Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 10.jūnijā

MK: Par Ministru kabineta dokumentu elektroniskās aprites un tehniskās sagatavošanas kārtību

10.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Valsts kancelejas sagatavotais instrukcijas projekts “Ministru kabineta kārtības rullī noteikto dokumentu elektroniskās aprites un tehniskās sagatavošanas kārtība”.

Līdz šim dokumentu elektroniskās aprites kārtību noteica instrukcija, kas bija izdota uz 2002.gada 12.marta noteikumu Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” pamata. Kopš 2009.gada 7.aprīļa spēkā stājās jaunais MK kārtības rullis, kas paredzēja dažādu tajā reglamentēto tiesību aktu izdošanu jaunā redakcijā.

Jaunajā instrukcijā ir veikti vairāki tehniskie un redakcionālie uzlabojumi, koriģēti un papildināti programmatūras termini, taču saglabāta līdz šim noteiktā kārtība un struktūra attiecībā uz dokumentu tehnisko sagatavošanu.

No iepriekšējās instrukcijas svītrotas vairākas nodaļas, jo tajās minēto dokumentu nosūtīšana elektroniski notiek, izmantojot dokumentu aprites un kontroles sistēmu “DAUKS”, piemēram, “Politikas dokumenta projekta un tiesību akta projekta pieteikšana un izsludināšana”, “Starptautisko līgumu nosūtīšana pēc to parakstīšanas”.

Darba optimizēšanai papildus sagatavots Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts, kurā Valsts kancelejai dots uzdevums nosūtīt visām ministrijām un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam “DAUKS” rokasgrāmatu (metodiskos norādījumus darbam ar “DAUKS”).

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

ĀM: Par atļauju izsniegšanu lidojumiem Latvijas gaisa telpā

10.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ārlietu minstrijas iztrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts, kas nosaka kārtību, kādā piešķir atļauju izmantot Latvijas gaisa telpu publisko funkciju veikšanai paredzēto ārvalstu gaisa kuģu lidojumiem. Ārlietu ministrijas izsniegtā lidojuma atļauja ir nepieciešama valsts gaisa kuģu lidojumiem, bet neattiecas uz komercreisiem.

Noteikumu projekts paredz gan vienreizējo lidojuma atļauju, gan daudzkārtējo lidojumu atļauju izsniegšanas kārtību, kā arī kritērijus daudzkārtējo lidojumu atļaujas saņemšanai ES un NATO dalībvalstu gaisa kuģiem.

Noteikumu projekts regulē arī lidojumu atļauju izsniegšanu bīstamo kravu pārvadājumiem, kā arī katastrofu un militāro mācību gadījumos.

Jaunie noteikumi pilnveidos pašlaik spēkā esošo regulējumu par lidojumu atļauju izsniegšanu.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par aplokšņu algu izmaksu mazināšanu transporta nozarē

10.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par muitas procedūras – tranzīta – piemērošanas kārtību, kuru mērķis ir mazināt aplokšņu algu izmaksu darbiniekiem transporta nozarē.

Pasākumu plānā ēnu ekonomikas apkarošanai ir norādīts, ka transporta nozarē ir saskatāmas ēnu ekonomikas pazīmes. Kā viens no risinājumiem tiek ieteikts apgrūtināt iesaistīšanās iespējas ēnu ekonomikā.

Tā kā viena no ēnu ekonomikas izpausmēm ir nedeklarētu ienākumu, t.s. aplokšņu algu, izmaksa darbiniekiem, tad, lai to ierobežotu, tiek noteikts papildu kritērijs TIR procedūras (muitas procedūra – tranzīts, izmantojot TIR karneti saskaņā ar 1975.gada Muitas konvenciju par starptautiskajiem preču pārvadājumiem) izmantošanai – noteikta algas līmeņa nodrošināšana darbiniekiem.

Līdz ar to grozījumi paredz noteikt, ka personas, kas pieteiksies saņemt tiesības izmantot TIR procedūru un saņemt TIR karnetes (dokuments, kas satur ziņas par TIR procedūru un kuru pārvadātājs iesniedz nosūtītāja un saņēmēja muitas iestādē), darba ņēmēju vidējie darba ienākumi par pirmajiem trīs ceturkšņiem pēdējo četru ceturkšņu periodā līdz pieteikuma iesniegšanas dienai ir ne mazāki par 70 procentiem no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem sauszemes transporta un cauruļvadu transporta nozarē (pēc Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem, kas ir publicēti Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā).

Noteikumu projektu vēl skatīs un par to lems Ministru kabineta sēdē.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par Nacionālās drošības koncepcijas projektu

Valsts sekretāru sanāksmē 10.jūnijā iesniegts Iekšlietu ministrijas izstrādātais Nacionālās drošības koncepcijas projekts. Koncepcijas projektdokuments nosaka valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskos pamatprincipus un prioritātes.

Koncepcijā akcentēti galvenie virzieni militārā apdraudējuma novēršanas, ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršanas, pilsoniskas sabiedrības vienotības apdraudējuma novēršanas, ekonomisko interešu apdraudējuma novēršanas, ekstrēmistiski un radikāli orientēto organizāciju radītā apdraudējuma novēršanas, starptautiskā terorisma apdraudējuma novēršanas un informācijas tehnoloģiju apdraudējuma novēršanas jomā.

Pamatojoties uz Nacionālās drošības koncepcijas noteiktajām prioritātēm, būs iespējams iekļaut aktuālo drošības jautājumu spektru, izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus nacionālās drošības jomā.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

IZM: Par Valsts izglītības sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību

Lai radītu tiesisko regulējumu Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) darbības nodrošināšanai, kā arī nostiprinātu VIIS kā centrālo informācijas sistēmu izglītībā, apvienojot vienkopus visus izglītības jomas reģistrus, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Valsts izglītības sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība”, kas 10.jūnijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Izglītības likums nosaka Valsts izglītības informācijas sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību un noteiktu darbību veikšanu sistēmā, bet nav izstrādāti normatīvie akti, kas precizētu iekļaujamās informācijas apjomu un to apstrādes kārtību.

Normatīvajos aktos nav arī noteikts informācijas apjoms un apstrādes kārtība par privātpraksē strādājošajiem pedagogiem, kā arī par personām izsniegtajiem izglītības dokumentiem.

Izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts noteiks Izglītības un zinātnes ministrijas, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, pašvaldību un izglītības iestāžu kompetenci un atbildību sistēmas satura nodrošināšanā, aktualizēšanā un tehniskajā uzturēšanā.

Noteikumi visām izglītības procesā iesaistītajām personām ļaus iegūt ticamu, drošu un operatīvu informāciju par izglītības procesu, nodrošinās ar informāciju izglītības politikas veidotājus, ļaus novērtēt realizētās politikas ietekmi, kā arī sniegs citu informāciju, kas nepieciešama izglītības jomā.

Svarīgi, ka tiks nodrošināta automātiska informācijas apmaiņa starp Valsts izglītības informācijas sistēmu un citām valsts un pašvaldību iestādēm, tādējādi samazinot administratīvo procedūru skaitu un ilgumu valsts pārvaldē.

Izglītības un zinātnes ministrija 2007.gadā sāka projekta “Valsts izglītības informācijas sistēma” īstenošanu, lai izveidotu vienotu izglītības informācijas sistēmu, kas pilnībā nomainīs iepriekšējo Latvijas izglītības informatizācijas sistēmu un nodrošinās ar jaunām iespējām. Ar 2009.gada augustu Latvijas izglītības iestādes ir sākušas darbu ar jauno sistēmu, ievadot tajā informāciju par izglītības iestādēm, skolēniem, pedagogiem, sistēmā tiek iesniegti valsts statistikas pārskati par vispārizglītojošām dienas un vakara skolām, kā arī tiek aizpildītas pedagogu tarifikācijas. Pašlaik ir izstrādāta un ieviesta sistēmas 1.kārta, savukārt projektā “Valsts izglītības informācijas sistēmas 2.kārta” tiks izstrādātas papildu iespējas.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā

Lai atvieglotu iespēju sociālo pakalpojumu sniedzējiem reģistrēties Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus attiecīgajos noteikumos.

Atbilstoši izmaiņām plānots atvieglot reģistrācijas procesu tiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēl tikai gatavojas sniegt sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas vai sociālā darba pakalpojumus.

Šādā gadījumā pakalpojuma sniedzējiem būs jāiesniedz daļēji aizpildīts iesniegums. Vienlaikus pakalpojuma sniedzējam trīs mēnešu laikā pēc tam, kad sākta pakalpojuma sniegšana, bet ne vēlāk kā 24 mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma sniedzēja reģistrēšanu reģistrā, būs jāinformē Labklājības ministrija un jāiesniedz pilnībā aizpildīts iesniegums.

Savukārt, ja pakalpojumu sniedzējs noteiktajā termiņā neinformēs un neiesniegs visus nepieciešamos dokumentus, LM attiecīgi varēs pieņemt lēmumu par pakalpojuma sniedzēja vai sniegtā pakalpojuma izslēgšanu no Sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistra.

Sociālo pakalpojumu sniedzēji var būt privātpersonas, valsts un pašvaldības iestādes un to institūcijas, filiāles un struktūrvienības, kuras sniedz vai gatavojas sniegt sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas vai sociālā darba pakalpojumus.

Sociālo pakalpojumu sniedzējiem reģistrējoties, tāpat kā iepriekš, jānomaksā valsts nodeva – septiņi lati.

To paredz 10.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi noteikumos “Kārtība, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā”. Tie vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Pēc Labklājības ministrijas rīcībā esošās informācijas līdz šā gada jūnijam Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā kopā reģistrējušies 464 sociālo pakalpojumu sniedzēji, no tiem 75 sociālo pakalpojumu sniedzēji reģistrējušies 2009.gadā.

Valsts un pašvaldību nodrošināto sociālo pakalpojumu saņēmēju kopējais skaits 2009.gadā bija 49,3 tūkstoši cilvēku, no tiem valsts budžeta apmaksātos sociālos pakalpojumus saņēma 16,9 tūkstoši cilvēku, bet pašvaldību budžeta apmaksātos pakalpojumus saņēma 32,3 tūkstoši cilvēku.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par grozījumiem Ceļu satiksmes likumā

Satiksmes ministrija rosina grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas aizliegtu vadīt sabiedrisko transportu, ja tā vadītājam alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles.

Līdz šim spēkā esošās normas nosaka, ka transportlīdzekli vadīt aizliegts, ja alkohola koncentrācija organismā ir lielāka par 0,5 promilēm.

Attiecīgie grozījumi par aizliegumu vadīt D1, D, D1E un DE kategorijas transportlīdzekli, ja šofera organismā alkohola koncentrācija pārsniedz 0,2 promiles, iestrādāti Ceļu satiksmes likumā un 10.jūnijā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāskata Ministru kabinetā un Saeimā.

Ceļu satiksmes likumu paredzēts papildināt ar normu, ka transportlīdzekļa vadītājs, kam ir M (mopēds), A1 (motocikls bez blakusvāģa, motora tilpums zem 125 cm³, jauda mazāka par 11 kW) un TRAM (tramvaja) kategorijas vadītāja apliecība, nevar vadīt citu veidu spēkratus, to skaitā traktortehniku.

Pretējā gadījumā viņš var tikt saukts pie atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu bez attiecīgām tiesībām.

Lai samazinātu administratīvās procedūras, likumprojektā paredzēts, ka turpmāk nebūs nepieciešama ārstniecības iestāžu izsniegta medicīniskā uzziņa un atzinums par veselības pārbaudi. Tā vietā ārstniecības iestādes attiecīgo informāciju par personas veselības stāvokli ierakstīs tikai transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

Likumprojektā arī noteikts, ka Ministru kabinetam būs jāizstrādā atsevišķa kārtība, kurā noteikti gadījumi, kad iznīcina vadītāja apliecību un kā tas izdarāms.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par kapelānu dienesta noteikumiem

10.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja noteikumus par kapelānu dienestu. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, lai precizētu Latvijas normatīvo aktu regulējumu pēc Reliģisko lietu pārvaldes reorganizācijas.

Kā teikts projekta anotācijā, noteikumu mērķis ir precizēt un papildināt esošo regulējumu. Ar jaunajiem noteikumiem paredzētas jaunas reliģiskās organizācijas, kurām būs tiesības izvirzīt kapelānus. Proti, turpmāk kapelānu amatam varēs izvirzīt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas, Rīgas metropolijas Romas katoļu kūrijas, Latvijas Pareizticīgās baznīcas, Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas centrālās padomes, Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas, Latvijas Baptistu draudžu savienības, Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības, Rīgas ebreju reliģiskās draudzes, Starptautiskās Dieva draudzes Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības, Latvijas Dievturu sadraudzes un Latvijas Vasarsvētku draudžu Centra vadība.

Pēc noteikumu stāšanā spēkā paredzēta profesionālo kapelānu asociāciju sadarbība ar iestādi kapelāna amatā apstiprināšanas procesā.

Būs noteikts, ka Nacionālo bruņoto spēku komandierim, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam, lidostas, ostas vai sauszemes transporta stacijas administrācijai, kā arī ārstniecības vai sociālās aprūpes iestādes administrācijai būs jāpaziņo baznīcām par vakanto kapelāna amata vietu, norādot kapelānam izvirzāmās prasības.

Projekts precizēs Nacionālo bruņoto spēku kapelānu pienākumus, proti, paredzēs, ka kapelāni kā garīdznieki apmeklēs, stiprinās, uzmundrinās un mierinās kritušo vai bojāgājušo karavīru tuviniekus. Savukārt ieslodzījuma vietu kapelāni veiks apcietināto, notiesāto un ieslodzījuma vietu personāla ekumenisko garīgo aprūpi, sniegs morālu atbalstu un nepieciešamās konsultācijas reliģiskajos un ētikas jautājumos, ka arī veiks tikumiskās audzināšanas pasākumus.

Projekta izstrādes procesā notika konsultācijas ar Reliģijas lietu konsultatīvās padomes locekļiem, proti, šādām reliģiskajām organizācijām: “Latvijas Dievturu sadraudze”, “Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca”, “Vācu Evaņģēliski luteriskā baznīca”, “Latvijas Vasarsvētku draudžu centrs”, “Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīca”, “Rīgas metropolijas Romas katoļu kūrija”, “Latvijas Apvienotā metodistu baznīca”, “Starptautiskās Dieva draudzes atvijas Vasarsvētku draudžu apvienība”, “Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienība”, “Latvijas Baptistu draudžu savienība”, “Latvijas Pareizticīgā baznīca”, kā arī Latvijas Profesionālo veselības aprūpes kapelānu asociāciju.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Iekšlietu, Satiksmes un Veselības ministrijai, kā arī Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

ZM: Par klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas kārtība”, ko 10.jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Dokumenta projektā noteiktas prasības dzīvnieku ķērāja apmācībai, dzīvnieku ķērāju tiesības un pienākumi, kā arī suņu un kaķu ķeršanas prasības un prasības dzīvnieku ķērāja aprīkojumam.

Līdz šim saskaņā ar spēkā esošajiem MK 2007.gada 4.septembra noteikumiem Nr.606 “Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas noteikumi” dzīvnieku ķērāju apmācību organizēja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Izstrādātajā jauno noteikumu projektā šo uzdevumu paredzēts nodot biedrības “Latvijas veterinārārstu biedrība” kompetencē. Šī biedrība apvieno praktizējošus veterinārārstus, kas ikdienā strādā tiešā kontaktā ar dzīvniekiem, tāpēc viņiem ir pietiekamas zināšanas dzīvnieku uzvedības un veselības stāvokļa novērtēšanā, kā arī dzīvnieku fiksēšanas paņēmienu lietošanā.

Noteikumu projektā ir noteiktas konkrētas prasības dzīvnieku ķērāju apmācības programmai un prasības dzīvnieku ķērāja apliecības izsniegšanai un anulēšanai. Tāpat dokumentā precizētas arī vairākas tiesību normas, kas attiecas uz dzīvnieku ķērāja iekārtoto noķerto dzīvnieku reģistru, veterināro zāļu izmantošanu dzīvnieku nomierināšanai un dzīvnieku ķērāju papildu aprīkojumu. Tā, piemēram, plānots, ka papildus pārējām prasībām dzīvnieku ķērājs dzīvnieku reģistrā norādīs arī noķertā dzīvnieka identifikācijas datus, ja tādi ir, un vietu, uz kuru noķertais dzīvnieks nogādāts. Tāpat arī veterinārās zāles dzīvnieku nomierināšanai varēs ievadīt tikai atbilstoši zāļu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, tas ir, sertificēts veterinārārsts vai viņa uzraudzībā veterinārārsts, veterinārfeldšeris vai veterinārārsta asistents.

Atšķirībā no spēkā esošajiem noteikumiem jaunais noteikumu projekts neparedz ķeršanas metožu secīgu izmantošanu, tā atvieglojot dzīvnieku ķērāja darbu, jo dzīvnieku ķērājs, izvērtējot situāciju, izmanto tādu ķeršanas metodi, kas konkrētajā brīdī ir visvairāk piemērota.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa