Finanšu ministrija: Par valsts ekonomikas atkopšanos no recesijas

Jau operatīvā mēnešu statistika rūpniecības, mazumtirdzniecības, nodokļu ieņēmumu un ārējās tirdzniecības jomā liecināja par to, ka 2010.gada 1.ceturksnī tautsaimniecības ekonomiskās aktivitātes kritums ir apstājies.

Arī Finanšu ministrijas rēķinātais ekonomiskās aktivitātes indekss liecināja par to, ka valsts ekonomika pamazām atkopjas no recesijas. Sezonāli izlīdzinātais iekšzemes kopprodukts šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pirmo reizi divu gadu laikā ir pieaudzis. Lai arī sezonāli izlīdzinātais IKP pieaudzis tikai par 0,3%, tomēr tas norāda uz lūzuma punktu ekonomikā un ļauj cerēt, ka arī turpmākajos ceturkšņos IKP kritums nav gaidāms. Kaut arī pret iepriekšējo ceturksni novērojama izaugsme, tomēr pret iepriekšējā gada pirmo ceturksni IKP ir samazinājies par 6%.

“Šie dati ir pirmais nopietnais apstiprinājums tam, ka Latvijas valdības uzņemtais kurss – tautsaimniecības izaugsmes atjaunošana caur eksportu – darbojas. Latvija, veicot sāpīgas reformas, ir spējusi samazināt darbaspēka vienības izmaksas, kas veicina Latvijas konkurētspēju reģionā. Protams, dati neliecina par to, ka Latvijas tautsaimniecība ir pilnībā pārvarējusi krīzi – tie norāda tikai uz to, ka tā dodas pareizajā virzienā. Papildus tam ir jāatceras, ka bez veiksmīgas pasaules ekonomikas atkopšanās nebūs iespējama arī Latvijas pilnīga iziešana no krīzes,” norāda finanšu ministrs Einars Repše.

Aplūkojot 2010.gada 1.ceturkšņa IKP datus no ražošanas aspekta, vairākās atsevišķās nozarēs ir vērojams pieaugums pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni. Vislielāko pieaugumu ir spējusi uzrādīt elektroenerģijas, gāzes un ūdensapgādes nozare, zvejniecība, apstrādes rūpniecība, lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība, kā arī ieguves rūpniecība. Kā vienīgā no pakalpojumu nozarēm pozitīvu pieaugumu uzrādījusi transporta un sakaru nozare. Savukārt vislielāko kritumu uzrāda būvniecības nozare un finanšu nozare.

Vērtējot IKP no izlietojuma puses, 2010.gada 1.ceturksnī pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni ārējā pieprasījuma atjaunošanās rezultātā pieaugumu uzrādījis preču un pakalpojumu eksports, bet ražošanas jaudu noslodze vēl joprojām ir zemā līmenī, tādēļ turpināja samazināties bruto pamatkapitāla veidošana, kā arī valdības galapatēriņš, ko ietekmēja budžeta konsolidācija. Mazāku samazinājumu uzrādīja privātais galapatēriņš, kā arī preču un pakalpojumu imports, jo, eksportam pieaugot, uzņēmējiem rodas nepieciešamība pēc lielāka izejvielu daudzuma.

Maijā mēneša griezumā bija vērojama deflācija, patēriņa cenām samazinoties par 0,1% pret šā gada aprīli, šāds rezultāts būtu vērtējams pozitīvi. Salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, patēriņa cenu līmenis ir krities par 2,3%. Sadalot sīkāk pēc ietekmes, lielākais īpatsvars cenu līmeņa kritumam ir posteņos – mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais, kas sastāda 0,72 procentpunktus (gada samazinājums ir 4,9%); pārtikas produktu cenu krituma īpatsvars ir 0,63 procentpunkti (gada samazinājums – 2,8%).

Atgriežoties pie aprīļa datiem, kad mēneša inflācija bija 0,9%, ir jāņem vērā, ka lielākā ietekme bija krasam siltumenerģijas un degvielas cenu pieaugumam, kas ir vairāk interpretējams kā ārējās vides ietekme uz cenu līmeni Latvijā. Savukārt maijā šo faktoru ietekme bija minimāla. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem var spriest, ka degvielas cenas ir palikušas iepriekšējā līmenī, savukārt pakāpeniskais siltumenerģijas tarifu pieaugums ietekmēja patēriņa cenu indeksu pozitīvā virzienā par 0,13 procentpunktiem.

Iekšējā tirgū cenu līmenis ir stabilizējies – nevar izdalīt kādu patēriņa groza posteni, kas būtiski atšķirtos salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Vēl arvien ir vērojama deflācija pakalpojumu sektorā, kurā iepriekšējos gados bija novērojams straujāks cenu pieaugums nekā preču sektorā.

Tāpat ir novērojams sezonāls cenu kritums apģērbam. Nav pamata uzskatīt, ka turpmāk notiks straujš cenu kritums. Vasaras mēnešos ir gaidāmas sezonāla rakstura cenu izmaiņas, piemēram, dārzeņiem un apģērbam, kā arī svārstības degvielas cenām, tomēr kopumā cenu līmenis ir stabilizējies.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa