kursa un sabalansēta budžeta saglabāšanu;

* lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un palielinātu konkurētspēju, kas ļautu Latvijai izpildīt ES iestāšanās nosacījumus, nepieciešams attīstīt konkurētspējīgu ekonomisko vidi. Tirdzniecības politikas mērķis ir palielināt ekonomikas atvērtību. Līdz ar iestāšanos pasaules tirdzniecības organizācijā tiks pazemināta ievedmuita lauksaimniecības un pārtikas precēm. Iekšējā tirgus liberalizāciju sekmēs privatizācijas programmas pabeigšana, privāto īpašuma tiesību nostiprināšanās un kontrolēto cenu atbrīvošanas pabeigöana;

* pārejas perioda laikā Latvijā ir pieaugusi nabadzība. Stabila ekonomiska izaugsme pakāpeniski atvieglos šo problēmu. Tomēr šajā jomā nepieciešamas arī nekavējošas darbības. Tādēļ valdība sniegs atbalstu reģioniem, kuri visvairāk cietuši rūpniecības pārstrukturizācijā, strādās pie izglītības un veselības aprūpes sistēmu efektivitātes uzlabošanas, kā arī racionalizēs sociālās nodrošināšanas sistēmu.

1.3. Makroekonomiskās attīstības scenārijs

1

Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka IKP pieaugums 1998. gadā varētu būt 4,6%. Lai arī 1998.gada 1. pusgada dati liecina par lielāku pieaugumu tautsaimniecībā, tomēr jāņem vērā notikumi Krievijā, kuri ietekmēs Latvijas ekonomiku. Sagaidāms, ka šīs ietekmes sekas būs jūtamas 1998.gada pēdējā ceturksnī un 1999.gada 1.pusgadā.

Šis scenārijs ir veidots, ņemot vērā, iespējamo Krievijas krīzes ietekmi, bet pieņemot, ka pasaules ekonomiskā vide un investoru attieksme pret Latviju saglabājas labvēlīga. Tādejādi Latvijas tautsaimniecības attīstības temps 1999.— 2000. gadā tiek prognozēts par 1 — 2 procentpunktiem zemāks nekā vidēja termiņa ekonomiskajā stratēģijā 2.

1.1. tabula

IKP nozaru griezumā3

(pieauguma tempi 1995. gada cenās, % pret iepriekšējo periodu)

1997 1998 1999 2003

Fakts Prognoze

IKP 6,5 4,6 4,0 5,3

Lauksaimn., medn., mežs. un zvejn. 3,7 0,7 1,1 3,0

Rūpniecība 6,9 4,5 2,8 6,0

Elektroenerģija, gāze un ūdens apg. –1,1 –0,8 –0,2 0,8

Celtniecība 8,2 7,5 5,4 7,3

Sabiedriskie pakalpojumi 3,4 3,0 2,6 2,0

Privātie pakalpojumi 8,8 6,3 5,9 6,4

IKP izlietojums

(pieauguma tempi 1995. gada cenās, % pret iepriekšējo periodu)

1997 1998 1999 2003

Fakts Prognoze

IKP 6,5 4,6 4,0 5,3

Sabiedriskais patēriņš 3,8 1,0 1,5 2,0

Privātais patēriņš 3,9 3,4 2,8 3,7

Kopējā pamatkapitāla veidošana 11,1 7,0 5,2 8,6

Preču un pakalpojumu eksports 9,9 5,5 2,3 9,6

Preču un pakalpojumu imports 6,8 4,8 2,8 6,1

Krievijas krīze būtiski ietekmē arī Latvijas maksājumu bilanci. Importa pārsvars pār eksportu vēl vairāk palielinās, kas tieši ietekmē tekošā konta deficīta pieaugumu. Samazinoties tiešo ārējo investīciju plūsmai visā pasaulē, arī Latvijā daļa no tekošā konta deficīta būs jāfinansē ar īstermiņa kapitāla plūsmām.

1.2. tabula

Maksājumu bilances pamatrādītāji

(% no IKP)

19974 1998 1999 2003

Fakts Prognoze

Tekošais konts –6,3 –8,6 –9,9 –6,8

Tiešās investīcijas 9,3 8,8 8,2 8,0

Rezerves aktīvi –1,2 –1,2 –1,0 –1,1

Citi aktīvi:

Neto portfeļa un citas investīcijas –3,5 1,0 2,7 0,0

IKP pieaugumu vidējā termiņā noteiks eksporta un investīciju pieaugums. Mazā un atvērtā ekonomikā ārējam pieprasījumam būs izšķiroša nozīme ekonomikas izaugsmē. Vienlaicīgi ir nepieciešams arī stiprs un stabils iekšējais pieprasījums. Stabils pieaugums ir iespējams, ja tiks stimulēts kopējās kapitāla veidošanas īpatsvara nozīmīgs pieaugums IKP struktūrā.

Sagaidāms, ka investīciju īpatsvars IKP pieaugs no 19,3% 1997. gadā līdz 21,0% 2003. gadā. Investīciju pieaugums pozitīvi ietekmēs ekonomisko attīstību tādā gadījumā, ja šīs investīcijas tiks novirzītas galvenokārt jaunu tehnoloģiju ieviešanai to preču ražošanai, kas paredzētas eksportam. Tas uzlabotu valsts maksājumu bilanci un samazinātu bezdarba līmeni.

Augstākas investīcijas ir atkarīgas no iekšzemes noguldījumu līmeņa un ārvalstu tiešo investīciju ieplūšanas apjoma pieauguma. Līdztekus tam ir jāparedz pasākumu komplekss, lai palielinātu investīciju efektivitāti. To varētu paaugstināt, veicinot ārvalstu tiešās investīcijas, investīcijas tehnoloģijā, iekārtās, cilvēku resursos, kā arī uzlabojot investīciju struktūru. Tajā pašā laikā noguldījumu pieaugumu veicinās noguldījumu apdrošināšanas mehānisma īstenošana, vērtspapīru tirgus attīstība Latvijā, investīciju un pensiju fondu aktivitātes palielināšanās. Pensiju reforma nodrošinās adekvātu nacionālo noguldījumu līmeni. Jo vairāk attīstīsies finansu tirgus, jo efektīgāk tiks pārvietots kapitāls no uzkrājējiem uz investoriem.

Vissvarīgākie pasākumi, kurus ir nepieciešams realizēt, lai palielinātu investīcijas un to kvalitāti, ir šādi: 1) valsts uzņēmumu pārstrukturizācija ; 2) privatizācijas procesa pabeigšana; 3) konkurences ieviešana elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes sektoros; 4) atbilstoša makroekonomiskā politika stabilas un investīcijām labvēlīgas ekonomiskās vides radīšanai.

1.3.1. IKP no izdevumu viedokļa

1997. gadā privātais patēriņš pieauga par 3,9%. Privātais patēriņš varētu pieaugt straujāk, pieaugot iedzīvotāju ienākumiem, tomēr tā kopējo pieaugumu ierobežo stingrā fiskālā politika. Tādejādi ar šādas fiskālās politikas palīdzību tiek ierobežots arī maksājumu bilances tekošā konta deficīta pieaugums. Privāto patēriņu ierobežo arī bezdarbs un zemais darba samaksas pieaugums, kas ir nepieciešams eksporta konkurētspējas uzturēšanai.

Paredzams, ka valsts patēriņš arī turpmākajos gados būs jāierobežo, lai sabalansētu budžetu. Valsts patēriņš ir atkarīgs no budžeta ieņēmumu apjoma pieauguma. Ņemot vērā, ka privatizācijas beigu stadijā samazināsies ieņēmumi no privatizācijas, un realizējot politiku, kas paredz palielināt izdevumus valsts investīcijām, valsts patēriņa pieaugumam jābūt zemākam par IKP pieaugumu.

Gan Krievijas, gan globālās ekonomiskās krīzes ietekmes rezultātā 1999. — 2000. gadā nav sagaidāms nedz ārējā, nedz iekšzemes piepasījuma straujš pieaugums. Pieprasījuma tempu palēnināšanās negatīvi ietekmēs eksporta—importa attīstību.

1.3. tabula

Iekšzemes kopprodukta izlietojums

Struktūra, % reālais pieau-

. gums, % .

1997 1998 1999 2003 1998 Vidēji

1998-

2003

Preču un pakalpojumu eksports 50,5 49,8 48,1 51,2 5,5 7,0

Preču un pakalpojumu imports 60,6 60,3 59,3 56,8 4,8 5,0

Ārējās tirdzniecības bilance –10,1 –10,5 –11,3 –5,6

Kopējais patēriņš 90,4 89,1 88,0 82,2 2,9 3,1

— privātais patēriņš 67,2 66,4 65,7 61,8 3,5 3,5

— valsts patēriņš 23,3 22,7 22,3 20,4 1,0 1,8

Kopējā pamatkapitāla veidošana 19,3 19,6 19,6 21,0 7,0 7,4

1.3.2. Ražošanas struktūra

1.4. tabula

Iekšzemes kopprodukts nozaru griezumā

Struktūra %, faktiskajās cenās* .

1997 1998 1999 2003

Lauksaimniecība, mežsaimniecība,

zvejniecība 7,4 6,8 6,3 4,9

Rūpniecība 21,3 21,0 20,6 20,2

Elektroenerģija, gāze un ūdens apgāde 4,4 4,1 3,9 3,1

Celtniecība 5,0 5,2 5,2 5,7

Pakalpojumi 61,9 62,9 64,0 66,2

IKP 100,0 100,0 100,0 100,0

Datu analīze liecina par dinamisku attīstību apstrādājošajā rūpniecībā (7% pieaugums 1997. gadā). Tā kā iekšzemes pieprasījuma līmenis joprojām ir salīdzinoši zems, tad dažu apstrādājošās rūpniecības nozaru attīstību ir noteicis galvenokārt eksportējamās produkcijas apjoms.

Dažādu ražošanas sektoru attīstību veicināja ražošanas uzņēmumu privatizācija, Privatizācijas gaitā piesaistītās investīcijas veicināja rūpniecības pārstrukturizāciju.

Rūpniecības attīstību tuvākajos gados nodrošinās dažas apstrādes rūpniecības nozares, no kurām daudzas jau pašlaik diezgan veiksmīgi darbojas:

* vieglā rūpniecība . Vairāki uzņēmumi šajā sektorā ir piesaistījuši ārvalstu kapitālu un eksportē savu produkciju (īpaši tas attiecas uz tekstilrūpniecību);

* koksne un tās izstrādājumi . Ņemot vērā Latvijas mežu resursus, kā arī to, ka kokapstrādes iespējas uzlabojas un attīstās, sagaidāma arī turpmāka šī sektora augšupeja;

* Turpināsies arī metālapstrādes rūpniecības straujā attīstība. Labas izaugsmes iespējas ir arī ķīmiskai rūpniecībai , ievērojot lielās investīcijas šajā nozarē.

Pārtikas un tekstilrūpniecības uzņēmumi pēdējā laikā parādīja augstus attīstības tempus, kas ļāva cerēt, ka arī vidējā termiņā tie būtiski sekmēs kopējo rūpniecības attīstību, bet Krievijas krīze samazinājusi šo nozaru rādītājus, un uz to pozitīvas attīstības turpinājumu var cerēt tikai pēc situācijas stabilizācijas NVS tirgos, kā arī, ja pietiekoši ātri notiks sekmīga jaunu tirgu apgūšana.

Ekonomiskās aktivitātes pieaugums; privāto, valsts un ārvalstu tiešo investīciju apjomu kāpums kā arī dzīvokļu privatizācija sekmēja būvniecības apjomu ievērojamu pieaugumu. Tādējādi 1997. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būvniecības apjomi pieauga par 8,2%. Nākošajos gados šī sektora attīstību ietekmēs kopējais investīciju līmenis ekonomikā, kā arī hipotekārās kreditēšanas attīstība. Būvniecības pieauguma līmenis būs vienā līmenī ar kopējā pamatkapitāla veidošanās pieaugumu.

Enerģētikas sektora pieauguma tempi turpmākajos gados nebūs pārāk augsti (ap 1%), jo paredzams, ka attīstīsies rūpniecības nozares, kas patērēs mazāk enerģiju. Siltuma patēriņš nepieaugs strauji, jo uzlabosies siltuma izmantošanas uzskaite un daļa patērētāju atteiksies no centralizētās siltumapgādes.

Lēno lauksaimniecības attīstības tempu (1 — 3% gadā) ietekmēs zemais privātā patēriņa pieauguma temps Latvijā, kā arī ārvalstu uzņēmumu radītā konkurence. Lauksaimniecības produktu cenas ir salīdzinoši augstas (zemās darbaspēka produktivitātes dēļ), kā arī ne vienmēr atbilst starptautiskajiem standartiem un noteiktajiem kvalitātes līmeņiem. Lauksaimniecības produktu cenu pieaugums turpmāk būs nenozīmīgs un mazāks nekā citās nozarēs. Ražošanas izmaksu pieaugums padarīs lauksaimniecību vēl nerentablāku. Tomēr ražošanas intensifikācija veicinās lauksaimniecības nozaru attīstību. Tas ļaus ražotājiem samazināt izmaksas, un to produkcijas konkurētspēja līdz ar to pieaugs.

Lauksaimniecības un zvejniecības produktu noieta tirgu samazināšanās NVS, ko izsauca Krievijas ekonomiskā krīze, negatīvi iespaidos šo nozaru attīstības iespējas tuvākajā laika periodā, bet tai pat laikā paredzams, ka straujā izaugsme mežsaimniecībā daļēji to kompensēs.

Turpināsies arī pakāpeniska tuvināšanās mazo attīstīto Eiropas valstu ražošanas struktūrai. Palielināsies tirgojamo ( market services ) pakalpojumu īpatsvars, bet samazināsies netirgojamo ( non–market ) pakalpojumu īpatsvars. Nākošajos gados tirgojamo pakalpojumu īpatsvars varētu būt apmēram 51 — 52% līmenī no IKP. Pakalpojumu sektora attīstību turpmākajos gados ietekmēs transporta un sakaru sektora attīstība. Īpaši tas attiecināms uz tranzītu caur Latvijas ostām. Tajā pašā laikā gaidāms, ka šī sektora ietekme uz visa pakalpojumu sektora pieaugumu samazināsies. Sagaidāms, ka, palielinoties finansu un komercpakalpojumu dažādībai, kā arī saasinoties konkurencei ar ārvalstu uzņēmumiem, šo sektoru īpatsvars pakalpojumos pieaugs. No visiem tirgojamo pakalpojumu sektoriem finansu pakalpojumiem būs lielākais pieaugums. Tā rezultātā pakalpojumu īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2003. gadā sasniegs 66,2 procentus.

1.3.3. Demogrāfiskās tendences, nodarbinātība, bezdarbs, ienākumu politika

Zemās dzimstības, salīdzinoši lielās mirstības un negatīvā migrācijas saldo (apmēram 1000 cilvēku gadā) rezultātā iedzīvotāju skaits Latvijā pakāpeniski samazināsies. Iedzīvotāju skaits Latvijā 2003. gadā salīdzinājumā ar 1997. gadu samazināsies par 73700 (3,0%). Zemā dzimstība ilgākā laika periodā radījusi ievērojamu iedzīvotāju sastāva novecošanos, tādējādi palielinot demogrāfisko slogu nodarbinātajiem iedzīvotājiem. Tomēr, pieaugot pensionēšanās vecumam, darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits nesamazināsies tik strauji. Pensionāru skaits pieaugs nedaudz, jo tagadējā nodarbināto iedzīvotāju vecuma struktūra neliecina par lielu pensijā ejošo skaita pieaugumu nākotnē.

Sagaidāms, ka, pieaugot ekonomiskai aktivitātei, pieaugs nodarbinātība. Tomēr jāatzīmē, ka veiktā pārstrukturizācija un tehnoloģiskais progress sekmēs galvenokārt darbaspēka produktivitātes un nevis nodarbinātības pieaugumu.

Bezdarbs ir reģionāla problēma. Sabrūkot saimnieciskām saitēm ar NVS valstīm (pēdējos mēnešos Krievijas krīzes ietekmē), kā arī investīciju trūkuma dēļ, lielākais bezdarba līmenis Latvijā ir Austrumos: 22 — 29% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Zemākais bezdarba līmenis ir Ventspilī un Rīgā.

1.5. tabula

Darbaspēks, nodarbinātība un bezdarbs Latvijā

(tūkst. cilv.)

1997 1998 1999 2003

Iedzīvotāju skaits 2458 2458 2438 2385

iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā 1441 1440 1429 1397

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji 1218 1217 1207 1180

% no kopējā iedzīvotāju skaita 49,6 49,5 49,5 49,5

% no darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita 84,5 84,5 84,5 84,5

Nodarbinātība 1037 1032 1022 1034

pieaugums, % 1,9 –0,5 –1,0 0,2

Reģistrētie bezdarbnieki, tūkst. cilv. 85 93 93 69

Bezdarba līmenis (pēc Starptautiskās

darba organizācijas metodoloģijas) 7 8 8 6

Sagaidāms, ka dažādu ekonomiskās politikas pasākumu (reģionālā attīstība, investīciju veicināšana, darbaspēka reģionālā mobilitāte, privatizācija, mazo un vidējo uzņēmumu attīstība utt.) realizācijas rezultātā bezdarbs 2003. gadā būs zemāks par pašreizējo līmeni, apmēram 6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Salīdzinājumā ar sabiedriskajā sektorā strādājošiem, pieaugs privātajā sektorā strādājošo skaits. Ja 1997. gadā privātajā sektorā strādāja 66% un sabiedriskajā sektorā — 34% no nodarbinātajiem iedzīvotājiem, tad sagaidāms, ka 2003. gadā sadalījums būs attiecīgi 80% un 20 procenti.

1997. gadā bruto algu pieaugums bija lielāks nekā produktivitātes pieaugums, jo mainījās sociālā nodokļa sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju. Nākošajos gados produktivitātes pieaugumi varētu būt ap 4 — 5% gadā. Paredzams, ka vidējās algas pieaugums, sākot ar 1999. gadu, būs zemāks nekā produktivitātes pieaugums.

1.3.4. Maksājumu bilance un ārējā tirdzniecība

Straujajām ekonomiskajām reformām Latvijā bija ļoti liela ietekme uz maksājumu bilances stāvokli. 1997. gadā maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija 6,3% no IKP. Galvenais Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīta iemesls, tāpat kā daudzās citās Austrumeiropas valstīs, ir straujais valsts ārējās tirdzniecības deficīta pieaugums. Tekošā konta bilances negatīvā saldo pieaugumu palīdz ierobežot pakalpojumu pozitīvais saldo.

1.6. tabula

Maksājumu bilances tekošais konts

milj. latu

1997 1998 1999 2003

Preču un pakalpojumu eksports 1669,1 1753,4 1837,9 2817,4

Preču un pakalpojumu imports –1947,3 –2121,8 –2268,8 –3128,3

Preču un pakalpojumu saldo –278,2 –368,4 –430,9 –310,9

Tekošā konta bilance –201,1 –301,1 –378,7 –376,5 % no IKP

Preču un pakalpojumu eksports 52,0 49,8 48,1 51,2

Preču un pakalpojumu imports –60,6 –60,3 –59,3 –56,8

Preču un pakalpojumu saldo –8,7 –10,5 –11,3 –5,6

Tekošā konta bilance –6,3 –8,6 –9,9 –6,8

Krievijas finansu krīze un eksporta uz Krieviju samazināšanās negatīvi ietekmē maksājumu bilanci, tāpēc tekošā konta deficīts pārsniegs vidēja termiņa ekonomikas stratēģijā paredzēto5. Gadījumā, ja veiksmīgi tiks piesaistītas un izmantotas investīcijas, pēc 2000. gada eksporta apjomi palielināsies un tekošā konta deficīts pakāpeniski samazināsies. Tekošā konta deficītu palielinās procentu un dividenžu maksājumi par aizņēmumiem un investīcijām.

Lai panāktu pastāvīgu eksporta apjomu pieaugumu, ir nepieciešams palielināt gatavās produkcijas īpatsvara palielināšanos kopējā eksporta struktūrā, jo izejmateriālu eksports ir tieši saistīts ar vispasaules tirgus cenu svārstībām. Sagaidāms, ka Latvijas uzņēmumos realizēto lielo investīciju projektu rezultātā tuvākajos gados Latvijas eksporta struktūra ievērojami mainīsies, pieaugot jaunas produkcijas eksporta iespējām.

Pakalpojumu eksporta apjomi turpinās pieaugt, kā arī turpinās attīstīties visi pakalpojumu veidi. Sagaidāms, ka lielu daļu šī pieauguma radīs tranzīta pakalpojumu apjoma palielināšanās. Vēl joprojām nav izmantotas tūrisma iespējas, un līdz ar to iespējamība palielināt šī pakalpojuma cenas, paaugstinot tā kvalitāti. Līdzīgas izdevības pastāv starptautiskā transporta, komunikāciju, finansu un citos pakalpojumu tirgos.

Preču un pakalpojumu importa pieauguma tempi ir pakāpeniski jāsamazina. Importu sekmē iekšzemes inflācijas lielums, kas joprojām ir salīdzinoši augsts ar inflāciju attīstītajās valstīs. Nacionālās valūtas reālā vērtība attiecībā pret t.s. "stiprajām valūtām" pieaugs. Nākošajos gados importa sastāvam ir jāmainās, palielinot iekārtu un investīciju preču importa īpatsvaru līdz aptuveni 22% no kopējā importa apjoma. Pamatlīdzekļu imports radīs nosacījumus ražošanas modernizācijai un produkcijas konkurētspējas palielināšanai.

Lai gan maksājumu bilances tekošā konta saldo ir negatīvs, kopējais maksājumu bilances saldo vēl joprojām ir pozitīvs. To nodrošina kapitāla ieplūšana Latvijā, pateicoties kam bija iespējams ne tikai nosegt pieaugošo tekošā konta deficītu, bet arī palielināt ārzemju valūtas rezerves.

Tekošā konta deficīta finansēšana pieaugs galvenokārt uz privātā kapitāla plūsmas (galvenokārt uz ārvalstu tiešo investīciju) rēķina, bet nevis uz valdības aizņēmumu rēķina. Sagaidāms, ka laikā no 1998. gada līdz 2003. gadam ārvalstu tiešās investīcijas būs 9 — 10% no IKP. Nevar viennozīmīgi novērtēt Krievijas krīzes ietekmi uz tiešajām ārvalstu investīcijām. Sagaidāms, ka ārvalstu tiešo investīciju plūsma nesamazināsies līdz ar privatizācijas procesa noslēgšanos, tā vietā ieplūdīs re—investīcijas kā arī investīcijas starp saistītajiem uzņēmumiem. Paredzams, ka nākošajos gados portfeļinvestīciju aizplūde samazināsies. Šo tīro aizplūšanu varētu samazināt vērtspapīru tirgus attīstība un privatizēto uzņēmumu vēlme finansiāli paplašināties, palielinot akciju kapitālu. Ņemot vērā iekšzemes kreditēšanas paplašināšanos, sagaidāms, ka komercbanku ārzemju aktīvu apjomi, ieskaitot ieguldījumus ārvalstu vērtspapīros, pieaugs lēnāk. Turklāt sakarā ar Āzijas un Krievijas finanšu krīzēm, samazinās investoru riska gatavība, kas samazinās kapitāla plūsmas arī Latvijā.

Valūtas rezervju uzkrāšana ir uzskatāma par soli uz aizsardzības nodrošināšanu pret iespējamām grūtībām ar maksājumu bilanci un uz lata seguma nodrošināšanu. Rezervju apjoms ir jāuztur tādā līmenī, kas atbilst trīs mēnešu preču un pakalpojumu importa apjomam.

1.3.5. Inflācija

Latvijas patēriņa cenu pieauguma tempi turpina samazināties. 1998. gadā patēriņa cenu indekss (PCI) pieauga tikai par 4,7% (vidēji gadā), turklāt divpadsmit mēnešu inflācija decembrī bija kritusies līdz 2,8%. Ražotāju cenu indeksa (RCI) pieaugums 1998. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, nepārsniegs 3%.

Sagaidāms, ka 1999. gadā PCI pieaugs aptuveni par 4,3% (vidēji gadā), samazinoties līdz 3,9% 2003. gadā.

Prognozējot PCI, kā arī citus deflatorus, ir pieņemts, ka nākošajos piecos gados saglabāsies strikta monetārā un fiskālā politika, stabila valūtas maiņas likme un tiks kontrolēts naudas piedāvājums.

Paredzams, ka izmaiņas patēriņa cenās ietekmēs arī šādi faktori:

* cenu liberalizācija, kā rezultātā ir sagaidāms valsts institūciju regulējamo cenu un tarifu pieaugums (piemēram, īres maksa);

* monopolcenu pieaugums un izmaiņas akcīzes nodokļa par naftas produktiem likmēs, kas var veicināt cenu inflāciju;

* muitas tarifu samazināšanās brīvās tirdzniecības līgumu ietvaros.

1.7. tabula

Regulējamo cenu ietekme uz PCI

1998 1999 2000 2001 2002 2003

Pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vidēji, %

PCI 4,7 4,3 4,3 4,1 3,9 3,6

Monopolcenas

elektroenerģija 9,0 0 10,0 10,0 10,0 10,0

gāze –1,6 2,5 2,5 2,5 2,5 2,5

dzelzceļš 38,0 8,7 20,0 11,1 10,0 9,1

telekomunikācijas 16,9 11,6 12,0 7,1 5,3 3,8

pasts 0 50,0 6,7 6,3 5,9 5,6

Pārējās regulējamās cenas 10,0 9,0 8,0 7,0 6,0 5,0

Ietekme uz PCI, procentu punkti

Regulējamās cenas 2,8 1,6 1,8 1,5 1,3 1,1

tai skaitā, monopolcenas 0,7 0,3 0,6 0,5 0,5 0,4

Ņemot vērā iedzīvotāju zemo pirktspēju, kā arī tautsaimniecības konkurētspējas veicināšanas argumentu, turpmākā cenu liberalizācija notiks pakāpeniski. Pirktspējas līmeņa izlīdzināšanās un pietuvošanās attīstīto Eiropas valstu līmenim var notikt tikai pēc 2003. gada.

1.3.6. Monetārais sektors

Latvijas bankas monetārā politika tuvākajos gados nemainīsies. Galvenie monetārās politikas mērķi ir vidēja termiņa cenu un valūtas maiņas likmes stabilitāte.

M2X pieaugums nākošajos gados būs augsts un pārsniegs IKP pieaugumu. Sagaidāms, ka naudas aprites ātrums samazināsies līdz Centrāleiropas līmenim. Ievērojama tuvināšanās jau bija vērojama 1997. gadā. Ekonomikas remonetizāciju veicina uzticības pieaugums ekonomiskajai politikai un banku sektoram. Nākošajos piecos gados pieaugs gan naudas daudzums apgrozībā, gan noguldījumi. Tekošajā noguldījumu struktūrā termiņnoguldījumu un noguldījumu nacionālajā valūtā īpatsvars ir diezgan zems. Tāpēc šie noguldījumu veidi varētu pieaugt relatīvi ātrāk.

Banku sektora aktīvu struktūra mainīsies, paplašinoties iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu kreditēšanai. Ievērojams pieaugums notiek pie ļoti zema iekšzemes kreditēšanas sākuma līmeņa un kreditēšanas nosacījumu uzlabošanās rezultātā (gan veicot labojumus likumdošanā, gan samazinoties procentu likmēm). Paredzēts, ka procentu likmēm nevajadzētu izmainīties ļoti būtiski. Iekšzemes kreditēšanas paplašināšanās ierobežos atkarību no investīcijām ārzemju aktīvos.

1.3.7. Valsts parāds

Paredzams, ka laika posmā no 1998. gada līdz 2003. gadam kopējā valsts parāda pieauguma tempi varētu samazināties. Tomēr tas ir atkarīgs no valdības fiskālās politikas un valsts investīciju programmas turpmākajam laika periodam, kā arī aizdevumiem no valsts pamatbudžeta citu līmeņu budžetiem. Tiek plānots, ka kopējais valsts parāds samazināsies no 12,7% 1999. gadā līdz 10,6% no IKP 2003. gadā, sasniedzot 1998. gada līmeni. Tāpat tiek plānots, ka mainīsies procentuālā attiecība starp iekšējo un ārējo parādu kopējā valsts parāda struktūrā. Ja 1998. gadā ārējais parāds bija 62% no kopējā parāda, tad 2003. gadā — 37%. Sakarā ar Krievijas finansu krīzes ietekmi uz Latvijas finansu sistēmu 1998. gadā ārējā parāda īpatsvars kopējā struktūrā pieauga par 6 procentpunktiem, tomēr vidēja termiņa periodā tiek prognozēts, ka valdība nepieciešamos līdzekļus aizņemsies iekšējā finansu tirgū, kas savukārt veicinās Latvijas finansu tirgus attīstību. Paredzams, ka 2003. gadā iekšējo valsts parādu veidos tikai valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri.

Valsts parāda straujais pieaugums 1999. gadā par 133,3 milj. latu galvenokārt ir saistīts ar investīciju projektu finansēšanu un aizdevumiem no valsts pamatbudžeta citu līmeņu budžetiem. Turklāt sakarā ar likviditātes trūkumu Latvijas finansu tirgū valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri 1998. gadā netika emitēti plānotajā apmērā par 38,9 milj. latu.

1.3.1. att. Valsts parāda prognoze,

milj. latu

1.8. tabula

Valsts parāds

(milj. latu)

1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003

Iekšējais parāds 173,4 141,1 190,8 252,4 284,1 319,7 365,7

Ārējais parāds 218,4 230,6 294,2 253,5 244,7 234,2 215,7

Valsts parāds kopā 391,8 371,7 485,0 505,9 528,8 553,9 581,4

% pret IKP (faktiskajās

cenās) 12,2 10,6 12,7 12,1 11,5 11,0 10,6

1.3.8. Scenārija izpildes nozīmīgākie riski

Scenārija izpilde ir saistīta ar vairākiem riska faktoriem, kas varētu ietekmēt ekonomikas izaugsmi, izraisot IKP pieauguma samazināšanos, "spiedienu" uz nacionālo valūtu vai nestabilitāti finansu sektorā. Svarīgākie riska faktori ir šādi:

* Augstais tekošā konta deficīts

Pašlaik tekošā konta deficīts saistīts ar ievērojamu tirdzniecības deficītu un maksājumu bilancē to lielā mērā kompensē ārvalstu kapitāla plūsmas. Bet atkarība no apjomīga kapitāla ieplūdes ir riskanta, jo iespējamas pēkšņas investoru un tirgus noskaņojuma izmaiņas, kuras var būt saistītas ar daudziem grūti prognozējamiem apstākļiem. Ja šīs kapitāla plūsmas samazinās ļoti strauji, centrālās bankas ārvalstu rezervju uzkrāšana ir jāpalēnina vai arī tās ir pat jāsamazina. Tas savukārt var strauji samazināt naudas piedāvājuma pieaugumu, pasliktināt kredīta nosacījumus, paaugstināt īstermiņa procentu likmes un rezultātā palēnināt IKP pieaugumu. Vienlaicīgi radušās problēmas var iedragāt finansu sektora stāvokli.

Kapitāla konta stabilitāti ietekmē tā struktūra, un, ja tajā dominē plūsmas, kas viegli var mainīt virzienu, palielinās kapitāla ieplūdes straujas samazināšanās iespējas. Sakarā ar ilgtermiņa attīstības plāniem un zemāko likviditāti kapitāla struktūrā mazāk mainīgas kļūst tiešo ārvalstu investīciju plūsmas, salīdzinot ar parādus veidojošām plūsmām, kas saistītas ar ārvalstu kredītiem. Bet tieši ārvalstu tiešo investīciju plūsmu īpatsvars domājams, ka samazināsies (1997. gadā tās nosedza 149% no tekošā konta deficīta), jo līdz ar kreditoru pieaugošo uzticību Latvijai un finansu sektora attīstību, uzlabosies Latvijas iespējas saņemt ārvalstu kredītus, palielinot vairāk mainīgo un nestabilo parādu veidojošo plūsmu īpatsvaru.

* Zemais privāto noguldījumu līmenis

Pašreizējā ekonomikas izaugsme un ticība tam, ka nākotnē ekonomikas stabilizācijas politika un reformas gūs panākumus var strauji uz pozitīvo pusi izmainīt vērtējumu par ekonomiskās attīstības perspektīvām. Iedzīvotāji uzskatīs, ka to ienākumu pieaugums ir ilgstošs un mēģinās palielināt patēriņu, vienlaicīgi samazinot uzkrājumus. Gluži tāpat lielāks optimisms izraisīs investīciju sagaidāmās atdeves augstāku novērtējumu, palielinot pieprasījumu pēc privātajām investīcijām. Patēriņa un investīciju kopējā pieprasījuma pieaugums radīs pastiprinātu "spiedienu" uz inflācijas līmeni, reālo valūtas maiņas kursu un jau tā lielo tekošā konta deficītu, kas var izraisīt jaunus draudus scenārija īstenošanai. Tajā pašā laikā nesabalansētību starp uzkrājumiem un nepieciešamajiem investīciju resursiem samazinās noguldījumu apdrošināšanas mehānisma ieviešana, vērtspapīru tirgus attīstība Latvijā, kā arī investīciju un pensiju fondu aktivitāšu palielināšanās.

* Ievērojami tirdzniecības apjomi un finanšu saites ar potenciāli nestabilajiem NVS reģioniem

Kaut arī pašreizējā lata kursa izvēle teorētiski varētu mazināt Latvijas eksporta konkurētspēju, darbaspēka zemās izmaksas un Latvijas spēja iekarot eksporta tirgus daļu valstīs, kas nav NVS valstis, liecina par labu konkurētspēju. Ievērojamās kapitāla plūsmas domājams, ka vēl vairākus gadus uzturēs cenu un algu pieauguma līmeni Latvijā virs industriālo valstu līmeņa, tomēr konkurētspēja var kļūt apdraudēta. Latvijas ārējo konkurētspēju var ietekmēt vairāki faktori.

Pirmais varētu būt nozīmīga valūtas vērtības samazināšanās kādam no svarīgākajiem tirdzniecības partneriem, kas sagrautu Latvijas eksportētāju konkurētspēju šajā valstī un sekmētu importu no šīs valsts tirgiem, kas savukārt nozīmētu Latvijas tirdzniecības bilances pasliktināšanos.

Otrais — Latvijas konkurētspēju var ietekmēt izmaiņas tirdzniecības nosacījumos, tādos, kā piemēram, naftas produktu cenu celšanās.

Negatīvas sekas Latvijas ekonomikai var radīt ne tikai konkurētspējas samazināšanās, bet arī ārējā un iekšējā pieprasījuma samazināšanās. To varētu izsaukt svarīgāko tirdzniecības partneru ekonomikas lejupslīdes. Notikumi NVS valstīs, īpaši Krievijā, to labi parāda — Latvijas tirdzniecības un finansu saites ar šo reģionu ir pakļautas nopietnam riskam. Lai gan Latvijas eksports uz Krieviju 1993. — 1997. gadā samazinājās no 29,6% līdz 21% no kopējā eksporta apjoma, tam joprojām ir liels īpatsvars kopējā tirdzniecības apgrozījumā.

* Banku aizdevumu straujais pieaugums, neskatoties uz sākotnēji ļoti zemo kopējo aizdevumu apjomu

Protams, nav noteikta robeža, kuru pārsniedzot kreditēšanas līmeņa pieaugumu varētu uzskatīt par tautsaimniecības nestabilitātes rādītāju. Vismaz pagaidām uz starptautiskā fona tas nešķiet problemātisks. Tomēr tas, kas pašlaik liekas stabils, ātri var kļūt nestabils. Īpaši tas attiecas uz ievērojamu iekšzemes pieprasījuma pieaugumu un ārvalstu kapitāla plūsmu palielināšanos tieši privātajā nebanku sektorā, kas var veicināt naudas līdzekļu palielinājumu vairāk, nekā tas ir nepieciešams konkrētajai ekonomiskajai situācijai un atbilstošajam pieprasījumam pēc investīcijām.

1 Makroekonomiskās attīstības scenārijs ir izstrādāts 1998. gada oktobrī—novembrī, pamatojoties uz pieejamo statistisko informāciju. Globālās ekonomiskās krīzes apstākļos scenārija izstrādi apgrūtināja pārāk liela nenoteiktība potenciālo riska faktoru izvērtēšanā.

2 "Vidēja termiņa ekonomiskā stratēģija pievienošanās Eiropas savienībai kontekstā" ir politisks dokuments, kurā valdība novērtē pašreizējo situāciju, definē ekonomiskās politikas mērķus, analizē galvenās problēmas un piedāvā pasākumu kompleksu mērķu sasniegšanai. Ministru kabinets stratēģiju akceptēja 1998.gada aprīlī.

3 Izvērstas prognozes pa gadiem skat. pievienotajās tabulās aiz nodaļas 1.3.

4 Statistiskā novirze 1997. gadā 1,6%.

5 Vidēja termiņa ekonomikas stratēģijā paredzēts, ka tekošā konta deficīts Latvijā samazināsies no 8% 1998.gadā līdz 6% 2003.gadā.

Galvenie makroekonomiskie rādītāji

1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003

Fakts Novērtējums Prognoze

Iekšzemes kopprodukts (IKP), milj. latu 2042,6 2349,2 2829,1 3211,2 3518,4 3823,7 4187,7 4585,9 5028,0 55

pieaugums faktiskajās cenās , % 39,2 15,0 20,4 13,5 9,6 8,7 9,5 9,5 9,6 9,5

pieaugums salīdzināmās cenās, % 0,6 -0,8 3,3 6,5 4,6 4,0 4,8 5,2 5,3 5,3

IKP deflators (gads pret gadu), % 38,3 16,0 16,5 6,5 4,7 4,5 4,5 4,1 4,1 4,0

PCI (gads pret gadu), % 35,9 25,0 17,6 8,4 4,7 4,5 4,5 4,1 4,0 3,9

Tautsaimniecībā nodarbināto mēn.

vid. bruto darba samaksa, lati 71,87 89,50 98,73 120,03 134,06 146,48 159,92 174,00 188,73 204,4

pieaugums faktiskajās cenās, % 52,2 24,5 10,3 21,6 11,7 9,3 9,2 8,8 8,5 8,3

pieaugums salīdzināmās cenās, % 12,0 -0,4 -6,2 12,2 6,7 4,6 4,5 4,5 4,3 4,2

Sabiedriskajā sektorā nodarbināto mēn.

vid. bruto darba samaksa, lati 77,39 94,48 105,63 126,89 145,02 156,77 169,20 181,79 194,66 207,

pieaugums faktiskajās cenās, % 49,4 22,1 11,8 20,1 14,3 8,1 7,9 7,4 7,1 6,8

pieaugums salīdzināmās cenās, % 10,0 1,8 -5,0 10,8 9,2 3,4 3,3 3,2 3,0 2,8

Nodarbinātība, tūkst. iedzīvotāju* 1083,0 1045,6 1017,7 1036,8 1032,3 1021,9 1020,4 1022,4 10

Bezdarba līmenis gada beigās,

% no ekon. aktīviem iedzīv.** 6,5 6,6 7,2 7,0 7,6 7,7 7,4 7,0 6,5 6,2

Kopbudžeta ieņēmumi, milj. latu*** 736,3 981,4 1139,3 1379,6 1554,4 1688,8 1792,0 1936,9 2014,1 2

Kopbudžeta izdevumi, milj. latu*** 778,9 1049,7 1167,3 1320,6 1540,5 1749,3 1793,0 1940,4 2019,8

Tīrie aizdevumi , milj. latu 47,8 11,5 11,9 18,6 -2,8 53,2 19,9 19,5 19,5 19,5

Fiskālā bilance, milj. latu -90,4 -79,8 -39,9 40,4 16,7 -113,8 -20,9 -22,9 -25,1 -27,5

% pret IKP

kopbudžeta ieņēmumi 36,0 41,8 40,3 43,0 44,2 44,2 42,8 42,2 40,1 39,7

kopbudžeta izdevumi 38,1 44,7 41,3 41,1 43,8 45,7 42,8 42,3 40,2 39,9

tīrie aizdevumi 2,3 0,5 0,4 0,6 -0,1 1,4 0,5 0,4 0,4 0,4

fiskālais deficīts -4,4 -3,4 -1,4 1,3 0,5 -3,0 -0,5 -0,5 -0,5 -0,5

Ārējais parāds, milj. latu 188,5 216,3 227,4 218,4 230,6 294,2 253,5 244,7 234,2 215,7

Iekšējais parāds, milj. latu 100,4 162,3 180,8 173,4 141,1 190,8 252,4 284,1 319,7 365,7

Kopējais valdības parāds, milj. latu 288,9 378,6 408,2 391,8 371,7 485,0 505,9 528,8 553,9 581,4

% pret IKP

ārējais parāds 9,2 9,2 8,0 6,8 6,6 7,7 6,1 5,3 4,7 3,9

iekšējais parāds 4,9 6,9 6,4 5,4 4,0 5,0 6,0 6,2 6,4 6,6

kopējais parāds 14,1 16,1 14,4 12,2 10,6 12,7 12,1 11,5 11,0 10,6

Preču un pakalpojumu eksports, milj. latu 948,8 1101,0 1440,1 1621,4 1753,4 1837,9 2019,1 2234,4 2508,8 281

pieaugums faktiskajās cenās, % -11,7 16,0 30,8 12,6 8,1 4,8 9,9 10,7 12,3 12,3

pieaugums salīdzināmās cenās, % -8,4 3,3 20,2 9,9 5,5 2,3 6,9 8,2 9,6 9,6

Preču un pakalpojumu imports, milj. latu 906,8 1157,8 1668,8 1947,0 2121,8 2268,8 2449,8 2647,6 2877,7 312

pieaugums faktiskajās cenās, % 8,5 27,7 44,1 16,7 9,0 6,9 8,0 8,1 8,7 8,7

pieaugums salīdzināmās cenās, % -0,7 1,3 28,5 6,8 4,8 2,8 4,8 5,7 6,1 6,1

Lata kurss (perioda vidējais)

pret ASV dolāru 0,560 0,528 0,551 0,581 0,588 0,588 0,588 0,588 0,588 0,588

Maksājumu bilances tekošais konts, milj. latu 112,4 -9,4 -154,2 -201,1 -301,1 -378,7 -405,3 -433,1 -413,6 -376,

tekošais konts, % no IKP 5,5 -0,4 -5,5 -6,3 -8,6 -9,9 -9,7 -9,4 -8,2 -6,8

* Pārrēķins veikts pamatojoties uz darbaspēka apsekojumā (veikts atbilstoši SDO metodoloģijai) iegūtajiem rezultātiem, kā arī uzņēmumu pārskatu datiem un atsevišķu nozaru statistisko informāciju.

** No 1998.gada norādīts gada vidējais bezdarbs

*** Sākot ar 1997.gadu, kopbudžeta ieņēmumi un izdevumi ir uzrādīti konsolidētā veidā.

IKP nozaru griezumā

FAKTISKAJĀS CENĀS, milj. latu

1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003

Novērtējums Prognoze

IKP 1467,0 2042,6 2349,2 2829,1 3211,2 3518,4 3823,7 4187,7 4585,9 502

Lauksaimn., medn., mežs. un zvejn. 172,7 193,3 253,7 254,5 238,1 239,8 242,4 246,0 252,9 260,2 26

Rūpniecība 340,9 411,4 530,9 596,1 682,5 739,8 787,6 854,4 930,3 1017,

Elektroenerģija, gāze un ūdens apg. 110,4 106,6 129,4 150,0 140,3 143,8 147,9 152,5 158,2 163,9 169,

Celtniecība 62,3 121,2 118,8 133,5 161,9 182,2 200,4 224,5 250,6 279,6

Sabiedriskie pakalpojumi** 153,2 257,6 337,3 389,8 486,2 529,2 571,6 615,6 662,8 71

Privātie pakalpojumi 627,4 952,5 979,1 1305,2 1502,1 1683,7 1873,8 2094,6 2331,2

1995. GADA CENĀS, milj. latu

IKP 2353,2 2368,4 2349,2 2427,7 2586,7 2706,4 2815,0 2950,6 3104,8 327

Lauksaimn., medn., mežs. un zvejn. 278,9 237,2 253,7 240,3 249,1 250,8 253,5 257,3 264,5 272,2 28

Rūpniecība 590,6 536,9 530,9 552,6 591,0 617,4 634,9 665,4 702,0 744,1

Elektroenerģija, gāze un ūdens apg. 118,7 117,7 129,4 126,9 125,6 124,5 124,3 124,3 125,4 126,4 127,

Celtniecība 116,4 131,3 118,8 125,1 135,4 145,6 153,4 164,6 176,7 189,

Sabiedriskie pakalpojumi** 327,5 334,2 337,3 343,6 355,2 366,0 375,5 384,1 394,7 40

Privātie pakalpojumi 921,0 1011,1 979,1 1039,2 1130,3 1202,1 1273,4 1354,9 1441,

PIEAUGUMA TEMPI FAKTISKAJĀS CENĀS, % pret iepriekšējo periodu

IKP 39,2 15,0 20,4 13,5 9,6 8,7 9,5 9,5 9,6 9,5

Lauksaimn., medn., mežs. un zvejn. 11,9 31,2 0,3 -6,4 0,7 1,1 1,5 2,8 2,9 3,0

Rūpniecība 20,7 29,0 12,3 14,5 8,4 6,5 8,5 8,9 9,4 9,3

Elektroenerģija, gāze un ūdens apg. -3,4 21,4 15,9 -6,4 2,5 2,9 3,1 3,7 3,6 3,6

Celtniecība 94,4 -1,9 12,4 21,2 12,6 10,0 12,0 11,6 11,6 11,5

Sabiedriskie pakalpojumi** 68,1 30,9 15,6 24,8 8,8 8,0 7,7 7,7 7,4 6,8

Privātie pakalpojumi 51,8 2,8 33,3 15,1 12,1 11,3 11,8 11,3 11,3 11,2

PIEAUGUMA TEMPI 1995. GADA CENĀS, % pret iepriekšējo periodu

IKP 0,6 -0,8 3,3 6,5 4,6 4,0 4,8 5,2 5,3 5,3

Lauksaimn., medn., mežs. un zvejn. -14,9 7,0 -5,3 3,7 0,7 1,1 1,5 2,8 2,9 3,0

Rūpniecība -9,1 -1,1 4,1 6,9 4,5 2,8 4,8 5,5 6,0 6,0

Elektroenerģija, gāze un ūdens apg. -0,8 9,9 -1,9 -1,1 -0,8 -0,2 0,0 0,9 0,8 0,8

Celtniecība 12,8 -9,5 5,3 8,2 7,5 5,4 7,3 7,3 7,3 7,3

Sabiedriskie pakalpojumi** 2,0 0,9 1,9 3,4 3,0 2,6 2,3 2,7 2,5 2,0

Privātie pakalpojumi 9,8 -3,2 6,1 8,8 6,3 5,9 6,4 6,4 6,4 6,4

IKP STRUKTŪRA FAKTISKAJĀS CENĀS, %

IKP 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0

Lauksaimn., medn., mežs. un zvejn. 11,8 9,5 10,8 9,0 7,4 6,8 6,3 5,9 5,5 5,2 4,9

Rūpniecība 23,2 20,1 22,6 21,1 21,3 21,0 20,6 20,4 20,3 20,2 20,2

Elektroenerģija, gāze un ūdens apg. 7,5 5,2 5,5 5,3 4,4 4,1 3,9 3,6 3,4 3,3 3,1

Celtniecība 4,3 5,9 5,1 4,7 5,0 5,2 5,2 5,4 5,5 5,6 5,7

Sabiedriskie pakalpojumi** 10,4 12,6 14,4 13,8 15,1 15,0 14,9 14,7 14,5 14,2 13,8

Privātie pakalpojumi 42,8 46,6 41,7 46,1 46,8 47,9 49,0 50,0 50,8 51,6 52,4

* produktu nodokļi (mīnus subsīdijas) ir sadalīti proporcionāli starp sektoriem

** sabiedriskie pakalpojumi pilnībā iekļauj nozares: valsts pārvalde un izsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana, izglītība, veselības aizsardzība un sociālā aprūpe. Citi pakalpojumi iekļauti privātajos pakalpojumos.

 

IKP izlietojums

FAKTISKAJĀS CENĀS, milj. latu

1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003

Novērtējums Prognoze

IKP 1467,0 2042,6 2349,2 2829,1 3211,2 3518,4 3823,7 4187,7 4585,9 502

Sabiedriskais patēriņš ** 324,1 410,6 521,8 612,3 746,7 797,2 852,9 916,9 982,0 1051,7 1125,

Privātais patēriņš 769,8 1199,1 1470,5 1912,9 2156,5 2337,3 2511,7 2715,4 2927,0

Kopējā pamatkapitāla veidošana 201,8 303,9 354,9 512,8 621,2 689,2 750,0 833,8 926,6 1034,8

Preču un pakalpojumu eksports*** 1074,4 948,8 1101,0 1440,1 1621,4 1753,4 1837,9 2019,1 2234

Preču un pakalpojumu imports 835,9 906,8 1157,8 1668,8 1947,0 2121,8 2268,8 2449,8 2647,6 2

Apgrozāmo līdzekļu izmaiņas un

statistiskā novirze -67,2 86,9 58,7 19,9 12,3 63,2 140,1 152,4 163,6 153,1 132,8

1995. GADA CENĀS, milj. latu

IKP 2353,2 2368,4 2349,2 2427,7 2586,7 2706,4 2815,0 2950,6 3104,8 327

Sabiedriskais patēriņš ** 489,0 484,5 521,8 531,1 551,1 556,6 565,0 576,3 587,8 599,6 611,6

Privātais patēriņš 1417,3 1462,4 1470,5 1622,3 1685,8 1745,1 1794,5 1856,5 1922,4

Kopējā pamatkapitāla veidošana 323,9 326,5 354,9 434,0 482,4 516,1 543,1 584,0 630,1 683,2

Preču un pakalpojumu eksports*** 1163,7 1065,9 1101,0 1323,9 1455,1 1535,2 1569,9 1678,3 181

Preču un pakalpojumu imports 1151,2 1143,4 1157,8 1487,8 1588,9 1664,9 1711,7 1794,5 1896,0

Apgrozāmo līdzekļu izmaiņas un

statistiskā novirze 110,6 172,7 58,7 4,2 1,1 18,2 54,1 50,0 44,8 15,6 -24,1

PIEAUGUMA TEMPI FAKTISKAJĀS CENĀS, % pret iepriekšējo periodu

IKP 39,2 15,0 20,4 13,5 9,6 8,7 9,5 9,5 9,6 9,5

Sabiedriskais patēriņš ** 26,7 27,1 17,3 22,0 6,8 7,0 7,5 7,1 7,1 7,0

Privātais patēriņš 55,8 22,6 30,1 12,7 8,4 7,5 8,1 7,8 7,9 7,8

Kopējā pamatkapitāla veidošana 50,6 16,8 44,5 21,2 10,9 8,8 11,2 11,1 11,7 11,8

Preču un pakalpojumu eksports*** -11,7 16,0 30,8 12,6 8,1 4,8 9,9 10,7 12,3 12,3

Preču un pakalpojumu imports 8,5 27,7 44,1 16,7 9,0 6,9 8,0 8,1 8,7 8,7

PIEAUGUMA TEMPI 1995. GADA CENĀS, % pret iepriekšējo periodu

IKP 0,6 -0,8 3,3 6,5 4,6 4,0 4,8 5,2 5,3 5,3

Sabiedriskais patēriņš ** -0,9 7,7 1,8 3,8 1,0 1,5 2,0 2,0 2,0 2,0

Privātais patēriņš 3,2 0,6 10,3 3,9 3,5 2,8 3,5 3,5 3,7 3,7

Kopējā pamatkapitāla veidošana 0,8 8,7 22,3 11,1 7,0 5,2 7,5 7,9 8,4 8,6

Preču un pakalpojumu eksports*** -8,4 3,3 20,2 9,9 5,5 2,3 6,9 8,2 9,6 9,6

Preču un pakalpojumu imports -0,7 1,3 28,5 6,8 4,8 2,8 4,8 5,7 6,1 6,1

IKP STRUKTŪRA FAKTISKAJĀS CENĀS, %

IKP 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0

Sabiedriskais patēriņš ** 22,1 20,1 22,2 21,6 23,3 22,7 22,3 21,9 21,4 20,9 20,4

Privātais patēriņš 52,5 58,7 62,6 67,6 67,2 66,4 65,7 64,8 63,8 62,8 61,8

Kopējā pamatkapitāla veidošana 13,8 14,9 15,1 18,1 19,3 19,6 19,6 19,9 20,2 20,6 21,0

Preču un pakalpojumu eksports mīnus preču

un pakalpojumu imports 16,3 2,1 -2,4 -8,1 -10,1 -10,5 -11,3 -10,3 -9,0 -7,3 -5,6

Apgrozāmo līdzekļu izmaiņas un

statistiskā novirze -4,6 4,3 2,5 0,7 0,4 1,8 3,7 3,6 3,6 3,0 2,4

* Dati par IKP 1995.gada cenās 1993. un 1994. gadiem ir novērtējums. Novirzes, kas radās veicot pārrēķinu, ir iekļautas statistiskajā novirzē.

** Sabiedriskā patēriņa prognoze tuvināta Valsts konsolidētā kopbudžeta tekošiem izdevumiem

*** Pēc izmaiņām Maksājumu bilancē 1997.gadam, Nacionālie konti pagaidām nav pārskatīti

 

IKP ienākumu griezumā

FAKTISKAJĀS CENĀS, milj. latu

1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003

Novērtējums Prognoze

IKP 1467,0 2042,6 2349,2 2829,1 3211,2 3518,4 3823,7 4187,7 4585,9 502

Darba alga, jauktais tīrais ieņēmums 610,6 854,4 1182,5 1437,2 1508,2 1689,0 1823,1 1984,8 2157,6

Uzņēmēju sociālie maksājumi 198,8 266,3 323,3 483,9 549,2 601,8 654,0 716,3 784,4 860,0

Pārējie ražošanas nodokļi 35,9 42,7 34,6 24,9 28,3 31,0 33,7 36,9 40,4 44,3 48,5

Pamatkapitāla patēriņš 143,4 254,7 286,9 304,3 345,4 378,5 411,3 450,5 493,3 540,9

Jauktais tīrais ieņēmums 353,9 400,6 234,5 239,7 395,1 396,5 443,2 497,3 560,6 630,7

Produktu nodokņi 135,2 234,6 318,3 363,9 413,1 452,6 491,9 538,7 589,9 646,8 7

Subsīdijas 10,8 10,7 30,9 24,8 28,2 30,9 33,6 36,8 40,3 44,2 48,4

PIEAUGUMA TEMPI FAKTISKAJĀS CENĀS, % pret iepriekšējo periodu

IKP 39,2 15,0 20,4 13,5 9,6 8,7 9,5 9,5 9,6 9,5

Darba alga, jauktais tīrais ieņēmums 39,9 38,4 21,5 4,9 12,0 7,9 8,9 8,7 8,9 8,7

Uzņēmēju sociālie maksājumi 34,0 21,4 49,7 13,5 9,6 8,7 9,5 9,5 9,6 9,5

Pārējie ražošanas nodokļi 18,9 -18,9 -27,9 13,5 9,6 8,7 9,5 9,5 9,6 9,5

Pamatkapitāla patēriņš 77,6 12,6 6,1 13,5 9,6 8,7 9,5 9,5 9,6 9,5

Jauktais tīrais ieņēmums 13,2 -41,5 2,2 64,8 0,3 11,8 12,2 12,7 12,5 12,5

Produktu nodokņi 73,5 35,7 14,3 13,5 9,6 8,7 9,5 9,5 9,6 9,5

Subsīdijas -0,5 187,6 -19,5 13,5 9,6 8,7 9,5 9,5 9,6 9,5

IKP STRUKTŪRA FAKTISKAJĀS CENĀS, %

IKP 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100

Darba alga, jauktais tīrais ieņēmums 41,6 41,8 50,3 50,8 47,0 48,0 47,7 47,4 47,0 46,7 46,4

Uzņēmēju sociālie maksājumi 13,5 13,0 13,8 17,1 17,1 17,1 17,1 17,1 17,1 17,1 17,1

Pārējie ražošanas nodokļi 2,4 2,1 1,5 0,9 0,9 0,9 0,9 0,9 0,9 0,9 0,9

Pamatkapitāla patēriņš 9,8 12,5 12,2 10,8 10,8 10,8 10,8 10,8 10,8 10,8 10,8

Jauktais tīrais ieņēmums 24,1 19,6 10,0 8,5 12,3 11,3 11,6 11,9 12,2 12,5 12,9

Produktu nodokņi 9,2 11,5 13,6 12,9 12,9 12,9 12,9 12,9 12,9 12,9 12,9

Subsīdijas 0,7 0,5 1,3 0,9 0,9 0,9 0,9 0,9 0,9 0,9 0,9

Maksājumu Bilance

MILJONOS LATU

1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003

novērtējums prognoze

Tekošais konts 289,0 112,4 -9,4 -154,2 -201,1 -301,1 -378,7 -405,3 -433,1 -413,

Preces un pakalpojumi 232,2 33,3 -56,7 -228,7 -278,2 -368,4 -430,9 -430,7 -413,3

Eksports 1065,8 938,7 1101,0 1440,1 1669,1 1753,4 1837,9 2019,1 2234,4

Imports -833,6 -905,4 -1157,8 -1668,8 -1947,3 -2121,8 -2268,8 -2449,8 -

Ieņēmumi 4,9 4,8 9,8 22,9 32,1 21,3 4,4 -24,4 -51,6 -73,5 -97,2

Kredīts 11,5 28,4 37,5 77,5 102,9 130,7 146,6 147,0 156,0 175,9 196,5

Debets -6,6 -23,6 -27,7 -54,6 -70,9 -109,4 -142,2 -171,4 -207,6 -249,4

Tiešo investīciju ieņēmumi 0,0 0,0 -0,1 -27,2 -40,5 -61,7 -85,9 -110,7 -138,2 -168,9 -2

Citi -6,6 -23,6 -27,6 -27,4 -30,4 -47,6 -56,3 -60,7 -69,3 -80,5 -90,4

Transferi 51,8 74,3 37,5 51,6 45,0 46,0 47,7 49,8 31,7 28,8 31,5

Kredīts 53,6 76,0 39,9 54,1 52,9 54,5 57,0 62,4 54,7 53,9 59,1

Debets -1,8 -1,7 -2,4 -2,5 -7,9 -8,5 -9,3 -12,6 -22,9 -25,1 -27,5

Kapitālu un finansu konts -147,0 176,9 352,7 180,1 150,1 301,1 378,7 405,3 433,1 413,6 37

Tiešās investīcjas 33,0 154,4 129,0 208,9 299,9 311,0 315,1 338,9 366,5 400,1

Portfeļieguldījumi 0,0 -12,5 -19,1 -77,5 -333,0 -70,4 -38,2 -108,9 -110

Citas investīcijas 62,9 90,7 225,6 151,2 221,6 101,8 138,6 220,5 226,2 184,1

Aktīvi -79,3 -197,5 42,4 -114,9 -182,9 -96,1 -44,8 -189,9 -209,3 -232,

Tirdzniecības kredīti -23,2 21,4 -11,6 29,9 -34,4 -8,2 -6,5 -14,0 -16,7 -21,3 -23,9

Banku aktīvi -56,2 -219,0 53,9 -144,9 -148,5 -88,0 -38,2 -175,9 -192,6 -211,

Pasīvi 146,1 234,9 147,6 260,1 309,3 233,8 131,8 238,8 322,6 275,8 29

Tirdzniecības kredīti -18,1 30,5 74,3 37,2 -7,0 70,2 40,3 35,8 66,4 34,5 37,6

SVF 46,1 25,6 -1,5 -14,0 -21,3 -14,6 -8,7 -6,1 -6,1 -6,1 -6,1

Valdība 70,4 30,5 29,2 24,7 11,4 58,9 22,6 -29,4 -1,2 -6,2 -14,6

Banku pasīvi 47,6 148,3 45,6 212,3 326,2 119,4 77,6 238,5 263,4 253,6 279,2

Neto citi aktīvi un pasīvi** -3,9 53,2 35,7 6,0 95,3 -35,9 51,5 171,7 112,9 140,7 67,8

Rezerves aktīvi -243,0 -55,7 17,1 -102,5 -38,3 -41,3 -36,7 -45,3 -49,5 -57,5 -

Novirze -142,0 -289,3 -343,2 -25,9 51,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0

* Līdz 1995.gadam atšķirībā no NKS netiek ietverti FISIM.

**Neto citi aktīvi un pasīvi ir rēķināti kā atlikums, tāpēc tiem ir liela kļūdas amplitūda.

% NO IKP TEKOŠAJĀS CENĀS

Tekošais konts 19,7 5,5 -0,4 -5,5 -6,3 -8,6 -9,9 -9,7 -9,4 -8,2 -6,8

Preces un pakalpojumi 15,8 1,6 -2,4 -8,1 -8,7 -10,5 -11,3 -10,3 -9,0 -7,3 -5,6

Eksports 72,7 46,0 46,9 50,9 52,0 49,8 48,1 48,2 48,7 49,9 51,2

Imports -56,8 -44,3 -49,3 -59,0 -60,6 -60,3 -59,3 -58,5 -57,7 -57,2 -

Ieņēmumi 0,3 0,2 0,4 0,8 1,0 0,6 0,1 -0,6 -1,1 -1,5 -1,8

Kredīts 0,8 1,4 1,6 2,7 3,2 3,7 3,8 3,5 3,4 3,5 3,6

Debets -0,4 -1,2 -1,2 -1,9 -2,2 -3,1 -3,7 -4,1 -4,5 -5,0 -5,3

Tiešo investīciju ieņēmumi 0,0 0,0 0,0 -1,0 -1,3 -1,8 -2,2 -2,6 -3,0 -3,4 -3,7

Citi -0,4 -1,2 -1,2 -1,0 -0,9 -1,4 -1,5 -1,4 -1,5 -1,6 -1,6

Transferi 3,5 3,6 1,6 1,8 1,4 1,3 1,2 1,2 0,7 0,6 0,6

Kredīts 3,7 3,7 1,7 1,9 1,6 1,5 1,5 1,5 1,2 1,1 1,1

Debets -0,1 -0,1 -0,1 -0,1 -0,2 -0,2 -0,2 -0,3 -0,5 -0,5 -0,5

Kapitālu un finansu konts -10,0 8,7 15,0 6,4 4,7 8,6 9,9 9,7 9,4 8,2 6,8

Tiešās investīcjas 2,3 7,6 5,5 7,4 9,3 8,8 8,2 8,1 8,0 8,0 8,0

Portfeļieguldījumi 0,0 -0,6 -0,8 -2,7 -10,4 -2,0 -1,0 -2,6 -2,4 -2,3

Citas investīcijas 4,3 4,4 9,6 5,3 6,9 2,9 3,6 5,3 4,9 3,7 2,0

Aktīvi -5,4 -9,7 1,8 -4,1 -5,7 -2,7 -1,2 -4,5 -4,6 -4,6 -4,6

Tirdzniecības kredīti -1,6 1,0 -0,5 1,1 -1,1 -0,2 -0,2 -0,3 -0,4 -0,4 -0,4

Banku Aktīvi -3,8 -10,7 2,3 -5,1 -4,6 -2,5 -1,0 -4,2 -4,2 -4,2 -4,2

Pasīvi 10,0 11,5 6,3 9,2 9,6 6,6 3,4 5,7 7,0 5,5 5,4

Tirdzniecības kredīti -1,2 1,5 3,2 1,3 -0,2 2,0 1,1 0,9 1,4 0,7 0,7

SVF 3,1 1,3 -0,1 -0,5 -0,7 -0,4 -0,2 -0,1 -0,1 -0,1 -0,1

Valdība 4,8 1,5 1,2 0,9 0,4 1,7 0,6 -0,7 0,0 -0,1 -0,3

Banku pasīvi 3,2 7,3 1,9 7,5 10,2 3,4 2,0 5,7 5,7 5,0 5,1

Neto citi aktīvi un pasīvi -0,3 2,6 1,5 0,2 3,0 -1,0 1,3 4,1 2,5 2,8 1,2

Rezerves aktīvi -16,6 -2,7 0,7 -3,6 -1,2 -1,2 -1,0 -1,1 -1,1 -1,1 -1,1

Novirze -9,7 -14,2 -14,6 -0,9 1,6 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0

Turpinājums — seko