PROTOKOLS, KURŠ PIEVIENOTS PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMAM, AR KO IZVEIDO PARTNERĪBU STARP EIROPAS KOPIENĀM UN TO DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN AZERBAIDŽĀNAS REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES, UN AR KURU ŅEM VĒRĀ ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

še turpmāk — “dalībvalstis”, kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome, un

EIROPAS KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,

še turpmāk — “Kopienas”, kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija,

no vienas puses, un

AZERBAIDŽĀNAS REPUBLIKA,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀK IZKLĀSTĪTO.

1. pants

Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija ir Puses Partnerības un sadarbības nolīgumā, ar ko izveido part­nerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republiku, no otras puses (turpmāk — “Nolīgums”), un kas parakstīts Luksemburgā, 1996. gada 22. aprīlī, un attiecīgi tāpat kā citas Kopienas dalībvalstis pieņem un ņem vērā Nolīgumu un tam pievienoto dokumentu tekstus.

2. pants

Lai ņemtu vērā nesenās institucionālās pārmaiņas Eiropas Savienībā, Puses vienojas par to, ka pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma izbeigšanās Nolīgumā ietvertās norādes uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienu uzskata par norādēm uz Eiropas Kopienu, kas ir pārņēmusi visas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas līgumiskās tiesības un pienākumus.

3. pants

Šis Protokols ir Nolīguma sastāvdaļa.

4. pants

1. Kopienas, Eiropas Savienības Padome dalībvalstu vārdā un Azerbaidžānas Republika šo Protokolu apstiprina atbilstīgi savām procedūrām.

2. Puses viena otrai paziņo par attiecīgo iepriekšējā punktā minēto procedūru pabeigšanu. Apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

5. pants

1. Šis Protokols stājas spēkā tajā pašā dienā, kad stājas spēkā 2003. gada Pievienošanās līgums, ja visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti ir deponēti pirms minētās dienas.

2. Ja pirms minētās dienas nav deponēti visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti, šis Protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad deponēts pēdējais apstiprināšanas instruments.

3. Ja pirms 2004. gada 1. maija nav deponēti visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti, šo Protokolu provizoriski piemēro no 2004. gada 1. maija.

6. pants

Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu tekstu sastāda čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovaku, slovēņu un ungāru valodā.

Tekstus minētajās valodās pievieno šim Protokolam, un tie ir vienlīdz autentiski tekstiem citās valodās, kurās ir sastādīti Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu teksti.

7. pants

Šis Protokols ir sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, čehu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, spāņu, somu, ungāru, vācu, zviedru un azerbaidžāņu valodā, un tā teksts visās šajās valodās ir vienlīdz autentisks.

 

PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republiku, no otras puses

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

— Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses,

še turpmāk — “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,

še turpmāk — “Kopiena”,

no vienas puses, un

AZERBAIDŽĀNAS REPUBLIKA,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ saiknes, kas pastāv starp Kopienu, tās dalībvalstīm un Azerbaidžānas Republiku, un to kopīgās vērtības,

ATZĪSTOT, ka Kopiena un Azerbaidžānas Republika vēlas šīs saiknes stiprināt un izveidot partnerību un sadarbību, kas padziļinātu un paplašinātu attiecības, kas iedibinātas jau agrāk, jo īpaši ar Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atom­enerģijas kopienas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Nolīgumu par tirdzniecību un komerciālu un ekonomisku sadarbību, kas noslēgts 1989. gada 18. decembrī, kuru kopš PSRS sabrukšanas ar attiecīgajām izmaiņām piemēro savstarpējām attiecībām starp Eiropas Kopienām un katru no neatkarīgajām valstīm,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu un Azerbaidžānas Republikas apņemšanos stiprināt politiskās un ekonomiskās brīvības, kas ir partnerības pamats,

ATZĪSTOT šajā sakarā, ka atbalsts Azerbaidžānas Republikas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālai vienotībai sekmēs miera un stabilitātes nodrošināšanu Eiropā,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos veicināt starptautisko mieru un drošību, kā arī strīdu izšķiršanu mierīgā ceļā, un šajā nolūkā sadarboties Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas drošības un sadarbības (EDSO) konferencē un citos forumos,

VĒLOTIES rosināt reģionālo sadarbību jomās, uz kurām attiecas šis Nolīgums ar kaimiņvalstīm, lai veicinātu reģiona labklājību un stabilitāti un jo īpaši iniciatīvas, kuru mērķis ir sadarbības un divpusējās uzticības veicināšana Aizkaukāza reģiona neatkarīgo valstu un citu kaimiņvalstu vidū,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu un Azerbaidžānas Republikas stingro apņemšanos pilnīgi īstenot visus principus un noteikumus, kas ietverti Eiropas drošības un sadarbības konferences (EDSK) Nobeiguma aktā, sekojošo Madrides un Vīnes sanāksmju noslēguma dokumentos, EDSK Bonnas konferences dokumentā par ekonomisko sadarbību, Parīzes Hartā jaunai Eiropai un 1992. gada EDSK Helsinku dokumentā — “Pārmaiņu pārbaudījumi” un citos EDSO pamatdokumentos,

PĀRLIECINĀTAS, ka liela nozīme ir tiesiskumam un cilvēktiesību ievērošanai, jo īpaši minoritāšu tiesību ievērošanai, kā arī daudzpartiju sistēmas izveidošanai ar brīvām un demokrātiskām vēlēšanām, un ekonomikas liberalizācijai, kuras mērķis ir izveidot tirgus ekonomiku,

UZSKATOT, ka šā Partnerības un sadarbības nolīguma pilnīga īstenošana būs atkarīga no Azerbaidžānas Republikas politisko, ekonomisko un tiesisko reformu turpināšanas un pabeigšanas, kā arī sadarbībai vajadzīgu faktoru ieviešanas, jo īpaši ņemot vērā EDSK Bonnas konferences secinājumus,

VĒLOTIES izveidot un attīstīt pastāvīgu politisko dialogu par divpusējiem un starptautiskiem jautājumiem, kas interesē abas Puses,

ATZĪSTOT UN ATBALSTOT Azerbaidžānas Republikas centienus izveidot ciešu sadarbību ar Eiropas iestādēm,

ŅEMOT VĒRĀ nepieciešamību veicināt ieguldījumus Azerbaidžānas Republikā, to skaitā ieguldījumus enerģētikas nozarē, un ņemot vērā īpašo nozīmi, ko Kopiena un tās dalībvalstis piešķir taisnīgiem enerģētikas produktu eksporta tranzīta nosacījumiem; apstiprinot Kopienas, tās dalībvalstu un Azerbaidžānas Republikas atbalstu Eiropas Enerģētikas hartai, kā arī Enerģētikas hartas nolīguma un Enerģētikas hartas protokola par energoefektivitāti un ar to saistītiem vides aspektiem pilnīgai īstenošanai,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas vēlmi attiecīgā gadījumā nodrošināt ekonomisko sadarbību un tehnisko palīdzību,

ŅEMOT VĒRĀ šā Nolīguma nozīmi, lai sekmētu pakāpenisku attiecību atjaunošanu starp Azerbaidžānas Republiku un plašāku sadarbības telpu Eiropā un blakus esošos reģionos un Azerbaidžānas Republikas pakāpenisku iekļaušanu atvērtā starptautiskā sistēmā,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos liberalizēt tirdzniecību atbilstoši Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) noteikumiem,

APZINOTIES vajadzību uzlabot nosacījumus, kas skar uzņēmējdarbību un ieguldījumus, un nosacījumus tādās jomās kā uzņēmējsabiedrību dibināšana, darbaspēks, pakalpojumu sniegšana un kapitāla kustība,

PĀRLIECINĀTAS, ka šis Nolīgums radīs jaunus apstākļus Pušu ekonomiskajās attiecībās, un īpaši tirdzniecības un ieguldījumu attīstībā, kas ir būtiski ekonomikas pārstrukturēšanai un tehnoloģiskai modernizācijai,

VĒLOTIES izveidot ciešu sadarbību vides aizsardzības jomā, ņemot vērā Pušu savstarpējo atkarību šajā jomā,

ATZĪSTOT, ka sadarbība nelegālās imigrācijas novēršanā un kontrolē ir viens no šā Nolīguma pamatmērķiem,

VĒLOTIES izveidot sadarbību kultūras jomā un uzlabot informācijas plūsmu,

IR NOSLĒGUŠAS ŠO NOLĪGUMU.

1. pants

Ar šo tiek izveidota partnerība starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republiku, no otras puses. Šās partnerības mērķi ir:

— nodrošināt pienācīgu pamatu Pušu politiskajam dialogam, kas ļautu attīstīties politiskajām attiecībām,

— atbalstīt Azerbaidžānas Republikas centienus nostiprināt demokrātiju, attīstīt ekonomiku un pabeigt pāreju uz tirgus ekonomiku,

— veicināt tirdzniecību un ieguldījumus un saskaņotas ekonomiskās attiecības starp Pusēm, lai tādējādi sekmētu to noturīgu ekonomikas attīstību,

— nodrošināt sadarbības pamatu likumdošanas, ekonomiskajā, sociālajā, finansiālajā, civilo zinātņu, tehnoloģiju un kultūras jomā,

I sadaļa

VISPĀRĪGI PRINCIPI

2. pants

Demokrātijas, starptautisko tiesību un cilvēktiesību principu ievērošana, kā īpaši noteikts ANO statūtos, Helsinku Nobeiguma aktā un Parīzes Hartā jaunai Eiropai, kā arī tirgus ekonomikas principu ievērošana, ieskaitot tos, kas deklarēti EDSK Bonnas konferences dokumentos par drošību un sadarbību Eiropā, liek pamatu Pušu iekšējai politikai un ārpolitikai un ir partnerības un šā Nolīguma būtiski elementi.

3. pants

Puses uzskata, ka to turpmākai labklājībai un stabilitātei ir būtiski, lai jaunās neatkarīgās valstis, kas radušās pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sabrukuma, še turpmāk — “neatkarīgās valstis”, saglabātu un attīstītu savstarpējo sadarbību atbilstīgi Helsinku Nobeiguma akta principiem un starptautiskajām tiesībām, kā arī labu kaimiņattiecību garā, un visiem spēkiem rosinās šo procesu.

4. pants

Puses attiecīgi pārskata mainīgos apstākļus Azerbaidžānas Republikā, jo īpaši tās ekonomiskos nosacījumus, un uz tirgus orientētās ekonomikas reformu īstenošanu. Sadarbības padome, ņemot vērā šos apstākļus, var sniegt ieteikumus Pusēm par jebkuras šā Nolīguma daļas pilnveidošanu.

II sadaļa

POLITISKAIS DIALOGS

5. pants

Starp Pusēm izveido regulāru politisko dialogu, ko tās vēlas attīstīt un pastiprināt. Šis politiskais dialogs pavada un stiprina Eiropas Savienības un Azerbaidžānas Republikas tuvināšanos, atbalsta politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, kas notiek šajā valstī, un sekmē jaunu sadarbības veidu izveidi. Politiskais dialogs:

— stiprina Azerbaidžānas Republikas saiknes ar Kopienu un tās dalībvalstīm un tādējādi ar visu demokrātisko valstu kopienu kopumā. Ar šo Nolīgumu panāktā ekonomiskā konverģence rada intensīvākas politiskās attiecības,

— sekmē pozīciju tuvināšanos starp­tautiskos jautājumos, kas svarīgi abām Pusēm, tādējādi paaugstinot drošību un stabilitāti reģionā un veicinot turpmāku Aizkaukāza neatkarīgo valstu attīstību,

— paredz, ka Puses cenšas sadarboties jautājumos, kas attiecas uz Eiropas drošības un stabilitātes stiprināšanu, demokrātijas principu ievērošanu, cilvēktiesību, jo īpaši minoritāšu tiesību ievērošanu un veicināšanu, un vajadzības gadījumā apspriežas par attiecīgiem jautājumiem.

Šādu dialogu var risināt reģionu mērogā, lai veicinātu reģionālo konfliktu un saspīlējumu atrisināšanu.

6. pants

Ministru līmenī politisko dialogu risina Sadarbības padome, kas izveidota saskaņā ar 81. pantu, bet citos gadījumos pēc savstarpējas vienošanās.

7. pants

Puses izveido citas politiskā dialoga procedūras un mehānismus, jo īpaši šāda veida dialogu:

— regulāras tikšanās augstāko amatpersonu līmenī starp Kopienas un tās dalībvalstu pārstāvjiem, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republikas pārstāvjiem, no otras puses,

— pilnīga diplomātisko kanālu izmantošana starp Pusēm, tostarp attiecīga saskare divpusējā un daudzpusējā jomā, piemēram, ANO, EDSK sanāksmēs un citur,

— citādi līdzekļi, tai skaitā iespējamas ekspertu tikšanās, kas sekmētu šā dialoga nostiprināšanu un attīstīšanu.

8. pants

Parlamentārā līmenī politiskais dialogs norisinās Parlamentārās sadarbības komitejā, kas izveidota saskaņā ar 86. pantu.

III sadaļa

PREČU TIRDZNIECĪBA

9. pants

1. Puses viena otrai piešķir vislielākās labvēlības režīmu šādās jomās:

— muitas nodokļi un maksājumi, kurus piemēro attiecībā uz importu un eksportu, ieskaitot nodokļu un maksājumu iekasēšanas veidus,

— noteikumi attiecībā uz muitošanu, tranzītu, noliktavām un pārkraušanu,

— nodokļi un jebkura veida citi iekšējie maksājumi, kurus tieši vai netieši piemēro importētajām precēm,

— maksājumu veidi un šādu maksājumu pārvedums,

— noteikumi attiecībā uz preču pārdošanu, pirkšanu, transportēšanu, izplatīšanu un izmantošanu iekšējā tirgū.

2. Šā panta 1. punkta noteikumi neattiecas uz:

a) priekšrocībām, kas piešķirtas ar nolūku izveidot muitas savienību vai brīvās tirdzniecības zonu, vai saistībā ar šādas ūnijas vai zonas izveidošanu;

b) priekšrocībām, kas piešķirtas konkrētām valstīm saskaņā ar PTO un citiem starptautiskiem līgumiem par labu jaunattīstības valstīm;

c) priekšrocībām, kas piešķirtas blakus esošajām valstīm, lai atvieglotu pierobežas pārvadājumus.

3. Pārejas laikā, kurš beidzas datumā, kad Azerbaidžānas Republika pievienojas PTO, vai 1998.gada 31.decembrī, atkarībā no tā, kas notiek ātrāk, 1.punktā paredzētie noteikumi neattiecas uz Ipielikumā noteiktajām priekšrocībām, ko Azerbaidžānas Republika piešķīrusi citām valstīm, kas izveidojušās pēc PSRS sabrukuma.

10. pants

1. Puses vienojas, ka tranzīta brīvības princips ir šā Nolīguma mērķu sasniegšanas būtisks priekšnoteikums.

Šajā sakarā katra Puse savā teritorijā nodrošina to preču neierobežotu tranzītu, kuru izcelsme ir otras Puses muitas teritorijā vai kas paredzētas otras Puses muitas teritorijai.

2. Abas Puses savstarpēji piemēro VVTT V panta 2., 3., 4. un 5. punktā aprakstītos noteikumus.

3. Šajā pantā ietvertie noteikumi neskar nekādus īpašus noteikumus saistībā ar īpašām nozarēm, jo īpaši tādām kā transports, vai saistībā ar tiem izstrādājumiem, par kuriem Puses vienojušās, vai arī 90.panta noteikumus.

11. pants

Neskarot tiesības un pienākumus, kas paredzēti starptautiskās konvencijās par preču pagaidu ievešanu, kuras saistošas abām Pusēm, katra Puse turklāt piešķir otrai Pusei atbrīvojumu no ievedmaksājumiem un ievedmuitas nodokļiem par precēm, kas ievestas uz laiku, tādos gadījumos un saskaņā ar tādām procedūrām, kā nosaka jebkura cita starptautiska konvencija, kas saistoša šajā jomā, saskaņā ar saviem tiesību aktiem. Ņem vērā nosacījumus atbilstīgi kuriem sais­tības, kas paredzētas šādā konvencijā, pieņēmusi attiecīgā Puse.

12. pants

1. Azerbaidžānas Republikas izcelsmes preces ieved Kopienā bez kvantitatīviem ierobežojumiem, neskarot šā Nolīguma 14, 17 un 18.panta noteikumus.

2. Kopienas izcelsmes preces ieved Azerbaidžānas Republikā bez jebkādiem kvantitatīviem ierobežojumiem vai pasākumiem ar līdzvērtīgu iedarbību, neskarot šā Nolīguma 14, 17 un 18.panta noteikumus.

13. pants

Preces starp Pusēm tirgo par tirgus cenām.

14. pants

1. Ja kādu preci ieved vienas Puses teritorijā tik lielos daudzumos vai saskaņā ar tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai var radīt būtisku kaitējumu līdzīgu vai tieši konkurējošu preču vietējiem ražotājiem, Kopiena vai Azerbaidžānas Republika, atkarībā no tā, kuru tas skar, var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar šādām procedūrām vai noteikumiem.

2. Pirms jebkuru pasākumu veikšanas vai iespējami drīz gadījumos, uz kuriem attiecas 4.punkts, Kopiena vai Azerbaidžānas Republika, atkarībā no konkrētā gadījuma, iesniedz Sadarbības padomei visu attiecīgo informāciju, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu, kā noteikts XIsadaļā.

3. Ja konsultāciju rezultātā Puses nepanāk vienošanos 30 dienu laikā pēc tam, kad Sadarbības padomei ziņots par darbībām, lai izvairītos no šādas situācijas, Puse, kas pieprasījusi konsultācijas, var brīvi ierobežot attiecīgo preču ievešanu vai noteikt citus atbilstīgus pasākumus tādā mērā un uz tik ilgu laiku, lai novērstu vai labotu šo kaitējumu.

4. Kritiskos apstākļos, ja kavēšanās izraisītu grūti labojamu kaitējumu, Puses var veikt pasākums pirms konsultācijām ar nosacījumu, ka konsultācijas tiks piedāvātas nekavējoties pēc šādas darbības veikšanas.

5. Izvēloties pasākumus saskaņā ar šo pantu, Līgumslēdzējas puses dod priekšroku tādiem pasākumiem, kas rada vismazākos traucējumus šā Līguma mērķu sasniegšanai.

6. Šā panta noteikumi nekādā veidā neietekmē un neierobežo kādu Pusi veikt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar VVTT VI pantu, Vienošanos par VVTT VI panta īstenošanu, Vienošanos par VVTT VI, XVI un XXIII panta interpretāciju un īstenošanu vai attiecīgās valsts tiesību aktiem.

15. pants

Puses apņemas apsvērt, ciktāl to ļauj apstākļi, šā Nolīguma noteikumu pilnveidošanu attiecībā uz preču savstarpējo tirdzniecību, ņemot vērā situāciju, kas rodas sakarā ar Azerbaidžānas Republikas pievienošanos PTO. Sadarbības padome var sniegt ieteikumus Pusēm par šādu pilnveidošanu, ko Puses varētu īstenot, ja to pieņem atbilstīgi Nolīgumam starp Pusēm un saskaņā ar attiecīgajām procedūrām.

16. pants

Nolīgums neizslēdz aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz ievešanu, izvešanu vai tranzītprecēm, kas pamatoti ar sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem; cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvības un veselības aizsardzības apsvērumiem, dabas resursu aizsardzības apsvērumiem; valsts māksliniecisko, vēsturisko vai arheoloģisko vērtību aizsardzību, kā arī intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem, vai noteikumiem par zeltu un sudrabu. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot Pušu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas līdzekli vai kā slēptu tirdzniecības ierobežojumu.

17. pants

Šo sadaļu nepiemēro to tekstilizstrādājumu tirdzniecībai, kas ietverti kombinētās nomenklatūras 50.–63. nodaļā. Šo izstrādājumu tirdzniecību reglamentē atsevišķs nolīgums, kas parafēts 1995. gada 18.decembrī un ko provizoriski piemēro no 1996. gada 1. janvāra.

18. pants

1. Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumā iekļauto preču tirdzniecību regulē šīs sadaļas noteikumi, izņemot 12.pantu.

2. Ir jāizveido kontaktgrupa ogļu un tērauda jautājumos, ko veido Kopienas pārstāvji, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republikas pārstāvji, no otras puses.

Kontaktgrupa regulāri apmainās ar informāciju par visiem ogļu un tērauda jautājumiem, kas interesē Puses.

19. pants

Kodolmateriālu tirdzniecība notiek saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma noteikumiem. Nepieciešamības gadījumā uz kodolmateriālu tirdzniecību attiecina īpaša nolīguma noteikumus, ko noslēdz Eiropas Atomenerģijas kopiena un Azerbaidžānas Republika.

IV sadaļa

NOTEIKUMI, KAS SKAR UZŅĒMĒJDARBĪBU UN IEGULDĪJUMUS

I nodaļa

DARBA NOSACĪJUMI

20. pants

1. Atbilstoši katrā dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām, Kopiena un tās dalībvalstis nodrošina, ka režīms, ko piemēro Azerbaidžānas pilsoņiem, kas likumīgi nodarbināti dalībvalsts teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminē pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu no darba salīdzinājumā ar dalībvalsts pilsoņiem.

2. Atbilstoši Azerbaidžānas Republikā piemērojamajiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām, Azerbaidžānas Republika cenšas nodrošināt, lai režīms, kas piemērots tiem kādas dalībvalsts pilsoņiem, kuri ir likumīgi nodarbināti Azerbaidžānas teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminētu pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu no darba salīdzinājumā ar Azerbaidžānas Republikas pilsoņiem.

21. pants

Sadarbības padome izskata, kādā veidā var uzlabot uzņēmēju darba apstākļus atbilstīgi Pušu starptautiskajām saistībām, ieskaitot tās, kas izklāstītas EDSK Bonnas konferences dokumentā.

22. pants

Sadarbības padome sniedz ieteikumus šā Nolīguma 20. un 21.panta īstenošanai.

II nodaļa

NOSACĪJUMI, KAS SKAR UZŅĒMĒJSABIEDRĪBU IZVEIDI UN DARBĪBU

23. pants

1. Kopiena un tās dalībvalstis piešķir Azerbaidžānas uzņēmējsabiedrību dibināšanai ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrībām, kā noteikts 25.panta d)punktā.

2. Neskarot IV pielikumā minētās atrunas, Kopiena un tās dalībvalstis attiecībā uz to Azerbaidžānas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumu darbību, kas dibināti to teritorijās, piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkurai Kopienas uzņēmējsabiedrībai.

3. Kopiena un tās dalībvalstis attiecībā uz to Azerbaidžānas uzņēmējsabiedrību filiāļu darbību, kas dibinātas to teritorijās, piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrību filiālēm.

4. Neskarot atrunas, kas minētas V pielikumā un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, Azerbaidžānas Republika piešķir Kopienas uzņēmējsabiedrību dibināšanai, kā noteikts 25.panta d)apakšpunktā, ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts Azerbaidžānas vai jebkuras citas trešās valsts uzņēmējsabiedrībām atkarībā no tā, kāds ir vislabvēlīgākais, kā arī piešķir to Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas dibinātas tās teritorijā ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts tās uzņēmējsabiedrībām vai filiālēm vai jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrībai vai filiālei atkarībā no tā, kāds ir vislabvēlīgākais to darbībai.

24. pants

1. Neskarot šā Nolīguma 100. panta noteikumus, 23.panta noteikumus nepiemēro gaisa transportam, iekšējo ūdensceļu trans­portam un jūras transportam.

2. Tomēr attiecībā uz turpmāk minētajām darbībām, ko veic kuģu aģentūras, lai sniegtu pakalpojumus starptautiskajam jūras transportam, ieskaitot vairākveidu transporta pārvadājumus, kas daļēji notiek pa jūru, katra Puse atļauj otras Puses uzņēmējsabiedrībām veikt komerciālu darbību tās teritorijā meitasuzņēmumu vai filiāļu veidā atbilstīgi tādiem dibināšanas un darbības nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi kā tie, kas piešķirti pašas Puses uzņēmējsabiedrībām vai jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrības meitasuzņēmumiem vai filiālēm atkarībā no tā, kādi nosacījumi ir labvēlīgāki, un saskaņā ar katrā Pusē piemērojamajiem tiesību aktiem un noteikumiem.

3. Šādas darbības ietver, bet ne tikai:

a) jūras transporta un saistīto pakalpojumu tirgdarbību un pārdošanu, izmantojot tiešus kontaktus ar klientiem, no kotēšanas līdz rēķina iesniegšanai, ja šos pakalpojumus veic vai piedāvā pats pakalpojumu sniedzējs vai tie pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem pakalpojumu pārdēvējs izveidojis pastāvīgu tirdzniecības sadarbību;

b) jebkura transporta un saistīto pakalpojumu pirkšanu un izmantošanu savā vai klientu vārdā (un tālāku pārdošanu klientiem), ieskaitot jebkāda veida iekšzemes transporta pakalpojumus, jo īpaši iekšzemes ūdensceļu, autotransporta un dzelzceļa transporta pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai sniegtu integrētu pakalpojumu;

c) dokumentācijas sagatavošanu, kas saistīta ar pārvadājuma dokumentiem, muitas dokumentiem vai citu dokumentu sagatavošanu, kas saistīti ar pārvadāto preču izcelsmi un raksturu;

d) darījumu informācijas sagatavošanu, izmantojot visus līdzekļus, ieskaitot datorizētas informācijas sistēmas un elektronisku datu apmaiņu (uz ko attiecas jebkuri nediskriminējošie ierobežojumi saistībā ar elektrosakariem);

e) jebkādu darījumu slēgšanu ar jebkuru vietējo kuģu aģentūru, ieskaitot līdzdalību uzņēmējsabiedrības kapitālā un pieņemto vietējo darbinieku iecelšanu amatā (vai attiecībā uz ārvalstu darbiniekiem — saskaņā ar attiecīgajiem šā Nolīguma noteikumiem);

f) rīkošanos uzņēmējsabiedrību vārdā, tai skaitā, organizējot kuģa iebraukšanu ostā vai kravu pārņemšanu, ja tas vajadzīgs.

25. pants

Šajā Nolīgumā:

a) “Kopienas uzņēmējsabiedrība” vai attiecīgi “Azerbaidžānas uzņēmējsabiedrība” ir uzņēmējsabiedrība, kas izveidota saskaņā ar dalībvalsts vai attiecīgi Azerbaidžānas Republikas tiesību aktiem, kuras juridiskā adrese vai centrālā administrācija, vai galvenā darījumu vieta atrodas Kopienas vai Azerbaidžānas Republikas teritorijā. Tomēr, ja uzņēmējsabiedrībai, kas izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts vai attiecīgi ar Azerbaidžānas Republikas tiesību aktiem, Kopienas vai attiecīgi Azerbaidžānas Republikas teritorijā atrodas vienīgi tās juridiskā adrese, šo uzņēmējsabiedrību uzskata par Kopienas vai attiecīgi Azerbaidžānas Republikas uzņēmējsabiedrību tikai tad, ja tās darbībai ir īsta un pastāvīga saikne ar kādas dalībvalsts vai Azerbaidžānas tautsaimniecību.

b) uzņēmējsabiedrības “meitasuzņēmums” ir uzņēmējsabiedrība, kuru efektīvi kontrolē šī uzņēmējsabiedrība;

c) uzņēmējsabiedrības “filiāle” ir uzņēmējdarbības vieta bez juridiskas personas statusa, kurai piemīt pastāvīguma pazīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir vadība un materiālais aprīkojums, lai veiktu uzņēmējdarbību ar trešām personām, lai šīm trešām personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic darījumi tieši ar mātesuzņēmumu, bet tās var veikt darījumus atzara uzņēmējdarbības vietā;

d) “dibināšana” ir šā panta a) apakš­punktā minēto Kopienas vai Azerbaidžānas uzņēmējsabiedrību tiesības uzsākt saim­niecisko darbību, izveidojot meitasuzņēmumus un filiāles attiecīgi Azerbaidžānas Republikā vai Kopienā;

e) “darbība” ir saimniecisko darbību veikšana;

f) “saimnieciskās darbības” ir rūpnieciska, komerciāla un profesionāla rakstura darbības.

Attiecībā uz starptautisko jūras trans­portu, ieskaitot vairākveidu pārvadājumu darbības, kas ietver pārvadājumus pa jūru, šīs nodaļas un III nodaļas noteikumus izmanto arī dalībvalstu vai Azerbaidžānas Republikas pilsoņi, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgi ārpus Kopienas vai Azerbaidžānas Republikas, un kuģošanas sabiedrības, kas dibinātas ārpus Kopienas vai Azerbaidžānas Republikas, kuras kontrolē attiecīgi dalībvalsts vai Azerbaidžānas pilsoņi, ja to kuģi ir reģistrēti attiecīgi šajā dalībvalstī vai Azerbaidžānas Republikā saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem.

26. pants

1. Neskarot citus šā Nolīguma noteikumus, jebkuru Pusi nedrīkst kavēt veikt piesardzības pasākumus, tostarp pasākumus, lai aizsargātu ieguldītājus, noguldītājus, apdrošinājuma ņēmējus un personas, pret kurām finanšu pakalpojumu sniedzējam ir fiduciārs pienākums, aizsardzības pasākumus vai pasākumus finanšu sistēmas vienotības un stabilitātes nodrošināšanai. Ja šie pasākumi neatbilst šā Nolīguma noteikumiem, tos nedrīkst izmantot kā līdzekli, lai apietu Puses pasākumus saskaņā ar šo Nolīgumu.

2. Neko šajā Nolīgumā nevar uzskatīt par prasību Pusei atklāt informāciju, kas saistīta ar individuālu klientu darījumiem vai kontiem, vai jebkādu konfidenciālu informāciju vai komercnoslēpumu, kas ir valsts iestāžu rīcībā.

3. Šajā Nolīgumā “finanšu pakalpojumi” ir IIIpielikumā aprakstītās darbības.

27. pants

Šā Nolīguma noteikumi neliedz nevienai Pusei piemērot jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu to, ka šā Nolīguma noteikumus izmanto, lai apietu tās pasākumus attiecībā uz trešās valsts piekļuvi tās tirgum.

28. pants

1. Neskarot šīs sadaļas I nodaļas noteikumus, Kopienas uzņēmējsabiedrībai vai Azerbaidžānas uzņēmējsabiedrībai, kas dibināta attiecīgi Azerbaidžānas Republikas vai Kopienas teritorijā, saskaņā ar uzņēmuma reģistrācijai valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, ir tiesības attiecīgi Azerbaidžānas Republikas vai Kopienas teritorijā pašai vai ar tās meitasuzņēmumu vai filiāļu starpniecību nodarbināt darbiniekus, kuri ir attiecīgi Kopienas dalībvalstu vai Azerbaidžānas pilsoņi, ja šie darbinieki ir vadoši darbinieki, kā noteikts 2. punktā, un ja viņus nodarbina tikai šīs uzņēmējsabiedrības vai filiāles. Šo darbinieku uzturēšanās un darba atļaujas attiecas tikai uz šādas nodarbinātības periodu.

2. Iepriekš minēto uzņēmējsabiedrību, še turpmāk — “organizāciju”, vadošais personāls ir “darbinieki, kas pārcelti darbā citā šā uzņēmuma struktūrā”, kā noteikts c) punktā, kas iedalīti šādās kategorijās, ja vien šī organizācija ir juridiska persona un attiecīgās personas (izņemot akciju kontrolpaketes īpašniekus) vismaz vienu gadu tieši pirms šādas pārcelšanas ir tajā strādājušas vai bijušas tās biedri:

a) personas, kas organizācijā ieņem vadošus amatus, tieši vada uzņēmuma pārvaldi, un kuras galvenokārt vispārīgi uzrauga vai vada uzņēmuma valde vai akcionāru padome, vai līdzvērtīga struktūra, ieskaitot:

— personas, kas vada uzņēmumu, uzņēmuma nodaļu vai apakšnodaļu,

— personas, kas uzrauga un kontrolē citu administrācijas darbinieku, speciālistu vai vadītāju darbu,

— personas, kam ir pilnvaras personīgi pieņemt darbā un atlaist no darba vai ieteikt pieņemt darbā vai atlaist no darba, vai veikt citas ar personālu saistītas darbības;

b) personas, kas strādā organizācijā un kurām ir neikdienišķas zināšanas, kuras ir būtiskas sakarā ar uzņēmuma pakalpojumiem, pētījumu aparatūru, metodēm vai vadību. Šādu zināšanu novērtējumā var atspoguļot ne tikai zināšanas, kas ir specifiskas šim uzņēmumam, bet arī augstu kvalifikāciju saistībā ar darba vai aroda veidu, kam nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas, ieskaitot piederību akreditētai profesijai;

c) “darbinieks, kas pārcelts darbā citā šā uzņēmuma struktūrā” ir fiziska persona, kas strādā organizācijā kādas Puses teritorijā un kas saimniecisko darbību veikšanai uz laiku tiek pārcelta otras Puses teritorijā; attiecīgās organizācijas galvenajai uzņēmējdarbības vietai jāatrodas Puses teritorijā un darbiniekam jābūt pārceltam uz tādu minētās organizācijas uzņēmumu (filiāli, meitasuzņēmumu), kas efektīvi veic līdzīgas saimnieciskās darbības otras Puses teritorijā.

29. pants

1. Puses visiem spēkiem cenšas izvairīties no jebkādu tādu pasākumu vai darbību veikšanas, kas dara otras Puses uzņēmējsabiedrību dibināšanas un darbības nosacījumus stingrāk ierobežotus nekā tie, kas ir spēkā dienā pirms Nolīguma parakstīšanas.

2. Šā panta noteikumi neskar 37. panta noteikumus: gadījumus, uz kuriem attiecas 37. pants, regulē tikai ar tā noteikumiem, izņemot jebkādus citus.

3. Rīkojoties partnerības un sadarbības garā un ņemot vērā 43. panta noteikumus, Azerbaidžānas Republikas valdība informē Kopienu par tās nodomiem iesniegt jaunus tiesību aktus vai pieņemt jaunus noteikumus par Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumu un filiāļu dibināšanu vai darbību Azerbaidžānas Republikā, kas ir stingrāk ierobežoti nekā tie, kas ir spēkā dienā pirms šā Nolīguma parakstīšanas. Kopiena var lūgt Azerbaidžānas Republikai darīt zināmus šo tiesību aktu vai noteikumu projektus un uzsākt konsultācijas par minētajiem projektiem.

4. Ja Azerbaidžānas Republikā ieviestie jaunie tiesību akti vai noteikumi dara stingrāk ierobežotus Azerbaidžānas Republikā nodibināto Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumu un filiāļu darbības nosacījumus nekā tie, kas ir spēkā šā Nolīguma parakstīšanas dienā, šos attiecīgos tiesību aktus vai noteikumus trīs gadu laikā pēc to stāšanās spēkā nepiemēro tiem meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas jau nodibināti Azerbaidžānas Republikā laikā, kad attiecīgais tiesību akts stājas spēkā.

III nodaļa

PĀRROBEŽU PAKALPOJUMU SNIEGŠANA STARP KOPIENU UN AZERBAIDŽĀNAS REPUBLIKU

30. pants

1. Saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem Puses apņemas veikt vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski ļautu sniegt pakalpojumus tām Kopienas vai Azerbaidžānas uzņēmējsabiedrībām, kas ir nodibinātas Pusē, kurā neatrodas persona, kam šie pakalpojumi ir paredzēti, ņemot vērā Pušu pakalpojumu nozaru attīstību.

2. Sadarbības padome sniedz ieteikumus 1. punkta īstenošanai.

31. pants

Puses sadarbojas ar mērķi attīstīt uz tirgus orientētu pakalpojumu nozari Azerbaidžānas Republikā.

32. pants

1. Puses apņemas efektīvi piemērot principu par neierobežotu pieeju starptautiskajam jūras tirgum un satiksmei uz komerciāliem pamatiem:

a) iepriekš minētais noteikums neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no ANO Konvencijas par līnijpārvadātāju konferenču rīcības kodeksu, kas jāpiemēro vienai vai otrai šā Nolīguma Pusei. Jūras pārvadātāji, kas nav konferences biedri, varēs brīvi darboties, konkurējot ar konferences biedriem, kamēr vien tie ievēro principu godīgi konkurēt uz komerciāliem pamatiem.

b) Puses apstiprina savas saistības ievērot brīvas konkurences vidi, kam ir būtiska iezīme sauso un šķidro beztaras preču pārvadājumos.

2. Piemērojot 1. punkta principus, Puses:

a) no šā Nolīguma stāšanās spēkā brīža nepiemēro nekādus jebkuras Kopienas dalībvalsts un bijušās Padomju Savienības divpusējo nolīgumu kravas dalīšanas noteikumus;

b) neievieš kravas dalīšanas vienošanās turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm, izņemot tādos ārkārtas apstākļos, kad vienas vai otras šā Nolīguma Puses līnijpārvadātāju sabiedrībām citādi nav iespējas efektīvi uzturēt satiksmi pārvadājumos uz attiecīgo trešo valsti un no tās;

c) aizliedz kravas dalīšanas vienošanās turpmākos divpusējos nolīgumos attiecībā uz sauso un šķidro beztaras preču pārvadājumiem;

d) šim Nolīgumam stājoties spēkā, atceļ visus vienpusējos pasākumus, administratīvos, tehniskos un citus šķēršļus, kam varētu būt ierobežojoša vai diskriminējoša ietekme attiecībā uz brīvu pakalpojumu sniegšanu starptautiskajā jūras transportā.

3. Katra Puse kuģiem, kurus vada otras Puses pilsoņi vai uzņēmējsabiedrības, cita starpā piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts Puses pašas kuģiem attiecībā uz piekļuvi ostām, kuras atvērtas starptautiskajai tirdzniecībai, šo ostu infrastruktūras un ostu palīgpakalpojumu izmantošanai, kā arī attiecībā uz saistītajām maksām un atlīdzību, muitas atvieglojumiem, piestātņu sadalījumu un iekraušanas un izkraušanas iekārtām.

4. Kopienas pilsoņi un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz starptautiskā jūras transporta pakalpojumus, var brīvi sniegt starptautiskos jūras un upes transporta pakalpojumus Azerbaidžānas Republikas iekšējos ūdensceļos un otrādi.

33. pants

Lai nodrošinātu koordinētu transporta attīstību starp Pusēm, kas pielāgota to komerciālajām vajadzībām, pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā uz nosacījumiem par savstarpējo piekļuvi tirgum un pakalpojumu nodrošināšanu autotransporta, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu jomā un gaisa transporta jomā, var attiecināt īpašus nolīgumus, kurus Puses apspriež attiecīgā gadījumā.

IV nodaļa

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

34. pants

1. Šās sadaļas noteikumus piemēro saskaņā ar ierobežojumiem, ko pamato ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem.

2. Tos nepiemēro darbībām, kas jebkuras Puses teritorijā, lai arī epizodiski, ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.

35. pants

Attiecībā uz šo sadaļu Nolīgums nekādi neliedz Pusēm piemērot to tiesību aktus un noteikumus par fizisko personu iebraukšanu un uzturēšanos, darbu, darba nosacījumiem un fizisko personu uzņēmējdarbības dibināšanu un pakalpojumu sniegšanu, ja vien tās tos nepiemēro tādā veidā, ka tiek atceltas vai pasliktinās priekšrocības, kas jebkurai no Pusēm ir paredzētas saskaņā ar kādu konkrētu šā Nolīguma noteikumu. Šis noteikums neliedz piemērot 34. pantu.

36. pants

Šā Nolīguma II, III un IV nodaļas noteikumu priekšrocības attiecas arī uz tām uzņēmējsabiedrībām, kuras kopīgi kontrolē un kas pilnīgi pieder Azerbaidžānas un Kopienas uzņēmējsabiedrībām.

37. pants

Režīms, kuru viena Puse piešķīrusi otrai Pusei ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgo Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) saistību stāšanās spēkā attiecībā uz nozarēm vai pasākumiem, ko aptver VVPT, nekādā gadījumā nevar būt labvēlīgāks par to, ko pirmā Puse piešķīrusi saskaņā ar VVPT noteikumiem, un tas attiecas uz visām pakalpojumu nozarēm, apakšnozarēm un pakalpojumu sniegšanas veidiem.

38. pants

Šā Nolīguma II, III un IV nodaļā neņem vērā režīmu, ko Kopiena, tās dalībvalstis vai Azerbaidžānas Republika ir piešķīrusi saskaņā ar saistībām, ko tās uzņēmušās, slēdzot ekonomikas integrācijas nolīgumus saskaņā ar VVPT V panta principiem.

39. pants

1. Vislielākās labvēlības režīmu, kas piešķirts saskaņā ar šās sadaļas noteikumiem, nepiemēro nodokļu priekšrocībām, ko Puses piešķir vai piešķirs nākotnē, pamatojoties uz nolīgumiem par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu vai citiem nodokļu noteikumiem.

2. Šīs sadaļas noteikumus nevar uzskatīt par tādiem, kas Puses kavē pieņemt vai īstenot jebkādus pasākumus, kuru mērķis ir novērst nodokļu nemaksāšanu vai apiešanu saskaņā ar nodokļu noteikumiem nolīgumos par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu vai citos nodokļu noteikumos, vai vietējos nodokļu likumos.

3. Šās sadaļas noteikumus nevar uzskatīt par tādiem, kas liedz dalībvalstīm vai Azerbaidžānas Republikai, piemērojot attiecīgos savu nodokļu tiesību aktu noteikumus, noteikt atšķirības starp nodokļu maksātājiem, kas neatrodas vienlīdzīgā stāvoklī, jo īpaši attiecībā uz to dzīves vietu.

40. pants

Neskarot 28. panta noteikumus, nevienu II, III un IV nodaļas noteikumu neinterpretē kā tādu, kas dod tiesības:

— dalībvalstu vai Azerbaidžānas Republikas pilsoņiem ieceļot vai uzturēties attiecīgi Azerbaidžānas Republikas vai Kopienas teritorijā jebkādā statusā, jo īpaši kā uzņēmējsabiedrības daļas īpašniekam vai dalībniekam, tās vadītājam vai darbiniekam, vai pakalpojumu sniedzējam vai saņēmējam,

— Azerbaidžānas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā nodarbināt vai likt nodarbināt Kopienas teritorijā Azerbaidžānas Republikas pilsoņus,

— Kopienas uzņēmējsabiedrību meitas­uzņēmumiem vai filiālēm Azerbaidžānā nodarbināt vai likt nodarbināt Azerbaidžānas Republikas teritorijā dalībvalstu pilsoņus,

— Azerbaidžānas uzņēmējsabiedības vai Azerbaidžānas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumus vai filiāles Kopienā nodrošināt ar Azerbaidžānas personām, lai tās darbotos citu personu labā un viņu uzraudzībā saskaņā ar pagaidu darba līgumiem,

— Kopienas uzņēmējsabiedrības vai Kopienas uzņēmumu meitasuzņēmumus vai filiāles Azerbaidžānā nodrošināt ar darbiniekiem, kas ir dalībvalstu pilsoņi saskaņā ar pagaidu darba līgumiem.

V nodaļa

KĀRTĒJIE MAKSĀJUMI UN KAPITĀLS

41. pants

1. Puses apņemas atļaut visus tos kārtējos maksājumus brīvi konvertējamā valūtā starp Kopienas un Azerbaidžānas Republikas rezidentiem, kas saistīti ar preču, pakalpojumu vai personu kustību, kuri veikti saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem.

2. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla kontā pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā Puses nodrošina brīvu kapitāla apriti saistībā ar tiešiem ieguldījumiem uzņēmējsabiedrībās, kas izveidotas saskaņā ar uzņēmējas valsts tiesību aktiem, un ieguldījumus, kas veikti saskaņā ar IInodaļas noteikumiem, un šo ieguldījumu un to radītās peļņas likvidāciju vai repatriāciju.

3. Šā panta 2. daļas noteikumi neliedz Azerbaidžānas Republikai piemērot ierobežojumus Azerbaidžānas rezidentu ārējiem tiešiem ieguldījumiem. Šādus ierobežojumus nepiemēro Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem un filiālēm. Piecus gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā Puses vienojas apspriest šo ierobežojumu saglabāšanu, ņemot vērā visus attiecīgos monetāros, fiskālos un finansiālos apsvērumus.

4. Neskarot 2. vai 6. punktu, no šā Nolīguma stāšanās spēkā brīža neievieš nekādus jaunus valūtas maiņas ierobežojumus kapitāla apritei un ar to saistītajiem kārtējiem maksājumiem starp Kopienas un Azerbaidžānas Republikas rezidentiem, kā arī nedara esošos noteikumus stingrākus.

5. Lai sekmētu šā Nolīguma mērķu izpildi, Puses savstarpēji konsultējas, lai starp Kopienu un Azerbaidžānas Republiku atvieglotu to kapitāla veidu apriti, kas nav minēti 2. punktā.

6. Attiecībā uz šā panta noteikumiem līdz brīdim, kad Azerbaidžānas valūta kļūs pilnīgi konvertējama Nolīguma par Starptautisko valūtas fondu (SVF) statūtu VIII panta nozīmē, Azerbaidžānas Republika ārkārtas apstākļos var piemērot valūtas maiņas ierobežojumus, kas saistīti ar īstermiņa un vidēja termiņa kredītu piešķiršanu vai saņemšanu tādā mērā, kādā šādus ierobežojumus piemēro Azerbaidžānas Republikai, piešķirot šādus kredītus, un kādā tie ir pieļaujami saskaņā ar Azerbaidžānas Republikas statusu atbilstoši SVF. Šos ierobežojumus Azerbaidžānas Republika piemēro bez diskriminācijas. Tos piemēro tā, lai radītu vismazākos iespējamos traucējumus šā Nolīguma darbībai. Azerbaidžānas Republika nekavējoties paziņo Sadarbības padomei par šādu pasākumu ieviešanu un par pārmaiņām, kas ar tiem saistītas.

7. Neskarot 1. un 2. punktu, ja ārkārtas apstākļos kapitāla kustība starp Kopienu un Azerbaidžānas Republiku izraisa vai var izraisīt nopietnas grūtības valūtas maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbībai Kopienā vai Azerbaidžānas Republikā, Kopiena un attiecīgi Azerbaidžānas Republika var veikt drošības pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti starp Kopienu un Azerbaidžānas Republiku uz laika posmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja šādi pasākumi ir noteikti vajadzīgi.

VI nodaļa

INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBA

42. pants

1. Saskaņā ar šā panta un II pielikuma noteikumiem Azerbaidžānas Republika turpina uzlabot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību, lai, beidzoties piektajam gadam pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā, tā varētu nodrošināt tādu pašu aizsardzības līmeni kā Kopienā, ieskaitot efektīvus līdzekļus šo tiesību piemērošanai.

2. Beidzoties piektajam gadam pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā Azerbaidžānas Republika pievienojas tām daudzpusējām konvencijām par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām, kas minētas II pielikuma 1. punktā, kuru puses ir dalībvalstis vai kuras dalībvalstis de facto piemēro atbilstīgi šo konvenciju attiecīgiem noteikumiem.

V sadaļa

SADARBĪBA LIKUMDOŠANAS JOMĀ

43. pants

1. Puses atzīst, ka svarīgs nosacījums ekonomisko saišu stiprināšanai starp Azerbaidžānas Republiku un Kopienu ir esošo un turpmāko Azerbaidžānas Republikas tiesību aktu tuvināšana Kopienas tiesību aktiem. Azerbaidžānas Republika cenšas nodrošināt, ka tās tiesību akti pakāpeniski tiks saskaņoti ar Kopienas tiesību aktiem.

2. Tiesību aktu tuvināšana jo īpaši attiecas uz šādām jomām: muitas tiesības, uzņēmējdarbības tiesības, likumi par bankām, uzņēmējsabiedrību pārskati un nodokļi, intelektuālais īpašums, darbinieku aizsardzība darba vietā, finanšu pakalpojumi, konkurences noteikumi, publiskais iepirkums, cilvēku, dzīvnieku un augu veselības un dzīvības aizsardzība, vide un tiesību akti attiecībā uz dabas resursu izmantošanu un izlietojumu, patērētāju aizsardzība, netiešie nodokļi, tehniskie noteikumi un standarti, tiesības un noteikumi kodoljomā, transports.

3. Kopiena sniedz Azerbaidžānas Republikai tehnisku palīdzību šādu pasākumu īstenošanai, kas jo īpaši var iekļaut:

— ekspertu apmaiņu,

— savlaicīgu informācijas sniegšanu par attiecīgajiem tiesību aktiem,

— semināru organizēšanu,

— mācības,

— palīdzību Kopienas tiesību aktu tulkošanā attiecīgajās nozarēs.

4. Puses apņemas saskaņoti pārbaudīt to, kā tiek piemēroti attiecīgie konkurences tiesību akti gadījumos, ja ir traucēta tirdzniecība starp Pusēm.

VI sadaļa

EKONOMISKĀ SADARBĪBA

44. pants

1. Kopiena un Azerbaidžānas Republika izveido ekonomisko sadarbību, kuras mērķis ir sekmēt Azerbaidžānas Republikas ekonomisko reformu un ekonomikas atjaunošanas procesu, kā arī Azerbaidžānas Republikas noturīgu attīstību. Šāda sadarbība stiprina esošās ekonomiskās saiknes, kas nāk par labu abām Pusēm.

2. Politikas un citu pasākumu izstrāde ir vērsta uz to, lai sekmētu Azerbaidžānas Republikas ekonomiskās un sociālās reformas un ekonomiskās un tirdzniecības sistēmas pārstrukturēšanu, ņemot vērā ilgtspējības un saskaņotas sociālās attīstības prasības; tie arī pilnīgi ietver vides apsvērumus.

3. Šajā nolūkā sadarbība tiks īpaši vērsta uz ekonomikas un sociālo attīstību, cilvēkresursu attīstību, uzņēmumu atbalstu (ieskaitot privatizāciju, ieguldījumus un finanšu pakalpojumu attīstību), lauksaimniecību un pārtikas nozari, enerģētiku, transportu, tūrismu, vides aizsardzību, reģionālo sadarbību un monetāro politiku.

4. Īpašu uzmanību velta pasākumiem, kas ir saskaņā ar spēkā esošajiem Azerbaidžānas tiesību aktiem un kas var sekmēt sadarbību starp Aizkaukāza reģiona neatkarīgajām valstīm un citām kaimiņvalstīm, lai veicinātu reģiona harmonisku attīstību.

5. Vajadzības gadījumā Kopiena var sniegt tehnisku palīdzību sadarbībai ekonomikā un citiem sadarbības veidiem, kas paredzēti šajā Nolīgumā, ņemot vērā Kopienas attiecīgo Padomes Regulu, kas piemērojama tehniskās palīdzības sniegšanai neatkarīgajās valstīs, saskaņotās prioritātes indikatīvajā programmā, kas saistīta ar Kopienas tehnisko palīdzību Azerbaidžānas Republikai, un tās izveidotās koordinācijas un īstenošanas procedūras.

45. pants

Sadarbība preču un pakalpojumu tirdzniecības jomā

Puses sadarbojas, lai nodrošinātu Azerbaidžānas Republikas starptautiskās tirdzniecības norisi saskaņā ar PTO noteikumiem.

Šāda sadarbība ietver konkrētus jautājumus, kas tieši attiecas uz tirdzniecības veicināšanu, tostarp:

— tirdzniecības un ar tirdzniecību saistīto jautājumu politikas, tostarp maksājumu un mijieskaita mehānismu formulējumu,

— atbilstošu tiesību aktu izstrādāšanu,

— palīdzības sniegšanu, lai sagatavotu Azerbaidžānas Republikas iespējamo pievienošanos PTO.

46. pants

Sadarbība rūpniecībā

1. Sadarbības mērķis jo īpaši ir veicināt:

— uzņēmējdarbības saikņu attīstību starp abu Pušu uzņēmējiem,

— Kopienas dalību Azerbaidžānas Republikas centienos pārstrukturēt tās rūpniecību,

— pārvaldības uzlabošanu,

— attiecīgu uz tirgu balstītu komerciālu noteikumu un prakses pilnveidošanu, kā arī zinātības tālāknodošanu,

— vides aizsardzību.

2. Šā panta noteikumi neskar Kopienas konkurences noteikumu izpildi, kas piemērojami uzņēmumiem.

47. pants

Būvniecība

Puses sadarbojas būvniecības nozarē.

Šīs sadarbības mērķis, cita starpā ir Azerbaidžānas Republikas būvniecības nozares modernizācija un pārstrukturēšana atbilstoši tirgus ekonomikas principiem, pienācīgi ņemot vērā attiecīgos veselības, drošības un vides aspektus.

48. pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

1. Ņemot vērā attiecīgās Kopienas un dalībvalstu pilnvaras un kompetenci, sadarbības mērķis ir izveidot gan vietējiem, gan ārvalstu ieguldījumiem labvēlīgu vidi, īpaši radot labākus nosacījumus ieguldījumu aizsardzībai, kapitāla nodošanai un informācijas apmaiņai par ieguldījumu iespējām.

2. Šīs sadarbības mērķi jo īpaši ir:

— vajadzības gadījumā noslēgt nolīgumus starp dalībvalstīm un Azerbaidžānas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību,

— vajadzības gadījumā noslēgt nolīgumus starp dalībvalstīm un Azerbaidžānas Republiku par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu,

— radīt labvēlīgus apstākļus ārvalstu ieguldījumu piesaistīšanai Azerbaidžānas ekonomikā,

— izveidot stabilus un atbilstošus uzņēmējdarbības tiesību aktus un nosacījumus un apmainīties ar informāciju par tiesību aktiem, noteikumiem un administratīvo praksi ieguldījumu jomā,

— apmainīties ar informāciju par ieguldījumu iespējām, tostarp izmantojot tirdzniecības izstādes, izstādes, tirdzniecības nedēļas un citus pasākumus.

49. pants

Publiskais iepirkums

Puses sadarbojas, lai izstrādātu nosacījumus atklātai un uz konkurenci pamatotai līgumslēgšanas tiesību piešķiršanai attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, jo īpaši izmantojot izsoles uzaicinājumus.

50. pants

Sadarbība standartu un atbilstības novērtēšanas jomā

1. Sadarbība starp Pusēm veicina pielīdzināšanu starptautiski pieņemtiem kritērijiem, principiem un pamatnostādnēm kvalitātes jomā. Vajadzīgās darbības sekmēs virzību uz savstarpēju atzīšanu atbilstības novērtēšanas jomā, kā arī Azerbaidžānas produktu kvalitātes uzlabošanu.

2. Šajā nolūkā Puses cenšas sadarboties tādu tehniskas palīdzības projektu jomā, kuri:

— veicinās pienācīgu sadarbību ar organizācijām un iestādēm, kas specializējušās šajās jomās,

— veicinās Kopienas tehnisko noteikumu izmantošanu un Eiropas standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru piemērošanu,

— ļaus dalīties pieredzē un tehniskajā informācijā kvalitātes vadības jomā.

51. pants

Ieguves rūpniecība un izejvielas

1. Pušu mērķis ir palielināt ieguldījumus un tirdzniecību ieguves rūpniecības un izejvielu jomā.

2. Sadarbība jo īpaši ir vērsta uz šādām jomām:

— informācijas apmaiņa par ieguves rūpniecības un krāsaino metālu nozares perspektīvām,

— sadarbības tiesiskā regulējuma izveide,

— tirdzniecības jautājumi,

— tiesību aktu pieņemšana un īstenošana vides jomā,

— apmācība,

— drošība ieguves rūpniecībā.

52. pants

Sadarbība zinātnē un tehnoloģijā

1. Puses veicina sadarbību civilajā zinātniskajā pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā (PTA), pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu un ņemot vērā resursu pieejamību, atbilstošu pieeju to attiecīgajām programmām, nodrošinot pienācīgu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību efektīvas aizsardzības līmeni.

2. Sadarbība zinātnes un tehnikas jomā aptver:

— zinātniskās un tehniskās informācijas apmaiņu,

— kopīgas PTA darbības,

— mācības un mobilitātes programmas tiem zinātniekiem, pētniekiem un tehniķiem, kas nodarbojas ar PTA abās pusēs.

Ja šāda sadarbība izpaužas kā darbības, kas saistītas ar izglītību un/vai apmācību, to īsteno saskaņā ar 53. panta noteikumiem.

Puses, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, var iesaistīties citos zinātnes un tehnoloģijas sadarbības veidos.

3. Šo sadarbību īsteno saskaņā ar īpašiem nolīgumiem, par kuriem apspriežas un kurus noslēdz saskaņā ar katras Puses pieņemtajām procedūrām, un kas tostarp nosaka attiecīgus IĪT noteikumus.

53. pants

Izglītība un apmācība

1. Puses sadarbojas, lai paaugstinātu vispārējās izglītības un profesionālo kvalifikāciju līmeni Azerbaidžānas Republikā gan valsts, gan privātajā sektorā.

2. Sadarbība ir īpaši vērsta uz šādām jomām:

— augstākās izglītības un apmācības sistēmu uzlabošana Azerbaidžānas Republikā, ieskaitot augstākās izglītības iestāžu un augstākās izglītības diplomu akreditācijas sistēmu,

— valsts un privātā sektora vadītāju un civildienesta ierēdņu apmācība prioritārās jomās, kas vēl jānosaka,

— izglītības iestāžu sadarbība un izglītības iestāžu un uzņēmumu sadarbība,

— skolotāju, absolventu, administratoru, jauno zinātnieku un pētnieku, un jauniešu mobilitāte,

— mācību veicināšana Eiropas studiju jomā attiecīgās iestādēs,

— Kopienas valodu mācīšana,

— konferenču tulku pēcdiploma apmācība,

— žurnālistu apmācība,

— instruktoru apmācība,

— apmaiņa ar mācību metodēm, rosinot mūsdienīgu izglītības programmu un izglītības tehnisko līdzekļu izmantošanu.

3. Iespējamu vienas Puses dalību otras Puses attiecīgajās programmās izglītības un apmācības jomā var izskatīt saskaņā ar Pušu attiecīgajām procedūrām un attiecīgā gadījumā izveido iestāžu sistēmu un sadarbības plānus, pamatojoties uz Azerbaidžānas Republikas līdzdalību Kopienas programmā Tempus.

54. pants

Lauksaimniecība un agrārā un pārtikas rūpniecība

Sadarbības mērķis šajā jomā ir agrārās reformas īstenošana, Azerbaidžānas Republikas lauksaimniecības, agrārās un pārtikas rūpniecības un pakalpojumu nozares modernizācija, pārstrukturēšana un privatizācija, Azerbaidžānas produktu vietējā un ārvalstu tirgus izveide tādā veidā, kas nodrošina vides aizsardzību, ņemot vērā nepieciešamību uzlabot pārtikas piegādes drošību, kā arī agrārās un pārtikas rūpniecības nozares attīstību un lauksaimniecības produktu pārstrādes un izplatīšanas uzlabošanu. Pušu mērķis ir arī pakāpeniski tuvināt Azerbaidžānas standartus Kopienas tehniskajiem noteikumiem par rūpniecības un lauksaimniecības pārtikas produktiem, ieskaitot sanitārās un fitosanitārās normas.

55. pants

Enerģētika

1. Sadarbība notiek saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem un Eiropas Enerģētikas hartu, ievērojot Enerģētikas hartas nolīgumu un Protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aspektiem un ņemot vērā pakāpenisku enerģijas tirgu integrāciju Eiropā.

2. Sadarbība tostarp ietver šādas jomas:

— enerģētikas politikas izstrādāšana un pilnveidošana,

— enerģētikas nozares vadības un regulēšanas uzlabošana atbilstoši tirgus ekonomikai,

— enerģijas piegādes uzlabošana, tai skaitā piegādes drošības uzlabošana ekonomiskā un videi draudzīgā veidā,

— energotaupības un energoefektivitātes veicināšana un Enerģētikas hartas protokola par energoefektivitāti un ar to saistīto vides aspektu īstenošana,

— enerģētikas infrastruktūru modernizācija

— enerģētikas tehnoloģiju uzlabošana piegādē un izlietošanā attiecībā uz visiem enerģijas veidiem,

— vadība un tehniskā apmācība enerģētikas nozarē,

— energomateriālu un energoproduktu transportēšana un tranzīts,

— institucionālu, juridisku, fiskālu un citu nosacījumu ieviešana, kas vajadzīgi, lai rosinātu izvērst tirdzniecību un ieguldījumus enerģētikas nozarē,

— hidroelektroenerģijas un citu reģeneratīvo enerģijas resursu attīstība.

3. Puses apmainās ar attiecīgo informāciju par ieguldījumu projektiem enerģētikas nozarē, jo īpaši attiecībā uz naftas un gāzes cauruļvadu vai citu enerģētikas produktu transportēšanas līdzekļu būvniecību un renovāciju. Tās sadarbojas, lai maksimāli efektīvi īstenotu IVsadaļas un 48.panta noteikumus attiecībā uz ieguldījumiem enerģētikas nozarē.

56. pants

Vide

1. Ievērojot Eiropas Enerģētikas hartu un 1993. gada Lucernas Konferences de­klarāciju, kā arī ņemot vērā Enerģētikas hartas nolīgumu un jo īpaši tā 19.pantu un Enerģētikas hartas protokolu par energo­efektivitāti un ar to saistītajiem vides aspektiem, Puses attīsta un pilnveido to sadarbību vides un cilvēku veselības jomā.

2. Sadarbības mērķis ir cīņa pret vides apstākļu pasliktināšanos un jo īpaši:

— piesārņojuma līmeņa efektīva uzraudzība un vides novērtējums; informācijas sistēma par vides stāvokli,

— cīņa pret vietēju, reģionālu un pārrobežu gaisa un ūdens piesārņojumu,

— ekoloģiskā sanācija,

— noturīga, efektīva un ekoloģiski lietderīga enerģijas ražošana un izmantošana,

— rūpniecības iekārtu drošība,

— ķīmisku vielu klasifikācija un droša rīkošanās ar tām,

— ūdens kvalitāte,

— atkritumu apjoma samazināšana, pārstrāde un droša apglabāšana, Bāzeles Konvencijas īstenošana,

— lauksaimniecības, augsnes erozijas un ķīmiskā piesārņojuma ietekme uz vidi,

— mežu aizsardzība un atjaunošana,

— bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, aizsargātās platības un bioloģisko resursu ilgtspējīga izmantošana un apsaim­niekošana,

— zemes izmantošanas plānošana, ieskaitot būvniecību un pilsētu plānošanu,

— ekonomisku un fiskālu instrumentu izmantošana,

— pasaules klimata pārmaiņas,

— izglītība vides jomā un izpratnes veidošana par vidi,

— tehniska palīdzība radioaktivitātes skarto zonu sanācijai un ar to saistīto veselības un sociālo problēmu risināšanai

— Espo konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā īstenošana.

3. Sadarbību īsteno, jo īpaši izmantojot:

— plānošanu saistībā ar dabas katastrofām un citām ārkārtas situācijām,

— informācijas un ekspertu apmaiņu, ieskaitot informācijas un to ekspertu apmaiņu, kas saistīti ar tīro tehnoloģiju nodošanu un drošu un videi draudzīgu biotehnoloģiju izmantošanu,

— kopīgus pētniecības pasākumus,

— tiesību aktu uzlabošanu, tuvinot tos Kopienas standartiem,

— vides izglītību un attiecīgo iestāžu stiprināšanu,

— sadarbību reģionālā līmenī, ieskaitot sadarbību Eiropas Vides aģentūrā un sadarbību starptautiskā līmenī,

— stratēģiju izveidi, jo īpaši saistībā ar globāliem vides un klimata jautājumiem, lai nodrošinātu noturīgu attīstību

— pētījumus par ietekmi uz vidi,

— ekoloģisko uzraudzību.

57. pants

Transports

Puses attīsta un stiprina sadarbību transporta jomā.

Šīs sadarbības mērķis tostarp ir Azerbaidžānas Republikas transporta sistēmu un tīklu pārstrukturēšana un modernizācija un, attiecīgā gadījumā, transporta sistēmu savietojamības attīstība un nodrošināšana plašākas transporta sistēmas izveides kontekstā. Īpaši apsverama ir visu tradicionālo sakaru saslēgumu darbība Aizkaukāza reģiona neatkarīgo valstu un citu kaimiņvalstu vidū.

Sadarbība tostarp ietver:

— autotransporta, dzelzceļu, ostu un lid­ostu vadības un darbības modernizēšanu,

— dzelzceļu, ūdensceļu, autoceļu, ostu, lidostu un aeronavigācijas infrastruktūras modernizāciju un attīstību, ieskaitot lielāko kopīgas intereses maršrutu modernizāciju un Eiropas transporta tīkla sasaisti ar iepriekš minētajiem transporta veidiem, jo īpaši attiecībā uz projektu TRACECA, un apmācību iepriekš minētajās jomās,

— vairākveidu pārvadājumu veicināšanu un attīstību,

— kopīgu pētniecības un attīstības programmu veicināšanu,

— likumīga pamata un iestāžu sistēmas sagatavošanu politikas attīstībai un īstenošanai, ieskaitot transporta nozares privatizāciju.

58. pants

Pasta pakalpojumi un elektrosakari

Atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencei Puses paplašina un stiprina sadarbību šādās jomās:

— elektrosakaru nozares un pasta pakalpojumu attīstības politikas un pamatnostādņu izveide,

— tarifu politikas principu un tirgvedības pilnveidošana elektrosakaru un pasta pakalpojumu nozarē,

— tehnoloģijas un zinātības nodošana attiecībā uz Eiropas tehniskajām normām un sertifikācijas sistēmām,

— elektrosakaru un pasta pakalpojumu projektu attīstības un ieguldījumu piesaistes veicināšana,

— elektrosakaru un pasta pakalpojumu sniegšanas efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana, tostarp veicot apakšnozaru darbību liberalizāciju,

— progresīva elektrosakaru izmantošana, jo īpaši elektroniskās naudas jomā,

— elektrosakaru tīklu pārvaldība un to “optimizācija”,

— atbilstošs likumdošanas pamats elektrosakaru un pasta pakalpojumu sniegšanai un radiofrekvenču diapazona izmantošanai,

— mācība elektrosakaru un pasta pakalpojumu sniegšanas jomā darbībai tirgus apstākļos.

59. pants

Finanšu pakalpojumi

Īpašs sadarbības mērķis ir sekmēt Azerbaidžānas Republikas iesaistīšanos vispārēji atzītās savstarpējo norēķinu sistēmās. Tehniskā palīdzība ir vērsta uz:

— mūsdienīgu privātu un jo īpaši komerciālu banku darbības pilnveidošanu, kopējā kredītresursu tirgus attīstību, Azerbaidžānas Republikas iesaistīšanos vispārēji atzītā savstarpējo norēķinu sistēmā,

— fiskālās sistēmas un tās iestāžu attīstību Azerbaidžānas Republikā, pieredzes apmaiņu un personāla apmācību,

— apdrošināšanas pakalpojumu attīstību, kas cita starpā radītu labvēlīgu pamatu Kopienas uzņēmējsabiedrību dalībai kopuzņēmumu dibināšanā apdrošināšanas nozarē Azerbaidžānas Republikā, kā arī eksporta kredītu apdrošināšanas attīstību.

Šī sadarbība īpaši veicinās Azerbaidžānas Republikas un dalībvalstu attiecību attīstību finanšu pakalpojumu nozarē.

60. pants

Uzņēmumu pārstrukturēšana un privatizācija

Atzīstot, ka privatizācijai ir būtiska nozīme ekonomikas ilgtspējīgā atjaunotnē, Puses vienojas sadarboties, lai attīstītu vajadzīgo institucionālo, tiesisko un metodoloģisko pamatu. Šajā nolūkā sniedz tehnisko palīdzību, lai īstenotu Azerbaidžānas parlamenta pieņemto privatizācijas programmu. Īpaša uzmanība jāvelta privatizācijas procesa kārtībai un pārredzamībai.

Tehniskā palīdzība cita starpā ir vērsta uz:

— tāda institucionāla pamata izveidošanu Azerbaidžānas valdībā, ar kura palīdzību var definēt un vadīt privatizācijas procesu,

— uzņēmumu datu bāžu izveidošanu,

— uzņēmumu korporāciju veidošanu,

— masveidīgas privatizācijas sistēmas izveidošanu, kuras mērķis būs īpašuma nodošana iedzīvotājiem, pamatojoties uz sertifikātu sistēmu,

— sistēmas izveidi akciju daļu reģistrēšanai,

— sistēmas izveidi īpašu uzņēmumu pārdošanai konkursa kārtībā, kas uzskatāmi par nepiemērotiem dalībai masveida privatizācijas programmā,

— privatizācijai vēl nesagatavotu uzņēmumu pārstrukturēšanu,

— privātu uzņēmumu dibināšanu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu sektorā.

Šīs sadarbības mērķis ir veicināt Azerbaidžānas ekonomikas dzīvotspējas atjaunošanu, ārvalstu investīciju piesaistīšanu un Azerbaidžānas un dalībvalstu savstarpējo attiecību attīstīšanu.

61. pants

Reģionālā attīstība

1. Puses stiprina sadarbību reģionālās attīstības un zemes izmantošanas plānošanas jomā.

2. Šajā nolūkā Puses veicina informācijas apmaiņu starp valsts, reģionālām un vietējām iestādēm Kopienā, tās dalībvalstīs un Azerbaidžānas Republikā par reģionālo politiku un zemes izmantošanas plānošanas politiku un par reģionālās politikas formulēšanas metodēm, īpaši uzsverot nelabvēlīgo apgabalu attīstību.

Tās arī veicina tiešus kontaktus starp attiecīgajiem reģioniem un sabiedriskajām organizācijām, kas atbild par reģionālās attīstības plānošanu, ar nolūku apmainīties arī ar reģionālās attīstības sekmēšanas metodēm un veidiem.

62. pants

Sadarbība sociālajā jomā

1. Attiecībā uz veselību un drošību Puses attīsta sadarbību, lai uzlabotu strādājošo veselības aizsardzības un drošības līmeni.

Sadarbība jo īpaši ietver:

— izglītību un apmācību par veselības aizsardzības un drošības jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot darbības sfērām, kas saistītas ar augstu riska pakāpi,

— preventīvo pasākumu pilnveidošanu un veicināšanu, lai novērstu arodslimības un citas ar darbu saistītas kaites,

— smagu negadījumu briesmu novēršanu un toksisku ķīmisko vielu apsaimniekošanu,

— pētījumus, kas pilnveido zināšanu bāzi saistībā ar darba vidi un strādājošo veselības aizsardzību un drošību.

2. Attiecībā uz nodarbinātību sadarbība īpaši ietver tehnisku palīdzību, kas attiecas uz:

— darba tirgus optimizāciju,

— darbā iekārtošanas un konsultāciju pakalpojumu modernizāciju,

— pārstrukturēšanas programmu plānošanu un vadību,

— vietējās nodarbinātības veicināšanu,

— informācijas apmaiņu par elastīgas nodarbinātības programmām, ieskaitot programmas, kas rosina pašnodarbinātību un veicina uzņēmējdarbību.

3. Puses īpašu uzmanību pievērš sadarbībai sociālās aizsardzības jomā, kas tostarp ietver sadarbību Azerbaidžānas Republikas sociālās aizsardzības reformu plānošanā un īstenošanā.

Šo reformu mērķis ir Azerbaidžānas Republikā attīstīt tādas aizsardzības metodes, kas raksturīgas tirgus ekonomikai un kas aptver visus sociālās aizsardzības veidus.

63. pants

Tūrisms

Puses izvērš un attīsta savstarpēju sadarbību, kas ietver:

— tūrisma veicināšanu,

— informācijas plūsmas palielināšanu,

— zinātības tālāknodošanu,

— kopīgu darbību iespēju izpēti.

— sadarbību starp valsts pilnvarotām tūrisma organizācijām,

— apmācību tūrisma attīstībai.

64. pants

Mazie un vidējie uzņēmumi

1. Pušu mērķis ir attīstīt un stiprināt mazos un vidējos uzņēmumus un to apvienības, kā arī MVU sadarbību Kopienā un Azerbaidžānas Republikā.

2. Sadarbība ietver tehnisku palīdzību, jo īpaši šādās jomās:

— MVU tiesiskā regulējuma pilnveidošana,

— piemērotas infrastruktūras attīstība (aģentūra MVU atbalstam, sakari, palīdzība MVU fonda izveidē),

— tehnoloģisko parku izveide,

— apmācība tirgdarbības, grāmatvedības un produktu kvalitātes kontroles jomās.

65. pants

Informācija un sakari

Puses atbalsta modernu informācijas apstrādes metožu, tostarp informācijas nesēju, attīstību un rosina efektīvu savstarpēju informācijas apmaiņu. Prioritāras ir programmas, kuru mērķis ir plašu sabiedrību nodrošināt ar pamatinformāciju par Kopienu un Azerbaidžānas Republiku, ieskaitot, ja iespējams, savstarpēju piekļuvi datubāzēm, pilnīgi ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības.

66. pants

Patērētāju aizsardzība

Puses uzsāks ciešu sadarbību, kuras mērķis ir panākt to patērētāju aizsardzības sistēmu atbilstību. Šī sadarbība var iekļaut informācijas apmaiņu par likumdošanas un iestāžu reformu, pastāvīgas savstarpējās informēšanas sistēmas izveidi par bīstamiem izstrādājumiem, patērētājiem sniedzamās informācijas uzlabošanu, jo īpaši par cenām, piedāvāto preču īpašībām un piedāvātajiem pakalpojumiem, apmaiņu pilnveidošanu starp patērētāju interešu pārstāvjiem, patērētāju aizsardzības politiku atbilstības palielināšanu, kā arī semināru un apmācību organizēšanu.

67. pants

Muita

1. Sadarbības mērķis ir nodrošināt atbilstību visiem tiem noteikumiem, kurus plānots pieņemt saistībā ar tirdzniecību un godīgu tirdzniecību, un panākt Azerbaidžānas Republikas muitas sistēmas tuvināšanu Kopienas muitas sistēmai.

2. Sadarbība jo īpaši ietver šādas jomas:

— informācijas apmaiņu,

— darba metožu uzlabošanu,

— kombinētās nomenklatūras un vienotā administratīvā dokumenta ieviešanu,

— Kopienas un Azerbaidžānas Republikas tranzīta sistēmu savstarpēju savienojamību,

— pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem,

— atbalstu modernu muitas informācijas sistēmu ieviešanai,

— semināru un apmācību organizēšanu.

Vajadzības gadījumā sniedz tehnisku palīdzību.

3. Neskarot turpmāku sadarbību, kas paredzēta šajā Nolīgumā un jo īpaši tā 72. un 74.pantā, administratīvo iestāžu savstarpējā palīdzība muitas lietās notiek saskaņā ar šim Nolīgumam pievienotā protokola noteikumiem.

68. pants

Sadarbība statistikas jomā

Sadarbības mērķis šajā jomā ir efektīva statistikas sistēmu attīstība, lai nodrošinātu ticamu statistiku, kas vajadzīga, lai atbalstītu un uzraudzītu tautsaimniecības reformas procesu Azerbaidžānas Republikā, kā arī lai sekmētu privāto uzņēmumu attīstību Azerbaidžānas Republikā. Tās mērķis ir arī konfidencialitātes aizsargāšana.

Puses jo īpaši sadarbojas šādās jomās:

— Azerbaidžānas statistikas sistēmas pielāgošana starptautiskām metodēm, standartiem un klasifikācijai,

— statistikas informācijas apmaiņa,

— vajadzīgās makroekonomikas un mikroekonomikas statistikas informācijas sniegšana, lai īstenotu un vadītu tautsaimniecības reformas.

Kopiena sekmē šos mērķus, sniedzot tehnisku palīdzību Azerbaidžānas Republikai.

69. pants

Ekonomika

Puses sekmē ekonomikas reformu procesu un ekonomikas politikas koordināciju, sadarbojoties, lai uzlabotu attiecīgās ekonomikas pamatprincipu izpratni, izstrādājot un īstenojot tirgus ekonomikas politiku. Šajā nolūkā Puses apmainās ar informāciju par makroekonomikas rezultātiem un perspektīvām.

Kopiena sniedz tehnisku palīdzību:

— lai palīdzētu Azerbaidžānas Republikai ekonomikas reformas procesā, sniedzot ekspertu konsultācijas un tehnisku palīdzību,

— lai veicinātu sadarbību starp ekonomistiem, paātrinot zinātības apmaiņu saistībā ar ekonomikas politikas izstrādāšanu un nodrošinot to pētījumu plašu izplatīšanu, kas saistīti ar šo politiku.

70. pants

Monetārā politika

Pēc Azerbaidžānas varas iestāžu lūguma Kopiena sniedz tehnisku palīdzību, lai atbalstītu Azerbaidžānas Republikas centienus stiprināt tās monetāro sistēmu un ieviest pilnībā konvertējamu valūtu.

Tā ietvers tehnisku palīdzību Azerbaidžānas Republikas monetārās politikas un kredītpolitikas izstrādāšanai un piemērošanai, saskaņojot to pilnībā ar starptautiskajām finanšu institūcijām, kā arī darbinieku apmācību un finanšu tirgu, tostarp biržas attīstību. Turklāt tā paredz arī neformālu viedokļu apmaiņu par Eiropas Monetārās sistēmas principiem un darbību un par Kopienas regulām attiecībā uz finanšu tirgiem un kapitāla apriti.

VII sadaļa

SADARBĪBA AR DEMOKRĀTIJU UN CILVĒKTIESĪBU JOMU SAISTĪTAJOS JAUTĀJUMOS

71. pants

Puses sadarbojas visos jautājumos, kas saistīti ar demokrātisku institūciju izveidi vai stiprināšanu, tai skaitā tajos jautājumos, kas vajadzīgi, lai stiprinātu tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un EDSO principiem.

Šāda sadarbība notiek tehniskās palīdzības programmu veidā, kas paredzētas, lai tostarp palīdzētu attiecīgo likumu un tiesību aktu izstrādāšanā; šādu tiesību aktu īstenošanā; tiesu iestāžu darbībā; stiprinātu valsts lomu tieslietu jautājumos un vēlēšanu sistēmas darbībā. Vajadzības gadījumā tā var ietvert apmācību. Puses veicina kontaktu izveidi un apmaiņas to valsts, reģionālo un tiesu iestāžu, parlamenta locekļu un nevalstisko organizāciju vidū.

VIII sadaļa

SADARBĪBA NELIKUMĪGU DARBĪBU NOVĒRŠANĀ UN NELEGĀLĀS IMIGRĀCIJAS NOVĒRŠANAS UN KONTROLES JOMĀ

72. pants

Puses izveido sadarbību, kuras mērķis ir novērst tādas nelikumīgas darbības kā:

— nelikumīgas darbības ekonomikas jomā, ieskaitot korupciju,

— nelikumīgus darījumus ar dažādām precēm, tostarp rūpnieciskajiem atkritumiem,

— viltošanu.

Sadarbība iepriekš minētajās jomās pamatosies uz savstarpēju konsultēšanos un ciešu mijiedarbību. Var sniegt tehnisku un administratīvu palīdzību, tostarp šādās jomās:

— valsts tiesību aktu projektu sagatavošana nelikumīgu darbību novēršanas jomā,

— informācijas centru izveidošana,

— to iestāžu efektivitātes paaugstināšana, kas nodarbojas ar nelikumīgu darbību novēršanu,

— darbinieku apmācība un pētniecības infrastruktūru attīstība,

— savstarpēji pieņemamu pasākumu izstrādāšana, kuru mērķis ir novērst nelikumīgas darbības.

73. pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

1. Puses vienojas, ka jāpieliek pūles un jāsadarbojas, lai novērstu to, ka to finanšu sistēmas izmanto, lai legalizētu no noziedzīgām darbībām gūtus ienākumus vispār un jo īpaši no nodarījumiem, kas saistīti ar narkotikām.

2. Sadarbība šajā jomā ietver administratīvu un tehnisku palīdzību, lai izveidotu atbilstošus standartus cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas līdzvērtīgi tiem standartiem, kas pieņemti Kopienā un starptautiskos forumos šajā jomā, tostarp Finanšu darījumu darba grupā (FATF).

74. pants

Narkotikas

Atbilstoši to attiecīgajām pilnvarām Puses sadarbojas politikas un pasākumu lietderības un efektivitātes paaugstināšanā, lai cīnītos pret narkotiku un psihotropu vielu nelegālu ražošanu, piegādi un tirdzniecību, ieskaitot ķīmisko vielu prekursoru plūsmas novirzīšanas novēršanu, kā arī narkotiku pieprasījuma novēršanā un samazināšanā. Sadarbība šajā jomā balstās uz savstarpējām konsultācijām un ciešu koordināciju starp Pusēm attiecībā uz mērķiem un pasākumiem dažādās ar narkotikām saistītajās jomās.

75. pants

Nelegālā imigrācija

1. Dalībvalstis un Azerbaidžānas Republika vienojas sadarboties, lai novērstu un kontrolētu nelegālo imigrāciju. Šajā sakarā:

— Azerbaidžānas Republika piekrīt uzņemt atpakaļ visus tās pilsoņus, kas nelegāli uzturas dalībvalsts teritorijā, pēc šīs dalībvalsts pieprasījuma un bez citām formalitātēm,

— un katra dalībvalsts piekrīt uzņemt atpakaļ visus tās pilsoņus, kas nelikumīgi uzturas Azerbaidžānas Republikas teritorijā pēc tās pieprasījuma un bez citām formalitātēm.

Šādā nolūkā dalībvalstis un Azerbaidžānas Republika saviem pilsoņiem izsniedz arī atbilstošus personu apliecinošus dokumentus.

2. Azerbaidžānas Republika piekrīt noslēgt divpusējus nolīgumus ar dalībvalstīm, kuras to pieprasa, ar kuriem reglamentē īpašas atpakaļuzņemšanas saistības, to­starp tādu citu valstu pilsoņu un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas saistības, kas ieradušies kādā šo dalībvalstu teritorijā no Azerbaidžānas Republikas vai ieradušies Azerbaidžānas Republikas teritorijā no jebkuras šādas dalībvalsts.

3. Sadarbības padome pārbauda kādus citus kopīgus centienus var veikt, lai novērstu un kontrolētu nelegālo imigrāciju.

IX sadaļa

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

76. pants

Puses apņemas veicināt, rosināt un sekmēt sadarbību kultūras jomā. Attiecīgā gadījumā sadarbības priekšmets var būt Kopienas vai vienas vai vairāku dalībvalstu kultūras sadarbības programmas, un var attīstīt turpmākas darbības, kas interesē abas Puses.

Šādi pasākumi var ietvert:

— informācijas un pieredzes apmaiņa pieminekļu un objektu saglabāšanas un aizsardzības jomā (arhitektūras mantojums),

— kultūras apmaiņas starp iestādēm, māksliniekiem un citām personām, kas darbojas kultūras jomā.

X sadaļa

FINANSIĀLĀ SADARBĪBA TEHNISKĀS PALĪDZĪBAS NOZARĒ

77. pants

Lai sasniegtu šā Nolīguma mērķus un saskaņā ar 78., 79. un 80. pantu, Azerbaidžānas Republika no Kopienas kā tehnisku palīdzību saņem pagaidu finansiālo palīdzību dotāciju veidā. Šādas palīdzības mērķis ir paātrināt Azerbaidžānas Republikas ekonomikas pārveidi.

78. pants

Finansiālo palīdzību īsteno saskaņā ar TACIS programmu, kas paredzēta Kopienas attiecīgajā Padomes regulā.

79. pants

Kopienas finansiālās palīdzības mērķus un jomas nosaka indikatīvajā programmā, kas atspoguļo noteiktās prioritātes, par kurām abas Puses vienojas, ņemot vērā Azerbaidžānas Republikas vajadzības, nozaru absorbcijas spēju un reformas virzību. Puses par to informē Sadarbības padomi.

80. pants

Lai optimāli izmantotu pieejamos resursus, Puses nodrošina, ka Kopiena tehnisko palīdzību sniedz ciešā koordinācijā ar palīdzību no citiem avotiem, piemēram, dalībvalstīm, citām valstīm un tādām starp­tautiskām organizācijām kā Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

XI sadaļa

INSTITUCIONĀLI, VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

81. pants

Ar šo tiek izveidota Sadarbības padome, kas pārrauga šā Nolīguma īstenošanu. Tā sanāk ministru līmenī reizi gadā. Tā izskata visus būtiskākos jautājumus, kas rodas šā Nolīguma sakarā, un visus citus divpusējos vai starptautiskos jautājumus, kuros ieinteresētas abas Puses, lai sasniegtu šā Nolīguma mērķus. Sadarbības padome arī var sniegt attiecīgus ieteikumus, abām Pusēm vienojoties.

82. pants

1. Sadarbības padomē ir Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas locekļi, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republikas valdības pārstāvji, no otras puses.

2. Sadarbības padome pieņem savu reglamentu.

3. Sadarbības padomes priekšsēdētāja amatu pārmaiņus ieņem Kopienas pārstāvis un Azerbaidžānas Republikas valdības loceklis.

83. pants

1. Sadarbības padomei tās pienākumus pildīt palīdz Sadarbības komiteja, kurā ir Eiropas Savienības Padomes locekļu pārstāvji un Eiropas Kopienu Komisijas pārstāvji, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republikas valdības pārstāvji, no otras puses, parasti augstāko civildienesta ierēdņu līmenī. Sadarbības padomes priekšsēdētāja posteni pārmaiņus ieņem Kopienas un Azerbaidžānas Republikas pārstāvis.

Sadarbības padome savā reglamentā nosaka Sadarbības komitejas pienākumus, kas ietver Sadarbības padomes sanāksmju sagatavošanu, kā arī nosaka, kā komiteja darbojas.

2. Sadarbības padome var deleģēt jebkādas tās pilnvaras Sadarbības komitejai, kas nodrošinās nepārtrauktību starp Sadarbības padomes sanāksmēm.

84. pants

Sadarbības padome var lemt par jebkādas citas īpašas komitejas vai struktūras izveidi, kas tai var palīdzēt īstenot tās pienākumus, un nosaka šādu komiteju vai struktūru sastāvu un pienākumus un to, kā tās darbojas.

85. pants

Izskatot jautājumus šā Nolīguma sakarā saistībā ar noteikumu, kurā ir atsauce uz kādu VVTT/PTO pantu, Sadarbības padome cik vien iespējams ņem vērā interpretāciju, kādu attiecīgajam VVTT/PTO pantam parasti piešķir PTO dalībvalstis.

86. pants

Ar šo izveido Parlamentāro sadarbības komiteju. Tā ir forums, kurā tiekas un ar viedokļiem apmainās Azerbaidžānas parlamenta un Eiropas Parlamenta locekļi. Tā pati nosaka sanāksmju biežumu.

87. pants

1. Parlamentārajā sadarbības komitejā ir Eiropas Parlamenta locekļi, no vienas puses, un Azerbaidžānas parlamenta locekļi, no otras puses.

2. Parlamentārā sadarbības komiteja pieņem savu reglamentu.

3. Parlamentāro sadarbības komiteju pēc kārtas vada attiecīgi Eiropas parlamenta loceklis un Azerbaidžānas parlamenta loceklis atbilstīgi noteikumiem, kas jānosaka tās reglamentā.

88. pants

Parlamentārā sadarbības komiteja var pieprasīt attiecīgu informāciju par šā Nolīguma īstenošanu no Sadarbības padomes, kas tad sniedz Komitejai pieprasīto informāciju.

Parlamentāro sadarbības komiteju informē par Sadarbības padomes ieteikumiem.

Parlamentārā sadarbības komiteja var sniegt ieteikumus Sadarbības padomei.

89. pants

1. Saskaņā ar šo Nolīgumu katra Puse apņemas nodrošināt, ka otras Puses fiziskām un juridiskām personām bez diskriminācijas salīdzinājumā ar tās pašas pilsoņiem ir piekļuve Pušu kompetentajām tiesām un administratīvajām struktūrām, lai aizstāvētu individuālās tiesības un īpašuma tiesības, ieskaitot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesības.

2. Atbilstoši to pilnvarām un kompetencei, Puses:

— sekmē šķīrējtiesas izmantošanu, lai izšķirtu strīdus, kas rodas komerciālu darījumu un sadarbības dēļ, ko veic Kopienas un Azerbaidžānas Republikas uzņēmēji,

— vienojas, ka strīdā, kas nodots izskatīšanai šķīrējtiesā, katra strīda Puse var, ja vien Pušu izraudzītās šķīrējtiesas noteikumi neparedz citādi, izvēlēties savu šķīrējtiesnesi neatkarīgi no viņa pilsonības un ka prezidējošais trešais šķīrējtiesnesis vai vienīgais šķīrējtiesnesis var būt trešās valsts pilsonis,

— iesaka uzņēmējiem, abpusēji vienojoties, izvēlēties tiesību aktus, kurus attiecina uz to līgumiem,

— sekmē izmantot šķīrējtiesu noteikumus, ko izstrādājusi ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisija (Uncitral), un izmantot jebkuru šķīrējtiesu valstī, kas parakstījusi Konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu, kas noslēgta Ņujorkā, 1958. gada 10. jūnijā.

90. pants

Šis Nolīgums nekavē jebkuru Pusi veikt jebkādus pasākumus:

a) ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu tādas informācijas izpaušanu, kura neatbilst tās būtiskām drošības interesēm;

b) kuri attiecas uz ieroču, munīcijas vai kara materiālu ražošanu vai tirdzniecību vai aizsardzības nolūkiem vajadzīgu pētniecību, attīstību vai ražošanu ar noteikumu, ka šādi pasākumi nemaina konkurences apstākļus attiecībā uz izstrādājumiem, kuri nav domāti īpašām militārām vajadzībām;

c) ko tā uzskata par būtiskiem tās drošībai nopietnu iekšēju nemieru gadījumā, kas traucētu uzturēt likumību un kārtību kara laikā vai nopietna starptautisko attiecību saspīlējuma laikā, kas rada kara draudus, vai lai pildītu pienākumus, ko tā uzņēmusies, lai uzturētu mieru un starptautisku drošību;

d) ko Puse uzskata par nepieciešamu, lai ievērotu tās starptautiskās saistības un pienākumus par divējāda lietojuma rūpniecības preču un tehnoloģiju kontroli.

91. pants

1. Jomās, uz ko attiecas šis Nolīgums, neskarot nekādus tā īpašus noteikumus,

— pasākumi, ko Azerbaidžānas Republika piemēro attiecībā uz Kopienu, nedrīkst diskriminēt dalībvalstis, to pilsoņus, uzņēmējsabiedrības vai uzņēmumus,

— pasākumi, ko Kopiena piemēro attiecībā uz Azerbaidžānu, nedrīkst diskriminēt Azerbaidžānas Republikas pilsoņus, to uzņēmējsabiedrības vai uzņēmumus.

2. Šā panta 1. punkta noteikumi neskar Pušu tiesības piemērot attiecīgos to nodokļu tiesību aktu noteikumus nodokļu maksātājiem, kas neatrodas vienādā stāvoklī, jo īpaši attiecībā uz viņu dzīves vietu.

92. pants

1. Katra Puse var nodot izskatīšanai Sadarbības padomē jebkuru strīda jautājumu, kas saistīts ar šā Nolīguma piemērošanu vai interpretāciju.

2. Sadarbības padome var strīdu izšķirt, sniedzot ieteikumu.

3. Ja strīdu nav iespējams izšķirt saskaņā ar 2. punktu, Puse var informēt otru Pusi par šķīrējtiesneša iecelšanu; tādā gadījumā otrai Pusei jāieceļ otrs šķīrējtiesnesis divu mēnešu laikā. Lai piemērotu šo procedūru, Kopienu un tās dalībvalstis uzskata par vienu strīdā iesaistīto Pusi.

Sadarbības padome ieceļ trešo šķīrējtiesnesi.

Šķīrējtiesneša ieteikumus pieņem ar balsu vairākumu. Šie ieteikumi Pusēm nav saistoši.

4. Sadarbības padome var pieņemt strīda izšķiršanas reglamentu.

93. pants

Puses vienojas nekavējoties konsultēties pēc jebkuras Puses pieprasījuma, izmantojot piemērotus kanālus, lai apspriestu jebkuru jautājumu attiecībā uz šā Līguma interpretāciju vai īstenošanu, kā arī citiem būtiskiem aspektiem, kas skar Pušu attiecības.

Šā panta noteikumi nekādi neietekmē un neskar 14., 92., 98.pantu.

94. pants

Azerbaidžānas Republikai piešķirtais režīms nekādā gadījumā nav labvēlīgāks kā tas, kuru dalībvalstis piešķir cita citai.

95. pants

Šajā Nolīgumā “Puses” ir Azerbaidžānas Republika, no vienas puses, un Kopiena vai dalībvalstis vai Kopiena un dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no otras puses.

96. pants

Ciktāl uz jautājumiem, uz ko attiecas šis Nolīgums, attiecas Enerģētikas hartas nolīgums un tā protokoli, šo Nolīgumu un tā protokolus, tiem stājoties spēkā, piemēro šiem jautājumiem, bet tikai tiktāl, cik šāda piemērošana tajos paredzēta.

97. pants

Šis Nolīgums sākotnēji ir noslēgts uz 10 gadiem. Šo Nolīgumu automātiski atjauno ik gadu, ja neviena no Pusēm neiesniedz otrai Pusei rakstisku paziņojumu par Nolīguma denonsēšanu sešus mēnešus pirms tā termiņa beigām.

98. pants

1. Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu saistības, kas izriet no šā Nolīguma. Puses nodrošina Nolīgumā noteikto mērķu sasniegšanu.

2. Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nepilda kādu pienākumu saskaņā ar Nolīgumu, tā var veikt attiecīgus pasākumus. Pirms tam, izņemot īpašas steidzamības gadījumus, tā sniedz Sadarbības padomei visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga vispusīgai situācijas izpētei, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu.

Izvēloties veicamos pasākumus, prioritāte piešķirama tiem pasākumiem, kuri vismazāk traucē Nolīguma darbību. Ja otra Puse to pieprasa, par šiem pasākumiem nekavējoties paziņo Sadarbības padomei.

99. pants

Šā Nolīguma I, II, III, IV un V pielikums un protokols ir tā neatņemama sastāvdaļa.

100. pants

Kamēr nav sasniegtas vienlīdzīgas tiesības indivīdiem un uzņēmējiem saskaņā ar šo Nolīgumu, šis Nolīgums neskar tiesības, kuras tiem piešķir esošie nolīgumi, kas ir saistoši vienai vai vairākām dalībvalstīm, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republikai, no otras puses, izņemot tādas jomas, kas ir Kopienas kompetencē, un neskarot dalībvalstu pienākumus, kas izriet no šā Nolīguma, jomās, kas ir to kompetencē.

101. pants

Šo Nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, un saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz minētie līgumi, un, no otras puses, Azerbaidžānas Republikas teritorijā.

102. pants

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs ir šā Nolīguma depozitārs.

103. pants

Šā Nolīguma oriģinālu, kura teksts angļu, dāņu, franču, holandiešu, grieķu, itāļu, portugāļu, somu, spāņu, vācu, zviedru un azerbaidžāņu valodā ir vienlīdz autentisks, deponē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram.

104. pants

Šo Nolīgumu Puses apstiprina saskaņā ar to procedūrām.

Šis Nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad Puses paziņo Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram, ka ir pabeigtas pirmajā daļā minētās procedūras.

Ciktāl šis Nolīgums attiecas uz Kopienas un Azerbaidžānas Republikas attiecībām, pēc stāšanās spēkā tas aizstāj Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Eiropas Atom­enerģijas Kopienu un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību par tirdzniecību un ekonomisku un komerciālu sadarbību, kas noslēgts 1989. gada 18. decembrī Briselē.

105. pants

Ja nav pabeigtas procedūras, kas vajadzīgas, lai šis Nolīgums stātos spēkā, bet dažu šā Nolīguma daļu īstenošana uzsākta, noslēdzot Kopienas un Azerbaidžānas Republikas Pagaidu nolīgumu, Puses vienojas, ka šādos apstākļos termins “Nolīguma spēkā stāšanās diena” ir diena, kad spēkā stājas Pagaidu nolīgums.

PIEVIENOTO DOKUMENTU SARAKSTS

I pielikums	Orientējošs atvieglojumu saraksts, ko Azerbaidžānas Republika piešķīrusi neatkarīgajām valstīm saskaņā ar 9.panta 3.punktu.
IIpielikums	Konvencijas par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām, kas minētas 42.pantā.
IIIpielikums	Finanšu pakalpojumi, kas minēti 26.panta 3.punktā.
IVpielikums	Kopienas atrunas saskaņā ar 23. panta 2. punktu.
V pielikums	Azerbaidžānas Republikas atrunas saskaņā ar 23.panta 4.punktu.

Protokols par administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību muitas lietās

I pielikums

INDIKATĪVS ATVIEGLOJUMU SARAKSTS, KO AZERBAIDŽĀNAS REPUBLIKA IR PIEŠĶĪRUSI NEATKARĪGAJĀM VALSTĪM SASKAŅĀ AR 9.PANTA 3.PUNKTU

1. Nepiemēro ievedmuitas nodokļus.

2. Nepiemēro izvedmuitas nodokļus attiecībā uz precēm, ko piegādā saskaņā ar ikgadējiem divpusējiem starpvalstu tirdzniecības un sadarbības nolīgumiem, uz kurām attiecas tajos paredzētā nomenklatūra.

3. Ievešanai nepiemēro PVN.

4. Ievešanai nepiemēro akcīzes nodokļus.

II pielikums

KONVENCIJAS PAR INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBĀM, KAS MINĒTAS 42. PANTĀ

1. Nolīguma 42. panta 2. punkts attiecas uz šādām daudzpusējām konvencijām:

— Bernes Konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību (Parīzes redakcija, 1971.),

— Starptautiskā konvencija par izpildītāju, fonogrammu izgatavotāju un raid­organizāciju tiesību aizsardzību (Roma, 1961.),

— Protokols par Madrides Nolīgumu par atšķirības zīmju starptautisko reģistrāciju (Madride, 1989.),

— Nicas Nolīgums par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju atšķirības zīmju reģistrēšanai (pieņemts Ženēvā 1977. gadā un grozīts 1979. gadā),

— Budapeštas Nolīgums par mikroorganismu nosēdumu starptautisko atzīšanu patentēšanas vajadzībām (pieņemts 1977. gadā, grozīts 1980. gadā),

— Starptautiskā jaunu augu šķirņu aizsardzības konvencija (UPOV) (Ženēvas redakcija, 1991.).

2. Sadarbības padome var ieteikt 42.panta 2. punktu piemērot citām daudzpusējām konvencijām. Ja intelektuālā, rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma jomā rodas problēmas, kas skar tirdzniecības nosacījumus, pēc jebkuras Puses pieprasījuma rīko steidzamas konsultācijas, lai rastu savstarpēji pieņemamus risinājumus.

3. Puses apliecina, ka piešķir lielu nozīmi saistībām, kas izriet no šādām daudzpusējām konvencijām:

— Parīzes Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada Stokholmas redakcijā ar 1979. gadā pieņemtajiem grozījumiem),

— Madrides Nolīgums par atšķirības zīmju starptautisko reģistrāciju (1967. gada Stokholmas redakcija, ar 1979. gadā pieņemtajiem grozījumiem),

— Nolīgums par sadarbību patentu jomā (noslēgts Vašingtonā 1970. gadā, grozījumi izdarīti 1979. un 1984. gadā),

4. No šā Nolīguma stāšanās spēkā dienas Azerbaidžānas Republika attiecībā uz intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību atzīšanu un aizsardzību piešķir Kopienas uzņēmējsabiedrībām un pilsoņiem ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko tā piešķīrusi jebkurai trešai valstij saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem.

5. Šā pielikuma 4.punkta noteikumi neattiecas uz atvieglojumiem, ko Azerbaidžānas Republika piešķīrusi jebkurai trešai valstij uz savstarpēja izdevīguma pamata, vai uz priekšrocībām, ko Azerbaidžānas Republika piešķir kādai valstij no bijušās PSRS.

III pielikums

FINANŠU PAKALPOJUMI, KAS MINĒTI 26.PANTA 3.PUNKTĀ

Finanšu pakalpojums ir jebkāds finansiāla rakstura pakalpojums, ko piedāvā kādas Puses finanšu pakalpojumu sniedzējs. Finanšu pakalpojumi ietver šādas darbības:

A. Visi apdrošināšanas un ar apdrošināšanu saistīti pakalpojumi

1. Tiešā apdrošināšana (ieskaitot kopapdrošināšanu)

(i) dzīvības apdrošināšana;

(ii) nedzīvības apdrošināšana.

2. Pārapdrošināšana un retrocesija.

3. Apdrošināšanas starpniecība, piemēram, aģentu un mākleru pakalpojumi.

4. Apdrošināšanas palīgpakalpojumi, piemēram, konsultāciju, aktuāru, riska novērtēšanas un pretenziju izskatīšanas pakalpojumi.

B. Banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu)

1. Noguldījumu un citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana no plašas sabiedrības.

2. Visa veida kreditēšana, ieskaitot patēriņa kredītus, hipotekāros kredītus, faktūrkreditēšanu un tirdzniecības darījumu finansēšanu.

3. Finanšu noma.

4. Visi maksājumu un naudas pārskaitījumu pakalpojumi, ieskaitot kredītkartes un debetkartes, ceļojuma čekus un bankas pārvedu vekseļus.

5. Garantijas un saistības.

6. Tirdzniecība savā vai klientu vārdā vai nu biržā, vai ārpusbiržas tirgū, vai citādi, ar:

a) naudas tirgus instrumentiem (ieskaitot čekus, rēķinus, noguldījumu apliecības utt.);

b) ārvalstu valūtu,

c) atvasinātiem produktiem, ieskaitot, bet ne tikai, standartizētus nākotnes līgumus vai iespēju līgumus;

d) apmaiņas un procentu likmju instrumentiem, ieskaitot tādus produktus kā mijmaiņas darījumus, nestandartizētus procentu likmes nākotnes līgumus utt.;

e) pārvedamiem vērtspapīriem;

f) citiem tirgojamiem vērtspapīriem un finanšu aktīviem, ieskaitot dārgmetālus.

7. Dalība visa veida vērtspapīru emisijā, ieskaitot riska parakstīšanu un izvietošanu, darbojoties kā aģentam (publiski vai privāti), un pakalpojumu sniegšana saistībā ar šādu emisiju.

8. Starpniecība naudas darījumos.

9. Aktīvu pārvaldīšana, ieskaitot skaidras naudas vai vērtspapīru portfeļa pārvaldību, visa veida kolektīvo ieguldījumu pārvaldību, pensiju fondu pārvaldību, depozītu pārvaldīšanas un trasta pakalpojumus.

10. Finanšu aktīvu mijieskaits un starpbanku norēķini, ieskaitot vērtspapīrus, atvasinātos produktus un citus tirgojamus vērtspapīrus.

11. Konsultatīva starpniecība un citi finanšu palīgpakalpojumi saistībā ar visām darbībām, kas minētas 1.–10. punktā, ieskaitot kredītu datu bāzi un kredītu analīzi, ieguldījumu un portfeļu analīzi un attiecīgas konsultācijas, konsultācijas par pārņemšanu un par uzņēmumu reorganizēšanu un stratēģiju.

12. Finanšu informācijas sniegšana un pārraide, un finanšu datu apstrāde un ar to saistītā programmatūra no citu finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

Finanšu pakalpojumu definīcija neattiecas uz šādām darbībām:

a) darbības, ko veic centrālās bankas vai jebkuras citas valsts iestādes saskaņā ar monetāro un valūtas maiņas politiku;

b) darbības, ko veic centrālās bankas, valsts aģentūras vai resori, vai valsts iestādes valdības labā vai ar valdības garantijām, izņemot gadījumus, kad šīs darbības var veikt finanšu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot ar šādām valsts iestādēm;

c) darbības, kas ir sociālās nodrošināšanas vai valsts pensiju programmu likumos noteiktās sistēmas daļa, izņemot gadījumus, kad šīs darbības var veikt finanšu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot ar valsts vai privātām iestādēm.

IV pielikums

KOPIENAS ATRUNAS SASKAŅĀ AR 23. PANTA 2. PUNKTU

Ieguves rūpniecība

Dažās dalībvalstīs uzņēmējsabiedrībām, kuras nekontrolē Kopiena, var būt vajadzīga koncesija kalnrūpniecības tiesībām un tiesībām iegūt izrakteņus.

Zveja

Piekļuve tādiem bioloģiskajiem resursiem un zvejas vietām un to bioloģisko resursu un zvejas vietu izmantošana, kas atrodas Kopienas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, ir tikai tiem zvejas kuģiem, kas kuģo ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēti Kopienas teritorijā, ja vien nav paredzēts citādi.

Nekustamā īpašuma iegāde

Dažās dalībvalstīs ir ierobežojumi attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi, ko veic uzņēmējsabiedrības, kas nav EK uzņēmējsabiedrības.

Audiovizuālie pakalpojumi, ieskaitot radio

Valsts režīmu attiecībā uz producēšanu un izplatīšanu, ieskaitot raidīšanu ēterā un citas pārraides formas, var rezervēt audiovizuāliem darbiem, kas atbilst konkrētiem izcelsmes kritērijiem.

Elektrosakaru pakalpojumi, ieskaitot mobilos un satelītpakalpojumus

Rezervēti pakalpojumi

Dažās dalībvalstīs ir ierobežota piekļuve infrastruktūru tirgum un ar to saistītajiem papildu pakalpojumiem.

Profesionāli pakalpojumi

Pakalpojumi, kas rezervēti fiziskām personām, kuras ir dalībvalstu pilsoņi. Ar zināmiem nosacījumiem minētās personas var veidot uzņēmējsabiedrības.

Lauksaimniecība

Dažās dalībvalstīs valsts režīmu nepiemēro uzņēmējsabiedrībām, kuras nekontrolē Kopiena un kuras vēlas uzsākt uzņēmējdarbību lauksaimniecībā. Uzņēmējsabiedrības, kuras nekontrolē Kopiena, var iegādāties vīna dārzus, par to paziņojot vai, ja vajadzīgs, saņemot atļauju.

Ziņu aģentūru pakalpojumi

Dažās dalībvalstīs ir ierobežojumi ārvalstu dalībai izdevniecībās un raidsabiedrībās.

V pielikums

AZERBAIDŽĀNAS REPUBLIKAS ATRUNAS SASKAŅĀ AR 23.PANTA 4.PUNKTU

Dzīļu un dabas resursu izlietojums, ieskaitot izpēti, ražošanu un ieguvi

No ārvalstu uzņēmumiem var pieprasīt koncesiju ogļūdeņraža resursu izlietojumam un ražošanai, kā arī dažu rūdu un metālu ieguvei.

Zveja

Zvejai vajadzīga atļauja no attiecīgās valsts iestādes.

Medības

Medniecībai vajadzīga atļauja no attiecīgās valsts iestādes.

Nekustamā īpašuma iegāde

Ārvalstu uzņēmumiem nav atļauts iegādāties zemes gabalus. Tomēr šādi uzņēmumi ilgtermiņā var zemes gabalus nomāt.

Banku pakalpojumi

Ārvalstu īpašumā esošo banku kopējais kapitāls nedrīkst pārsniegt kopējā kapitāla noteiktos procentus iekšzemes banku sistēmā.

Azerbaidžāna apņemas nesamazināt Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumu un filiāļu Azerbaidžanā ārvalstu kapitāla maksimālo vispārējās daļas limitu Azerbaidžānas banku sistēmā, kas piemērojama šā Nolīguma parafēšanas dienā, ja vien tas nav vajadzīgs saskaņā ar SVF pamatprogrammu Azerbaidžānā.

Ne vēlāk kā piecus gadus kopš šā Nolīguma parakstīšanas dienas Azerbaidžāna ņems vērā iespēju palielināt maksimālo apjomu, ņemot vērā visus attiecīgos monetāros, fiskālos, finansiālos un maksājumu bilances apsvērumus un Azerbaidžānas banku sistēmas stāvokli.

Elektrosakaru un plašsaziņas līdzekļu pakalpojumi

Dažus ierobežojumus var piemērot ārvalstu līdzdalībai.

Profesionālās darbības

Dažas darbības nav pieejamas, ir ierobežotas vai uz tām attiecas īpašas prasības fiziskām personām, kas nav Azerbaidžānas pilsoņi.

Vēstures un arhitektūras pieminekļi

Šās jomas darbības netiek pakļautas ierobežojumiem.

Šajā pielikumā minēto atrunu piemērošana nekādā gadījumā nerada mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko piemēro jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrībām.

PROTOKOLS

par administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību muitas lietās

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā

a) “muitas tiesību akti” ir jebkuri tiesību akti un reglamentējošie noteikumi, kas piemērojami Pušu teritorijā un ar ko reglamentē preču importu, eksportu un tranzītu un to pakļaušanu jebkurai citai muitas procedūrai, ieskaitot aizlieguma, ierobežojuma un kontroles pasākumus;

b)“iesniedzēja iestāde” ir kompetenta administratīva iestāde, kuru šādam mērķim iecēlusi kāda Puse un kura iesniedz pieprasījumu palīdzībai muitas jautājumos;

c)“pieprasījuma saņēmēja iestāde” ir kompetenta administratīva iestāde, kuru šādam mērķim iecēlusi kāda Puse un kura saņem pieprasījumu palīdzībai muitas jautājumos;

d) “personas dati” ir visa informāciju, kas attiecas uz identificēto vai identificējamo indivīdu.

2. pants

Darbības joma

1. Puses apņemas sniegt savstarpēju palīdzību atbilstīgi to jurisdikcijai tādā veidā un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kas paredzēti šajā protokolā, lai novērstu, atklātu un izmeklētu darbības, kas ir pretrunā ar tiesību aktiem muitas jomā.

2. Šajā protokolā paredzēto palīdzību muitas lietās piemēro visām Pušu administratīvajām iestādēm, kuru kompetencē ir šā protokola piemērošana. Tā neierobežo noteikumus, kas reglamentē savstarpējo palīdzību krimināllietās. Tā arī neietver informāciju, kas iegūta saskaņā ar pilnvarām, kuras izmanto pēc tiesu iestādes pieprasījuma, ja vien minētās iestādes tam nepiekrīt.

3. pants

Palīdzības sniegšana pēc pieprasījuma

1. Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz tai visu būtisko informāciju, lai tā varētu nodrošināt muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, ieskaitot informāciju par ievērotām vai plānotām darbībām, kas ir vai varētu būt pretrunā šiem tiesību aktiem.

2. Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde to informē, vai preces, kas izvestas no vienas Puses teritorijas, ir pienācīgi ievestas otras Puses teritorijā, vajadzības gadījumā norādot šīm precēm piemērotās muitas procedūras.

3. Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu uzraudzību:

a) fiziskām vai juridiskām personām, par kurām ir pamatots iemesls aizdomām, ka tās pārkāpj vai ir pārkāpušas tiesību aktus muitas jomā,

b) vietām, kur preces uzglabā tādā veidā, par ko ir iemesls aizdomām, ka tās paredzētas tādām darbībām, kuras ir pretrunā ar tiesību aktiem muitas jomā,

c) preču pārvietošanai, kas varētu izraisīt tiesību aktu pārkāpumus muitas jomā,

d) transportlīdzekļiem, par kuriem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tie ir izmantoti, tiek vai varētu tikt izmantoti darbībām, kas ir pretrunā ar tiesību aktiem muitas jomā.

4. pants

Spontāna palīdzība

Puses saskaņā ar to tiesību aktiem, noteikumiem un citiem juridiskiem aktiem sniedz viena otrai palīdzību, nesaņemot iepriekšēju pieprasījumu, ja tās uzskata to par nepieciešamu pareizai tiesību aktu piemērošanai muitas jomā, jo īpaši, ja Pušu rīcībā ir informācija, kas attiecas uz:

— darbībām, kas ir vai var būt pretrunā ar šiem tiesību aktiem, un kas varētu interesēt otru Pusi,

— jauniem līdzekļiem vai metodēm, kuras pielieto šo darbību veikšanā,

— precēm, par kurām zināms, ka tās saistītas ar tiesību aktu pārkāpumiem muitas jomā,

— fiziskām vai juridiskām personām, par kurām ir pamatots iemesls aizdomām, ka tās pārkāpj vai ir pārkāpušas tiesību aktus muitas jomā,

— transportlīdzekļiem, par kuriem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tie ir izmantoti, tiek vai varētu tikt izmantoti darbībām, kas ir pretrunā tiesību aktiem muitas jomā.

5. pants

Piegāde/Paziņošana

Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar tās tiesību aktiem, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai

— nosūtītu visus dokumentus,

— paziņotu par visiem lēmumiem,

kas attiecas uz šā protokola darbības jomu, adresātam, kas dzīvo vai ir reģistrēts tās teritorijā. Šādos gadījumos piemēro 6.panta 3.punktu, ciktāl tas attiecas uz pieprasījumu.

6. pants

Palīdzības pieprasījumu forma un saturs

1. Pieprasījumus saskaņā ar šo protokolu sagatavo rakstveidā. Tiem pievieno dokumentus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību pieprasījumam. Ja tas ir nepieciešams situācijas steidzamības dēļ, var pieņemt arī mutiskus pieprasījumus, tomēr tie tūlīt jāapstiprina rakstveidā.

2. Atbilstoši šā panta 1. punktam iesniegtajos pieprasījumos iekļauj šādu informāciju:

a) pieprasījuma iesniedzēja iestāde, kas pieprasa palīdzību;

b) pasākums, kuru pieprasa veikt;

c) pieprasījuma mērķis un iemesli;

d) attiecīgi normatīvie akti, noteikumi un citi juridiski elementi;

e) iespējami precīzas un izsmeļošas norādes par fiziskajām un juridiskajām personām, uz kurām attiecas izmeklēšana;

f) kopsavilkums par attiecīgajiem faktiem un par jau veikto izmeklēšanu, izņemot 5. pantā minētos gadījumus.

3. Pieprasījumus iesniedz pieprasījuma saņēmējas iestādes oficiālajā valodā vai minētajai iestādei pieņemamā valodā.

4. Ja pieprasījums neatbilst oficiālajām prasībām, to var lūgt labot vai papildināt; tomēr var noteikt drošības pasākumus.

7. pants

Pieprasījumu izskatīšana

1. Lai izpildītu palīdzības pieprasījumu, pieprasījuma saņēmēja iestāde rīkojas tās kompetences un pieejamo resursu robežās tā, kā tā rīkotos pati vai pēc minētās Līgumslēdzējas puses citu iestāžu pieprasījuma, sniedzot jau pieejamu informāciju, veicot attiecīgu izmeklēšanu vai organizējot šādas izmeklēšanas veikšanu. Minētais noteikums attiecas arī uz to administratīvo struktūrvienību, kurai pieprasījuma saņēmēja iestāde ir adresējusi pieprasījumu, ja pēdējā nevar rīkoties pati.

2. Palīdzības pieprasījumus izpilda saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas Puses normatīvajiem aktiem, noteikumiem un citiem juridiskajiem dokumentiem.

3. Puses pienācīgi pilnvarotas amatpersonas ar otras iesaistītās Puses piekrišanu un saskaņā ar otras Puses nosacījumiem var no pieprasījuma saņēmējas iestādes vai no citas iestādes, par kuru pieprasījuma saņēmēja iestāde ir atbildīga, iegūt informāciju, kas attiecas uz darbībām, kas ir vai var būt pretrunā tiem muitas tiesību aktiem, kādi ir nepieciešami pieprasījuma iesniedzējai iestādei šā protokola vajadzībām.

4. Puses amatpersonas ar otras iesaistītās Puses piekrišanu un saskaņā ar otras Puses nosacījumiem var piedalīties izmeklēšanā, kuru veic otras Puses teritorijā.

8. pants

Informācijas paziņošanas veids

1. Saņēmēja iestāde ziņo iesniedzējai iestādei par izmeklēšanas rezultātiem dokumentu, apliecinātu dokumentu kopiju, ziņojumu un tamlīdzīgā veidā.

2. Šā panta 1. punktā minētos dokumentus var aizstāt ar šim pašam mērķim jebkurā veidā sagatavotu datorizētu informāciju.

9. pants

Izņēmumi attiecībā uz pienākumu sniegt palīdzību

1. Puses var atteikties sniegt šajā protokolā paredzēto palīdzību, ja tā:

a) varētu apdraudēt Azerbaidžānas Republikas vai tās Eiropas Savienības dalībvalsts suverenitāti, kas lūgta sniegt palīdzību saskaņā ar šo protokolu, vai

b) varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību, drošību vai citas būtiskas intereses, jo īpaši 10. panta 2. punktā minētajos gadījumos, vai

c) būtu saistīta ar valūtas vai nodokļu likumiem, kas nav likumi par muitas nodokļiem, vai

d) izpaustu rūpniecisku, komerciālu vai dienesta noslēpumu.

2. Ja iesniedzēja iestāde lūdz palīdzību, kuru tā pati nespētu sniegt, ja tai to lūgtu, tad savā pieprasījumā tā vērš uzmanību uz šo faktu. Tad pieprasījuma saņēmējai iestādei jāizlemj, kā atbildēt uz šādu pieprasījumu.

3. Ja palīdzību atsaka, tad šo lēmumu un attiecīgu tā pamatojumu nekavējoties paziņo iesniedzējai iestādei.

10. pants

Informācijas apmaiņa un konfidencialitāte

1. Jebkura informācija, kas jebkādā veidā ir sniegta saskaņā ar šo protokolu, ir konfidenciāla vai pieejama ierobežotai lietošanai atkarībā no katras Puses piemērojamajiem noteikumiem. Uz to attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums un aizsardzība, ko nodrošina līdzīgai informācijai saskaņā ar attiecīgajiem saņēmējas Puses tiesību aktiem un attiecīgajiem noteikumiem, ko piemēro Kopienas iestādēm.

2. Ar personu datiem var apmainīties tikai tādos gadījumos, ja informācijas saņēmēja Puse apņemas aizsargāt šādus datus vismaz līdzvērtīgā veidā, kā šajā konkrētajā gadījumā to darītu informācijas piegādātāja Puse.

3. Iegūto informāciju izmanto tikai šā protokola mērķiem. Ja viena Puse pieprasa šādas informācijas izmantošanu citiem mērķiem, tā lūdz iepriekšēju rakstveida piekrišanu no iestādes, kas sniegusi informāciju. Uz minēto informāciju turklāt attiecas jebkuri attiecīgās iestādes noteiktie ierobežojumi.

4. Šā panta 3. punkts nekavē informācijas tālāku izmantošanu tiesvedībā vai administratīvajā tiesvedībā. Par šādu informācijas izmantošanu ziņo kompetentajai iestādei, kas ir sniegusi informāciju.

5. Puses var izmantot atbilstoši šā protokola noteikumiem iegūto informāciju un izskatītos dokumentus kā pierādījumu savos protokolos, ziņojumos un liecībās, kā arī tiesvedībā un izmeklēšanā.

11. pants

Eksperti un liecinieki

1. Pieprasījuma saņēmējas iestādes amatpersonu tai piešķirto pilnvaru robežās var pilnvarot kā ekspertu vai liecinieku tiesvedībā vai administratīvajās lietās, kas attiecas uz tiem šajā protokolā ietvertajiem jautājumiem, kas ir otras Puses jurisdikcijā, un minētā amatpersona var iesniegt attiecīgās lietas, dokumentus vai to apliecinātas kopijas, kas varētu būt nepieciešamas tiesvedībā. Uzaicinājumā uz tiesu konkrēti jānorāda, par kādiem jautājumiem un atbilstīgi kādam tās amatam vai kvalifikācijai šo amatpersonu iztaujās.

2. Uz pilnvaroto amatpersonu attiecas aizsardzība, ko iesniedzējas iestādes amatpersonām nodrošina tās teritorijā spēkā esošie tiesību akti.

12. pants

Ar palīdzību saistītie izdevumi

Puses atsakās no visām savstarpējām prasībām atmaksāt izdevumus, kas radušies saistībā ar šo protokolu, attiecīgā gadījumā izņemot tādus izdevumus, kas saistīti ar honorāriem ekspertiem un lieciniekiem, kā arī tulkiem un tulkotājiem, kuri nav nodarbināti valsts civildienestā.

13. pants

Piemērošana

1. Šā protokola piemērošanu uztic Azerbaidžānas Republikas centrālajām muitas iestādēm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu Komisijas kompetentajiem dienestiem un vajadzības gadījumā Eiropas Kopienas dalībvalstu muitas iestādēm, no otras puses. Šīs iestādes lemj par visiem šā protokola piemērošanai nepieciešamajiem praktiskajiem pasākumiem un kārtību, ņemot vērā spēkā esošos noteikumus datu aizsardzības jomā. Tās var ieteikt kompetentajām iestādēm grozījumus, kurus, pēc to uzskatiem, jāveic šajā protokolā.

2. Puses savstarpēji apspriežas un tad informē viena otru par sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem, kas ir pieņemti saskaņā ar šā protokola noteikumiem.

14. pants

Papildināmība

Neskarot 10. pantu, nekādi nolīgumi par savstarpēju palīdzību, kas noslēgti starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un Azerbaidžānas Republiku, neierobežo Kopienas noteikumus, ar kuriem reglamentē saziņu starp Eiropas Kopienu Komisijas kompetentajem dienestiem un dalībvalstu muitas iestādēm attiecībā uz jebkuru iegūto informāciju muitas jautājumos, kura varētu interesēt Kopienu.

 

NOBEIGUMA AKTS

Personas, kuras pilnvarojusi:

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

— Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses,

še turpmāk — “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA un EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, še turpmāk — “Kopiena”,

no vienas puses, un

AZERBAIDŽĀNAS REPUBLIKAS pilnvarotie,

no otras puses,

tiekoties Luksemburgā tūkstoš deviņsimt deviņdesmit sestā gada divdesmit otrajā aprīlī, lai parakstītu Partnerības un sadarbības nolīgumu par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republiku, no otras puses, še turpmāk — “Nolīgums”, ir pieņēmušas šādus dokumentus:

Nolīgumu, ieskaitot tā pielikumus un

Protokolu par administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību muitas lietās.

Dalībvalstu un Kopienas pilnvarotās personas un Azerbaidžanas Republikas pilnvarotās personas ir pieņēmušas Kopīgo deklarāciju tekstus, kas minēti turpmāk un pievienoti šim Nobeiguma aktam:

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 12.apsvērumu,

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 4.pantu,

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 6. pantu,

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 15.pantu,

Kopīgā deklarācija par jēdzienu “kontrole” 25. panta b) apakšpunktā un 36. pantā,

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 35.pantu,

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 42.pantu,

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 55.pantu,

Kopīgā deklarācija par Nolīguma 98.pantu.

Dalībvalstu un Kopienas pilnvarotās personas un Azerbaidžānas Republikas pilnvarotās personas ir arī ņēmušas vērā Francijas Valdības deklarāciju par tās aizjūras zemēm un teritorijām, kas pievienota šim Nobeiguma aktam.

Dalībvalstu un Kopienas pilnvarotās personas un Azerbaidžānas Republikas pilnvarotās personas ir arī ņēmušas vērā šādas vēstuļu apmaiņas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam.

Vēstuļu apmaiņa starp Kopienu un Azerbaidžānas Republiku attiecībā uz uzņēmējsabiedrību dibināšanu.

 

Kopīgā deklarācija par preambulas 12.apsvērumu

Puses apliecina, ka šā Nolīguma preambulas 12.apsvērums neietver to, attiecībā uz kurām valstīm, izņemot Azerbaidžānu, ir spēkā enerģētikas produktu tranzīts.

Kopīgā deklarācija par 4.pantu

Ņemot vērā mainīgos apstākļus Azerbaidžānas Republikā, kā to paredz 4.pants, Puses apspriež svarīgas pārmaiņas, kas var būtiski ietekmēt Azerbaidžānas tālāko attīstību. Tās var ietvert Azerbaidžānas pievienošanos PTO, Eiropas Padomei vai citām starptautiskām organizācijām vai pievienošanos kādai reģionālai muitas ūnijai vai jebkāda veida reģionālajam integrācijas nolīgumam.

Kopīgā deklarācija par 6. pantu

Ja Puses vienojas, ka apstākļi attaisno tikšanās augstākajā līmenī, šādas tikšanās var rīkot ad hoc.

Kopīgā deklarācijas par 15.pantu

Līdz brīdim, kad Azerbaidžānas Republika pievienojas PTO, Puses rīko apspriedes Sadarbības komitejā par ievedtarifu politiku, tostarp par izmaiņām tarifu aizsardzībā. Jo īpaši šādas apspriedes piedāvā pirms tarifu aizsardzības palielināšanas.

Kopīgā deklarācija par jēdzienu “kontrole” 25. panta b) apakšpunktā un 36. pantā

1. Puses apliecina savstarpēju izpratni par to, ka jautājums par kontroli ir atkarīgs no konkrētā gadījuma faktiskajiem apstākļiem.

2. Uzņēmējsabiedrību, piemēram, var uzskatīt par tādu, ko “kontrolē” cita uzņēmējsabiedrība, un tādējādi par šās citas uzņēmējsabiedrības meitasuzņēmumu, ja:

— citai uzņēmējsabiedrībai tieši vai netieši ir balsstiesību vairākums vai

— citai uzņēmējsabiedrībai ir tiesības iecelt vai atlaist vairākumu administratīvās struktūrvienības, pārvaldes struktūrvienības vai uzraudzības struktūrvienības locekļu, un tā vienlaikus ir meitasuzņēmuma daļas īpašniece vai locekle.

3. Abas Puses uzskata, ka 2. punkta kritēriji ir neizsmeļoši.

Kopīgā deklarācija par 35.pantu

To faktu vien, ka dažu Pušu fiziskām personām vajadzīga vīza, bet citu Pušu fiziskām personām tā nav vajadzīga, nevar uzskatīt par priekšrocību atcelšanu vai pasliktināšanu saskaņā ar īpašām saistībām.

Kopīgā deklarācija par 42.pantu

Puses vienojas, ka šajā Nolīgumā intelektuālais, rūpnieciskais un komerciālais īpašums jo īpaši ietver autortiesības, ieskaitot autortiesības uz datorprogrammām, un blakustiesības, tiesības, kas saistītas ar patentiem, dizainparaugiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ieskaitot cilmes vietas nosaukumus, preču zīmēm un pakalpojumu zīmēm, integrālshēmu topogrāfiju, kā arī aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kas minēta Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību un neizpaužamas tehnoloģiskās informācijas aizsardzību 10.bispantā.

Kopīgā deklarācija par 55.pantu

Nolīguma 55.panta 3.punkta noteikumi Pusēm nepieprasa sniegt konfidenciāla rakstura informāciju.

Kopīgā deklarācija par 98.pantu

1. Puses vienojas, ka pareizas interpretācijas un praktiskas piemērošanas vajadzībām termins “īpašas steidzamības gadījumi”, kas ietverts Nolīguma 98.pantā, nozīmē gadījumus, kad viena no Pusēm būtiski pārkāpj Nolīgumu. Būtisks Nolīguma pārkāpums ir:

a) atteikšanās no Nolīguma, ko nesankcionē starptautisko tiesību vispārējie noteikumi,

vai

b) Nolīguma 2. pantā izklāstīto būtisko elementu pārkāpšana.

2. Puses vienojas, ka “attiecīgi pasākumi”, kas minēti 98. pantā, ir pasākumi, ko veic saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Ja Puse veic kādu pasākumu īpašas steidzamības gadījumā saskaņā ar 98.pantu, otra Puse var izmantot savā labā strīdu izšķiršanas procedūru.

Francijas Valdības deklarācija par tās aizjūras zemēm un teritorijām

Francijas Republika ņem vērā, ka Part­nerības un sadarbības Nolīgums ar Azerbaidžānas Republiku neattiecas uz aizjūras zemēm un teritorijām, kas asociētas ar Eiropas Kopienu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

VĒSTUĻU APMAIŅA

starp Kopienu un Azerbaidžānas Republiku attiecībā uz uzņēmējsabiedrību dibināšanu

A. Azerbaidžānas Republikas valdības vēstule

Godātais kungs!

Es atsaucos uz Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas parafēts 1995.gada 19.decembrī.

Kā esmu uzsvēris sarunu laikā, Azerbaidžānas Republika konkrētos aspektos piešķir priviliģētu režīmu tām Kopienas uzņēmējsabiedrībām, kas dibinātas un darbojas Azerbaidžānas Republikā. Es esmu paskaidrojis, ka tas atbilst Azerbaidžānas politikai ar visiem līdzekļiem veicināt Kopienas uzņēmējsabiedrību dibināšanu Azerbaidžānas Republikā.

Ņemot to vērā es vēlos apliecināt, ka laika posmā starp šā Nolīguma parafēšanas dienu un attiecīgo pantu par uzņēmējsabiedrību dibināšanu stāšanos spēkā, Azerbaidžānas Republika nepieņems pasākumus vai noteikumus, kas ieviestu vai pastiprinātu Kopienas uzņēmējsabiedrību diskrimināciju vis-a-vis Azerbaidžānas uzņēmējsabiedrībām vai kādas trešās valsts uzņēmējsabiedrībām, salīdzinājumā ar stāvokli, kas pastāv šā Nolīguma parafēšanas dienā.

Es būtu pateicīgs saņemt Jūsu apstiprinājumu par šīs vēstules saņemšanu.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visaugstākās cieņas apliecinājumus!

Azerbaidžānas Republikas valdības vārdā

B. Eiropas Kopienas vēstule

Godātais kungs!

Pateicos par Jūsu vēstuli ar šodienas datumu, kuras teksts ir šāds:

“Es atsaucos uz Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas parafēts 1995.gada 19.decembrī.

Kā esmu uzsvēris sarunu laikā, Azerbaidžānas Republika konkrētos aspektos piešķir priviliģētu režīmu tām Kopienas uzņēmējsabiedrībām, kas dibinātas un darbojas Azerbaidžānas Republikā. Es paskaidroju, ka tas atbilst Azerbaidžānas politikai ar visiem līdzekļiem veicināt Kopienas uzņēmējsabiedrību dibināšanu Azerbaidžānas Republikā.

Ņemot to vērā es vēlos apliecināt, ka laika posmā starp šā Nolīguma parafēšanas dienu un attiecīgo pantu par uzņēmējsabiedrību dibināšanu stāšanos spēkā, Azerbaidžānas Republika nepieņems pasākumus vai noteikumus, kas ieviestu vai pastiprinātu Kopienas uzņēmējsabiedrību diskrimināciju vis-a-vis Azerbaidžānas uzņēmējsabiedrībām vai kādas trešās valsts uzņēmējsabiedrībām, salīdzinājumā ar stāvokli, kas pastāv šā Nolīguma parafēšanas dienā.

Es būtu pateicīgs saņemt Jūsu apstiprinājumu par šīs vēstules saņemšanu.”

Man ir tas gods apliecināt, ka esmu saņēmis Jūsu vēstuli.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus!

Eiropas Kopienas vārdā

REGISTER: 11406000

DOCNUM: 21999A0917(01)

PUBREF: Official Journal L 246 ,

17/09/1999 p. 0003 - 0051