Likumprojekts

Valsts aģentūru likums

Saeimas dok. nr.1664; likumprojekts nr.507

Ministru kabineta 2000. gada 15. februāra sēdē akceptēts

(prot. Nr.8, 25.§) un 28. februārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt valsts aģentūras juridisko statusu, izveidošanas kārtību, finansēšanas avotus, darbības, uzraudzības un atskaitīšanās principus un kārtību un atdalīt politikas ieviešanu konkrētās sfērās no tās veidošanas un uzraudzības, paaugstināt valsts iestāžu darba efektivitāti un reaģēšanas spēju uz mainīgu darbības vidi, nodrošināt atklātāku valsts līdzekļu izlietošanu.

2.pants. Vispārējo prasību piemērošana valsts aģentūrai

(1) Valsts aģentūras nolikumā iekļaujamo informāciju, direktora vispārējo kompetenci, aģentūras gada publisko pārskatu sagatavošanas kārtību nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likums.

(2) Valsts aģentūru finansu vadības mehānismu nosaka likums "Par budžetu un finansu vadību".

II nodaļa. Valsts aģentūras juridiskais statuss un funkcijas

3.pants. Valsts aģentūras juridiskais statuss

(1) Valsts aģentūra ir ministrijas pārziņā esoša valsts iestāde —

publisko tiesību juridiskā persona ar noteiktam privāto tiesību juridiskās personas tiesībām, kura, noslēdzot līgumu ar ministru, veic likuma vai Ministru kabineta noteiktās valsts funkcijas un atbild par plānoto uzdevumu izpildi atbilstoši iepriekš noteiktajiem kritērijiem.

(2) Valsts aģentūra ir juridiska persona.

4.pants. Valsts aģentūras funkcijas

(1) Valsts aģentūrām var nodot šādas funkcijas:

1) pakalpojumu sniegšanu valsts vārdā indivīdiem un organizācijām, kā arī pakalpojumu sniegšanu valsts un pašvaldību iestādēm;

2) valsts un starptautisku projektu un programmu vadību (administrēšanu).

(2) Pakalpojumi valsts vārdā ir darbības, kuras valsts vārdā nodrošina politikas ieviešanu konkrētā sfērā un šo pakalpojumu sniegšanai valsts aģentūrai ir tiesīga izdot administratīvos aktus.

(3) Valsts aģentūrām nevar uzdot veikt normatīvo aktu izpildes kontroles un uzraudzības funkcijas un funkcijas, kas saistītas ar administratīvo sodu uzlikšanu.

5. pants. Valsts aģentūras izveidošana, reorganizācija un likvidācija

(1) Valsts aģentūru izveido, reorganizē un likvidē Ministru kabinets.

(2) Lēmumā par valsts aģentūras izveidošanu vai reorganizāciju nosaka izveidošanas vai reorganizācijas mērķi, aģentūras valdījumā nododamo mantu, finansēšanas kārtību, atbildīgo ministriju un aģentūras izveidošanas dienu. Aģentūras reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā paredz aģentūras mantas un saistību nodošanu citai valsts iestādei.

(3) Iesniedzot Ministru kabinetā priekšlikumus par valsts aģentūras izveidošanu, Ministru kabineta rīkojuma projektam pievieno vispusīgu aģentūras izveidošanas nepieciešamības pamatojumu atbilstoši Ministru kabineta noteiktiem kritērijiem.

(4) Valsts aģentūras reorganizācijas un likvidācijas gadījumā tiek sastādīta aģentūras slēguma bilance un noteikta mantas vērtība un saistību apjoms.

(5) Valsts aģentūras nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

III nodaļa. Aģentūras vadība

6.pants. Aģentūras direktors

(1) Aģentūras darbu vada direktors, kuru atklāta konkursa kārtībā pieņem darbā un atlaiž no darba ministrs.

(2) Direktora pilnvaru termiņš nevar būt ilgāks par pieciem gadiem. Izbeidzoties termiņam, līgumu var pagarināt uz jaunu termiņu.

7.pants. Valsts aģentūras vadības organizēšana

(1) Ministrs apstiprina valsts aģentūras darbības un attīstības stratēģiju un budžetu.

(2) Ministrs ar aģentūras direktoru noslēdz pārvaldes līgumu, kurā vienojas par savstarpējām pilnvarām un pienākumiem.

(3) Valsts aģentūras darbības uzraudzības īstenošanai no ministrijas vadošo amatpersonu vidus ministrs ieceļ atbildīgo amatpersonu.

8.pants. Pārvaldes līgums

(1) Par valsts aģentūras funkciju izpildi un tam atvēlētiem finansu resursiem tiek noslēgts pārvaldes līgums. Pārvaldes līgums ir vienošanās starp ministru un aģentūras direktoru par aģentūras darbībā sasniedzamajiem rezultātiem un tiem atbilstošiem atvēlētajiem finansu resursiem.

(2) Pārvaldes līgumā tiek noteikti:

1. aģentūras darbības mērķi atbilstoši pārvaldes līguma darbības termiņam un vispārējiem aģentūras nolikumā definētajiem mērķiem;

2. aģentūras kārtējā gada darbības uzdevumi un prognozējamie uzdevumi nākamajiem 2–3 gadiem;

3. aģentūras funkciju veikšanai piešķirtie finansu līdzekļi un to avoti;

4. aģentūras darbības kvantitatīvie un kvalitatīvie rezultatīvie rādītāji, tai skaitā plānoto pakalpojumu apjoma rādītāji, klientu apkalpošanas laiks, izmaksas;

5. aģentūras darbības rezultātu izvērtēšanas kritēriji;

6. aģentūras atskaitīšanās kārtība;

7. līguma grozīšanas nosacījumi un kārtība;

8. kārtība, kādā izdarāmi grozījumi līgumā valsts budžeta grozījumu gadījumā;

9. darbinieku stimulēšanas un sankciju piemērošanas kārtība atbilstoši pārvaldes līguma izpildes novērtējumam;

10. jebkuri specifiskie gada noslēguma nosacījumi, kas ļauj elastīgi izmantot resursus saimnieciskā gada beigās;

11. citi jautājumi, kurus ministrs un aģentūras direktors uzskata par būtiskiem.

(3) Pārvaldes līgumu paraksta ministrs, bet aģentūras vārdā — aģentūras direktors.

(4) Valsts aģentūras ikgadējais budžets ir pārvaldes līguma sastāvdaļa. Budžeta izstrādāšana balstās uz aģentūras gada darbības plānu, kas nosaka aģentūras veicamos pasākumus atbilstoši darbības mērķiem, uzdevumiem, kvalitātes nosacījumiem un finansiālām iespējām.

(5) Lai nodrošinātu aģentūras stratēģiskās plānošanas un attīstības iespējas, pārvaldes līgumu slēdz uz termiņu ne īsāku par diviem gadiem. Pārvaldes līguma darbības termiņu nosaka, ministram un aģentūras vadītājam vienojoties.

(6) Pārvaldes līgumu precizē katru gadu pēc valsts budžeta pieņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.decembrim.

(7) Pārvaldes līgums ir publisks.

9.pants. Darba samaksa valsts aģentūrā

(1) Valsts aģentūras direktora atalgojumu nosaka ministrs saskaņā ar vienotās darba samaksas sistēmas ietvaros valsts aģentūru direktoriem paredzēto atalgojuma skalu.

(2) Valsts aģentūras darbinieku atalgojuma apmēru nosaka aģentūras direktors ministra apstiprinātā aģentūras budžeta darba samaksas fonda ietvaros, nepārsniedzot attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksas piedāvājumu tirgū. Metodiku, kādā aģentūras darbinieku atalgojuma apmērs salīdzināms ar attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksas piedāvājumu tirgū, nosaka Ministru kabinets.

10.pants. Konsultatīvā padome

Ja aģentūras darbība ietekmē citu ministriju intereses, ministrs var izveidot konsultatīvu padomi, kurā tiek iekļauta ministrijas atbildīgā amatpersona, citu ministriju pilnvarotās personas, kā arī attiecīgo nozaru eksperti. Valsts aģentūras direktors vai tā pilnvarotas personas piedalās padomes darbā bez balsstiesībām. Konsultatīvajai padomei ir padomdevēja tiesības aģentūras darbības jautājumos.

IV nodaļa. Valsts aģentūras finansēšana un manta

11.pants. Valsts aģentūras finansēšanas kārtība

(1) Valsts aģentūra tiek finansēta no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumiem, kā arī no pašu ieņēmumiem, tai skaitā no aģentūru sniegtajiem maksas pakalpojumiem, no ziedojumiem, dāvinājumiem un ārvalstu palīdzības.

(2) Gada beigās valsts aģentūru kontos esošo līdzekļu atlikumi, kas radušies no aģentūru visu veida ieņēmumiem, izņemot valsts pamatbudžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, ja šo ieņēmumu atlikumi nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek aģentūras rīcībā un var tik izlietoti nākamajā gadā.

12.pants. Maksa par valsts aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem

(1) Ministru kabinets, izveidojot valsts aģentūru, nolikumā norāda, vai aģentūrai ir tiesības par pakalpojuma sniegšanu iekasēt maksu. Valsts aģentūras sniegtos pakalpojumus un to izcenojumus apstiprina ministrs pēc direktora priekšlikuma. Pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku apstiprina Ministru kabinets.

(2) Valsts aģentūras sniegto pakalpojumu izcenojumus vienu mēnesi pirms to stāšanās spēkā aģentūra publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

13.pants. Valsts aģentūras konts

Valsts aģentūra atver kontu Valsts kasē, īpašos gadījumos ar finansu ministra atļauju — kredītiestādēs. Katra konta atvēršanai kredītiestādē nepieciešama atsevišķa finansu ministra atļauja.

14.pants. Valsts aģentūras grāmatvedības uzskaite

Valsts aģentūra kārto grāmatvedības uzskaiti pēc uzkrājuma grāmatvedības principiem (uzņēmējdarbības grāmatvedība) un pēc kases izdevumiem, kā arī sastāda un iesniedz pārskatus par resursu izlietošanu atbilstoši šā likuma, likuma "Par grāmatvedību" un likuma "Par budžetu un finansu vadību" prasībām.

15.pants. Valsts aģentūras manta

(1) Valsts aģentūras manta ir valsts manta, kas nodota valsts aģentūras valdījumā.

(2) Valsts aģentūrai darījumiem ar kustamo mantu ir nepieciešama attiecīgā ministra atļauja tikai gadījumos, ja kustamās mantas vērtība pārsniedz 20000 latu.

V nodaļa. Valsts aģentūras uzraudzība

16.pants. Valsts aģentūras uzraudzība

(1) Valsts aģentūras darbības uzraudzību īsteno ministrs:

novērtē aģentūras darbības rezultātus;

ierosina audita pārbaudes aģentūrā.

(2) Ministra ieceltā atbildīgā amatpersona:

uzrauga aģentūras darbību un finansu resursu izlietojumu;

sniedz ministram atzinumu par aģentūras darbības rezultātiem;

sniedz padomus ministram aģentūras darbības jautājumos.

(3) Ministram un atbildīgajai amatpersonai nav tiesību ar tiešiem rīkojumiem iejaukties valsts aģentūras darbā.

(4) Atbildīgā amatpersona atskaitās ministram ministra noteiktos termiņos, bet ne retāk kā reizi ceturksnī.

(5) Ministram un atbildīgajai amatpersonai savu pienākumu veikšanai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par aģentūras darbību.

17.pants. Iekšējā audits

Lai nodrošinātu efektīvu valsts aģentūras darbību, valsts aģentūrās tiek izveidots iekšējais audits. Kārtību, kādā izveidojams, vadāms un attīstāms iekšējais audits valsts aģentūrās, nosaka Ministru kabinets.

VI nodaļa. Valsts aģentūru pārskatu sniegšanas kārtība

18.pants. Kārtējo pārskatu sniegšanas kārtība

(1) Direktors līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā, bet ne retāk kā reizi ceturksnī, sniedz ministrijas atbildīgajai amatpersonai pārskatu par pārvaldes līguma izpildi un finansu izlietojumu.

(2) Ministrijas atbildīgā amatpersona sagatavo atzinumu par pārskatiem un iesniedz pārskatus kopā ar savu atzinumu ministram.

19.pants. Gada pārskatu sniegšanas kārtība

(1) Aģentūra ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām sagatavo aģentūras gada pārskatu, kuru iesniedz ministram.

(2) Noslēdzot finansu gadu, aģentūra sagatavo un publicē gada publisko pārskatu.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinetam līdz 2002.gada 1.janvārim veikt valsts uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) (turpmāk — uzņēmums) funkciju, darbības un struktūras izvērtēšanu, to juridiskā statusa precizēšanu (nepieciešamības gadījumā — reorganizāciju) atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un šim likumam.

2. Ministrijām 6 mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā veikt visu uzņēmumiem nodoto funkciju analīze. Analīzes rezultātā tiek noskaidrotas uzņēmumu funkcijas, kuras nododamas valsts pārvaldes iestādēm, kuras var veikt valsts aģentūras un kuras iespējams nodot privātajam sektoram. Ja nepieciešams, ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par uzņēmumu reorganizāciju, likvidāciju vai nodošanu privatizācijai.

3. Ja uzņēmums ir pārveidojams par valsts iestādi, tai skaitā par valsts aģentūru, attiecīgā ministra izveidota reorganizācijas komisija izstrādā uzņēmuma reorganizācijas plānu un apstiprina uzņēmuma bilanci.

4. Ministru kabinets rīkojumā par uzņēmuma reorganizāciju nosaka reorganizācijas uzsākšanas un pabeigšanas dienu, institūciju, kurai nododamas uzņēmuma saistības un manta, mantas pārņemšanas un saistību nodošanas kārtību un termiņus.

5. Reorganizējamā uzņēmuma nekustamais īpašums pāriet valstij uz Ministru kabineta rīkojuma pamata un minētais rīkojums ir pamats valsts īpašuma tiesību reģistrācijai un nostiprināšanai zemesgrāmatā. Valsts iestāde, kuras valdījumā nodots minētais nekustamais īpašums, ir atbrīvota no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas saistīta ar uzņēmuma nekustamā īpašuma nodošanu valsts īpašumā.

6. Reorganizējamā uzņēmuma saistības pret trešajām personām nedrīkst tikt samazinātas vai izbeigtas citādi kā civiltiesiskā saistību izbeigšanas ceļā.

7. Uzņēmuma pārveidošana par valsts iestādi uzskatāma par uzņēmuma reorganizāciju, kurā uzņēmums zaudē uzņēmuma statusu līdz ar valsts iestādes statusa iegūšanu, un visa uzņēmuma manta un saistības pāriet valstij.

8. Pēc attiecīga Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas reorganizējamais uzņēmums publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par reorganizāciju. Paziņojumā norāda uzņēmuma reģistrācijas numuru un juridisko adresi un lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas faktu.

9. Uzņēmuma kreditors nevar prasīt savas prasības pret reorganizējamo uzņēmumu nodrošināšanu vai saistību pirmstermiņa izpildi sakarā ar reorganizācijas faktu.

10. Reorganizācijas pabeigšanas faktu, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumā noteikto reorganizācijas pabeigšanas dienu, apstiprina attiecīgais ministrs un tas ir pamats uzņēmuma izslēgšanai no Uzņēmumu reģistra.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

(a) Ministriju pārziņā ir izveidotas valsts institūcijas — bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk — valsts uzņēmējsabiedrības). To darbības un pārvaldes modelis tiek veidots atbilstoši uzņēmējdarbības formai, balstoties uz uzņēmējdarbību regulējošajiem likumiem. Valsts uzņēmējsabiedrības forma patlaban tiek izmantota, jo tā dod iespēju: 1) uzlabot valsts institūciju darba efektivitāti un kvalitāti, samazinot administratīvo un finansiālo kontroli; 2) neattiecināt uz strādājošajiem normas, kas nosaka darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansēto iestāžu darbiniekiem un kas ierobežo vadītāja elastību personāla politikā; 3) finansu resursus, kas pārsniedz darbības izdevumu segšanu, izmantot tikai šīs institūcijas attīstībai; 4) neattiecināt uz strādājošajiem, kas veic valsts pārvaldes funkcijas un izdod administratīvos aktus, civildienesta attiecības. Uzņēmējdarbību regulējošie likumi nenodrošina valstij nepieciešamo finansu līdzekļu izmantošanas atklātību, līdz ar to veidojas situācija, ka sabiedrības līdzekļi tiek izmantoti necaurskatāmi un valstij nepastāv iespēja kontrolēt publiskos izdevumus makroekonomikas līmenī, netiek ņemta vērā vispārējā valsts budžeta situācija, kā arī valstī izvirzītās prioritātes. Valsts uzņēmējsabiedrību veidošanas procesā netiek pietiekami atspoguļota atbildīgas ministrijas loma un nav radīti visi priekšnosacījumi tam, lai sniegtu ministrijai pārliecību par tās pārziņā esošās uzņēmējsabiedrības darbības tiesiskumu un efektivitāti un lai nodrošinātu ministrijas ieinteresētību uzņēmējsabiedrības darbībā. Uzņēmējsabiedrību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā uzņēmējsabiedrību pārvaldes un kontroles sistēma, kas ir pamatota privāto uzņēmējsabiedrību darbības nodrošināšanai, nav piemērota šādām valsts uzņēmējsabiedrībām. Līdz ar to no Eiropas Savienības institūciju un citu ārvalstu sadarbības partneru puses tiek apšaubīta valsts pārvaldes administratīvā spēja veikt savas funkcijas efektīvi un pārskatāmi, kā arī, integrējoties Eiropas Savienībā, spēja īstenot Eiropas Savienības likumdošanu. Jau Eiropas komisijas 1999.gada ziņojumā par Latvijas progresu Latvija ir kritizēta par necaurskatāmu un daļēji neatkarīgu aģentūru veidošanu.

(b) Likumprojektā paredzēts izveidot īpaša veida valsts iestādes — valsts aģentūras, kas atrodas attiecīgās ministrijas pārziņā un kurām var uzdot pakalpojumu sniegšanu valsts vārdā indivīdiem un organizācijām, pakalpojumu sniegšanu valsts iestādēm, kā arī valsts un starptautisku projektu un programmu vadību (administrēšanu). Likumprojekta mērķis ir novērst bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmējsabiedrību, kas veic minētās funkcijas, dibināšanu, noteikt valsts interesēm atbilstošu šādu valsts iestāžu izveidošanas, vadīšanas un atskaitīšanās kārtību, izveidot pārskatāmāku valsts budžeta līdzekļu izmantošanas sistēmu. Valsts aģentūras kā valsts iestādes izveido, reorganizē un likvidē Ministru kabinets. Valsts aģentūras vadība balstās uz quid pro quo principu - "vairāk brīvības par stingrāku atskaitīšanos". Tas nozīmē, ka, piešķirot aģentūras vadītājam rīcības brīvību, valdība prasa labākus darba rezultātus. Rīcības brīvība tiek nodrošināta ar sekojošo: aģentūras vadītāja patstāvība aģentūras darba organizācijā noteikto rezultātu sasniegšanai; aģentūras darbības uzdevumi un tiem atbilstošie resursi tiek noteikti vienošanās rezultātā starp ministru un aģentūru un veido pārvaldes līguma pamatu; elastība resursu izmantošanā, kas ļauj izvairīties no neracionāliem izdevumiem un tādējādi samazināt darbības izmaksas un palielināt darbības efektivitāti un aģentūras konkurētspēju; finansu resursi tiek izlietoti tikai saskaņā ar aģentūrai deleģēto kompetenci, tiek precīzi uzskaitīti. Atskaites regulāri un savlaicīgi iesniegtas ministrijai. Ministrija kontrolē aģentūras uzdevumu izpildi, to kvalitāti, izmaksas un darbības efektivitāti. Valsts aģentūras darbības uzraudzību īsteno ministrs ar atbildīgās amatpersonas palīdzību. Valsts aģentūra tiek finansēta no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumiem, kā arī no pašu ieņēmumiem, tai skaitā no tās sniegtajiem maksas pakalpojumiem, ziedojumiem, dāvinājumiem un ārvalstu palīdzības. Valsts aģentūru finansu vadības mehānismu nosaka likums "Par budžetu un finansu vadību". Gada beigās valsts aģentūru kontos esošo līdzekļu atlikumi, kas radušies no to visu veida ieņēmumiem, izņemot valsts pamatbudžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, ja šo ieņēmumu atlikums nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek aģentūras rīcībā un var tik izlietoti nākamajā gadā.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Valsts pārvaldes iekārtas vienkāršošana un sakārtošana, kā rezultātā pieaug tās efektivitāte, vienmēr pozitīvi ietekmē tautsaimniecības attīstību.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

(a) Likuma ieviešana notiek gadskārtējā valsts budžeta likumā plānoto līdzekļu ietvaros. Likuma ieviešanai nebūs izdevumi, kas saistīti ar darbinieku atlaišanas pabalstu izmaksu, jo tas paredz valsts uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) reorganizāciju par valsts iestādi veikt bez uzņēmējsabiedrības likvidācijas procedūras veikšanas. Likumprojektā noteikts, ka likuma ieviešanai nepieciešamā uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) nekustamā īpašuma pārreģistrācija uz valsts vārda atbrīvota no valsts nodevas nomaksas. (b) Likums valsts budžeta ienākumus neietekmēs.

4. Kāda var būt iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Būs jāizvērtē un nepieciešamības gadījumā jāizdara grozījumi tiesību aktos, kas nosaka konkrētu uzņēmējsabiedrību statusu, struktūru, darbības kārtību. Nepieciešams izdarīt grozījumus likumā "Par budžetu un finansu vadību", nosakot valsts aģentūru finansu vadības mehānismu. Nepieciešams izdarīt grozījumus Informācijas atklātības likumā, paredzot likuma prasību attiecināšanu uz valsts aģentūrām. Būs jāizdod Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā izveidojams, vadāms un attīstāms iekšējais audits valsts aģentūrās.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Eiropas Savienības likumdošana nenosaka noteiktas prasības valsts funkciju īstenošanas organizācijā. Tomēr ES valstis ar atšķirīgām pārvaldes sistēmām ievēro kopīgus principus, piemēram, paredzamība, atklātība un caurskatāmība, atbildība un atskaitīšanās, lietderība un efektivitāte, kas ņemti vērā arī nosakot valsts aģentūru darbības un kontroles sistēmu.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Saskaņā ar pārejas noteikumiem ministrijas veiks valsts uzņēmējsabiedrību funkciju, darbības un struktūras izvērtēšanu, to juridiskā statusa precizēšanu un nepieciešamības gadījumā — juridiskā statusa maiņu atbilstoši šim likumam.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās J.Bunkšs