Atzinums par likuma projekta

"Par valsts budžetu 1999. gadam" sadaļu

"Augstākā izglītība"

Pieņemts Augstākās izglītības padomes sēdē 1999.gada 15.janvārī

Saskaņā ar Augstskolu likuma 70.panta 8.punktu, sniedzam vērtējumu par sagatavoto valsts budžeta projektu augstākās izglītības finansēšanai 1999.gadam sadaļā "Augstākā izglītība".

1. Valsts budžeta izdevumu īpatsvars no iekšzemes kopprodukta IKP ir 1,03%. 1998.gada Latvijas budžeta projektā tas bija 1,02%. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs tas ir vidēji 1,6% no IKP. Ievērojot jau procentuāli tik zemo augstākās izglītības budžetu, palielinājums par 0,01% 1999.gadā uzskatāms par pilnīgi nepietiekamu. Turklāt jāievēro, ka dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem augstākajai izglītībai ir tikai 0,65% no IKP, bet pārējo daļu veido maksas pakalpojumi (studentu iemaksas) un pašu augstskolu ieņēmumi. Arī skatot augstākās izglītības budžeta īpatsvaru valsts budžetā, konstatējām, ka tas ir tikai 5,5%.

2. Valsts dibinātajās augstskolās ievērojami pieauguši maksas pakalpojumi un pašu ieņēmumi - 1999.gada budžetā tos paredzēts palielināt par 51,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tai pašā laikā valsts budžeta dotācijas augstākajai izglītībai no vispārējiem ieņēmumiem palielinājušās tikai par 4,3%. Maksas izglītības īpatsvara pieaugums skaidri rāda strauju pāreju uz maksas augstāko izglītību Latvijā. Diemžēl tā sekas ir izglītības kvalitātes neizbēgams kritums, jo dārgajās studiju programmās jau tagad ir kritiski zems studējošo skaits, - doktorantūrā tas ir 3 reizes zemāks un pārējās akadēmiskajās programmās - 1,5 reizes zemāks, nekā valsts attīstībai nepieciešamais ("Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālajā koncepcijā" noteiktais).

Kvalitāti nav iespējams nodrošināt arī profesionālajās programmās, jo trūkst finansējuma prakses vietām.

3. Kvalitatīvu studiju iespējas nevar nodrošināt ar esošo akadēmiskā personāla skaitu, jo tas neatbilst strauji pieaugošajam studējošo skaitam. Studentu skaits valsts dibinātajās augstskolās ir pieaudzis par 18,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu; budžeta līdzekļi augstskolām - par 16,1%. Augstskolu likumā noteiktā profesūras reforma nevar tikt īstenota nepietiekamo finansu līdzekļu dēļ.

4. Izglītības kvalitāti degradē arī ārkārtīgi zemais augstskolu nodrošinājums ar studijām nepieciešamajiem bibliotēku fondiem - izdevumi tiem veido tikai 0,2% no augstskolu kopējiem izdevumiem. Grāmatu un zinātnisko žurnālu iegādei augstākajai izglītībai valstī vidēji tiek atvēlēti Ls 1,59 uz vienu studentu; Latvijas Universitātē tie ir Ls 1,02, bet Rīgas Tehniskajā universitātē Ls 0,76 uz vienu studējošo.

Lai novērstu krīzes padziļināšanos augstākajā izglītībā, ir nepieciešams atbalstīt vismaz četras mērķprogrammas šādā prioritārā secībā:

Augstākās izglītības attīstībai nepieciešamais valsts budžeta finansējums

Šeit minētās mērķprogrammas un to finansējums ir ietverts "Latvijas Republikas Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcijā" (izskatīta un pieņemta zināšanai LR MK sēdē 1998.gada 28.jūlijā).

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja,

1999. gada 18. janvārī profesore B.Rivža