Baltijas Aizsardzības koledžā diskutējot par Latvijas drošību

Trešo reizi viesojoties Baltijas Aizsardzības koledžā (BALTDEFCOL) Tartu, Valsts prezidents Valdis Zatlers nolasīja lekciju studentiem “Latvijas drošība mainīgajos drošības apstākļos”.

Savā uzrunā viņš norādīja, ka NATO un Latvijas kā tās dalībvalsts galvenais uzdevums šobrīd ir pareizi izvērtēt transatlantiskās drošības draudus nākamajos desmit gados, līdz ar to šāds vērtējums ir jāsniedz arī Latvijas drošībai. Lai to izvērtētu, Valsts prezidents piedāvā ieskatīties četros galvenajos principos – diplomātiskajā, militārajā, ekonomiskajā un informatīvajā, nosakot, lai gūtu rezultātus, visiem četriem pīlāriem ir jābūt sasaistītiem augstākajā līmenī. Latvijas gadījumā “valsts diplomātiskā un militārā politika ir cieši saistīta ar NATO un tā nevar kā efektīva politika funkcionēt ārpus alianses,” jo, lai arī NATO ir militāra organizācija, tā ir arī politisko konsultāciju mehānisms. Savukārt Eiropas Savienībai ir daudz redzamāka ekonomiskās drošības loma, bet Lisabonas līguma iniciētie procesi noteiks ES drošības lomu. “Latvijas balss abās organizācijās nav liela, bet pirmajos sešos dalības gados mēs esam parādījuši, ka ir iespējams ietekmēt ES un NATO politiku, kad ir skaidras nacionālās intereses un nevainojama argumentācija,” norādīja V.Zatlers.

Pievēršoties jaunajai NATO Stratēģiskajai koncepcijai, Valsts prezidents atzīmēja, ka alianses fundamentālie principi nav jāmaina, ja sistēma darbojas: “NATO pastāv kā Eiropas un transatlantiskās drošības sistēmas kodols. Nav iemesla apšaubīt to un tādējādi mainīt mūsu nacionālās politikas galveno sastāvdaļu. NATO ir Latvijas drošības kodols.” Valsts pirmā amatpersona arī pievērsās jaunā koncepta traktējumam par NATO un Krievijas attiecībām. Krievijas attiecību kontekstā Valsts prezidents atzīmēja, ka arī iepriekšējās desmitgades laikā ir bijuši dažādi posmi – gan pozitīvi sadarbības piemēri, kā Afganistānas operācijas loģistikas atbalsts, gan arī ļoti kritiski brīži, kā 2008.gada karš Gruzijā. V.Zatlers atzīmēja, ka alianse ir vienota, nosakot, ka ir nepieciešama sadarbība ar Krieviju drošības jautājumos, tajā pašā laikā nelokāmi aizstāvot mūsu pamatintereses un vērtības.

Savā uzrunā V.Zatlers uzsvēra terorisma un organizētās noziedzības ietekmi uz drošību transatlantiskajai telpai, īpaši tādās pasaules valstīs, kur pastāv politiskā nestabilitāte. Viņš atzīmēja, ka NATO un ES mērķis ir veicināt labu pārvaldību, ekonomisko stabilitāti un militāro drošību, un tie ir arī Latvijas valdības atbalsta vērti mērķi.

Runājot par ekonomisko drošību, Valsts prezidents norādīja uz enerģijas nepietiekamības radītajiem riskiem, īpaši Rietumvalstīm. Tādējādi ir būtiski, ka ES un NATO valstis atbalsta politiku, kas paredz lielāku enerģijas apgādes avotu dažādošanu un enerģijas uzglabāšanas iespēju veicināšanu.

Savukārt, pārrunājot drošības politikas informatīvo aspektu, V.Zatlers norādīja, ka nepieciešams atbalstīt izglītības veicināšanu neattīstītajās valstīs Eiropas perifērijā, veicināt labu pārvaldību un pretoties radikālām ideoloģijām. “Es aicinu savus NATO un ES kolēģus neignorēt nepieciešamību izveidot programmas, kas veicina pretošanos vardarbībai un nestabilitātei,” norādīja Valsts prezidents.

Pievēršoties bruņoto spēku attīstības jautājumiem laikā, kad ir ļoti ierobežoti resursi, Valsts prezidents uzvēra reģionālās sadarbības nepieciešamību gan izglītības, gan aizsardzības iestāžu jomā, kā īpašu piemēru atzīmējot Baltijas valstu kopējo militārās izglītības projektu BALTDEFCOL. Valsts prezidents, beidzot lekciju, atbildēja uz koledžas studentu jautājumiem.

Valsts prezidenta preses dienests