Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā

14.jūnijā Valsts prezidents Valdis Zatlers un Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa Gulbenē Foto: Toms Kalniņš, VPK

Atceroties un pieminot komunistiskā režīma nežēlīgos noziegumus pret Latvijas cilvēkiem

Valsts prezidents — Rīgā, Gulbenē, Litenē

14.jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, kopā ar deportācijās cietušajiem Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā.

Uzrunājot klātesošos, viņš norādīja: “14.jūnijā negaidīti pie daudzu cilvēku mājokļiem pieklauvēja. Tie bija godīgi cilvēki, kas dusēja pēc labi padarītas darbadienas. Atverot durvis, svešā mēlē skanēja pavēle paņemt nedaudz mantas un doties līdzi. Kurp? To nezināja neviens. Klauvēts tika ne tikai Rīgā, bet katrā Latvijas pilsētā, katrā Latvijas pagastā. Šeit nebija runa par īpašu Latvijas politisko eliti vai vadoņiem, jo klauvēts tika pie visu to cilvēku durvīm, kas veidoja Latvijas mugurkaulu. Netika sargāti ne sirmi viri, ne mazi bērni, ne grūtnieces. Pastāstīsim šo tēvutēvu stāstu bērniem, lai mēs zinātu savu vēsturi un apzinātos savas saknes. Jo mūs vieno mīlestība pret savu zemi, pret Latviju.”

Pēcpusdienā Valsts prezidents viesojās Gulbenē, pie Politiski represēto pieminekļa noliekot ziedus un pieminot ar klusuma brīdi deportētos Latvijas iedzīvotājus. Savā uzrunā gulbeniešiem V.Zatlers uzsvēra: “Katrā no mūsu dvēselēm ir dziļa rēta. Ja ikdienā sūdzamies par mazām lietām, tad šodien, atceroties tēvutēvu stāstus, saprotam, ka Latvijā nav nevienas ģimenes, kas nebūtu cietusi no represijām. Neviens nekad neatbildēs kāpēc, bet mēs zinām, ka tie bija godprātīgi cilvēki, kas veidoja Latvijas valsts pamatu un kurus vēlējās iznīcināt. Tautas vēsturi nepierakstīs neviens cits kā mēs paši, un mūsu valsti nemīlēs neviens kā mēs paši.”

Pēc šā pasākuma Valsts prezidents kopā ar Gulbenes novada domes priekšsēdētāju Sandru Daudziņu nolika ziedus pie pilsētas Brīvības pieminekļa.

Vēlāk Valsts prezidents devās uz Litenes kapiem, lai noliektu galvu to Latvijas armijas karavīru piemiņas vietā, kurus 1941.gada jūnijā nogalināja NKVD. Pēc ziedu nolikšanas Valdis Zatlers savā uzrunā sacīja: “Nacionālā pašapziņa rodas mūsu sirdīs, pēc tam tā nonāk mūsu prātos un realizējas mūsu darbos. Sapnis par Latviju radās reizē ar mūsu kultūras atmodu, ar pašapziņu par tautu, kas vēlas savu valsti. Taču valsts ir ne tikai jāveido, tā ir arī jānosargā. Tādēļ ir vajadzīgi drosmīgi vīri visos laikos, kas uzvelk šineli, paņem šauteni un dodas sargāt tēviju. Brīvības cīnītāji atdeva dzīvību par vienu mērķi – lai mums visiem ir sava valsts. Armija vienmēr bija pamats drošības izjūtai. Divdesmit gados pēc brīvības cīņām mēs lepojamies ar saviem karavīriem un virsniecību.”

Izvērtējot vēsturisko Latvijas virsniecības nozīmību, Valsts prezidents norādīja: “Litenes traģēdija ir tāda pati kā Polijas Katiņas traģēdija, tikai Latvijas tautas traģēdija. Šai traģēdijai bija nežēlīgs un cinisks mērķis: lai Latvijas valsts nekad neatdzimtu. Taču tas neizdevās – Latvija ir atkal atdzimusi.”

Vakarpusē Valsts prezidents piedalījās Latvijas armijas nometnes vietā Litenē organizētajā “Atmiņu ugunskurā”, kur norisa sarunas par Latvijas armijas vēsturisko nozīmi ar veterāniem, virsniekiem un iedzīvotājiem.

Valsts prezidentam, apmeklējot Litenes muižu, bija iespēja tikties ar iedzīvotājiem. Sarunu laikā prezidents diskutēja par demogrāfijas jautājumiem, par jauniešu darba problemātiku un aicināja jauniešus izmantot brīvprātīgā darba iespējas Valsts prezidenta nesen atbalstītajā programmā “Pieredze nākotnei”. Iedzīvotāji interesējās arī par budžeta veidošanas jautājumiem.

Valsts prezidenta preses dienests

Bruņotie spēki — Rīgā, Gulbenē, Litenē

14.jūnijā aizsardzības ministrs Imants Lieģis, Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji piedalījās Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas atceres pasākumos Rīgā un novados.

Aizsardzības ministrs I.Lieģis, uzrunājot klātesošos Gulbenes dzelzceļa stacijā, teica: “Mūsu pienākums ir atcerēties un pieminēt šo Padomju okupācijas režīma īstenoto cilvēku iznīcināšanas politiku pret Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautām.” Ministrs uzsvēra: “Lai kādi būtu šie noziegumi, tie nesalauza mūsu garu.”

Litenes kapos pie Latvijas armijas karavīru piemiņas vietas Imants Lieģis norādīja: “Mēs apbrīnojam un cienām tos virsniekus, kuri atgriezās no izsūtījuma, piedzīvoja valsts atjaunošanu un palīdzēja veidot mūsu Nacionālos bruņotos spēkus.”

Gulbenes dzelzceļa stacijā un Litenes kapos, godinot 1941.gada 14.jūnija deportācijas upurus, piedalījās aizsardzības ministrs, NBS vadības pārstāvis pulkvedis Juris Zeibārts, Aizsardzības ministrijas izpildsekretārs ģenerālmajors Raimonds Graube, kā arī NBS vienības: Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti, Kājnieku skolas karavīri, Zemessardzes 25.kājnieku bataljona zemessargi un Štāba bataljona Godasardze.

Savukārt Rīgā pie Brīvības pieminekļa ziedus par godu Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai nolika aizsardzības ministrs, ģenerālmajors R.Graube, kā arī NBS vadības pārstāvis pulkvedis Ivo Mogiļnijs.

AM publisko attiecību departaments

Latvijas ģenerālkonsulāts — Sanktpēterburgā

Sanktpēterburgā 14.jūnijā notika komunistiskā terora upuru atcerei veltīti piemiņas pasākumi. Latvijas ģenerālkonsule Iveta Sers Ļevašovas memoriālajā kapsētā ar piemiņas brīdi godināja represiju upurus un nolika ziedus pie kapsētā uzstādītās piemiņas zīmes represētajiem latviešiem.

Pēc piemiņas brīža Ļevašovas kapsētā Sanktpēterburgā dzīvojošie latvieši, lietuvieši un igauņi piedalījās ekumeniskajā dievkalpojumā Sanktpēterburgas Sv.Marijas baznīcā. Sanktpēterburgas baltiešu kopienas tradicionāli ar kopīgu dievkalpojumu atzīmē šo piemiņas dienu, un arī šogad to vadīja Latvijas mācītājs Juris Zariņš.

No 1937.gada līdz 1953.gadam represijās bojāgājušos latviešus, igauņus un lietuviešus pieminēt bija pulcējušies vairāki desmiti pilsētā dzīvojošo baltiešu. Klātesošie ar aizlūgumu pieminēja Baltijas tautu genocīda un represiju upurus.

Latvijas Republikas ģenerālkonsulāts

Valsts prezidents Valdis Zatlers, pieminot 1941.gada 14.jūnijā deportētos Latvijas iedzīvotājus un nogalinātos Latvijas armijas karavīrus, nolika ziedus pie Politiski represēto pieminekļa Gulbenē (attēlā pa kreisi) un Litenes kapos (attēlā pa labi)  Foto: Toms Kalniņš, VPK
14.jūnijā Rīgas mērs Nils Ušakovs Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā Torņakalna stacijā (attēlā pa kreisi); 14.jūnijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, atrodoties darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs, kopā ar Amerikas Latviešu apvienības pārstāvjiem pie Komunisma upuru pieminekļa Vašingtonā (attēlā pa labi) Foto: Valda Kalniņa, A.F.I.; Valsts kanceleja