Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 15.jūnijā

MK: Par vienotu pieeju publisko iepirkumu informācijas atspoguļošanai

15.jūnijā Ministru kabinets akceptēja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2007.gada 6.marta noteikumos Nr.171 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”.

Grozījumi noteikumos paredz izteikt jaunā redakcijā noteikumu punktu, kas nosaka iestādes mājaslapas sadaļā “Publiskie iepirkumi” ievietojamās informācijas minimālo apjomu (ziņas).

Grozījumu mērķis ir noteikt visām iestādēm vienotu pieeju publisko iepirkumu informācijas atspoguļošanai to mājaslapās, vienlaikus izpildot Pasākumu plāna valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai uzsvērto nepieciešamību nodrošināt plašāku informācijas pieejamību par iestāžu publiskajiem iepirkumiem, jo sniedzamo ziņu standartizēšana ir viens no informācijas pieejamību veicinošajiem elementiem.

Šis regulējums attieksies uz visiem iestādes rakstiski noslēgtajiem publiskajiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem neatkarīgi no to līgumcenas apmēra (tātad arī iepirkuma līgumiem, kuru līgumcena ir no 0,01 lata līdz 2999,99 latiem (pakalpojumi, piegādes) un no 0,01 lata līdz 9999,99 latiem (būvdarbi)), izņemot Publisko iepirkumu likuma 3., 4. un 5.pantā minētos līgumus, bet šo izņēmumu neattiecinot uz telpu nomas līgumiem, saskaņā ar kuriem iestādes nomā telpas.

Minimālajā mājaslapā ievietojamajā informācijā jāietver: līguma priekšmets; iepirkuma identifikācijas numurs (ja tāds ir); pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņš (ja tāds ir); paziņojuma publikācijas IUB mājaslapā datums (ja tāds ir); piegādātāja nosaukums; līgumcena (bez PVN); līguma izpildes termiņš.

TM: Par kadastrālo vērtību bāzi visām nekustamo īpašumu grupām

Ministru kabinets 15.jūnijā apstiprināja noteikumus par kadastrālo vērtību bāzi 2011.gadam visām nekustamo īpašumu grupām. Noteikumus izstrādājuši Valsts zemes dienesta (VZD) un Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Ar šiem noteikumiem apstiprināti vērtību zonējumi un kadastrālo vērtību bāze, tas ir, zemes un ēku bāzes vērtības, korekcijas koeficienti, standartplatības apbūves zemei un standartapjomi ēkām, kas tiks izmantoti kadastrālo vērtību aprēķinam 2011.gadā. Atbilstoši zonējumu izstrādes cikliskumam izstrādāts vērtību zonējums lauku nekustamo īpašumu grupai, bet pārējo nekustamo īpašumu grupu vērtību zonējumi nemainās.

Kopš 2006.gada aprīļa kadastrālo vērtību bāzi izstrādā vienlaikus zemei un ēkām visā valsts teritorijā pa nekustamā īpašuma grupām (lauku nekustamie īpašumi, dzīvojamā apbūve, rūpniecības apbūve, komercdarbības un sabiedriskā apbūve). Kadastrālo vērtību zonējumus pārskata reizi četros gados, bet bāzes vērtības aktualizē katru gadu, ņemot vērā nekustamā īpašuma tirgus darījumu informāciju. Vērtēšanas noteikumi nosaka, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma tirgū vērojams cenu kritums, tad, nosakot zemes un ēku bāzes vērtības nākamajam gadam, izvērtē iespējamo cenu kritumu uz nākamā gada 1.janvāri. Šādu principu zemes un ēku bāzes vērtību noteikšanā sāka izmantot, jau nosakot bāzes vērtības 2010.gadam. Tāpēc nekustamā īpašuma tirgus cenu kritums, kas bija vērojams 2009.gadā, jau tika ņemts vērā, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2010.gadam.

Atbilstoši VZD apkopotajai nekustamā īpašuma tirgus darījuma informācijai 2009.gada 2.pusgadā vērojama nekustamā īpašuma tirgus cenu stabilizācija – cenas nesamazinās, bet arī nav vērojams cenu pieaugums. 2011.gadam noteikto zemes un ēku bāzes vērtību samazinājums attiecībā pret 2010.gada bāzes vērtībām ir daudz mazāks, nekā tas bija, nosakot bāzes vērtības 2010.gadam.

Uz 2011.gadu nevienā vērtību zonā zemes un ēku bāzes vērtības nepalielinās, aptuveni 70–80% zonu izmaiņu nav, 15–20% zonās bāzes vērtību samazinājums ir līdz 10%, bet atsevišķās zonās bāzes vērtību samazinājums ir līdz 25%. Kadastrālo vērtību kopsummu samazinājums uz 2011.gadu valstī tiek prognozēts aptuveni 4%.

Kadastrālo vērtību bāze un vērtību zonējumi pieejami VZD interneta mājaslapā.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

MK: Par vienotu pieeju publisko iepirkumu informācijas atspoguļošanai

Lai informāciju nedublētu ar to, kas publiskojama saskaņā ar publisko iepirkumu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, ir paredzēta atruna, nosakot, ka var norādīt arī saiti uz citas iestādes mājaslapu vai datubāzi, kurā centralizēti saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem tiek ievietota attiecīga informācija, publisko iepirkumu gadījumā tā ir IUB mājaslapā izveidotā paziņojumu datubāze.

Informācija par iestādes iepirkumu līgumiem glabājama mājaslapā 12 mēnešus un pēc tam pārvietojama uz mājaslapas arhīvu, ieteicams pa gadiem. Jaunais regulējums attieksies uz iestādes iepirkuma līgumiem, kas noslēgti pēc šo grozījumu spēkā stāšanās.

Spēkā stājušies grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, nosakot, ka iestādes amatpersonām izmaksāto atalgojumu katru mēnesi publicē iestādes mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu, ja likums nenosaka citādi.

Grozījumi noteikumos precizē, kādu informāciju par amatpersonai izmaksāto atalgojumu norāda iestādes mājaslapā, nosakot, ka norāda izmaksai aprēķināto summu par iepriekšējo mēnesi. Informācija par iepriekšējā mēneša atalgojumu ievietojama iestādes mājaslapā līdz kārtējā mēneša piecpadsmitajam datumam un glabājama mājaslapā līdz nākamā mēneša atalgojuma publicēšanai. Kā tika nolemts valsts sekretāru sanāksmē 10.jūnijā, tad noteikumos paredzēts, ka šo informāciju iestādes sāks ar jūnija atalgojuma publiskošanu.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

RAPLM: Par skolēnu pārvadājumu nodrošināšanu lauku apvidos

15.jūnijā Ministru kabinets iepazinās ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par skolēnu pārvadājumu nodrošināšanu novadu pašvaldībās lauku apvidos.

Lai izvērtētu iespējas Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros sniegt atbalstu skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai, tika veikta visu novadu pašvaldību aptauja par skolēnu pārvadājumiem, nodrošinot viņu nokļūšanu vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs.

Kopš pērnā gada novadu pašvaldības, kurās izglītības reformas rezultātā ir reorganizētas vai likvidētas vispārējās un profesionālās izglītības iestādes, no valsts budžeta var saņemt kompensāciju 90 procentu apmērā par braukšanas izdevumiem, kas saistīti ar tās administratīvajā teritorijā un blakus teritorijās dzīvojošo skolēnu pārvadāšanu mācību gada laikā no dzīvesvietas līdz izglītības iestādei un atpakaļ.

Kopumā no valsts budžeta stratēģijas pasākumu ietvaros 2010.gadā pašvaldībām paredzēts 5 862 542 latu finansējums, savukārt 2011.gadā – 718 502 lati.

RAPLM norāda, ka šā gada finansējums – vairāk nekā pieci miljoni latu – paredzēts gan transporta izdevumu kompensēšanai, gan autobusu iegādei papildus Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros paredzētajiem autobusiem.

Apkopotā informācija liecina, ka no pērnā gada līdz šā gada pirmajam ceturksnim kompensācijas par skolēnu pārvadāšanu saņēmušas 42 pašvaldības un līdz marta vidum aprēķināta 203 430 latu kompensācija.

Izvērtējot aprēķināto kompensāciju novadu pašvaldībām, RAPLM secināja, ka martā salīdzinājumā ar janvāri kompensācijas apmērs ir palielinājies par 17 410 latiem. Kompensācijas palielināšanās saistīta ar palielinātajām izmaksām pārvadājumu kompensācijas aprēķināšanai uz vienu skolēnu dienā no 1,20 uz 2,50 latiem. Tāpat saskaņā ar veiktajiem grozījumiem tiesiskajā regulējumā sākta braukšanas izdevumu kompensācijas izmaksa par blakus teritorijās dzīvojošo skolēnu pārvadāšanu no dzīvesvietas līdz izglītības iestādei, tādējādi pārvadāto skolēnu skaits 2010.gada martā palielinājies par 140 skolēniem.

Apkopojot aptaujas rezultātus par vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skolēnu pārvadājumiem, tika secināts, ka kopējais skolēnu skaits, kurus nepieciešams pārvadāt no dzīvesvietas līdz izglītības iestādei un atpakaļ, novadu pašvaldībās ir 39 039, bet skolēnu skaits, kuriem novadu pašvaldības ir nodrošinājušas pārvadājumus vai arī daļēji vai pilnībā segušas braukšanas izdevumus, ir – 35 785.

Novadu pašvaldību kopējās izmaksas mēnesī skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai ir 658 017 lati, tai skaitā ar pašvaldības autotransportu – 366 622 lati, samaksa komercpārvadātājiem – 174 679 lati, kompensācija par sabiedriskā transporta pakalpojumu – 114 977 lati, savukārt fiziskām personām par skolēnu pārvadāšanu samaksāti 2525 lati.

Izvērtējot sadalījumu katrā no reģioniem, secināms, ka lielākais mēneša izmaksu īpatsvars, pārvadājot ar pašvaldību rīcībā esošu autotransportu, vērojams Latgales un Kurzemes reģionā, kur ir mazāk apdzīvotas teritorijas.

Aptaujas rezultāti liecina, ka novadu pašvaldības organizē skolēnu pārvadājumus dažādos veidos, piemēram, izmantojot pašvaldības rīcībā esošo autotransportu, pērk pakalpojumu no pārvadājumu pakalpojuma sniedzējiem, kompensē skolēnu braukšanas izdevumus, kas radušies, izmantojot sabiedriskā transporta pakalpojumus. Atsevišķas pašvaldības par skolēnu pārvadāšanu kompensē vecākiem/fiziskai personai personīgā transportlīdzekļa izdevumus.

Vislielākais skolēnu skaits tiek pārvadāts ar pašvaldību rīcībā esošajiem autobusiem – 49,37 procenti no kopējā pārvadāto skolēnu skaita, komercpakalpojuma sniedzēji pārvadā 25,72 procentus skolēnu, braukšanas izdevumi, izmantojot sabiedriskā transporta pakalpojumus, tiek segti 24,37 procentiem skolēnu, bet fiziskas personas ir pārvadājušas 0,55 procentus no visiem skolēniem, kuriem pārvadājumi nepieciešami.

Pēc aptaujas rezultātiem secināms, ka veiksmīgai skolēnu pārvadājumu organizēšanai novadu pašvaldībām ir nepieciešama gan dotācija no valsts budžeta, lai kompensētu skolēnu pārvadājumus, gan nepieciešams iegādāties jaunus autobusus. 66 novadu pašvaldības izteikušas vēlmi saņemt gan dotāciju, gan autobusus. Lai veiksmīgāk risinātu skolēnu pārvadājumu problēmu, pašvaldības uzskata, ka jāsabalansē sabiedriskā transporta maršrutu tīkls ar pašvaldību organizētajiem skolēnu pārvadājumiem.

RAPLM ir aicinājusi plānošanas reģionus sadarbībā ar pašvaldībām veikt esošā sabiedriskā transporta tīkla un pašvaldību piedāvāto skolēnu autobusu maršrutu un kursēšanas laiku analīzi, grafiski to attēlojot arī uz kartes. Kad dati no plānošanas reģioniem tiks saņemti, ministrijas speciālisti izvērtēs labākos risinājumus skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai katrā pašvaldībā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa