Konkurences padomes lēmums Nr.42

Rīgā 2010.gada 27.maijā (prot. Nr.20, 2.§)

Lēmuma publiskojamā versija

Par tirgus dalībnieku apvienošanos

Lieta Nr.471/10/03.01. – 01./5
Par ziņojumu par SIA "Baltkom TV SIA" un SIA "Televideotīkls"apvienošanos

Konkurences padome 2010.gada 9.martā saņēma SIA "Baltkom TV SIA" un SIA "TELEVIDEOTĪKLS" ziņojumu par apvienošanos (turpmāk – Ziņojumus). Ziņojumā ir norādīts, ka 2010.gada 5.februārī tika noslēgta vienošanās starp AS "New Life Holding" un SIA "TELEVIDEOTĪKLS" publiskajos reģistros norādīto dalībnieku M.Kārkliņu un Kiprā reģistrēto sabiedrību GOSWERT IMPEX LIMITED, saskaņā ar kuru tiek atsavinātas 100% SIA "TELEVIDEOTĪKLS" kapitāla daļas par labu AS "New Life Holding".

Iepazīstoties ar Ziņojumu un tam pievienotajiem dokumentiem, Konkurences padome konstatēja, ka Ziņojumā bija izpildītas visas Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumos Nr.800 "Kārtība, kādā iesniedz un izskata pilno un saīsināto ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos" (turpmāk – Noteikumi Nr.800) noteiktās prasības, līdz ar to, pamatojoties uz Konkurences likuma 16.panta pirmo daļu, par pilnīga ziņojuma iesniegšanas datumu uzskatāms 2010.gada 9.marts.

Akciju sabiedrība "New Life Holding" (turpmāk – AS NLH) ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta kapitālsabiedrība (vienotais reģistrācijas Nr.40103234558) ar juridisko adresi: Rīga, Maskavas iela 322, LV–1063.

SIA "TELEVIDEOTĪKLS" (turpmāk – TVT) ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta kapitālsabiedrība (vienotais reģistrācijas Nr.40003069941) ar juridisko adresi: Rīga, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 1, LV–1050.

Lietas izpētes laikā tika iegūta un izvērtēta informācija no Ziņojuma iesniedzēja, vairākiem tirgus dalībniekiem (SIA "Lattelecom", SIA "Viasat Latvija"(VIASAT), SIA "Livas KTV", SIA "IZZI", SIA "Ilva Ltd", SIA "Junik", SIA "Telenet") un nozares asociāciju (Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA)).

Izvērtējot Ziņojumā ietverto un papildus iegūto informāciju, Konkurences padome

konstatēja:

1. Apvienošanās dalībnieki

1.1. Saskaņā ar Ziņojumā norādīto izšķirošu ietekmi (pieder 100% pamatkapitāla) pār AS NLH īsteno fiziska persona.

Savukārt AS NLH īsteno izšķirošu ietekmi (99,92% kapitāla daļu) pār SIA "Baltkom TV SIA".

SIA "Baltkom TV SIA" ir tieša izšķiroša ietekme pār AS "TV LATVIJA" (100%), SIA "Aldems" (100%), SIA "Baltinet Data" (100%), SIA "MFL Serviss" (100%), SIA "LV DATS" (100%) un kopīga izšķiroša ietekme pār SIA "TV 24" (50%).

Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē visas iepriekš uzskaitītas komercsabiedrības ir uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku.

SIA "Baltkom TV SIA" ir saņēmusi Nacionālās radio un televīzijas padomes (turpmāk – NRTP) speciālo atļauju (licenci) Nr.K-002 kabeļtelevīzijas darbībai un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) publiskā fiksētā telekomunikācijas tīkla operatora individuālo licenci Nr.T10092 telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai Rīgā, Rīgas rajonā, Jūrmalā, Jelgavā, Jelgavas rajonā, Gulbenē, Balvos, Limbažu rajonā, Bauskā, Bauskas rajonā, Aizkraukles rajonā, Ogrē, Ogres rajonā, Tukuma rajonā. SIA "Baltkom TV SIA" darbības veidi pēc Vispārējās ekonomiskās darbības kvalifikācijas un sabiedrības statūtiem ir kabeļu telekomunikācijas pakalpojumi (61.1 NACE 2.red), kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu izplatīšana (59.13 NACE 2.red), citi telekomunikāciju pakalpojumi (61.9 NACE 2.red), televīzijas programmu izstrāde un apraide (60.2 NACE 2.red). 2005.gada 15.novembrī SPRK individuālo licenci pārreģistrēja par elektrisko sakaru komersanta reģistrācijas apliecību Nr.S10268 ar tiesībām sniegt sekojošus elektronisko sakaru pakalpojumus: fiksētas vietējās balss telefonijas pakalpojumi, datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi, nomāto līniju pakalpojumi, internet piekļuves pakalpojumi, televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumi, mobilo balss telefonijas pakalpojumi. SIA "Baltkom TV SIA" ir saņēmusi NRTP speciālo atļauju (licenci) Nr.K- 002 kabeļtelevīzijas darbībai, kura 2007.gada 4.jūlijā ir pārreģistrēta uz nākamo 10 gadu termiņu.

1.2. Saskaņā ar TVT sniegto informāciju GOSWERT IMPEX LIMITED īsteno izšķirošu ietekmi (pieder 100% pamatkapitāla) pār TVT. Tiesības pārstāvēt TVT ir valdes loceklim M.Kārkliņam.

Bez tam M.Kārkliņš īsteno tiešu un netiešu izšķirošu ietekmi SIA "MKML".

Savukārt TVT īsteno izšķirošu ietekmi pār SIA "Technonet" (100%), SIA "Multitone Balt" (100%), SIA "Neonets" (100%).

Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē visas iepriekš uzskaitītas komercsabiedrības uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku.

19.04.2010. vēstulē Nr.01-83 TVT sniedza informāciju, ka notika īpašumtiesību maiņa. Šis jaunais apstāklis neietekmē lietas izskatīšanu.

TVT darbības veidi pēc Vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijas ir kabeļu telekomunikācijas pakalpojumi (61.1 NACE 2.red), kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu izplatīšanas (59.13 NACE 2.red), bezvadu telekomunikācijas pakalpojumi (61.2 NACE 2.red). 2003.gada 5.martā TVT ir saņēmusi SPRK publiskā fiksētā telekomunikācijas tīklā operatora individuālo licenci NR.T10080 publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla izveidošanai attīstīšanai un ekspluatēšanai un publisko telekomunikāciju pakalpojumi sniegšanai Rīgā. SPRK 2005.gada 4.oktobrī ir izsniegusi TVT elektronisko sakaru komersanta reģistrācijas apliecību Nr.S10218 ar tiesībām sniegt sekojošus elektroniskos sakaru pakalpojumus: datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi, interneta piekļuves pakalpojumi, televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumi. TVT ir saņēmusi NRTP speciālo atļauju (licenci) Nr.K-023 kabeļtelevīzijas darbībai, kura 2007.gada 5.jūlijā ir pārreģistrēta uz nākamo 10 gadu termiņu, saskaņā ar NRTP lēmumu Nr.57.

Par apvienošanās dalībniekiem ir uzskatāmas AS NLH (iegūstošā sabiedrība) un TVT (mērķsabiedrība).

Saskaņā ar Ziņojumā norādīto abas augstākminētās komercsabiedrības pēc apvienošanās darījuma neplāno mainīt savus darbības veidus.

2. Apvienošanās veids

Apvienošanās paredzēta, AS NLH iegādājoties 100% TVT kapitāla daļu no TVT īpašniekiem.

Saskaņā ar Konkurences likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto "tirgus dalībnieku apvienošanās ir (..) tāds stāvoklis, kad viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst izšķirošo ietekmi pār citu tirgus dalībnieku (..)". Tāpēc darījums, AS NLH pērkot TVT 100% kapitāla daļu, uzskatāms par apvienošanos Konkurences likuma izpratnē, jo darījuma rezultātā AS NLH iegūst izšķirošo ietekmi citā tirgus dalībniekā – TVT.

3. Paziņošanas pienākums

Konkurences likuma 15.panta otrajā daļā noteikts, ka "Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei par to ziņojumu saskaņā ar šā likuma 16.pantu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu;

2) apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus".

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums, kas aprēķināts, ņemot vērā Noteikumu Nr.800 III nodaļu "Apgrozījuma aprēķināšana", 2008.gadā nav bijis lielāks par 25 miljoniem latu. Līdz ar to neizpildās Konkurences likuma 15.panta otrās daļas 1.punktā paredzētais kritērijs.

Ziņojums tika iesniegts, pamatojoties uz Konkurences likuma 15.panta otrās daļas 2.punktu, ņemot vērā, ka SIA "Baltkom TV SIA" kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū Jelgavā tirgus daļa pārsniedz 40% ((*) %). Tādējādi secināms, ka minētās apvienošanās sakarā izpildās Konkurences likuma 15.panta otrās daļas 2.punktā paredzētais kritērijs un apvienošanās ir paziņojama Konkurences padomē.

4. Konkrētie tirgi

Konkrētais tirgus Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 5.punktam "konkrētās preces tirgus – noteiktās preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības". Savukārt atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 3.punktam "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus – ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām".

Saskaņā ar apvienošanās dalībnieku sniegto informāciju SIA "Baltkom TV SIA" un TVT apvienošanās var ietekmēt trīs konkrētos preces tirgus Jelgavas un Rīgas pilsētās, proti, televīzijas un skaņas izplatīšanas (kabeļtelevīzijas) pakalpojuma tirgu, interneta piekļuves pakalpojuma tirgu, datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgu. Elektronisko sakaru pakalpojumi – interneta piekļuves pakalpojumi, publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi, nomāto līniju pakalpojumi, fiksētās telefonijas pakalpojumi, televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumi, mobilās telefonijas pakalpojumi u.c. – pēc to raksturojošām īpašībām un pielietojuma iespējām nav savstarpēji aizvietojami no pieprasījuma viedokļa (apmierina dažādas patērētāja vajadzības), bet daļēji ir aizvietojami no piedāvājuma puses. Konkurences padome uzskata, ka šajā lietā ir pamatoti aizvietojamības iespēju no pieprasījuma puses atzīt par primāro, līdz ar to iepriekš uzskaitītie elektronisko sakaru pakalpojumi veido atsevišķus konkrētās preces tirgus Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē.

4.1. Televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojuma tirgus

4.1.1. Konkrētās preces tirgus

Radio un televīzijas likuma 2.panta 6.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir signālu pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana. Savukārt raidīšana ir programmu sākotnēja izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, lietojot radiofrekvenču spektru daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzijai) (Radio un televīzijas likuma 2.panta 8.punkts).

Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju pastāv šādas signāla pārraides tehnoloģijas:

1) pārraide ar kabeļtīkla palīdzību (kabeļtelevīzijas pakalpojumi);

2) pārraide ar individuālo mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmu (MMDS) jeb dekodera palīdzību (MMDS jeb TV dekodera pakalpojumi);

3) pārraide ar virszemes ciparu televīzijas sistēmas (DVB-T) palīdzību (virszemes televīzijas pakalpojumi);

4) pārraide ar satelīta signālu uztverošo iekārtu palīdzību tieši pakalpojuma saņēmējam (satelīttelevīzijas pakalpojumi).

5) pārraide ar IPTV tehnoloģiju, kas nosacīti var tikt pieskaitīts pie pārraides, izmantojot kabeļtīklu.

1) "Kabeļtelevīzija (..) ir elektroniskie saziņas līdzekļi, kas raida noteiktam klausītāju vai skatītāju lokam – abonentiem – ar vienvirziena vai divvirzienu (interaktīvo) informācijas plūsmu, bet tie nav sakaru līdzekļi, ar kuru palīdzību abonenti var savstarpēji sazināties" (Radio un televīzijas likuma 33.panta pirmā daļa).

Kabeļtelevīzijas pakalpojuma nodrošināšanai ir nepieciešams kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana ir saistīta ar projektēšanas un izbūves izmaksām. Elektronisko sakaru komersants (šajā gadījumā – kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā, dekodē signālu un pārraida to pa tīklu pieslēgtajiem abonentiem (mājsaimniecībām, viesnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam nav nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu iekārtas signāla uztveršanai. Kabeļtelevīzijas tīklā, ņemot vērā noteiktus kabeļtīkla tehniskos parametrus, var izplatīt arī ciparu televīzijas signālu. Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma pakalpojumu.

Rīgā kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas komercsabiedrības: SIA "Baltkom TV SIA", SIA "IZZI", SIA "MiTS", TVT, SIA "Livas KTV", SIA "L.A.T.".

Jelgavā kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas komercsabiedrības: SIA "Baltkom TV SIA", SIA "Multitone balt".

2) MMDS sistēmas darbība ir līdzīga digitālās televīzijas sistēmas (DVB-T) darbībai. Galvenā atšķirība it tāda, ka MMDS ir analogā sistēma, bet DVB-T digitālā. MMDS tiek nodrošināts sekojošā veidā: elektronisko sakaru komersants (šajā gadījumā – MMDS vai digitālās televīzijas pakalpojumu sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā (televīzijas tornī) un pārraida to pieslēgtajiem abonentiem ar uztverošās antenas un konvertora palīdzību, kuri tiek uzstādīti pie abonenta. Signāla dekodēšana notiek pie abonenta ar dekodera palīdzību. Saskaņā ar SPRK 2007.gada 19.decembra lēmumu Nr.607 "Par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām" sabiedrībai ar ierobežotu atbildību SIA "Baltkom TV SIA" tiek piešķirtas radiofrekvenču spektra joslas 2500MHz – 2692MHz lietošanas tiesības ar darbības termiņu līdz 2013.gada 31.decembrim izmantošanai MMDS sistēmā.

Saskaņā ar Ministra kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumiem Nr.1151 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmās, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem (Nacionālais radiofrekvenču plāns)" radiofrekvenču spektra joslas 2500MHz – 2690MHz iedalījums MMDS sistēmām ir spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.

Tas nozīmē, ka SIA "Baltkom TV SIA" 2014.gada 1.janvārī būs jāpārtrauc signāla pārraides MMDS formātā.

Izņemot SIA "Baltkom TV SIA", nav zināmi citi tirgus dalībnieki, kas sniedz televīzijas pakalpojumus, izmantojot MMDS tehnoloģiju.

3) Virszemes ciparu televīzijas pakalpojumi. Pašlaik Latvijā notiek pāreja no virszemes analogas televīzijas uz virszemes ciparu televīziju (nereti ar jēdzienu "ciparu televīzija" saprot tieši virszemes ciparu televīziju). Virszemes signāla raidīšanai (kā analogā formātā, tā arī ciparu formātā) ir nepieciešamas radiofrekvences. Virszemes ciparu televīzijas priekšrocības, salīdzinot ar virszemes analogo televīziju, ir nemainīgi augsta attēla kvalitāte, neatkarīgi no uztveršanas apstākļiem (kamēr vien ir signāls), kā arī tas, ka vienā frekvenču joslā ir iespējams izvietot vairākus kanālus. Ministra kabinets 2009.gada 17.februārī izdeva rīkojumu Nr.115 "Par elektronisko sakaru komersanta apstiprināšanu televīzijas programmu zemes apraidei ciparformātā", ar kuru SIA "Lattelecom" tika apstiprināta par komersantu, kurš nodrošinās televīzijas programmu apraidi ciparformātā. Pēc analogās televīzijas raidīšanas pārtraukšanas, kad tiks atbrīvotas radiofrekvences, SIA "Lattelecom" būs iespēja paplašināt ciparu virszemes televīzijas kanālu klāstu līdz pat 70 kanāliem¹.

Šobrīd virszemes ciparu televīziju skatās jau vairāk nekā 50 000 abonentu, un vairāk nekā 22 000 abonentu papildus bezmaksas kanāliem izvēlējušies abonēt kādu no maksas pakām².

4) Satelīttelevīzijas pakalpojumus nodrošina sekojoši: abonents saņem kodēto signālu tieši no satelīta ar individuālo satelītuztvērēja un dekodera palīdzību. Tātad bez starpnieka palīdzības.

Papildus programmu atkodēšanai ir nepieciešams dekodējošais līdzeklis – karte, ko var nopirkt no raidorganizācijām. Turklāt jāatzīmē to, ka daļu televīzijas programmu ar individuāliem satelītuztvērējiem nav iespējams uztvert, jo šo programmu uztveršanai dekodējošos līdzekļus raidorganizācijas pārdod tikai kabeļtelevīzijas operatoriem, bet ne individuāliem skatītājiem.

Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju satelīta televīzijas pakalpojumus (tehnoloģisks risinājums un programmas) Latvijā sniedz kompānija VIASAT, SIA "Unisat".

5) Interneta televīzijas (IP televīzija) pakalpojumus nodrošina sekojoši – televīzijas signāls tiek raidīts, izmantojot platjoslas interneta pieslēgumu, tādā veidā var nodrošināt gan interneta, gan televīzijas pieslēgumu. Tas nozīmē, ka dzīvojamās mājās nav jāvelk papildus kabeļi vai mājas ārpusē jāuzstāda satelītuztvērēji.

Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju interneta televīzijas pakalpojumus sniedz sekojošas komercsabiedrības: SIA "Lattelecom" Rīgā un Jelgavā, SIA "Livas KTV" Rīgā.

Pašlaik interneta televīzijas piedāvājums tiek uzskatīts par vienu no perspektīvākajiem piedāvājumiem nākotnē maksas televīzijas tirgū, jo daudzas mājsaimniecības izvēlas tieši šo pakalpojumu, jo tas ir ļoti ērti pieslēdzams un var izmantot viena veida ierīci, lai lietotu gan internetu, gan skatītos televīziju, kā arī lietotājiem papildus ir iespējas lietot televīzijas gidu, videonomas pakalpojumus, atgādinājumus, iespēju apstrādāt dažādus augstās kvalitātes grafiskus pielikumus.

Lai noteiktu konkrēto tirgu, Konkurences padome salīdzināja dažādu televīzijas signālu tehnoloģiju savstarpējās aizvietojamības iespējas. Galvenie faktori, kas jāņem vērā, nosakot konkrētās preces tirgus robežas, ir patērētāju un piegādātāju viedoklis par preču aizstājamību. No patērētāju puses galvenais aizvietojamību noteicošais faktors ir dažādu tehnoloģiju izmantošanas izmaksas atšķirības, kā arī t.s. "pārslēgšanas izmaksas" (t.i., resursi (arī naudas ziņā), kas nepieciešami, lai pārslēgtos no vienas tehnoloģijas izmantošanas uz citas tehnoloģijas izmantošanu), jo to apmērs var atturēt patērētājus no pārslēgšanās uz citas tehnologijas izmantošanu. No piegādātāju viedokļa ir vērtējams, cik viegli tie var pārorientēties uz pakalpojuma sniegšanu, izmantojot citas tehnoloģijas.

Dažādu tirgus dalībnieku-televīzijas operatoru sniegtā informācija liecina, ka pārorientēties uz televīzijas pakalpojuma sniegšanu, izmantojot citu tehnoloģiju, ir iespējams tikai teorētiski, bet praktiski neiespējams, jo:

– nepieciešamas lielas investīcijas;

– tirgus ir piesātināts;

– nav ekonomiski pamatoti dublēt infrastruktūru (piemēram, ja teritoriju jau pārklāj kāds televīzijas tīkls, tad būvēt šajā teritorijā kabeļtīklu ir ekonomiski nepamatoti, vai arī atdeve nebūs pietiekama, lai segtu izmaksas samerīgā periodā).

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka no piegādātāja viedokļa aizvietojamība starp dažādām tehnoloģijām, kas nodrošina televīzijas signāla raidīšanu, ir ierobežota.

Attiecībā par dažādu tehnoloģiju savstarpējo aizvietojamību, nodrošinot televīzijas signāla raidīšanu, no patērētāju viedokļa Konkurences padome uzskata, ka patērētājiem ir svarīgi, kāda ir maksa par pakalpojumu (ņemot vērā arī kvalitāti un apjomu), bet nav svarīgi, ar kādas tehnoloģijas palīdzību pakalpojums tiks nodrošināts. Šis viedoklis ir pamatojams ar noteikumiem, kas ir vērojami maksas televīzijas tirgū kopš brīža, kad SIA "Lattelecom" sāka aktīvi piedāvāt patērētājiem virszemes ciparu televīzijas pakalpojumus un interneta televīzijas pakalpojumus – ir redzams, ka tirgū saasinājās konkurence un maksas televīzijas operatori arī aktivizējušies savu pakalpojumu piedāvāšanā. Kā piemēru var minēt kompānijas VIASAT jauno cenas piedāvājumu, kā arī apstākli, ka vairāki maksas televīzijas operatori (neatkarīgi no raidīšanas platformas) uzskata, ka to darbību būtiski ietekmē SIA "Lattelecom" darbības, piedāvājot virszemes ciparu televīzijas pakalpojumus (piemēram, SIA "TV3 Latvia" 17.02.2010., SIA "Baltkom TV SIA" 23.02.2010. un SIA "IZZI" 08.03.2010. iesniegums).

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome salīdzināja satura un cenu ziņā dažādu maksas televīzijas operatoru pamata pakas piedāvājumus, kuri ir patērētājam pieejami, neatkarīgi no platformas. Tirgū ir šādi piedāvājumi:

Tabula 1. Dažādu televīzijas operatoru maksas televīzijas piedāvājumu patērētājiem salīdzinošā tabula³, kurā iekļauts lētākais televīzijas kanālu paku piedāvājums operatora piedāvātajā attiecīgajā tehnoloģijā

Pakalpojuma sniedzējs	Kanālu skaits	Abonēšanas maksa mēnesī (lētākā)	Papildus izmaksas patērētājam
SIA "Baltkom TV SIA"	14 (kabeļtelevīzija)4 21 (MMDS tehnoloģija)5	5,49Ls 8,51Ls	9,99Ls vienreizējs maksājums par pieslēgumu 35,00Ls (dekoders)
SIA "Lattelecom"	18 kanāli (virszemes ciparu televīzija) Ekonomiskā paka6	3,50 Ls	44,50 Ls (dekoders)
TVT	37 (kabeļtelevīzija )7	3,20 Ls/3,80 Ls/4,90 Ls	Pieslēgums 10 Ls
SIA "IZZI"	13 (Ētera plus paka, kabeļtelevīzija)8 21 (kabeļtelevīzija, Kalnciemā (Pamatpaka)) 28 (ciparu kabeļtelevīzija, Rīgā (Bāzes paka))9	5,50 Ls (7,00 Ls) 6,00Ls	14,90 Ls (pieslēguma maksa) 3 Ls/mēn. par dekodera īri
"VIASAT AS Latvia filiāle"10	20 (DVB-S)	5,90Ls	16,60 Ls (pieslēguma maksa)
SIA "Livas KTV"	11 (kabeļtelevīzija (Ētera bloks))11 48 (ciparu kabeļtelevīzija)12	4,50Ls 6,00 Ls	35,00Ls (dekoders)

Atšķirības pakalpojumu cenās:

1) kabeļtelevīzijas (t.sk., MMDS) pakalpojumu ikmēneša (turpmāk – abonēšanas) maksas svārstās no Ls 3,20 līdz Ls 12,00 atkarībā no tirgus dalībnieka, pakalpojuma sniegšanas vietas un TV kanālu pakā iekļauto kanālu skaita. Abonēšanas maksā nav iekļauta maksa par pieslēgumu.

2) ciparu kabeļtelevīzijas abonēšanas maksa svārstās no Ls 5,49 līdz Ls 12,60 atkarībā no komersanta pakalpojuma sniegšanas vietas un paketē iekļauto kanālu skaita. Jāņem vērā, ka cenā nav iekļauta maksa par dekodera iegādi Ls 35,00.

3) SIA "Lattelecom" piedāvā saviem klientiem pakalpojumu Bezmaksas paku¹³, kā arī virszemes maksas televīzijas paku, kas sevī ietver 18 kanālus un cena par šo pakalpojumu ir Ls 3,50. Jāņem vērā, ka cenā nav iekļauta maksa par dekodera un viedkartes iegādi Ls 44,50.

4) satelīttelevīzijas pakalpojumu abonēšanas maksa svārstās atkarībā no komersanta paketē iekļauto kanālu skaita. VIASAT piedāvājumā abonēšanas maksa svārstās robežās Ls 5,90 līdz Ls 9,90. Piedāvājumā nav iekļautas maksas par pieslēgumu un karti.

Tā kā kopējos maksājumus par televīzijas pakalpojumu patērētājam veido gan abonēšanas maksa, gan pieslēguma maksa vai maksa par dekoderu (viedkarti (atkarībā no tehnoloģijas)), kas tiek maksāta vienu reizi atšķirībā no abonēšanas maksas, tad objektīvam salīdzinājumam Konkurences padome aprēķināja patērētāja maksājumu par televīzijas pakalpojumiem, iekļaujot arī televīzijas operatoru norādītos vienreizējos maksājumus. Objektīvākam salīdzinājumam, aprēķinot patērētāja kopējo gala maksājumu, var attiecināt vienreizējas maksas uz ilgstošāku nekā viens mēnesis periodu, t.i., uz vienu gadu (neiekļaujot līgumsodus par līguma laušanu u.tml.). Tā, piemēram, maksājumi viena gada garumā par SIA "Baltkom TV SIA" kabeļtelevīzijas pakalpojumu sastāda: abonēšanas maksa ir Ls 5,49 mēnesī, kas kopā gadā veido Ls 65,88. Pieslēguma maksa – Ls 9,99, tad kopā ir Ls 75,87 vienā gadā.

Pēc šāda parauga aprēķinot vairāku piegādātāju minimālo paku izcenojumus, konstatējams, ka SIA "Lattelecom" pakalpojuma gada maksa ir Ls 39,00, kas ir tikai dekodera cena, un par maksas televīzijas kanālu paku – Ls 87,00. SIA "IZZI" – Ls 80,9 par minimālo kabeļtelevīzijas paku un Ls 108 – par minimālo ciparu kabeļtelevīzijas paku. VIASAT – Ls 87,40, SIA "Livas KTV" – Ls 54 par minimālo kabeļtelevīzijas paku un Ls 107 par minimālo ciparu kabeļtelevīzijas paku. TVT gada maksa par minimālo kabeļtelevīzijas paku ir atkarīga no dzīvojamā rajona Rīgas pilsētā: Ls 48,40, Ls 55,60, Ls 68,80¹⁴.

Tabula 2. Dažādu televīzijas operatoru piedāvājumu salīdzinošā tabula (apkopotie dati)

Platforma	Operators	Kanālu skaits	Gada maksa, Ls
Kabeļtelevīzija	SIA "Baltkom TV SIA"	14	75,87
	TVT	37	48,4-68,8
	SIA "IZZI"	13	80,9
		28	108
	SIA "Livas KTV"	11	54
		48	107
MMDS	SIA "Baltkom TV SIA"	21	137,12
Virszemes ciparu televīzija	SIA "Lattelecom"	5*	39*
		18	86,5
Satelīttelevīzija	VIASAT	20	87,4

* bezmaksas paka, kuras abonēšanas gadījumā būtu jāmaksā tikai par dekodera iegādi

No minētā konstatējams, ka:

1) kabeļtelevīzijas (analogas un ciparu) piedāvājumi atšķiras cenu un kanālu skaita ziņā. Nepastāv korelācija starp kanālu skaitu un cenas lielumu: par līdzīgu (kanālu skaita ziņā) piedāvājumu cena var būtiski atšķirties. Kopējā tendence tomēr ir tāda, ka jo vairāk televīzijas kanālu pakā, jo augstāka ir cena;

2) kabeļtelevīzijas piedāvājumi kopumā ir lētāki par satelīttelevīzijas un virszemes televīzijas piedāvājumiem, tomēr jāņem vērā televīzijas kanālu skaits pakās, kuru cenas salīdzina;

3) satelīttelevīzijas pakalpojuma piedāvājums cenas un satura ziņā ir aizvietojams ar virszemes ciparu televīzijas piedāvājumu (maksas paku);

4) TVT piedāvājums ir vislētākais, bet tas ir konkurēt spējīgs tikai atsevišķās pilsētās;

5) Atšķirības saturā un apjomā:

– kabeļtelevīzijas pakalpojumu saņēmējiem tiek piedāvātas dažādas televīzijas kanālu pakas:

SIA "Baltkom TV SIA" piedāvā trīs televīziju programmu pakas – 14, 38, 59;

TVT piedāvā trīs televīziju programmu pakas – 11, 37, 58;

SIA "IZZI" piedāvā četras televīziju programmu pakas – 13, 21, 29, 52;

SIA "Livas KTV" piedāvā četras televīziju programmu pakas – 11, 19, 38, 63.

– DVB–T pakalpojumu saņēmējiem tiek piedāvātas dažādas programmu paketes:

SIA "Baltkom TV SIA" piedāvā trīs televīziju programmu pakas – 21, 68, 94, kā arī četrus izvēles blokus;

SIA "IZZI" piedāvā vienu bāzes paku ar 28 kanāliem un divpadsmit izvēles blokiem;

SIA "Lattelecom" piedāvā četras televīziju programmu pakas – 1, 5, 18, 32;

SIA "Livas KTV" piedāvā vienu televīzijas kanālu bāzes paku ar 49 kanāliem un četriem papildus blokiem.

– satelīttelevīzijas pakalpojumu saņēmējiem ir iespējas skatīties visus kanālus, kurus uztver satelītuztvērējs un atkodē dekoders. Parasti tie ir vairāki desmiti kanālu.

6) televīzijas operatori piedāvā arī dažādas atlaides, piemēram, pirmajiem diviem pakalpojuma izmantošanas mēnešiem, vai samazināta cena, gadījumā, ja pakalpojums tiks nodrošināts ne mazāk kā divus gadus. Tas arī liecina par savstarpējo konkurenci (klientu piesaistīšanā), un tādējādi par dažādu tehnoloģiju savstarpējo aizvietojamību no patērētāju viedokļa.

No minētā Konkurences padome secina, ka kopumā cenu un satura ziņā piedāvājumi tirgū ir ļoti dažādi. Patērētājiem tiek piedāvāts plašs klāsts, bet patērētāja izvēli stipri ierobežo tīklu pārklājumu neesamība. Gadījumos, kad pārklājas dažādu platformu tīkli, vienā no kuriem ir vislētākais piedāvājums, t.i., piemēram, SIA "Lattelecom" tīkls, TVT tīkls (vislētākais piedāvājums) un VIASAT tīkls, TVT televīzijas piedāvājums ir neaizstājams ar citiem piedāvājumiem izmaksu ziņā no patērētāju viedokļa. Citos gadījumos, t.i., kad pārklājas tīkli, kuros piedāvājumi ir vairāk līdzīgi izmaksu ziņā, var uzskatīt, ka pēc cenas un satura aizvietojamība ir iespējama.

Konkurences padome, izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju par t.s. "pārslēgšanas izmaksām", konstatē, ka šīs izmaksas nav būtiskas un nerada patērētājiem barjeru pārslēgties no vienas tehnoloģijas uz otru gadījumā, ja tehniski pastāv šādas iespējas.

Vēl viens svarīgs faktors, kas ietekmē pakalpojumu aizstājamību no patērētāju viedokļa, ir tas, vai ir iespējams iegādāties pakalpojumu komplektu. Pieņemtā prakse pakalpojumu sniedzējiem ir tāda, ka, abonentam iegādājoties dažus pakalpojumus komplektā, cena par komplektu ir lētāka nekā kopējā cenu summa par katru pakalpojumu atsevišķi. Tāpēc, vērtējot aizstājamību no patērētāju viedokļa, jāņem vērā, ka kopā ar maksas televīzijas pakalpojumu var abonēt pieslēgumu internetam un balss telefoniju. Šāda prakse ir SIA "Lattelecom", SIA "Baltcom TV SIA", SIA "IZZI", SIA "Livas KTV" un citiem. Vairāki televīzijas operatori piedāvā arī interneta pieslēgumu, bet nepiedāvā balss telefoniju. Tas ietekmē TVT pakalpojumu pievilcību, jo gadījumā, ja abonentam ir nepieciešams arī balss telefonijas un interneta pieslēguma pakalpojums, ir jāslēdz līgums ar citu pakalpojuma sniedzēju. Šajā ziņā TVT maksas televīzijas pakalpojums komplektā ar interneta pieslēguma pakalpojumu no patērētāja viedokļa izdevīgāk var tikt aizstāts ar, piemēram, SIA "Lattelecom" pakalpojumiem, kuri ietver gan interneta pieslēgumu, balss telefoniju, gan televīziju.

Iesniedzēja sniegtais viedoklis attiecībā par pakalpojumu aizvietojamību

Ziņojumā iesniedzējs uzskata, ka kabeļtelevīzijas pakalpojumi Latvijā kļūst aizvietojami ar virszemes ciparu televīzijas pakalpojumiem vai satelīttelevīzijas pakalpojumiem, kā arī ar interneta televīzijas pakalpojumiem. Virszemes ciparu televīzijas pakalpojumi un satelīttelevīzijas pakalpojumi šobrīd ir aizvietojami ar kabeļtelevīzijas pakalpojumiem un otrādi, pamatojoties uz piedāvāto televīzijas programmu klāstu un cenām, jo televīzijas programmu pakām ar līdzīgu programmu skaitu ir līdzīgas cenas. Kabeļtelevīzijas pakalpojumus var aizvietot ar virszemes ciparu televīzijas pakalpojumiem un satelīta televīzijas pakalpojumiem, savukārt virszemes ciparu televīzijas pakalpojumi un satelīttelevīzijas pakalpojumi ir aizvietojami ar kabeļtelevīzijas pakalpojumiem tikai kabeļtelevīzijas tīklu pārklājuma zonās.

TVT pauda savu viedokli, ka pašlaik, lai Latvijā attīstītu interneta televīziju, ir nepieciešamas lielas investīcijas, lai pilnveidotu elektronisko sakaru tīklus, tādēļ ļoti strauji attīstās SIA "Lattelecom", kam ir uzstādīti optiskie kabeļi. To arī apliecina SIA "Lattelecom" sniegtie dati par interneta televīzijas abonentu skaitu Latvijā, Rīgā, Jelgavā pēdējos trijos gados, kuros ir vērojams būtisks pieaugums:

Tabula 3. SIA "Lattelecom" internet televīzijas attīstība

Interaktīvās TV pakalpojums	Abonentu skaits
	2007. gads	2008. gads	2009.gads
Jelgavā	(*)	(*)	(*)
Rīgā	(*)	(*)	(*)
Latvijā	(*)	(*)	(*)

Nozares asociācijas viedoklis

Lai uzzinātu nozares asociāciju viedokli par paredzētās apvienošanās ietekmi uz televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumus nodrošinošo tehnoloģiju savstarpējo aizvietojamību, tika pieprasīts LEKA sniegt viedokli.

LEKA (01.04.2010. vēstulē Nr.01-04) atzinusi, maksas televīzijas pakalpojums dažādās tehnoloģijās ir aizvietojams. Satura ziņā visās tehnoloģiskajās platformās ir iespējams piedāvāt saprātīgu programmu skaitu. Satura izmaksas (autortiesību un blakus tiesību atlīdzība) nav atkarīgas no izmantotās tehnoloģiskās platformas. Galvenās izmaksu atšķirības ir atkarīgas no izmantotā elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras izmaksām uz vienu abonentu, kas izmanto attiecīgo pakalpojumu. Kabeļtelevīzijas gadījumā visas izmaksas sedz patērētājs, bet šīs izmaksas ir salīdzinoši zemas. Satelīttelevīzijas gadījumā iespējami dažādi risinājumi – vai nu visas izmaksas sedz patērētājs, vai izmaksas tiek dalītas starp programmas veidotāju un patērētāju, bez tam paliek iespējas, ka visas izmaksas sedz programmas veidotājs un tādā gadījumā tā jau kļūst par bezmaksas televīziju (piemērs – TV 5).

Ņemot vērā 4.1.1. apakšpunktā minēto, Konkurences padome uzskata, ka šajā lietā attiecībā uz konkrētās preces tirgus definēšanu ir pamats atkāpties no Konkurences padomes 23.09.2005. lēmumā Nr.47 "Par SIA "BALTKOM TV SIA" 20.05.2005. ziņojumu "Par tirgus dalībnieku apvienošanos"" secinātā¹⁵, ka maksas televīzijas pakalpojumi ir nošķirami, ņemot vērā tehnoloģiju, ar kuru tie tiek nodrošināti (t.i., kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas pakalpojumi), un definējami kā dažādi konkrētās preces tirgi. Konkurences padome šajā lietā konkrētās preces tirgu atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 5.punktam ir definējusi kā maksas televīzijas tirgu, ietverot visus maksas televīzijas pakalpojumu veidus, neatkarīgi no tehnoloģijas (kabeļtelevīzijas (t.sk. MMDS), ciparu virszemes maksas televīzija, satelīttelevīzija), ar kuru tā tiek nodrošināta (ar nosacījumu, ka šo aizvietojamību vienīgi tehniski ierobežo tīklu pārklājuma neesamība).

4.1.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

Konkurences likuma 1.panta 3.punktā noteikts, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir teritorija, kurā patērētājiem ir ekonomiska iespēja nopirkt konkrētās preces. Ārpus šīs teritorijas patērētājs nevar iegādāties konkrētas preces vai to iegāde rada tam būtiskus papildu izdevumus; preču piegādātājs nevar pārdot konkrētās preces vai var to darīt uz ievērojami neizdevīgākiem nosacījumiem.

Ziņojuma iesniedzējs saistībā ar maksas televīzijas tirgu kā konkrēto ģeogrāfisko tirgu norādījis Jelgavas pilsētu un Rīgas pilsētu, jo TVT un SIA "Baltkom TV SIA" elektronisko sakaru tīkli pārklājas šajās pilsētās.

Konkurences padome norāda, ka konkrētās preces – maksas televīzijas – tirgū dažādi operatori darbojas dažādos konkurences apstākļos dažādās teritorijās. Tā, piemēram, SIA "Lattelecom" konkurē visā Latvijas teritorijā, jo virszemes ciparu televīzijas signāls tiek izplatīts visā Latvijā. Visā Latvijas teritorijā konkurē arī VIASAT, bet kabeļtelevīzijas operatori konkurē ierobežotās teritorijās – kurās ir izbūvēts kabeļtelevīzijas tīkls. Konkurences padome iepriekšējos savos lēmumos ir konstatējusi, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus kabeļtelevīzijas pakalpojumiem ir pilsētas, kurā izbūvēts tīkls, teritorija. Ievērojot potenciālo konkurenci un tīkla paplašināšanas iespējas, nav pamata ne sašaurināt konkrēto ģeogrāfisko tirgu līdz vienas ielas robežām, ne paplašināt to, nosakot tā robežās plašākās par pilsētas teritoriju. Arī šajā lietā Konkurences padome pieturas pie minētā viedokļa, t.i., kabeļtelevīzijas pakalpojumu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir pilsētas, kurā sniegts attiecīgs maksas televīzijas pakalpojums. Vienlaikus, Konkurences padome, nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, ņēma vērā, ka tas ietver arī tādus maksas televīzijas operatorus, kuri nav ierobežoti infrastruktūras tehnloģiskā risinājuma ziņā un spēj piedāvāt savu maksas televīzijas pakalpojumu plašākā teritorijā kā pilsēta (piemēram, VIASAT digitālā televīzija ir pieejama visā Latvijā, jo signāls no satelīta nosedz visu Latvijas teritoriju (www.viasat.lv). Šis viedoklis ir pamatojams ar to, ka kabeļtelevīzijas operatori konkurē konkrētā pilsētā ne tikai ar citiem kabeļtelevīzijas operatoriem, t.i., kabeļtelevīzijas platformas ietvaros, bet arī ar operatoriem, kas darbojas citās platformās.

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 3.punktam definē konkrēto ģeogrāfisko tirgu kā Jelgavas pilsētas teritorija un Rīgas pilsētas teritorija.

Citās Latvijas pilsētās un novados TVT un SIA "Baltkom TV SIA" nav uzskatāmi par vieniem maksas televīzijas, interneta piekļuves un datu un elektronisko pārraides pakalpojumu tirgus dalībniekiem, jo nav izveidoti savstarpēji konkurējoši elektronisko sakaru tīkli, kuros patērētājiem tiek nodrošināti šie pakalpojumi.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka konkrētie televīzijas pakalpojuma tirgi šajā lietā ir:

1) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Jelgavā;

2) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Rīgā.

4.1.3. Apvienošanās ietekmes izvērtējums maksas televīzijas tirgos Jelgavā un Rīgā

Lai izvērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurences apstākļiem, t.sk., vai apvienošanās rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence maksas televīzijas pakalpojumu tirgū, Konkurences padome pieprasīja informāciju no vairākiem tirgus dalībniekiem, lai noteiktu precīzu apvienošanās dalībnieku tirgus daļu.

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 10.punktu "tirgus daļa – tirgus dalībnieka piedāvāto preču daļa konkrētajā tirgū attiecībā pret visu šajā tirgū piedāvāto preču apjomu". Tirgus daļas konkrētajā tirgū var tikt aprēķinātas pēc tirgus dalībnieku apgrozījumiem no kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanas un pēc tirgus dalībnieku abonentu skaita. Ņemot vērā to, ka katram tirgus dalībniekam pakalpojumu cenas atšķiras, Konkurences padome uzskata, ka tirgus daļu aprēķināšana pēc abonentu skaita šajā lietā dod objektīvāku ainu par tirgus sadalījumu, nekā tirgus daļu aprēķināšana pēc tirgus dalībnieku apgrozījuma.

Maksas televīzijas pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā bez apvienošanās dalībniekiem – SIA "Baltkom TV SIA"¹⁶ un TVT¹⁷ – sniedz sekojošas komercsabiedrības: SIA "Lattelecom", VIASAT, SIA "IZZI", SIA "Livas KTV" u.c. mazākie tirgus dalībnieki. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju SIA "Baltkom TV SIA" tirgus daļa 2009.gadā ir (*) % un TVT tirgus daļa – (*) %.

Izvērtējot citu tirgus dalībnieku sniegto informāciju par abonentu skaitu 2009.gadā, Konkurences padome konstatēja, ka SIA "Baltkom TV SIA"¹⁸ tirgus daļa ir (*) % un TVT¹⁹ – (*) %, bet pēc apgrozījuma SIA "Baltkom TV SIA" tirgus daļa ir (*) % un TVT – (*) %. Tirgus sadalījums ir šāds:

Tabula 4. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Rīgā 2007.–2009.gadā²³

TV pakalpojumu tirgus lielums pēc abonentu skaita Rīgā
Operators	2007.gads		2008.gads		2009.gads
	Abonentu skaits	Tirgus daļa, %	Abonentu skaits	Tirgus daļa, %	Abonentu skaits	Tirgus daļa, %
Baltkom	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
IZZI	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
TVT	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
L.A.T.	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
Livas	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
Pārējie KTV20	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
Lattelecom interaktīvā TV	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
Lattelecom virszemes TV21	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
Citi IP TV22 pakalpojuma sniedzēji	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
KOPĀ	(*)	100	(*)	100	(*)	100

Tabula 5. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc apgrozījuma Rīgā 2007.–2009.gadā²⁴

TV pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma no TV pakalpojumu sniegšanas Rīgā
Operators	2007.gads		2008.gads		2009.gads
	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa, %	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa, %	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa, %
Baltkom	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
IZZI	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
TVT	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
L.A.T.	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
Livas	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
Lattelecom interaktīvā TV	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
Lattelecom virszemes TV	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
Citi IP TV pakalpojuma sniedzēji25	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
KOPĀ	(*)	100	(*)	100	(*)	100

Ņemot vērā minēto, pēc apvienošanās kopēja apvienošanās dalībnieku tirgus daļa kļūs: pēc abonentu skaita ap (*) %, pēc apgrozījuma – ap (*) %. Šāds tirgus daļas apmērs ir vērtējams kā būtisks un, vērtējot tikai tirgus daļas, varētu liecināt par tirgus varas esamību un nostiprināšanos apvienošanās rezultātā, jo īpaši tāpēc, ka konkurentu tirgus daļas ir vairākkārt mazākas. Vienlaikus arī ir konstatējams, ka SIA "Baltkom TV SIA" tirgus daļa 2007.–2009.gadā samazinājās par aptuveni (*)% pēc abonentu skaita un par (*)% pēc apgrozījuma. Arī pārējo tirgus dalībnieku tirgus daļas ir samazinājušas, izņemot SIA "Lattelecom" – tās tirgus daļa palielinājās. Lielākā tirgus daļu dinamika (gan palielinājums, gan samazinājums) ir pēc abonentu skaita nekā pēc apgrozījuma. Tā kā abonentu kopējais skaits pieauga 2009.gadā, salīdzinot ar 2007. un 2008.gadu, var secināt, ka notiek ne tikai tirgus pārdale, bet arī tiek pievienoti jauni abonenti.

Izvērtējot SIA "Baltkom TV SIA" 2008.gada pārskatā sniegto informāciju (vadības ziņojums, peļņas-zaudējumu aprēķins), konstatējams, ka SIA "Baltkom TV SIA" veiksmīgi attīstījās 2008.gadā, būvējot jaunus kabeļu tīklus, efektivizējot izmaksas, palielinot peļņu, neskatoties uz tirgus daļas samazinājumu. Minētais liecina par SIA "Baltkom TV SIA" spēju palielināt peļņu, krītot abonentu skaitam un apgrozījumam, tātad, par pietiekamu neatkarību no konkurentiem. SIA "Baltkom TV SIA" klienti ir vairāki tūkstoši personu, pieprasījuma puse ir sadrumstalota, tādējādi neveidojas kompensējoša pirktspēja, kas kopā ar bieži sastopamo tīklu paralēla pārklājuma neesamību liecina par neatkarību no patērētājiem.

Komercdarbības uzsākšanu un paplašināšanu kavējošie faktori un šķēršļi

Lai uzsāktu kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanu, komercsabiedrībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir jāsaņem NRTP licenci kabeļtelevīzijas darbībai un SPRK publiskā fiksētā telekomunikācijas tīkla operatora individuālo licenci telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai. Elektronisko sakaru likuma 16.panta otrajā daļā ir teikts, ka "elektronisko sakaru komersantiem ir tiesības ierīkot publiskos elektronisko sakaru tīklus un izbūvēt to infrastruktūras būves (..) valsts, pašvaldības un privātajā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot projektu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai vadītāju". Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtību nosaka Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumi Nr.496 "Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības noteikumi". No iepriekš minētā var secināt, ka nepieciešamo dokumentu izstrādāšana, saskaņošana un atļauju saņemšana kabeļtīklu ierīkošanai var tikt uzskatīti par papildu šķēršļiem kabeļtelevīzijas pakalpojuma attīstībai.

Kā vienu no galvenajiem kavējošiem faktoriem var minēt to, ka kabeļtīkla izbūvēšanai ir nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi. Turklāt komercsabiedrībai ienākot jaunajā teritorijā, kur jau darbojas viens vai vairāki kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniedzēji, ir jārēķinās ar to, ka, lai piesaistītu potenciālo abonentu uzmanību, tai skaitā to, kas jau izmanto kabeļtelevīzijas pakalpojumus, jāpiedāvā akcijas vai jārīko cenu atlaižu pasākumi, kas savukārt samazina sagaidāmo ienākumu līmeni un var palielināt ieguldījumu atmaksājamības laiku.

Jāpiemin arī, ka šķērsli kabeļtelevīzijas infrastruktūras izbūvei dzīvojamās mājās var veidot nama apsaimniekotāja rīcība, ierobežojot operatoriem tīkla izbūves iespējas.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka konkrētajā tirgū pastāv būtiskas barjeras jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai.

Ievērojot tikai izklāstītos faktus, varētu nonākt pie pirmsšķietama secinājuma, ka SIA "Baltkom TV SIA" pirms apvienošanās ir tirgus vara konkrētajā tirgū un ka TVT tirgus daļas (ap (*) %) pievienošana nostiprina SIA "Baltkom TV SIA" tirgus varu.

Tomēr Konkurences padomes rīcībā esošā informācija liecina, ka pastāv būtisks apstāklis, kas ir ņemams vērā, analizējot apvienošanās ietekmi uz konkurenci ilgtermiņā. Proti, pēdējā gada laikā konkrētajā tirgū ienāca SIA "Lattelecom", kas vērtējams kā ļoti efektīvs konkurents, ar t.s. "dziļo kabatu" un piedāvā vairākus pakalpojumus komplektos un kas, atšķirībā no kabeļtelevīzijas operatoriem, neizjūt tīkla pārklājuma ierobežojumus maksas televīzijas tirgus ietvaros.

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka konkurējošā tirgus dalībnieka SIA "Lattelecom" darbība un konkurēšanas potenciāls rada ierobežojumu apvienošanās realizācijas negatīvajām sekām konkurencei un draudu SIA "Baltkom TV SIA" u.c. konkurentu pozīcijām. SIA "Lattelecom" spēj piedāvāt konkurējošus un pat lētākus pakalpojumus, pie kam šo pakalpojumu saņemšana patērētājiem nav atkarīga no fiziskā tīkla (kabeļtīkla) esamības. Esot tādam konkurējošam spēkam, SIA "Baltkom TV SIA" būtu problemātiski ilgtermiņā sadārdzināt savu pakalpojumu cenas un pasliktināt kvalitāti bez riska zaudēt abonentus. SIA "Lattelecom" ienākšana maksas televīzijas tirgū spiež un nākotnē spiedīs citus tirgus dalībniekus aktīvāk konkurēt.

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome uzskata, ka SIA "Baltkom TV SIA" pirms apvienošanās ir vērā ņemama tirgus daļa maksas televīzijas tirgū Rīgas pilsētā, kura apvienošanās rezultātā palielinās, bet tā rezultātā netiks būtiski samazināta konkurence konkrētajā tirgū, jo, neskatoties uz SIA "Baltkom TV SIA" tirgus varu, tā neļauj SIA "Baltkom TV SIA" darboties neatkarīgi no konkurentiem un patērētājiem pietiekami ilgā laika posmā, ievērojot iepriekš aprakstīto šī tirgus dinamisko attīstību un SIA "Lattelecom" piešķirtās ekskluzīvās tiesības. SIA "Baltkom TV SIA" tirgus daļas palielinājums apvienošanās rezultātā, ņemot vērā iepriekš minēto, nevar radīt ilgstošu tādu SIA "Baltkom TV SIA" stāvokli, kas atbilst visām Konkurences likuma 1.panta 1.punktā noteiktajām dominējošā stāvokļa pazīmēm, lai šī iemesla dēļ, atbilstoši Konkurences likuma 16.panta trešajā daļā noteiktajam, apvienošanās radītu būtisku konkurences samazināšanos maksas televīzijas tirgū Rīgas pilsētā.

Jelgavā maksas televīzijas pakalpojumus sniedz TVT meitas uzņēmums SIA "Multitone Balt", SIA "Baltkom TV SIA", SIA "Lattelecom", VIASAT.

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju SIA "Baltkom TV SIA" tirgus daļa Jelgavas pilsētā 2009.gadā ir (*) %.

Izvērtējot citu tirgus dalībnieku sniegto informāciju par abonentu skaitu 2009.gadā, Konkurences padome konstatēja, ka SIA "Baltkom TV SIA" tirgus daļa pēc abonentu skaita ir (*) %, bet pēc apgrozījuma (*)%.

Tirgus sadalījums ir šāds:

Tabula 6. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Jelgavā 2007.–2009.gadā

TV pakalpojumu tirgus lielums pēc abonentu skaita Jelgavā
Operators	2007.gads		2008.gads		2009.gads
	Abonentu skaits	Tirgus daļa, %	Abonentu skaits	Tirgus daļa, %	Abonentu skaits	Tirgus daļa, %
Baltkom	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
Multitone Balt (TVT)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
Lattelecom interaktīvā TV	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
Lattelecom virszemes TV	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
KOPĀ	(*)	100	(*)	100	(*)	100

Tabula 7. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc apgrozījuma no TV pakalpojumu sniegšanas Jelgavā 2007.–2009.gadā

TV pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma no TV paklapējumu sniegšanas Jelgavā
Operators	2007.gads		2008.gads		2009.gads
	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa, %	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa, %	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa, %
Baltkom	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
Multitone Balt (TVT)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
Lattelecom interaktīvā TV	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
Lattelecom virszemes TV	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
KOPĀ	(*)	100	(*)	100	(*)	100

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome konstatē, ka SIA "Baltkom TV SIA" un TVT²⁶ tirgus daļa Jelgavā pēc apvienošanās pēc abonentu skaita pārsniegs (*) %, bet pēc apgrozījuma – pārsniegs (*) %. Šāds tirgus daļas apmērs ir vērtējams kā ļoti būtisks un, vērtējot tikai tirgus daļas, varētu liecināt par tirgus varas esamību un nostiprināšanos apvienošanās rezultātā, t.sk. ievērojot esošo konkurentu tirgus daļas.²⁷

Tirgus tendences konkrētajā tirgū Jelgavā ir līdzīgas kā Rīgā: samazinās SIA "Baltkom TV SIA" tirgus daļa gan pēc abonentu skaita, gan pēc apgrozījuma. Pēc apgrozījuma samazinājums (-(*) %) ir daudz lielāks nekā pēc abonentu skaita (-(*) %). TVT (caur SIA "Multitone Balt") tirgus daļa pēc abonentu skaita būtiski samazinājās (-(*) %), bet pēc apgrozījuma – palielinājās (+(*) %). Vienlaicīgi SIA "Lattelecom" tirgus daļa (gan pēc abonentu skaita, gan pēc apgrozījuma) būtiski pieauga – par (*) %, salīdzinot 2007.gadu ar 2009.gadu. Tā kā tirgus daļa pēc abonentu skaita šajā lietā objektīvāk atspoguļo tirgus sadalījumu, tad vadoties pēc datiem par tirgus daļu pēc abonentu skaita dinamiku, jāsecina, ka notiek tirgus pārdale – klienti no SIA "Baltkom TV SIA" un TVT pāriet pie SIA "Lattelecom". Nedaudz palielinājās kopējais abonentu skaits, kā arī vērojams, ka apvienošanās dalībnieki kopā zaudēja (*) % tirgus daļas (pēc abonentiem), bet SIA "Lattelecom" palielināja tirgus daļu par (*) % (pēc abonentiem).

Minētais liecina par nozīmīgas konkurences esamību konkrētajā tirgū Jelgavā un par to, ka pat neskatoties uz būtisku tirgus daļu un veiksmīgu attīstību kopumā Latvijā, kopš SIA "Lattelecom" ienākšanas tirgū SIA "Baltkom TV SIA" maksas televīzijas tirgū Jelgavā nedarbojas neatkarīgi no konkurentiem.

Ievērojot iepriekš šajā lēmumā izklāstīto argumentāciju par SIA "Baltkom TV SIA" tirgus varu maksas televīzijas tirgū Rīgā (šo argumentāciju ir pilnīgi pamatoti attiecināt arī uz konkrēto tirgu Jelgavā), Konkurences padome uzskata, ka līdz SIA "Lattelecom" ienākšanai konkrētajā tirgū SIA "Baltkom TV SIA" stāvoklis tajā bija vērtējams kā dominējošs²⁸. Bet SIA "Lattelecom", kā jau bija norādīts augstāk, veido stipru konkurences spiedienu uz pārējiem tirgus dalībniekiem, t.sk. SIA "Baltkom TV SIA". Ievērojot SIA "Multitone Balt" tirgus daļu pēc abonentu skaita kritumu 2007.-2009.gadā vienlaicīgi pieaugot kopējam abonentu skaitam, Konkurences padome uzskata, ka SIA "Multitone Balt" (TVT) pārņemšana nekompensēs SIA "Baltkom TV SIA" tās tirgus varas zaudējumu, kas rodas SIA "Lattelecom" pieaugošās tirgus varas dēļ. SIA "Baltkom TV SIA" tirgus daļas palielināšana apvienošanās rezultātā nenovērsīs tās tirgus varas zaudēšanas risku (īsā laika periodā SIA "Lattelecom" tirgus daļas Jelgavas pilsētā ir pieaugusi līdz (*) %).

Novērojot maksas televīzijas tirgus attīstību, klientu aizplūdumu no SIA "Baltkom TV SIA" un TVT, kā arī SIA "Lattelecom" ar Ministra kabineta 2009.gada 17.februāra rīkojumu Nr.115 "Par elektronisko sakaru komersanta apstiprināšanu televīzijas programmu zemes apraidei ciparformātā" piešķirtās tiesības, var secināt, ka pie pašreizējās SIA "Baltkom TV SIA" un SIA "Multitone Balt" komercstratēģijas tirgus daļām maksas televīzijas tirgū Jelgavā nākotnē būs tendence samazināties.

Ņemot vērā minēto, un papildus, pamatojoties uz argumentāciju, kura izklāstīta sakarā ar apvienošanās ietekmes izvērtēšanu konkrētajā tirgū Rīgā, Konkurences padome secina, ka apvienošanās maksas televīzijas tirgū arī Jelgavā neradīs negatīvas sekas konkurencei būtiski to samazinot.

4.2. Interneta piekļuves unpublisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus

4.2.1. Konkrētās preces tirgus:

Saskaņā ar SPRK 2008.gada 12.novembra apstiprinātiem noteikumiem Nr.425 "Par elektronisko sakaru komersantu reģistrēšanu un elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sarakstu" publiskais interneta piekļuves pakalpojums ir definēts kā "publiskais elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina pieeju nacionāliem un starptautiskajiem interneta resursiem". Tādējādi interneta piekļuves pakalpojums dod lietotājam iespēju piekļūt jebkuram punktam globālajā tīklā.

Saskaņā ar minētajiem noteikumiem interneta piekļuves pakalpojumi tiek detalizētāk definēti kā:

1) platjoslas interneta piekļuves pakalpojums, tas ir: "publiskais interneta piekļuves pakalpojums ar datu augšupielādes un lejupielādes ātruma starp elektronisko sakaru tīkla punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu ne mazāk kā 144 kilobiti sekundē";

2) šaurjoslas interneta piekļuves pakalpojums, tas ir: "publiskais interneta piekļuves pakalpojums ar datu augšupielādes vai lejupielādes ātrumu starp elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu līdz 144 kilobiti sekundē".

Publiskie interneta piekļuves pakalpojumi saskaņā ar SPRK 26.01.2005. noteikumiem "Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp galaiekārtu un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu pārraides tīklā.

Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 1.panta 11.punktu interneta piekļuves pakalpojumi var tikt nodrošināti:

– fiksētos elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos, ieskaitot internetu);

– mobilo zemes elektronisko sakaru tīklos;

– tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai;

– kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos;

– elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus.

Interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanas tirgu ir iespējams sadalīt interneta vietējās piekļuves pakalpojumu tirgū un interneta starptautiskās piekļuves pakalpojuma tirgū. Bez tam Konkurences padome, tāpat kā savos iepriekšējos lēmumos, kuros bija izvērtēti konkurences apstākļi interneta pieslēguma pakalpojumu tirgū, uzskata, ka interneta pieslēgumi, izmantojot fiksēto elektronisko sakaru tīklu, nav savstarpēji aizvietojami ar interneta pieslēguma pakalpojumiem, izmantojot mobilo elektronisko sakaru tīklu.

SIA "Baltkom TV SIA" un SIA "Baltkom TV SIA" saistītie uzņēmumi – SIA "Baltinet Data", SIA "MFL Serviss", SIA "LV Dats" darbojas interneta vietējā piekļuves pakalpojumu tirgū, t.i., pakalpojumi tiek sniegti galalietotājiem. Tāpat arī TVT nodrošina tikai vietējo piekļuvi.

Publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi ir "publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, izņemot publiskos interneta piekļuves, balss telefonijas, radio un televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos elektronisko sakaru tīklos". Datu pārraides pakalpojums ir tehnoloģiski vienkāršākais un plašāk izmantotais pakalpojuma veids. Datu pārraides pakalpojums nodrošina ātru un drošu vietējā mēroga vai starptautisku datu pārraidi.

SIA "Baltkom TV SIA" un TVT datu pārraides pakalpojumus sniedz tajās pašās teritorijās, kurās tiek sniegti interneta piekļuves pakalpojumi.

Strikti nošķirt datu pārraides pakalpojumus no interneta piekļuves pakalpojumiem ir grūti. Datu pārraides gadījumā līgums tiek slēgts ar klientu (parasti tie ir lielie vai vidēji uzņēmumi), kurš pieprasa saslēgt datu pārsūtīšanas punktus, t.i., Virtual Private Network ("Virtuālais privātais tīkls", turpmāk tekstā – VPT). VPT ir publiska datora tīkla kopa, kas, izmantojot dažādas sistēmas, izveidota tā, lai kā datu pārsūtīšanas vidi izmanotu interneta tīklu. Šīs sistēmas izmanto šifrēšanu un citus drošības pasākumus, lai piekļuve tīklam būtu nodrošināta tikai autorizētiem lietotājiem un neviens cits datus nevarētu pārķert. Par papildu samaksu klients var saņemt inteneta piekļuves pakalpojumu. Intreneta piekļuves pakalpojumu parasti izmanto nelielie klienti un privātpersonas, taču tas nenozīmē, ka klienti nevar saņemt arī datu pārraides pakalpojumus. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir sarežģīti norobežot šos abus pakalpojumus.

Tāpēc Konkurences padome šīs lietas ietvaros izskatīs internerta piekļuves un datu pārraides pakalpojumus, nenodalot tos.

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome kā konkrētās preces tirgu atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 5.punktam definē interneta vietējā pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgu.

4.2.2.Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

SIA "Baltkom TV SIA" sniedz interneta vietējās piekļuves pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un Salaspilī, izmantojot savus elektroniskos tīklus. Jelgavas pilsētā šos pakalpojumus sniedz saistītais uzņēmums SIA "Aldems", Limbažos, Salacgrīvā, Valmierā un Viļķenē – saistītais uzņēmums SIA "LV Dats", Jūrmalas pilsētā – saistītais uzņēmums SIA "Baltinet Data".

TVT interneta vietējās piekļuves pakalpojumus sniedz Rīgas pilsētā (SIA "Neonets"), Ludzā, Jelgavā (SIA "Multitone Balt"), Baložos (SIA "Neonets"), Jēkabpilī (SIA "Tehnonets"), Līvānos (SIA "Tehnonets"), Koknesē (SIA "Tehnonets").

Ņemot vērā minēto, apvienošanās dalībnieku darbība pārklājās Rīgas pilsētas teritorijā un Jelgavas pilsētas teritorijā. Ietekmētais tirgus līdz ar to būtu vērtējams kā vietējais tirgus, t.i., teritorijas, kurās pārklājās apvienošanās dalībnieku elektronisko sakaru tīkli, kas nodrošina interneta pieslēgumu. Vienlaicīgi Konkurences padome izskatīja konkurences apstākļus plašāk definētajā ģeogrāfiskajā tirgū – Latvijas teritorijā, ievērojot to, ka viens no lielākajiem interneta pakalpojuma sniedzējiem – SIA "Lattelecom" jau ilgstoši darbojās visā Latvijas teritorijā un situācija interneta tirgū var tikt vērtēta arī visā Latvijā kopumā.

Tādējādi Konkurences padome secina, ka konkrētie ģeogrāfiskie tirgi atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 3.punktam ir Rīga, Jelgava un Latvija.

Ņemot vērā minēto, par konkrētajiem tirgiem tiek definēti:

1) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgus Rīgā;

2) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgus Jelgavā;

3) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgus Latvijā.

4.2.3. Apvienošanas ietekmes izvērtējums konkrētajos tirgos

Elektronisko sakaru līmeņa attīstība un tirgus situācija nosaka interneta pieslēgumu tehniskās iespējas un tarifu dažādību, piedāvājot klientiem lielāku pakalpojumu izvēli. Pateicoties elektronisko sakaru attīstībai, lietotājiem ir pieejami visdažādākie tehnoloģiskie risinājumi interneta pieslēgumu jomā.

Latvijā ir izplatīti visi Eiropā pieejamie tehnoloģiju un interneta pieslēgumu veidi: sākot no iezvanpieejas līdz optiskajiem pieslēgumiem. Latvijā strauji pieaug to cilvēku skaits, kas internetu lieto mājās. Rezultāti rāda, ka gandrīz visiem (90%) interneta lietotājiem Latvijā šobrīd ir mājas datori. No tiem 92% ir arī mājas interneta pieslēgums. Jaunākie pētījuma rezultāti parāda tendenci, ka arvien samazinās interneta lietotāju īpatsvara starpība starp Rīgu un pārējām Latvijas pilsētām. Par to, ka interneta lietošana Latvijas pilsētās un Rīgā izlīdzinās, liecina arī interneta pieslēgumu pieejamība mājās. Iepriekš minētie dati liecina, ka ar katru gadu interneta pieslēguma pakalpojumus sāk lietot arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju, tādējādi var secināt, ka ir paaugstinās pieprasījums pēc minētā pakalpojuma un tirgus nav piesātināts. ²⁹

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju par lielākiem interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu sniedzējiem Jelgavā ir uzskatāmas šādas komercsabiedrības: SIA "Lattelecom", SIA "Aldems", SIA "Multitone Balt", SIA "Ilva ltd". Iepriekš minēto komercsabiedrību tirgus daļas ir atspoguļotas tabulās:

Tabula 8. Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums Jelgavā pēc privāto abonentu skaita 2007.–2009.gadā

Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus lielums Jelgavā abonentu skaita
Operators	2007.gads		2008.gads		2009.gads
	Abonentu skaits	Tirgus daļa, %	Abonentu skaits	Tirgus daļa, %	Abonentu skaits	Tirgus daļa, %
SIA "Lattelecom"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Aldems"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Multitone Balt"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "ILVA ltd"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
KOPĀ	(*)	100	(*)	100	(*)	100

Tabula 9. Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums Jelgavā pēc apgrozījuma Ls 2007.–2009.gadā

Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus lielums Jelgavā pēc apgrozījuma Ls
Operators	2007.gads		2008.gads		2009.gads
	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa, %	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa, %	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa, %
SIA "Lattelecom"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Aldems"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Multitone Balt"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "ILVA ltd"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
KOPĀ	(*)	100	(*)	100	(*)	100

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju par lielākiem interneta un datu pārraides pakalpojumu sniedzējiem Latvijā³⁰ ir uzskatāmas šādas komercsabiedrības: SIA "Lattelecom", AS "Balticom", SIA "Baltkom TV SIA", SIA "MiTs", SIA "Izzi". Iepriekš minēto komercsabiedrību tirgus daļas ir atspoguļotas sekojošās tabulās:

Tabula 10. Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Latvijā 2007.–2009.gadā

Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Latvijā 2007.–2009.gadā
Operators	2007.gads		2008.gads		2009.gads
	Abonentu skaits	Tirgus daļa, %	Abonentu skaits	Tirgus daļa, %	Abonentu skaits	Tirgus daļa, %
SIA "Lattelecom"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
AS Balticom	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Baltkom TV SIA"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Aldems"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Promaks"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Baltinet Data"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "MFL Serviss"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Tekalats"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Uninet"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "SV Net"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "MiTs"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "IZZI"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Livas"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Latbūvserviss"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Groteks"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Zemgales Tīkli"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Multitone Balt"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Technonet"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Neonet"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
TVT	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
Citi operatori Rīgā kopā	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
Citi operatori reģionos kopā	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
KOPĀ	(*)	100	(*)	100	(*)	100

Tabula 11. Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc apgrozījuma Latvijā 2007.–2009.gadā

Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma Latvijā
Operators	2007.gads		2008.gads		2009.gads
	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa, %	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa, %	Apgrozījums, Ls	Tirgus daļa, %
SIA "Lattelecom"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
AS "Balticom"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Baltkom TV SIA"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Aldems"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Promaks"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Baltinet Data"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "MFL Serviss"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Tekalats"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Uninet"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "SV Net"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "MiTs"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "IZZI"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Livas"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Latbūvserviss"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Groteks"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Zemgales Tīkli"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Multitone" Balt	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Technonet"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
SIA "Neonet"	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
TVT	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
Citi operatori Rīgā kopā	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
Citi operatori reģionos kopā	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)	(*)
KOPĀ	(*)	100	(*)	100	(*)	100

Izvērtējot tabulā atspoguļotos datus, konstatējams, ka lielākais tirgus dalībnieks konkrētajā tirgū Jelgavā ir SIA "Lattelecom" ar tirgus daļu ap (*)% pēc abonentu skaita un ap (*)% pēc apgrozījuma. SIA "Aldem" (SIA "Baltkom TV SIA" piederošs uzņēmums) un SIA "Multitone Balt" (TVT piederošs uzņēmums) tirgus daļas konkrētajā tirgū ir vairākkārt mazākas. Ņemot vērā šādu tirgus sadalījumu, nav pamata uzskatīt, ka SIA "Aldems" ir tirgus vara konkrētajā tirgū Jelgavā. Tā kā SIA "Multitone Balt" tirgus daļa ir 4-5 reizes mazāka nekā SIA "Aldem" tirgus daļa, nav pamata uzskatīt, ka apvienošanās rezultātā var izveidoties SIA "Aldem" dominējošais stāvoklis konkrētajā tirgū Jelgavā vai būtiski samazināsies konkurence. Svarīgs apstāklis ir tas, ka SIA "Lattelecom" tīkla pārklājums ir daudz lielāks un aptver arī teritorijas daļas, kurās nav apvienošanās dalībnieku tīkla pārklājuma. Tāpēc, pat ja konkrētajās adresēs apvienošanās dalībnieki nekonkurē savā starpā, tie konkurē šajās adresēs ar SIA "Lattelecom", kas ir ļoti efektīvs konkurents, spēj piedāvāt pakalpojumu komplektus, ieskaitot bezmaksas televīziju, ar t.s. "dziļu kabatu".

Konkurences padome konstatēja, ka Jelgavas pilsētas robežās situācija interneta piekļuves un datu pārraides pakalpojuma tirgū būtiski neatšķiras no situācijas Latvijā kopumā.

Apvienošanās dalībnieki ziņojumā norāda, ka "interneta tirgus attīstība Jelgavas pilsētas teritorijā būs līdzīga kā visā Latvijā kopumā. Pakalpojumus sniedz dominējošais operators SIA "Lattelecom", kuram pieder Latvijas teritoriju visaptverošs elektronisko sakaru tīkls (vairāk kā 80% Latvijas teritorijas – gan Rīgā, gan ģeogrāfiski attālinātās teritorijās un teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu) un vairāk kā 60-70 mazie interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji. Rīgas un Jelgavas iedzīvotājiem vienas mājas robežās ir izvēles iespēja starp vismaz diviem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem.

Turpmākā interneta tirgus attīstība Rīgas un Jelgavas pilsētas teritorijā būs līdzīga kā Latvijā kopumā. Kopējais privāto interneta piekļuves pakalpojums abonentu skaits līdz 2010.gada beigām Rīgā pieaugs līdz 180 000 tūkstošiem, Jelgavā – līdz 15 000 tūkstošiem. Proporcionāli abonentu dalījums starp interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem būtiski nemainīsies".

Konkrētajā tirgū pastāv šādas ienākšanas barjeras:

1) tirgū ir pakalpojuma sniedzējs, kas sasniedzis tāda mēroga ekonomiju, kas ļauj nodrošināt plašu elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanu, ko patērētājiem ir izdevīgāk abonēt kopā ar interneta piekļuves pakalpojumiem (SIA "Lattelecom" grupas apgrozījums 2006.finanšu gadā Latvijā bijis Ls 143 712 000);

2) izmaksas infrastruktūras izbūvei;

3) pieeja vietējai elektronisko sakaru infrastruktūrai (SIA "Lattelecom" kabeļu kanalizācijas īpašuma tiesības);

4) administratīvās barjeras (alternatīvās elektronisko sakaru infrastruktūras izveidei ir nepieciešami vairāku valsts institūciju saskaņojumi un atļaujas).

Konkurences padome secina, ka apvienošanās rezultātā neradīsies papildu barjeras ienākšanai konkrētajā tirgū. Apvienošanās sekmēs efektīvāku konkurenci konkrētajos tirgos, jo tādējādi tiks veicināta dominējošā uzņēmuma SIA "Lattelecom" konkurenta konkurētspēja.

Ņemot vērā augstāk minēto, Konkurences padome uzskata, ka SIA "Baltkom TV SIA" un TVT apvienošanās darījuma rezultātā situācija interneta piekļuves un datu pārraides pakalpojuma tirgū Jelgavā, Rīgā un arī Latvijā kopumā nemainīsies, tāpat neradīsies, nenostiprināsies SIA "Baltkom TV SIA" dominējošais stāvoklis, kā arī nenotiks konkurences būtiska samazināšanās konkrētajos tirgos Rīgā, Jelgavā un Latvijā kopumā.

4.3. Balss telefonijas pakalpojuma tirgus

SIA "Baltkom TV SIA" piedāvā arī balss telefonijas pakalpojumus. TVT un tai piederošie uzņēmumi šos pakalpojumus nepiedāvā, tāpēc apvienošanās rezultātā balss telefonijas pakalpojumu tirgus netiks ietekmēts.

5. Tirgus dalībnieku un nozares asociācijas viedokļi par apvienošanos

LEKA (01.04.2010. vēstule Nr.01-04) uzskata, ka apvienošanās rezultātā Rīgā maksas televīzijas pakalpojumu un interneta un datu pakalpojuma tirgū būtiskas izmaiņas nenotiks, jo TVT ar interneta un datu pārraides pakalpojumiem nenodarbojas ne Rīgā, ne Jelgavā. Un maksas televīzijas tirgū visās tehnoloģiskajās platformas ir aizvietojamas gan satura, gan izmaksu ziņā.

SIA "IZZI" (12.04.2010. vēstulē Nr.04-215/10) atzinusi, ka apvienošanās neradīs kabeļtelevīzijas tirgū nedz pozitīvas, nedz negatīvas sekas.

VIASAT (22.04.2010. vēstulē Nr.2/0-77) atzinusi, ka tieši nedarbojas kabeļtelevīzijas tirgū un VIASAT ir problemātiski izvērtēt minēto apvienošanos. Tomēr jāņem vērā, ka apvienošanās rezultātā nostiprināsies SIA "Baltkom TV SIA" pozīcija kabeļtelevīzijas piekļuves tirgū, tādēļ iespējams samazinot pārējo televīzijas platformu operatoru konkurētspēju.

SIA "Livas KTV" (21.04.2010. vēstulē Nr.18/10-K-i) atzinusi, ka apvienošanas rezultātā kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū konkurence pamatīgi samazināsies.

SIA "L.A.T." (07.05.2010. vēstulē Nr.07052010) atzinusi, ka nav konkrēta viedokļa par apvienošanos. Vienīgais mīnus no šā darījuma – iedzīvotājiem (abonentiem) par vienu operatoru kļūst mazāk.

SIA "Lattelecom" (29.03.2010. vēstulē Nr.6986 – 2) atzinusi, ka apvienošanās vērtējama kā negatīva, jo atstātu negatīvas sekas konkurencei maksas televīzijas pakalpojumu tirgū Jelgavā un Rīgā, nostiprinātu SIA "Baltkom TV SIA" dominējošo stāvokli tirgū.

6. Secinājumi

Izvērtējot Ziņojumā sniegto un papildus iegūto informāciju, viedokļus un citus faktorus, Konkurences padome secina, ka paredzētā SIA "Baltkom TV SIA" un TVT apvienošanās ietekmē maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Rīgas un Jelgavas pilsētās.

Konkurences padome, veicot tirgus izpēti saistībā ar šo apvienošanos norāda, ka apvienošanās rezultātā maksas televīzijas pakalpojumu tirgū Rīgā un maksas televīzijas pakalpojumu tirgū Jelgavā SIA "Baltkom TV SIA" palielinās tirgus daļu. SIA "Baltkom TV SIA" tirgus daļa abos tirgos ir būtiska. Tomēr stipra konkurences spiediena ietekmē no jaunienācēja maksas televīzijas tirgū – SIA "Lattelecom" – puses SIA "Baltkom TV SIA" tirgus daļu palielinājums apvienošanās rezultātā nav vērtējams kā dominējošā stāvokļa rašanās vai nostiprināšanās vai arī būtiska konkurences samazināšanās, jo tirgus daļu palielinājumam būs īstermiņa efekts, un nākotnē SIA "Baltkom TV SIA" tirgus daļa un ietekme tirgū samazināsies. Šo apsvērumu dēļ Konkurences padome uzskata, ka SIA "Baltkom TV SIA" tirgus daļas palielinājums maksas televīzijas tirgū īstermiņā neradīs negatīvas sekas konkurencei norādītajā tirgū ilgtermiņā. Bez tam Konkurences padome uzskata, ka konkrētajā tirgū ir vērojama oligopolizācijas tendence, t.i., stāvoklis, kad vairākiem tirgus dalībniekiem ir ievērojama tirgus vara, bet nevienam tirgus dalībniekam nav dominējošs stāvoklis.

Apvienošanās ilgtermiņā pozitīvi ietekmēs efektīvu konkurenci maksas televīzijas tirgū, jo tādējādi tiks veicināta konkurence ar SIA "Lattelecom", kas saskaņā ar Ministra kabineta 2009.gada 17.februāra rīkojumu Nr.115 "Par elektronisko sakaru komersanta apstiprināšanu televīzijas programmu zemes apraidei ciparformātā" tika apstiprināts par komersantu, kurš nodrošinās televīzijas programmu apraidi ciparformātā un, pateicoties pieejamiem resursiem, jau tuvākajā nākotnē kļūs par ļoti spēcīgu spēlētāju, ar kuru būs ļoti grūti konkurēt.

Vienlaicīgi Konkurences padome uzsver, ka šī apvienošanās ir izvērtēta atbilstoši aktuālai faktiskajai situācijai konkrētajā tirgū. Citu apvienošanās darījumu izvērtēšana šajā tirgū, ievērojot tā dinamisko attīstību, tiks pamatota ar attiecīgajā brīdī aktuālajā situācijā konstatētajiem faktiem un apstākļiem.

Konkurences likuma 16.panta ceturtā daļa nosaka, ka, ja paziņotā tirgus dalībnieku apvienošanās neizraisa šā panta trešajā daļā minētās sekas, Konkurences padome pieņem lēmumu, ar kuru atļauj apvienošanos.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta pirmās daļas 3.punktu un otrās daļas 2.punktu, 16.panta otro un ceturto daļu, Konkurences padome

nolēma:

atļaut AS "NEW LIFE HOLDING" un SIA "TELEVIDEOTĪKLS" apvienošanos, kas paredzēta, AS "NEW LIFE HOLDING" iegūstot izšķirošu ietekmi pār SIA "TELEVIDEOTĪKLS".

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

 

---

(*) – Ierobežotas pieejamības informācija

¹ http://www.lattelecom.lv/Lattelecom_grupa/preses_telpa/?action=news&objects_id=85489

² http://www.lattelecom.lv/Lattelecom_grupa/preses_telpa/?action=news&objects_id=85489

³ Informācija no televīzijas operatoru interneta mājas lapām

⁴ http://www.baltcom.lv/lv/privatpersonam/televizijas_programmas.html?baltcom.services_gid=34

⁵http://www.baltcom.lv/lv/privatpersonam/televizijas_programma.html?baltcom.services_gid=28&baltcom.services_pid=1&baltcom.services_pid2=1

⁶ http://www.lattelecom.lv/majai/virszemes_tv_new/TV_kanali/?service_id=51

⁷ http://www.tvt.lv/docs/masaza.pdf

⁸ Kalnciemā (Jelgavas rajonā) SIA "IZZI" piedāvā kabeļtelevīzijas kanālus, sākot ar Pamatpaku (21 kanāls) 7 Ls.

⁹ http://www.izzi.lv/lv/digitalas-televizijas-programmas

¹⁰ http://www.viasat.lv/pakalpojumi-un-cenas/starta-pakete1/

¹¹ http://www.livas.lv/index.php?parent=1&cid=17&lang=lat

¹² http://www.livas.lv/index.php?parent=1&cid=18&lang=lat

¹³ http://www.lattelecom.lv/majai/virszemes_tv_new/TV_kanali/?service_id=51

¹⁴ Salīdzinājums veikts starp minimālām pakām (lētākām, kas pieejamas).

¹⁵ Skatīt 23.09.2005. lēmuma Nr.47 2. un 3.punktu no 5 līdz 6.,lp. Lēmums internetā apskatāms http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2005/A47_2309.pdf

¹⁶ SIA "Baltkom TV SIA" un tirgus dalībnieki, kuri atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 9.punktam ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku ar SIA "Baltkom TV SIA".

¹⁷ Domāts TVT un tirgus dalībnieki, kuri atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 9.punktam ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku ar TVT.

¹⁸ Sk. 16.atsauci.

¹⁹ Sk. 17.atsauci.

²⁰ Dati no 2010.g.5.marta SIA "Baltkom TV SIA" Ziņojuma.

²¹ Iekļauti gan maksas gan bezmaksas pakalpojuma abonenti, jo datus nevar atsevišķi nodalīt.

²² Dati no 2010.g.5.marta SIA "Baltkom TV SIA" Ziņojuma.

²³ Nav iekļauta informācija par VIASAT, jo kompānija neapkopo datus atsevišķi pa pilsētām.

²⁴ Sk. 23.atsauci.

²⁵ Dati no 2010.g.5.marta SIA "Baltkom TV SIA" Ziņojuma.

²⁶ Sk. 17.atsauci.

²⁷ Aprēķinā nav iekļauti dati par VIASAT, jo šī kompānija neapkopo datus atsevišķi pa pilsētām, un dati par SIA "Firma Elektrons". Pēc Ziņojumā sniegtās informācijas 2009.gadā pēc abonentu skaita kabeļtelevīzijas tirgū Jelgavā SIA "Firma Elektrons" tirgus daļa sasniedz (*) %, bet pēc apgrozījuma - (*) %, tādēļ minētā kompānija būtu uzskatāma par nopietnu tirgus spēlētāju Jelgavas pilsētā. Bet Konkurences padomei nav izdevies sazināties ar minēto kompāniju un iegūt ticamus dati par tās abonentu skaitu un apgrozījumu maksas televīzijas tirgū Jelgavā.

²⁸ sk. arī Konkurences padomes 23.09.2005. lēmums Nr.47 "Par tirgus dalībnieku apvienošanos. Par SIA "BALTKOM TV SIA" 20.05.2005. ziņojumu "Par tirgus dalībnieku apvienošanos"".

²⁹ Informācija no 2010.g. 5.marta SIA "Baltkom TV SIA" Ziņojuma.

³⁰ Pamatojoties uz to, ka konkrētajā tirgū Rīgas pilsētā TVT un tai piederošajiem uzņēmumam SIA "Neonet" tirgus daļa ir niecīga – attiecīgi %(*) pēc abonentu skaita un %(*) pēc apgrozījuma un %(*) pēc abonentu skaita un %(*) pēc apgrozījuma, Konkurences padome uzskata, ka nav pamata detalizēti vērtēt apvienošanās dalībnieku un tiem piederošo uzņēmumu apvienošanās rezultātā izveidojošos stāvokli. Tik niecīgas tirgus daļas pievienošana SIA "Baltkom TV SIA" nevar dot vērā ņemamas priekšrocības salīdzinot ar konkurentiem, t.i., neietekmē tās stāvokli.

Konkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme