Par augstāko izglītību:

tās stāvokli un tendencēm

Baiba Rivža, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja,

Pēteris Cimdiņš, eksperts, — "Latvijas Vēstnesim"

Augstākās izglītības padome atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajiem uzdevumiem ir izvērtējusi stāvokli augstākajā izglītībā Latvijā.

Pamatoti var uzskatīt, ka augstākās izglītības sistēmas pārveide Latvijā ir notikusi un stabilizējusies — vismaz strukturālā aspektā (akadēmisko grādu, studiju programmu un augstskolu daudzveidības aspektā). Šo pārmaiņu rezultātā augstākās izglītības sistēmas struktūra ir salīdzināma ar Eiropas un pasaules attīstīto valstu izglītības struktūru un ļauj prognozēt un vadīt tālāko attīstību.

Pašreizējā augstskolu struktūra Latvijā veidojusies vairāk vai mazāk stihiski, jo netika veidots ne analītiski pamatots valsts pasūtījums augstākajā izglītībā, ne vērtēts augstskolu sistēmas funkcionālais stāvoklis — darbības efektivitāte, kvalitāte un atbilstība valsts attīstības interesēm.Gatavojot atzinumu par valsts budžeta projektu augstākajai izglītībai 1999.gadam, Augstākās izglītības padomes darba grupa sagatavoja šo analītisko pārskatu par stāvokli augstākajā izglītībā un uzskata, ka šī analīze dod iespēju koriģēt izglītības sistēmas tālāko attīstību, galveno uzmanību veltījot augstākās izglītības kvalitātēm šī jēdziena plašākajā izpratnē (augstskolu tipu un studiju programmu daudzveidības kvalitāte, akadēmiskā personāla kvalitāte, augstskolu mācību un pētnieciskās materiāli tehniskās bāzes kvalitāte, studējošo sociālā stāvokļa kvalitāte).

Studējošo skaits

Latvijas augstskolās

Latvijā 1998./1999.akadēmiskajā gadā studēja 76 619 iedzīvotāju jeb 3,1 % no valsts iedzīvotāju kopējā skaita. Pieaugot studējošo un samazinoties valsts iedzīvotāju skaitam, Latvija sasniegusi Eiropas attīstīto valstu vidējo līmeni pēc studējošo īpatsvara valstī. Valsts dibinātajās augstskolās studē 67 992 (88,7 %), juridisko personu dibinātajās augstskolās — 8628 (11,3 %) iedzīvotāju.

Studējošo skaita straujais pieaugums noticis uz pamatstudijās (pilna un daļlaika koledžas, bakalaura un profesionālajās studiju programmās) imatrikulēto pieauguma rēķina. Tā, piemēram, valsts dibinātajās augstskolās pamatstudijās 1996./1997.akadēmiskajā gadā imatrikulēja par 12 % (1497 studējošiem) vairāk nekā iepriekšējā gadā, 1997./1998. akadēmiskajā gadā — par 13 % (1799 studējošiem) un 1998./1999.akadēmiskajā gadā — jau par 52 % (8097 studējošiem) vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šī tendence skaidri iezīmējās jau 1997./1998.akadēmiskajā gadā, kad valsts lielākā augstskola Latvijas Universitāte savu imatrikulēto skaitu palielināja par 39 % (1224 studējošiem), kamēr RTU — tikai par 2 %, LLU — par 3 %. 1998./1999.akadēmiskajā gadā LU savu imatrikulēto skaitu palielināja jau par 95 % (4135 studējošiem), arī RTU jau palielināja par 39 %, LLU — par 30 %. Universitāšu sacensība pēc studējošajiem ir sākusies, un tas ir attīstību virzošs spēks. Protams, visi studētgribētāji tomēr netika imatrikulēti, jo studiju vietu nepietiek. Valsts dibinātajās augstskolās konkurss uz vienu studiju vietu pilna laika (dienas nodaļas) pamatstudijās bija vidēji 2,2; LU —2,6; RTU —1,4; LLU—1,9; DPU —3,6.

Lai gan Augstskolu likuma 51.p. noteiktajā kārtībā Augstākās izglītības padome jau 1998.gada ziemā bija izstrādājusi ar augstskolām saskaņotu par budžeta līdzekļiem studējošo skaita un sadalījuma pēc nozarēm sarakstu kā valsts pasūtījumu augstākajā izglītībā, valdības un izglītības ministru maiņas neļāva šo projektu laikus īstenot jau 1998. gada rudenī, uzņemot studējošos pamatstudijās.

Nepastāvot valsts noteiktam studējošo skaitam, augstskolas saviem spēkiem centās risināt nodrošinājumu arvien pieaugošajam pieprasījumam pēc studiju vietām, un rezultāts ir gan likumsakarīgs, gan valsti iepriecinošs , jo jaunatne novērtē izglītības nepieciešamību, augstskolas spēj reaģēt uz šo pieprasījumu.

Neiepriecinošais ir dziļākā analīzē, un tas skar valsts atbildību par augstāko izglītību. Statistika liecina — no valsts budžeta apmaksāto studiju vietu skaits, salīdzinot ar 1997./1998.akadēmisko gadu, ir palielinājies tikai par 4,3 %, imatrikulēto skaits — par 52 %. No imatrikulētajiem 59 % studē par daļēju budžeta un daļēju studiju maksu (joprojām likumos nesakārtots jautājums). Gan no kopējā, gan imatrikulēto skaita valsts augstskolās 62 % studē daļlaika (neklātienes un vakara) studijās, kurās ir gandrīz neiespējami nodrošināt akadēmiskai izglītībai nepieciešamos zinātniskos pētījumus un kvalitāti. No kopējā uzņemto skaita 41 % tika imatrikulēti profesionālajās studiju programmās, un arī tās var uzskatīt par kvalitatīvu izglītību, ja vien var nodrošināt prakses semestrus Latvijā un ārzemēs. Valstī pieaug daļēji budžeta finansētas un daļlaika augstākās izglītības īpatsvars valsts augstskolās, jau 1998./1999.akadēmiskajā gadā daļēji budžeta jeb maksas augstākās izglītības īpatsvars valsts dibinātajās augstskolās imatrikulētajiem sasniedza 59%, kas ir par 7 % vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Valsts dibinātajās augstskolās par daļēju budžeta finansējumu studē jau 52 % — tātad izglītības vadības kontrolpakete vairs nav valsts rokās. Daļlaika studiju īpatsvara pieaugums iezīmē nevēlamu tendenci, kad augstskolas, to skaitā arī universitātes, var pārvērsties augstākajās skolās un valstī samazinās iespēja ataudzēt savu zinātnisko potenciālu .

Turpinājums — 11.lpp.