KONVENCIJA PAR KIBERNOZIEGUMIEM

Budapešta, 23.XI.2001

Preambula

Eiropas Padomes dalībvalstis un pārējās valstis, kas šeit ir parakstījušās,

Uzskatot, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm;

Atzīstot, ka ir būtiski veicināt sadarbību ar citām šīs Konvencijas valstīm;

Pārliecībā par nepieciešamību īstenot, kā prioritāti, kopīgu politiku krimināltiesiskajā jomā ar mērķi aizsargāt sabiedrību pret kibernoziegumiem, inter alia, pieņemot atbilstošus normatīvos aktus un veicinot starptautisko sadarbību;

Apzinoties būtiskās pārmaiņas, ko radījusi digitalizācija, datortīklu saplūšana un arvien pieaugošā globalizācija;

Rūpējoties par risku, ka datortīklus un elektronisko informāciju var izmantot arī noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai, un, ka pierādījumus, kas saistīti ar šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, var uzglabāt un nodot izmantojot šos tīklus;

Atzīstot nepieciešamību sadarbībai starp Valstīm un privātajiem uzņēmējiem cīnoties pret kibernoziegumiem un nepieciešamību aizsargāt informācijas tehnoloģiju lietošanas un attīstības likumīgās intereses;

Uzskatot, ka efektīva cīņa pret kibernoziegumiem prasa pieaugošu, ātru un labi funkcionējošu starptautisko sadarbību krimināllietās;

Pārliecībā, ka pašreizējā Konvencija ir nepieciešama, lai atturētu no darbībām, kas vērstas pret datorsistēmu, tīklu un datu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību, kā arī šādu sistēmu, tīklu un datu ļaunprātīgu izmantošanu, paredzot kriminālatbildību par šādu darbību, kā noteikts Konvencijā, un pieņemtu mērus, kas būtu pietiekoši, lai efektīvi cīnītos pret šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, veicinot to atklāšanu, izmeklēšanu un apsūdzības celšanu gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī un nodrošinot vienošanās ātrai un drošai starptautiskai sadarbībai;

Labi apzinoties vajadzību nodrošināt pareizu līdzsvaru starp likuma piemērošanas interesēm un cilvēka pamattiesību ievērošanu, kas noteiktas 1950. gada Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, 1966. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām un citos piemērojamos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos, kas vēlreiz apliecina ikviena tiesības brīvi paust savu viedokli, kā arī tiesības uz vārda brīvību, tai skaitā tiesības pieprasīt, saņemt un sniegt visa veida informāciju un paust idejas, neskatoties uz ierobežojumiem, un tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību;

Apzinoties arī tiesības uz personu datu aizsardzību, kas piešķirtas, piemēram, ar 1981. gada Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību pret personisko datu automātisku apstrādāšanu;

Ņemot vērā 1989. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām un 1999. gada Starptautiskās darba organizācijas Konvenciju par bērnu darba sliktākajām formām;

Ņemot vērā esošās Eiropas Padomes konvencijas par sadarbību krimināltiesību jomā, kā arī līdzīgus līgumus starp Eiropas Padomes dalībvalstīm un citām valstīm, un uzsverot, ka pašreizējā Konvencija ir paredzēta, lai papildinātu šīs konvencijas un efektīvāk veiktu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar datorsistēmām un datiem, kriminālizmeklēšanu un tiesvedību un nodrošinātu pierādījumu vākšanu elektroniskā formā par noziedzīgiem nodarījumiem;

Apsveicot neseno attīstību veicinot starptautisko sapratni un sadarbību cīņā pret kibernoziegumiem, tai skaitā pasākumus, ko veikusi Apvienoto Nāciju Organizācija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Eiropas Savienība un G8;

Atgādinot par Ministru komitejas Rekomendāciju Nr. R (85) 10 attiecībā uz Eiropas Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās saistībā ar vēstuļu pārtveršanu un telefonsarunu noklausīšanās praktisko pielietošanu, Rekomendāciju Nr. R (88) 2 par autortiesību un blakustiesību pirātismu, Rekomendāciju Nr. R (87) 15, kas reglamentē personas datu izmantošanu policijas sektorā, Rekomendāciju Nr. R (95) 4 par personas datu aizsardzību telekomunikāciju pakalpojumu jomā, īpaši atsaucoties uz telefona pakalpojumiem, kā arī Rekomendāciju Nr. R (89) 9 par ar datoru saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, paredzot vadlīnijas nacionālajos normatīvajos aktos attiecībā uz noteiktu datornoziegumu definīcijām, un Rekomendāciju Nr. R (95) 13 atteicībā uz kriminālprocesuālo normatīvo aktu problēmām saistībā ar informācijas tehnoloģiju;

Ņemot vērā Rezolūciju Nr. 1, ko savā 21. konferencē (Prāgā, 1997. gada 10. un 11.jūnijā) pieņēma Eiropas tieslietu ministri, un kas rekomendēja Ministru komitejai atbalstīt Eiropas komitejas noziedzības jautājumos (CDPC) darbu saistībā ar kibernoziegumiem, lai savstarpēji tuvinātu nacionālos normatīvos aktus krimināltiesību jomā un nodrošinātu efektīvu izmeklēšanas līdzekļu pielietošanu saistībā ar šādiem nodarījumiem, kā arī Rezolūciju Nr. 3, kas tika pieņemta Eiropas tieslietu ministru 23. konferencē (Londonā, 2000. gada 8. un 9.jūnijā), iedrošinot sarunu puses rīkoties pēc iespējas cenšoties atrast piemērotākus risinājumus, lai nodrošinātu iespējami lielāku valstu skaitu, kas kļūtu par Konvencijas pusēm, un atzītu nepieciešamību pēc ātras un efektīvas starptautiskās sadarbības sistēmas, ņemot vērā īpašas prasības cīņā pret kibernoziegumiem;

Ņemot vērā arī Rīcības plānu, ko pieņēmuši Eiropas Padomes valstu un valdību vadītāji savā otrajā samitā (Strasbūrā, 1997. gada 10. un 11. oktobrī), lai rastu kopīgus risinājumus jaunu informācijas tehnoloģiju attīstībai, balstoties uz Eiropas Padomes standartiem un vērtībām;

Ir vienojušās par sekojošo:

1. nodaļa – Terminu lietošana

1. pants – Definīcijas

Šajā Konvencijā:

a “datorsistēma” nozīmē jebkuru ierīci vai savstarpēji savienotu vai saistītu ierīču grupu, no kuras viena vai vairākas ierīces saskaņā ar programmu veic automātisku datu apstrādi;

b “dati” nozīmē jebkurus faktus, informāciju vai koncepciju, kas paredzēti apstrādāšanai datorsistēmā piemērotā formā, tai skaitā programmu, kas piemērota, lai liktu datorsistēmai veikt šādu funkciju;

c “pakalpojuma sniedzējs” nozīmē:

i jebkuru juridisku vai fizisku personu, kas nodrošina savu pakalpojumu lietotājiem iespēju sazināties ar datorsistēmas palīdzību un

ii jebkuru citu personu, kas pārstrādā vai uzkrāj datus šādu komunikācijas pakalpojumu vai šādu pakalpojumu izmantotāju vārdā.

d “datu plūsma” nozīmē jebkurus uz komunikāciju attiecināmus datus, kas radīti ar datorsistēmas palīdzību, kas veido daļu no komunikācijas ķēdes, norādot komunikācijas izcelsmi, saņēmēju, virzienu, laiku, datumu, apjomu, ilgumu vai pakalpojuma veidu.

2. nodaļa – Pasākumi, kas jāveic nacionālajā līmenī

1. apakšnodaļa – Patstāvīgas krimināltiesību normas

1. Noziedzīgi nodarījumi pret datu un datorsistēmu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību

2. pants – Patvaļīga piekļūšana

Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu neatļautu piekļūšanu visai datorsistēmai vai daļai no tās. Puse var pieprasīt atzīt par noziedzīgu nodarījumu arī tādu, kas izdarīts laužot drošības pasākumus ar nodomu iegūt datus vai ar citu negodīgu nodomu vai saistībā ar datorsistēmu, kas ir saistīta ar citu datorsistēmu.

3. pants – Patvaļīga pārtveršana

Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu neatļautu datu pārtveršanu, kas izdarīta ar tehnisku līdzekļu palīdzību, pārtverot publiski nepieejamu datu pārraidi uz, no vai datorsistēmā, ieskaitot elektromagnētisku datu iegūšanu no datorsistēmas, kurā atrodas šādi dati. Puse var pieprasīt, ka par noziedzīgu nodarījumu tas tiek uzskatīts tad, ja izdarīts ar negodīgu nodomu vai saistībā ar datorsistēmu, kas saistīta ar citu datorsistēmu.

4. pants – Datu traucēšana

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu neatļautu datu bojāšanu, dzēšanu, pasliktināšanu, izmainīšanu vai aizklāšanu.

2. Puse var izdarīt atrunu nosakot, ka 1. pantā aprakstītajām darbībām ir jānoved pie nopietna kaitējuma.

5. pants – Sistēmas traucēšana

Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu neatļautu nopietnu datorsistēmas funkcionēšanas traucēšanu ievadot, pārnesot, bojājot, izdzēšot, pasliktinot, izmainot vai aizklājot datus.

6. pants – Ierīces ļaunprātīga izmantošana

1 Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu nostiprinātu ar nodomu izdarītu un neatļautu:

a ražošanu, pārdošanu, piegādi lietošanai, importēšanu, izplatīšanu vai kā citādi padarot izmantojamas:

i ierīces, ieskaitot datorprogrammu, kas izveidotas vai adaptētas ar nodomu veikt jebkuru no noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti saskaņā ar iepriekšminēto 2. - 5. pantā;

ii datora paroles, pieejas kodus vai līdzīgus datus, kas ļauj piekļūt visai vai daļai datorsistēmas

ar nodomu tos izmantot, lai veiktu jebkuru no noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti 2. - 5. pantā, un

b tādas ierīces turēšanu, kas minēta iepriekš a i vai ii apakšpunktā, ar nodomu veikt jebkuru no noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti 2. - 5. pantā. Puse normatīvajos aktos var noteikt, ka ir jābūt vairākām šādām lietām turējumā, lai iestātos kriminālatbildība.

2. Šo pantu nedrīkst tulkot kā kriminālatbildību nosakošu, ja ražošana, pārdošana, piegāde lietošanai, imports, izplatīšana vai citādi padarot izmantojamu vai atrašanās īpašumā atsaucoties uz šī panta 1. daļu nav veikta ar nodomu izdarīt noziedzīgu nodarījumu, kas noteikts saskaņā ar šīs Konvencijas 2. -5. pantu, tāda kā datorsistēmas autorizēta testēšana vai aizsardzība.

3. Katra Puse var izdarīt atrunu nepiemērot šī panta 1. daļu, nodrošinot, ka šī atruna neattiecas uz pārdošanu, izplatīšanu vai citādi padarot izmantojamu informāciju, kas minēta šī panta 1. a ii apakšpunktā.

2. Ar datoru saistītie noziedzīgie
nodarījumi

7. pants – Ar datoru saistīta viltošana

Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu un neatļautu datu ievadīšanu, izmainīšanu, dzēšanu vai aizklāšanu, kā rezultātā radīti neautentiski dati ar nodomu, lai tie tiktu uzskatīti par likumīgiem vai ar tiem darbotos kā ar autentiskiem, neatkarīgi no tā, vai dati ir vai nav tieši lasāmi un saprotami. Puse var noteikt, ka, lai iestātos kriminālatbildība, ir jābūt nodomam izkrāpt vai līdzīgam negodīgam nodomam.

8. pants – Ar datoru saistīta krāpšana

Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu un neatļautu, kā rezultātā radušies zaudējumi citas personas īpašumam:

a jebkuru datu ievadīšanu, izmainīšanu, dzēšanu vai aizklāšanu;

b jebkuru traucēšanu datorsistēmas funkcionēšanā ,

ar krāpniecisku vai negodīgu nodomu bez atļaujas iegūt ekonomisku labumu sev vai citai personai.

3. Ar saturu saistītie noziedzīgie nodarījumi

9. pants – Ar bērnu pornogrāfiju saistītie noziedzīgie nodarījumi

1 Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītas un neatļautas sekojošas darbības:

a bērnu pornogrāfijas radīšanu ar nodomu izplatīt to izmantojot datorsistēmu;

b bērnu pornogrāfijas piedāvāšanu vai tās pieejamības nodrošināšanu izmantojot datorsistēmu;

c bērnu pornogrāfijas izplatīšanu vai pārraidīšanu izmantojot datorsistēmu;

d bērnu pornogrāfijas iegūšanu sev vai citai personai izmantojot datorsistēmu;

e bērnu pornogrāfijas turēšanu datorsistēmā vai citos datu nesējos.

2. Ar “bērnu pornogrāfiju” 1. daļā saprot pornogrāfisku materiālu, kas vizuāli attēlo:

a nepilngadīgo, kas iesaistīts seksuālā darbībā;

b šķietami nepilngadīgu personu, kas iesaistīta seksuālā darbībā;

c reālus attēlus, kuros attēloti nepilngadīgie, kas iesaistīti seksuālās darbībās.

3. Iepriekšminētā 2. daļas izpratnē “nepilngadīgais” ir visas personas, kas ir jaunākas par 18 gadiem. Tomēr Puse var noteikt zemāku vecuma robežu, kas nedrīkst būt mazāk par 16 gadiem.

4. Katra Puse var izdarīt atrunu nepiemērot pilnībā vai daļēji 1. daļas d un e punktus un 2. daļas b un c punktus.

4. Ar autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu saistītie noziedzīgie nodarījumi

10. pants – Ar autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu saistītie noziedzīgie nodarījumi

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos noteiktu ar autortiesību pārkāpšanu saistītos noziedzīgos nodarījumus, kas definēti ar Puses likumu, pildot saistības, kuras Puse uzņēmusies pievienojoties 1971. gada 24. jūlija Parīzes Aktam par grozījumiem Bernes konvencijā par literāro un mākslas darbu aizsardzību, Vienošanās par ar intelektuālā īpašuma tiesību pārdošanu saistītajiem aspektiem un Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Autortiesību līgumam, izņemot jebkādas morālās tiesības, ko piešķir minētās konvencijas, ja šādas darbības izdarītas apzināti, komerciālos apjomos un ar datorsistēmas palīdzību.

2. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos noteiktu ar autortiesību pārkāpšanu saistītos noziedzīgos nodarījumus, kas definēti ar Puses likumu, pildot saistības, kuras Puse uzņēmusies pievienojoties Starptautiskajai konvencijai par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību (Romas konvencija), Vienošanās par ar intelektuālā īpašuma tiesību pārdošanu saistītajiem aspektiem un Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Izpildījumu un fonogrammu līgumam, izņemot jebkādas morālās tiesības, ko piešķir minētās konvencijas, ja šādas darbības izdarītas apzināti, komerciālos apjomos un ar datorsistēmas palīdzību.

3. Puse var izdarīt atrunu nepiemērot kriminālatbildību saskaņā ar šī panta 1. un 2.daļu pie noteiktiem apstākļiem, nodrošinot citu efektīvu līdzekļu pieejamību un ja šāda atruna nemazina Puses starptautiskās saistības, kas noteiktas šī panta 1. un 2. daļā minētajos starptautiskajos dokumentos.

5. Papildus atbildība un sankcijas

11. pants – Mēģinājums un līdzdalība vai kūdīšana

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu līdzdalību vai kūdīšanu uz noziedzīgu nodarījumu, kas noteikti saskaņā ar šīs Konvencijas 2. - 10. pantu, izdarīšanu ar nodomu, ka šāds noziedzīgs nodarījums tiks veikts.

2. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvos aktos kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu mēģinājumu izdarīt jebkuru no noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti saskaņā ar šīs Konvencijas 3. - 5., 7., 8. pantu un 9.1.a un c punktu.

3. Katra Puse var izdarīt atrunu nepiemērot pilnībā vai daļēji šī panta 2. daļu.

12. pants – Juridisko personu atbildība

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskās personas var saukt pie atbildības par noziedzīgu nodarījumu, kas noteikts saskaņā ar šo Konvenciju, ko to labā izdarījusi jebkura fiziska persona, darbojoties individuāli vai kā juridiskās personas institūcijas pārstāvis, kam tajā ir vadošs amats, pamatojoties uz:

a juridiskās personas pārstāvniecības pilnvarām;

b pilnvaru pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā;

c pilnvaru realizēt juridiskās personas kontroli.

2. Papildus šī panta 1. daļā minētajiem gadījumiem katrai Pusei veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskā persona var tikt saukta pie atbildības, ja fiziskai personai, kas minēta 1. daļā, uzraudzības vai kontroles trūkuma dēļ bijis iespējams izdarīt noziedzīgu nodarījumu, kas noteikts saskaņā ar šo Konvenciju, tās juridiskās personas labā, kuras pilnvarojumā fiziskā persona rīkojusies.

3. Ievērojot attiecīgās Puses tiesību principus, juridisko personu var saukt pie kriminālatbildības, civiltiesiskās atbildības vai administratīvās atbildības.

4. Šāda atbildība nedrīkst kavēt to fizisko personu saukšanu pie kriminālatbildības, kas izdarījušas noziedzīgo nodarījumu.

13. pants – Sankcijas un pasākumi

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka noziedzīgi nodarījumi, kas noteikti saskaņā ar 2.-11.pantu, tiktu sodīti ar efektīvām, proporcionālām un preventīvām sankcijām, tai skaitā ar brīvības atņemšanu.

2. Katra Puse nodrošina, ka juridiskās personas, kas tiek sauktas pie atbildības saskaņā ar 12. pantu, tiek pakļautas efektīvām, proporcionālām un preventīvām kriminālām vai nekrimināla rakstura sankcijām vai pasākumiem, tai skaitā naudas sodiem.

2. apakšnodaļa – Procesuālais normatīvais akts

1. Vispārīgie noteikumi

14. pants – Procesuālo nosacījumu apjoms

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai noteiktu šajā nodaļā paredzētās pilnvaras un kārtību, kādā tiek veikta specifiska kriminālizmeklēšana vai tiesvedība.

2. Izņemot gadījumus, kas paredzēti 21.pantā, katra Puse piemēro tās pilnvaras un kārtību, kas minētas šī panta 1.daļā:

a noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti saskaņā ar šīs Konvencijas 2.-11. pantu;

b citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti ar datorsistēmas palīdzību; un

c noziedzīgu nodarījumu pierādījumu vākšanai elektroniskā formā.

3. a Katra Puse var izdarīt atrunu piemērot 20. pantā noteiktos pasākumus tikai noziedzīgiem nodarījumiem vai noziedzīgu nodarījumu kategorijām, kas noteiktas atrunā, paredzot, ka šādu noziedzīgu nodarījumu vai to kategoriju loks nav ierobežots vairāk kā noziedzīgu nodarījumu loks, kam tiek piemēroti pasākumi, kas minēti 21. pantā. Katrai Pusei jāapsver šādu atrunu ierobežošana, lai nodrošinātu visplašāko pasākuma, kas minēts 21. pantā, piemērošanu.

b Ja Puse, pamatojoties uz ierobežojumiem tās normatīvajos aktos, kas ir spēkā šīs Konvencijas pieņemšanas laikā, nevar piemērot pasākumus, kas minēti 20. un 21. pantā, komunikācijai, kas tiek pārraidīta pakalpojumu sniedzēja datorsistēmā, kura sistēma:

i darbojas noslēgtas lietotāju grupas labā un

ii neizmanto publiskos komunikāciju tīklus un nav saistīta ar citu ne publisku, ne privātu datorsistēmu,

šī Puse var izdarīt atrunu nepiemērot šos pasākumus šādām komunikācijām. Katra Puse apsver šādas atrunas ierobežošana, lai nodrošinātu visplašāko pasākumu, kas minēti 20. un 21. pantā, piemērošanu.

15. pants – Noteikumi un garantijas

1. Katra Puse nodrošina, ka pilnvaru un kārtības, kas paredzētas iepriekš šajā nodaļā, ieviešana, īstenošana un piemērošana tiktu pakļauta nosacījumiem un garantijām, kas paredzētas tās nacionālajos normatīvajos aktos, kuriem jāparedz adekvāta cilvēktiesību un brīvību aizsardzība, tai skaitā tiesību, kas rodas no saistībām, ko valsts uzņēmusies ar 1950. gada Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, 1966. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām un citiem piemērojamiem starptautiskiem cilvēktiesību dokumentiem, un kuros jāiekļauj proporcionalitātes princips.

2. Šādos noteikumos un garantijās, cik piemēroti no iesaistīto pilnvaru vai kārtības viedokļa, inter alia, jāiekļauj tiesas vai cita neatkarīga uzraudzība, piemērošanas pamatojumi, un šādu pilnvaru vai kārtības apjoma un ilguma ierobežojumi.

3. Tādā mērā, cik tas ir savienojams ar sabiedrības interesēm, jo īpaši ar saprātīgu tiesu varas administrāciju, katra Puse apsver šajā nodaļā noteikto pilnvaru un kārtības ietekmi uz trešo pušu tiesībām, pienākumiem un likumīgajām interesēm.

2. Uzkrāto datu operatīva saglabāšana

16. pants – Uzkrāto datu operatīva saglabāšana

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai ļautu tās kompetentām institūcijām dot rīkojumu vai līdzīgi nodrošināt operatīvu noteiktu datu saglabāšanu, tai skaitā datu plūsmu, kas tikusi uzglabāta ar datorsistēmas palīdzību, īpaši, ja ir pamats uzskatīt, ka dati ir īpaši jūtīgi pret nozaudēšanu vai izmainīšanu.

2. Puse, kas īsteno augstāk minēto 1.daļu, ar rīkojumu personai saglabāt noteiktus uzkrātos datus personas īpašumā vai kontrolē, pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai šādai personai uzliktu par pienākumu saglabāt un uzturēt šos datus nemainītus laika periodā, cik nepieciešams, līdz maksimumam - 90 dienām, lai nodrošinātu kompetentām institūcijām iespēju pieprasīt to atklāšanu. Puse var paredzēt, ka šādu rīkojumu pēc tam var izdot atkārtoti.

3. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai uzliktu par pienākumu datu glabātājam vai citai personai, kurai jāsaglabā dati, saglabāt šādas kārtības konfidencialitāti uz laiku, kāds paredzēts tās nacionālos normatīvos aktos.

4. Pilnvaras un kārtība, kas minētas šajā pantā, ir pakļautas 14. un 15. panta noteikumiem.

17. pants – Datu plūsmas operatīva saglabāšana un daļēja atklāšana

1. Katra Puse attiecībā uz datu plūsmu, kas jāsaglabā saskaņā ar 16.pantu, pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai:

a nodrošinātu, ka šāda operatīva datu plūsmas saglabāšana ir iespējama, neatkarīgi no tā, vai viens vai vairāki pakalpojuma sniedzēji bijuši iesaistīti šīs komunikācijas pārraidē; un

b nodrošinātu operatīvu pietiekoša apjoma datu plūsmas atklāšanu Puses kompetentai institūcijai vai šīs institūcijas nozīmētai personai, lai nodrošinātu Pusei iespēju identificēt pakalpojuma sniedzējus un komunikācijas pārraides ceļu.

2. Pilnvaras un kārtība, kas minēta šajā pantā, ir pakļautas 14. un 15. panta noteikumiem.

3. Ražošanas uzdevums

18. pants – Ražošanas uzdevums

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai pilnvarotu tās kompetentas institūcijas pieprasīt:

a personai tās teritorijā iesniegt konkrētus datus, kas atrodas personas īpašumā vai kontrolē un kas ir saglabāti datorsistēmā vai datu uzkrāšanas vidē; un

b pakalpojuma sniedzējam, kas Puses teritorijā piedāvā savus pakalpojumus, iesniegt pasūtītāju informāciju saistībā ar pakalpojumiem, kas atrodas pakalpojuma sniedzēja īpašumā vai kontrolē.

2. Pilnvaras un kārtība, kas minēta šajā pantā, ir pakļauta 14. un 15. panta noteikumiem.

3. Šī panta izpratnē jēdziens “pasūtītāja informācija” nozīmē jebkuru informāciju datu formā vai jebkurā citā formā, ko glabā pakalpojuma sniedzējs saistībā ar saviem pakalpojumu pasūtītājiem, izņemot datu plūsmu vai satura datus, un ar kuriem var noteikt:

a lietoto komunikācijas pakalpojuma veidu, kā arī pieņemtos tehniskos nosacījumus un pakalpojuma laiku;

b pasūtītāja identitāti, pasta vai ģeogrāfisko adresi, telefona un citus kontaktnumurus, informāciju par rēķiniem un maksājumiem, kas pieejama pamatojoties uz līgumu par pakalpojumu vai noteikumiem;

c jebkuru citu informāciju komunikācijas iekārtas uzstādīšanas vietā, kas pieejama pamatojoties uz līgumu par pakalpojumu vai noteikumiem.

4. Uzglabāto datu meklēšana un pārņemšana

19. pants – Uzglabāto datu meklēšana un pārņemšana

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai pilnvarotu tās kompetentas institūcijas meklēt vai līdzīgi piekļūt:

a datorsistēmai vai tās daļai un tajā uzkrātajiem datiem; un

b datu uzkrāšanas videi, kurā dati var tikt uzkrāti,

kas atrodas tās teritorijā.

2. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja tās institūcijas meklē vai līdzīgi piekļūst noteiktai datorsistēmai vai tās daļai pamatojoties uz 1.daļas a punktu un ja ir pamats uzskatīt, ka meklētie dati ir uzglabāti citā datorsistēmā vai tās daļā Puses teritorijā un šādiem datiem var likumīgi piekļūt no vai tie ir pieejami sākotnējai sistēmai, institūcijām jābūt iespējai nekavējoties paplašināt meklēšanu vai līdzīgi piekļūt otrai sistēmai.

3. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai pilnvarotu tās kompetentas institūcijas pārņemt vai līdzīgi nodrošināt datus, kam piekļūts saskaņā ar 1. vai 2.daļu. Šie pasākumi ietver tiesības:

a pārņemt vai līdzīgi nodrošināt datorsistēmu vai tās daļu vai datu uzkrāšanas vidi;

b izgatavot un paturēt šo datu kopiju;

c saglabāt būtiskos uzglabātos datus nemainītus;

d padarīt nepieejamus vai izņemt tos datus no datorsistēmas, kurai piekļūts.

4. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai pilnvarotu tās kompetentas institūcijas pieprasīt jebkurai personai, kas pārzin datorsistēmas funkcionēšanu vai pasākumus, kas veikti, lai aizsargātu datus, cik nepieciešams nodrošinot vajadzīgo informāciju, lai veicinātu pasākumu, kas minēti 1. un 2. daļā, uzsākšanu.

5 Pilnvaras un kārtība, kas minēta šajā pantā, ir pakļauti 14.. un 15. panta noteikumiem.

5. Datu vākšana reālā laikā

20. pants – Datu plūsmas vākšana reālā laikā

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai pilnvarotu tās kompetentas institūcijas:

a vākt un ierakstīt, izmantojot tehniskos līdzekļus Puses teritorijā un

b uzlikt par pienākumu pakalpojuma sniedzējam, ņemot vērā tā tehniskās iespējas:

i vākt un ierakstīt, izmantojot tehniskos līdzekļus Puses teritorijā vai

ii sadarboties un palīdzēt kompetentām institūcijām vākt un ierakstīt

datu plūsmu reālā laikā, saistītu ar noteiktām komunikācijām tās teritorijā, kas pārraidīta ar datorsistēmas palīdzību.

2. Ja Puse tās nacionālajā tiesību sistēmā noteikto principu dēļ, nevar veikt pasākumus, kas minēti 1.daļas a punktā, tā vietā var pieņemt normatīvos un citus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ar noteiktām komunikācijām saistītu datu plūsmu, kas pārraidīta tās teritorijā, izmantojot tehniskos līdzekļus, vākšanu un ierakstīšanu reālā laikā.

3. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai pakalpojuma sniedzējam uzliktu par pienākumu nodrošināt konfidencialitāti faktam par jebkuru pilnvaru, kas paredzētas šajā pantā, īstenošanu un jebkuru informāciju, kas ar to saistīta.

4. Pilnvaras un kārtība, kas minēta šajā pantā, ir pakļauta 14. un 15. panta noteikumiem.

21. pants – Satura datu pārtveršana

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus saistībā ar smagu noziedzīgu nodarījumu loka noteikšanu nacionālos normatīvos aktos, lai pilnvarotu tās kompetentas institūcijas:

a vākt un ierakstīt, izmantojot tehniskos līdzekļus tās Puses teritorijā un

b uzliktu par pienākumu pakalpojuma sniedzējam, ņemot vērā tā tehniskās iespējas:

i vākt un ierakstīt, izmantojot tehniskos līdzekļus Puses teritorijā, vai

ii sadarboties un palīdzēt kompetentām institūcijām vākt un ierakstīt

noteiktu komunikāciju satura datus reālā laikā, tās teritorijā, kas pārraidīti ar datorsistēmas palīdzību.

2. Ja Puse tās nacionālo tiesību sistēmā noteikto principu dēļ, nevar veikt pasākumus, kas minēti 1.daļas a punktā, tā vietā var pieņemt normatīvos aktus un veikt citus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu satura datu par noteiktu komunikāciju tās teritorijā vākšanu un ierakstīšanu reālā laikā, izmantojot tehniskos līdzekļus.

3. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai uzliktu par pienākumu pakalpojuma sniedzējam nodrošināt konfidencialitāti faktam par jebkuru pilnvaru, kas paredzētas šajā pantā, īstenošanu un jebkuru citu informāciju, kas ar to saistīta.

4. Pilnvaras un kārtība, kas minēta šajā pantā, ir pakļauta 14. un 15. panta noteikumiem.

3. apakšnodaļa. Jurisdikcija

22. pants – Jurisdikcija

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai nodibinātu jurisdikciju pār jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kas noteikts saskaņā ar šīs Konvencijas 2.-11. pantu, ja noziedzīgs nodarījums izdarīts:

a tās teritorijā vai

b uz kuģa, kas brauc zem šīs Puses karoga, klāja vai

c uz lidmašīnas, kas reģistrēta pēc šīs Puses likumiem, klāja vai

d to izdarījis tās pilsonis, ja noziedzīgais nodarījums ir sodāms pēc tās vietas krimināltiesiskajiem normatīviem aktiem, kur tas izdarīts, vai arī, ja noziedzīgais nodarījums izdarīts ārpus jebkuras valsts teritoriālās jurisdikcijas.

2. Katra Puse var izdarīt atrunu nepiemērot vai piemērot tikai noteiktos gadījumos vai pie nosacījumiem, kurus paredz jurisdikcijas noteikumi, kas noteikti no šī panta 1.daļas b līdz d punktam vai jebkurā no tā daļām.

3. Katra Puse veic tādus nepieciešamos pasākumus, lai nodibinātu jurisdikciju pār noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti šīs Konvencijas 24. panta 1. daļā, gadījumos, kad aizdomās turētais atrodas tās teritorijā un viņš vai viņa netiek izdoti citai Pusei, pamatojoties tikai uz viņa vai viņas pilsonību, pēc izdošanas lūguma saņemšanas.

4. Šī Konvencija neizslēdz krimināltiesisko jurisdikciju, ko Puse realizē saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

5. Ja vairāk kā vienai Pusei ir tiesības uz jurisdikciju pār iespējamo noziedzīgo nodarījumu, kas noteikts saskaņā ar šo Konvenciju, iesaistītajām Pusēm pēc iespējas jākonsultējas ar nolūku noteikt vispiemērotāko jurisdikciju apsūdzības celšanai.

3. nodaļa. Starptautiskā sadarbība

1. apakšnodaļa – Vispārīgie principi

1. Starptautiskās sadarbības vispārīgie principi

23. pants – Starptautiskās sadarbības vispārīgie principi

Puses sadarbojas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem un ar atbilstošu starptautiskās sadarbības krimināllietās mehānismu, vienošanās, kam par pamatu ir vienoti un savstarpēji normatīvie akti, un nacionālo normatīvo aktu piemērošanu, lai pēc iespējas vairāk veicinātu izmeklēšanu un tiesvedību attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar datorsistēmām un datiem, vai, lai vāktu pierādījumus par noziedzīgiem nodarījumiem elektroniskā formā.

2. Ar izdošanu saistītie principi

24. pants – Izdošana

1. a Šis pants attiecas uz izdošanu starp Pusēm par noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti saskaņā ar šīs Konvencijas 2.-11. pantu, nodrošinot, ka tie ir sodāmi pēc abu iesaistīto Pušu normatīvajiem aktiem ar brīvības atņemšanu līdz maksimālajam, vismaz vienu gadu ilgam, termiņam vai ar smagāku sodu.

b Ja atšķirīgs vieglākais sods var tikt piemērots saskaņā ar vienošanos, kam par pamatu ir vienoti vai savstarpēji normatīvie akti, vai izdošanas līgumu, tai skaitā Eiropas konvenciju par izdošanu (ETS Nr. 24), ko var piemērot starp divām vai vairāk pusēm, jāpiemēro šādā vienošanās vai līgumā paredzētais minimālais sods.

2. Noziedzīgus nodarījumus, kas aprakstīti šī panta 1. daļā, uzskatāmi par iekļaujamiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tiek noteikta izdošana, katrā izdošanas līgumā, kas pastāv starp Pusēm. Puses uzņemas iekļaut šādus noziedzīgos nodarījumus kā noziedzīgus nodarījumus, par kuriem tiek noteikta izdošana, katrā izdošanas līgumā, ko tās noslēgušas savā starpā.

3. Ja Puse, kura noteikusi, ka izdošana ir atkarīga no līguma, saņem lūgumu par izdošanu no citas Puses, ar kuru tai nav izdošanas līguma, tā var uzskatīt šo Konvenciju par likumīgu pamatu izdošanai, attiecinot to uz jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kas minēts šī panta 1. daļā.

4. Puses, kuras nav noteikušas, ka izdošana ir atkarīga no līguma, atzīst noziedzīgus nodarījumus, kas minēti šī panta 1. daļā, kā noziedzīgus nodarījumus, par kuriem tiek noteikta izdošana, starp tām.

5. Izdošana ir pakļauta noteikumiem, kurus paredz lūguma Saņēmējas Puses normatīvie akti vai piemērojamie izdošanas līgumi, tai skaitā pamatojumiem, uz kuriem balstoties lūguma Saņēmēja Puse var atteikt izdošanu.

6. Ja izdošanu par noziedzīgu nodarījumu, kas minēts šī panta 1. daļā, atsaka, pamatojoties vienīgi uz meklētās personas pilsonību vai tāpēc, ka lūguma Saņēmēja Puse uzskata, ka tai ir jurisdikcija pār noziedzīgo nodarījumu, lūguma Saņēmēja Puse iesniedz lietu pēc Prasītājas Puses lūguma tās kompetentām institūcijām apsūdzības celšanai un paziņo par rezultātu Prasītājai Pusei noteiktā laikā. Šīs institūcijas jāpieņem lēmumu un veic izmeklēšanu un tiesvedību tādā pašā veidā kā par jebkuru citu līdzīga rakstura noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar šīs Puses normatīviem aktiem.

7. a Katra Puse parakstīšanas laikā vai, kad iesniegts ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, iesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram katras institūcijas, kura ir atbildīga par pieprasījumu par izdošanu nosūtīšanu vai saņemšanu vai par iespējamo arestu gadījumā, ja nav līguma, nosaukumu un adresi.

b Eiropas Padomes ģenerālsekretārs izveido un uztur atjaunotu Pušu norādīto institūciju reģistrs. Katra Puse visu laiku nodrošina reģistrā uzglabāto ziņu pareizību.

3. Vispārīgie principi, kas attiecas uz savstarpējo palīdzību

25. pants – Vispārīgie principi, kas attiecas uz savstarpējo palīdzību

1. Puses sniedz savstarpējo palīdzību vislielākajā mērā, lai pēc iespējas vairāk veiktu izmeklēšanu un tiesvedību attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar datorsistēmām un datiem, vai, lai vāktu pierādījumus par noziedzīgiem nodarījumiem elektroniskā formā.

2. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu saistības, kas noteiktas 27.-35. pantā.

3. Katra Puse steidzamos gadījumos var lūgt savstarpēju palīdzību vai sazināšanos, kas saistīta ar ātriem saziņas līdzekļiem, tai skaitā faksu vai e-pastu, tādā mērā, kādā šādi saziņas līdzekļi nodrošina atbilstošu drošības un autentiskuma līmeni (tai skaitā šifrēšanas izmantošanu, ja nepieciešams), kam formāls apstiprinājums tikai sekos, ja to pieprasa lūguma Saņēmēja Puse. Lūguma Saņēmēja Puse pieņem un atbild uz lūgumu, izmantojot jebkuru no minētajiem saziņas līdzekļiem.

4. Izņemot gadījumus, kas īpaši paredzēti šīs nodaļas pantos, savstarpējā palīdzība ir pakļauta noteikumiem, kurus paredz Prasītājas Puses normatīvie akti vai piemērojamie izdošanas līgumi, tai skaitā pamatojumiem, uz kuriem balstoties lūguma Saņēmēja Puse var atteikt sadarbību. Lūguma Saņēmēja Puse nedrīkst izmantot tiesības atteikt savstarpējo palīdzību attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti 2.-11. pantā, pamatojoties tikai uz to, ka lūgums attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ko tā uzskata par ekonomisku noziedzīgu nodarījumu.

5. Ja, saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, lūguma Saņēmēja Pusei ir atļauts sniegt savstarpējo palīdzību pamatojoties uz dubultās jurisdikcijas nosacījumu, šis nosacījums jāuzskata par īstenotu neatkarīgi no tā, vai šīs Puses normatīvie akti nodarījumu ievieto tajā pašā nodarījumu kategorijā vai uz nodarījumu attiecina tādu pašu terminoloģiju kā Prasītāja Puse, ja darbība, kas ir par pamatu nodarījumam, par kuru tiek lūgta palīdzība, ir noziedzīgs nodarījums pēc tās normatīvajiem aktiem.

26. pants – Neplānota informācija

1. Puse savu normatīvo aktu ietvaros un bez iepriekšēja lūguma var pārsūtīt citai Pusei informāciju, kas iegūta tās izmeklēšanas ietvaros, ja tā uzskata, ka šādas informācijas atklāšana varētu Saņēmējai Pusei palīdzēt uzsākt vai veikt izmeklēšanu vai tiesvedību saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti saskaņā ar šo Konvenciju, vai var novest pie šīs Puses lūguma pēc sadarbības saskaņā ar šo nodaļu.

2. Pirms tiek sniegta šāda informācija, Sniedzēja Puse var pieprasīt, lai tā tiktu glabāta konfidenciāli vai lietota tikai saskaņā ar noteikumiem. Ja Saņēmēja Puse nevar izpildīt šādu prasību, tā paziņo Sniedzēja Pusei, kura tad nosaka, vai informācija tomēr būtu jāsniedz. Ja Saņēmēja Puse pieņem informāciju, kas ir pakļauta noteikumiem, tiem jābūt tai saistošiem.

4. Kārtība attiecībā uz savstarpējās palīdzības lūgumiem, ja nav piemērojamu starptautisku vienošanos

27. pants – Kārtība attiecībā uz savstarpējās palīdzības lūgumiem, ja nav piemērojamu starptautisku vienošanos

1. Ja nav savstarpējās palīdzības līgumi vai vienošanās, kam par pamatu ir vienoti un savstarpēji spēkā esoši normatīvi akti, starp Prasītāja Pusi un lūguma Saņēmēja Pusi, jāpiemēro šī panta 2.-9. daļas noteikumi. Šī panta noteikumi nav jāpiemēro, ja šāds līgums, vienošanās vai normatīvie akti pastāv, ja vien iesaistītās Puses nevienojas to vietā piemērot jebkuru vai visus pārējos šī panta noteikumus.

2. a Katra Puse nozīmē galveno institūciju vai institūcijas, kas būs atbildīgas par savstarpējās palīdzības lūgumu nosūtīšanu un atbildēšanu uz tiem, par šādu lūgumu izpildi vai pārsūtīšanu institūcijām, kas kompetentas to izpildīšanā;

b Galvenajām institūcijām tieši jāsazinās vienai ar otru;

c Katra Puse parakstīšanas laikā vai kad iesniegts ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, iesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram tās atbildīgās institūcijas, kas nozīmēta saskaņā ar šo daļu, nosaukumu un adresi;

d Eiropas Padomes ģenerālsekretārs izveido un uztur atjaunotu Pušu nozīmēto galveno institūciju reģistru. Katra Puse visu laiku nodrošina reģistrā uzglabāto ziņu pareizību.

3. Savstarpējās palīdzības lūgumus šī panta ietvaros izpilda saskaņā ar kārtību, ko noteikusi Prasītāja Puse, izņemot gadījumus, ja tā nav savienojama ar lūguma Saņēmējas Puses normatīvajiem aktiem.

4. Lūguma Saņēmēja Puse papildus atteikuma pamatiem, kas noteikti 25. panta 4. daļā, var atteikt palīdzību, ja:

a lūgums atteicas uz noziedzīgu nodarījumu, ko lūguma Saņēmēja Puse, uzskata par politisku noziedzīgu nodarījumu vai arī par tādu noziedzīgu nodarījumu, kas ir saistīts ar politisku nodarījumu, vai

b tā uzskata, ka lūguma izpildīšana iespējams var kaitēt tās suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm.

5. Lūguma Saņēmēja Puse var atlikt lūguma izpildi, ja šāda darbība varētu kaitēt kriminālizmeklēšanai vai tiesvedībai, ko veic tās institūcijas.

6. Pirms palīdzības atteikšanas vai atlikšanas lūguma Saņēmēja Puse, pēc iespējas konsultējoties ar Prasītāja Pusi, apsver, vai lūgumu var izpildīt daļēji vai tas jāpakļauj nosacījumiem, kādus uzskata par nepieciešamiem.

7. Lūguma Saņēmēja Puse nekavējoties informē Prasītāja Puse par palīdzības lūguma izpildes rezultātu. Jebkuram lūguma atteikumam vai atlikšanai jāsniedz iemesli. Lūguma Saņēmēja Puse arī informē Prasītāja Puse par jebkuriem iemesliem, kas padara lūguma izpildi neiespējamu vai iespējams to ievērojami aizkavēs.

8. Prasītāja Puse var lūgt, lai lūguma Saņēmēja Puse tur konfidenciālu faktu par jebkuru šīs nodaļas ietvaros izdarīto lūgumu, kā arī par tā subjektu, izņemot tādā mērā, cik nepieciešams tā izpildei. Ja lūguma Saņēmēja Puse nevar piekrist konfidencialitātes lūgumam, tā nekavējoties par to informē Prasītāja Pusi, kura tad nosaka, vai lūgumu tomēr izpildīt.

9. a Steidzamos gadījumos, lūgumus par savstarpējo palīdzību un ar to saistīto saziņu Prasītāja Puses tiesībsargājošās institūcijas var nosūtīt tieši tādām pašām lūguma Saņēmēja Puses institūcijām. Katrā šādā gadījumā vienlaicīgi jānosūta kopija caur Prasītāja Puses galveno institūciju lūguma Saņēmēja Puses galvenajai institūcijai.

b Jebkurš lūgums vai saziņa šīs daļas ietvaros tiek veikta ar Starptautiskās Kriminālpolicijas organizācijas (Interpol) starpniecību.

c Ja lūgums ir nosūtīts saskaņā ar šī panta a punktu un institūcija nav kompetenta rīkoties ar lūgumu, tā nosūta lūgumu kompetentai nacionālajai institūcijai un nekavējoties informē Prasītāja Puse, ka tā ir rīkojusies šādi.

d Lūgumus vai saziņu, kas veikta šīs daļas ietvaros, un nav saistīta ar piespiedu darbību, Prasītāja Puses kompetentas institūcijas tieši nodod lūguma Saņēmēja Puses kompetentām institūcijām.

e Katra Puse parakstīšanas laikā vai, kad iesniedz savu ratifikācijas, pieņemšanas, piekrišanas vai pievienošanās dokumentu, informē Eiropas Padomes ģenerālsekretāru, ka, lai nodrošinātu efektivitāti, lūgumus, kas veikti šīs daļas ietvaros, ir jāadresē tās galvenajai institūcijai.

28. pants – Konfidencialitāte un lietošanas ierobežojumi

1. Ja nav savstarpējās palīdzības līguma vai vienošanās, kam par pamatu ir vienoti vai savstarpēji normatīvie akti, starp Prasītājas Pusi un lūguma Saņēmējas Pusi, jāpiemēro šī panta noteikumi. Šī panta noteikumi nav jāpiemēro, ja šāds līgums, vienošanās vai normatīvie akti eksistē, ja vien iesaistītās Puses vienojas piemērot kādu no vai visus pārējos šī panta noteikumus.

2. Puse, kurai tiek lūgta palīdzība, var sniegt papildinformāciju vai materiālus, atbildot uz lūgumu, kas ir atkarīgs no noteikumiem, ka to:

a patur konfidenciālu, ja savstarpējās palīdzības lūgumu nevar piemērot šāda noteikuma trūkuma dēļ, vai

b neizmantos izmeklēšanā vai tiesvedībā citādi, nekā norādīts lūgumā.

3. Ja Prasītāja Puse nevar ievērot noteikumus, kas minēti 2. daļā, tā par to nekavējoties informē otru Pusi, kura tad nosaka, vai informāciju tomēr sniegt. Kad Prasītāja Puse pieņem noteikumu, tas kļūst tai saistošs.

4. Jebkura Puse, kas sniedz informāciju vai materiālu, kas pakļauti 2. daļā minētajiem noteikumiem, var lūgt otrai Pusei saistībā ar šo noteikumu paskaidrot šādas informācijas vai materiāla izmantošanu.

2. apakšnodaļa. Īpaši noteikumi

1. Savstarpējā palīdzība attiecībā uz pagaidu pasākumiem

29. pants – Uzkrāto datu operatīva saglabāšana

1. Puse var lūgt citai Pusei pieprasīt vai citādi panākt operatīvu ar datorsistēmu uzkrāto datu saglabāšanu, kas atrodas šīs otras Puses teritorijā, attiecībā uz kuru Prasītāja Puse plāno iesniegt lūgumu par savstarpējo palīdzību, lai meklētu vai citādā veidā piekļūtu, pārņemtu vai līdzīgi nodrošinātu, vai atklātu datus.

2. Lūgumā par datu saglabāšanu saskaņā ar 1. daļu jānorāda:

a institūcija, kas lūdz saglabāšanu;

b noziedzīgs nodarījums, kas ir pakļauts kriminālizmeklēšanai vai tiesvedībai, un īss ar to saistīto faktu izklāsts;

c uzkrātie dati, kas jāsaglabā un to saistība ar noziedzīgu nodarījumu;

d jebkura pieejama informācija, kas norāda uzkrāto datu glabātāju vai datorsistēmas atrašanās vietu;

e saglabāšanas nepieciešamība; un

f ka Puse plāno iesniegt lūgumu savstarpējai palīdzībai, lai meklētu vai līdzīgi piekļūtu, pārņemtu vai līdzīgi nodrošinātu, vai atklātu datus.

3. Saņemot lūgumu no citas Puses, lūguma Saņēmēja Puse veic visus nepieciešamos pasākumus, lai operatīvi saglabātu noteiktos datus saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem. Lai atbildētu uz lūgumu, dubulta jurisdikcija nav nepieciešama kā nosacījums, lai nodrošinātu šādu saglabāšanu.

4. Puse, kas pieprasa dubultu jurisdikciju kā nosacījumu, lai atbildētu uz lūgumu par savstarpējo palīdzību, lai meklētu vai līdzīgi piekļūtu, pārņemtu vai līdzīgi nodrošinātu vai atklātu uzglabātos datus attiecībā uz citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav minēti šīs Konvencijas 2.-11. pantā, var izdarīt atrunu atteikt saglabāšanas lūgumu šī panta ietvaros gadījumos, kad ir iemesls ticēt, ka atklāšanas laikā dubultās jurisdikcijas nosacījums nevar īstenoties.

5. Turklāt lūgumu par saglabāšanu var noraidīt tikai, ja:

a lūgums attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ko lūguma Saņēmēja Puse uzskata par politisku noziedzīgu nodarījumu vai tādu noziedzīgu nodarījumu, kas ir saistīts ar politisku noziedzīgu nodarījumu, vai

b lūguma Saņēmēja Puse uzskata, ka lūguma izpilde iespējams var kaitēt tās suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm.

6. Ja lūguma Saņēmēja puse uzskata, ka saglabāšana nenodrošinās pieejamību datiem nākotnē vai apdraudēs konfidencialitāti vai citādi kaitēs Prasītājas Puses izmeklēšanai, tā nekavējoties informē Prasītāja Pusi, kura tad nosaka, vai lūgums tomēr jāizpilda.

7. Jebkurai saglabāšanai, kas veikta atbildot uz lūgumu, kas minēts 1. daļā, jābūt uz laika periodu ne mazāku kā sešdesmit dienas, lai nodrošinātu Prasītājas Pusei iespēju iesniegt lūgumu par datu meklēšanu vai līdzīgu piekļūšanu, pārņemšanu vai līdzīgu nodrošināšanu vai atklāšanu. Sekojot šāda lūguma saņemšanai, datus jāturpina saglabāt līdz lēmumam par šādu lūgumu.

30. pants – Saglabātās datu plūsmas operatīva atklāšana

1. Ja lūguma, kas izteikts pamatojoties uz 29. pantu, par datu plūsmas saglabāšanu saistībā ar noteiktu komunikāciju izpildes gaitā lūguma Saņēmēja Puse atklāj, ka pakalpojuma sniedzējs citā Valstī ir bijis iesaistīts komunikācijas pārraidē, lūguma Saņēmēja Puse nekavējoties atklāj Prasītājai Pusei pietiekošu datu plūsmas apjomu, lai identificētu pakalpojuma sniedzēju un ceļu, pa kuru komunikācija tikusi pārraidīta.

2. Datu plūsmas atklāšanu saskaņā ar 1. daļu var neizpaust tikai, ja:

a lūgums attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ko lūguma Saņēmēja Puse, uzskata par politisku noziedzīgu nodarījumu vai tādu noziedzīgu nodarījumu, kas ir saistīts ar politisku noziedzīgu nodarījumu; vai

b lūguma Saņēmēja Puse uzskata, ka lūguma izpilde iespējams kaitēs tās suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm.

2. Savstarpējā palīdzība attiecībā uz izmeklēšanas pilnvarām

31. pants – Savstarpējā palīdzība attiecībā uz piekļūšanu uzglabātiem datiem

1. Puse var lūgt citai Pusei meklēt vai līdzīgi piekļūt, pārņemt vai līdzīgi nodrošināt un atklāt datus, kas saglabāti ar datorsistēmas palīdzību, kas atrodas lūguma Saņēmēja Puses teritorijā, tai skaitā datus, kas saglabāti saskaņā ar 29. pantu.

2. Lūguma Saņēmēja Puse atbild uz lūgumu, piemērojot starptautiskos dokumentus, vienošanās un normatīvos aktus, kas minēti 23. pantā, un saskaņā ar citiem atbilstošiem šīs nodaļas noteikumiem.

3. Uz lūgumu atbild nekavējoties, ja:

a ir pamats uzskatīt, ka attiecīgie dati ir īpaši jūtīgi pret pazaudēšanu vai izmaiņām, vai

b dokumenti, vienošanās un normatīvie akti, kas minēti 2. daļā, citādi nodrošina operatīvu sadarbību.

32. pants – Pārrobežu piekļūšana uzkrātiem datiem ar piekrišanu vai kur tie ir publiski pieejami

Puse var bez citas Puses atļaujas:

a piekļūt publiski pieejamiem (atklātu avotu) uzkrātiem datiem, neatkarīgi no tā, kur dati izvietoti ģeogrāfiski; vai

b piekļūt vai saņemt ar tās teritorijā atrodošās datorsistēmas palīdzību uzkrātos datus, kas atrodas citā Pusē, ja Puse saņem likumīgu un brīvprātīgu tās personas piekrišanu, kurai ir likumīgas tiesības atklāt datus Pusei ar attiecīgās datorsistēmas palīdzību.

33. pants – Savstarpējā palīdzība datu plūsmas vākšanai reālā laikā

1. Puses sniedz savstarpēju palīdzību viena otrai, lai vāktu datu plūsmu reālā laikā saistībā ar noteiktām komunikācijām viņu teritorijā, kuras pārraida ar datorsistēmas palīdzību. Pakļaujot 2. daļas noteikumiem, šo palīdzību sniedz atbilstoši nacionālajos normatīvajos aktos paredzētajiem noteikumiem un kārtībai.

2. Katra Puse nodrošina tādu palīdzību vismaz attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem datu plūsmas vākšana reālā laikā būtu iespējama līdzīgā gadījumā nacionālā līmenī.

34. pants – Savstarpējā palīdzība attiecībā uz satura datu pārtveršanu

Puses sniedz savstarpējo palīdzību viena otrai reālā laikā vācot vai ierakstot noteiktas komunikācijas satura datus, kas pārraidīti ar datorsistēmas palīdzību tādā apjomā, kādu atļauj piemērojamie līgumi un nacionālie normatīvie akti.

3. 24/7 tīkls

35. pants – 24/7 tīkls

1. Katra Puse nosaka kontaktpunktu, kas pieejams 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, lai nodrošinātu nekavējošu palīdzības sniegšanu nolūkā veikt izmeklēšanu vai tiesvedību attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar datorsistēmām un datiem, vai vākt pierādījumus par noziedzīgiem nodarījumiem elektroniskā formā. Šāda palīdzība, ja to atļauj nacionālie normatīvie akti un prakse, ietver sekojošu pasākumu veicināšanu un tiešu izpildi:

a tehnisko konsultāciju nodrošināšana;

b datu saglabāšana pamatojoties uz 29. un 30. pantu;

c pierādījumu vākšana, juridiskās informācijas nodrošināšana un aizdomās turamo atrašanās vietas noteikšana.

2. a Puses kontaktpunktam jābūt kapacitātei veikt operatīvu saziņu ar citas Puses kontaktpunktu.

b Ja kontaktpunkts, ko noteikusi Puse, nav daļa no šīs Puses institūcijas vai institūcijām, kas ir atbildīgas par starptautisko savstarpējo sadarbību vai izdošanu, tad kontaktpunktam ir jānodrošina, ka tas spēj operatīvi sadarboties ar šādu institūciju vai institūcijām.

3. Katra Puse nodrošina apmācīta un aprīkota personāla pieejamību, lai veicinātu tīkla darbību.

4. nodaļa – Noslēguma noteikumi

36. pants – Parakstīšana un stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm un valstīm, kas nav dalībvalstis, bet kas ir piedalījušās tās izstrādāšanā.

2. Šī Konvencija ir pakļauta ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti iesniedzami Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

3. Šī Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā datumā trīs mēnešus pēc datuma, kad piecas valstis, tai skaitā vismaz trīs Eiropas Padomes dalībvalstis, ir izteikušas savu piekrišanu atzīt Konvenciju par saistošu saskaņā ar 1. un 2. daļas noteikumiem.

4. Neatkarīgi no jebkuras parakstījušās valsts, kas pēc tam izsaka savu piekrišanu atzīst to par saistošu, Konvencija stājas spēkā pirmajā mēneša dienā trīs mēnešus pēc datuma, kad tā izteikusi savu piekrišanu atzīt Konvenciju par saistošu saskaņā ar 1. un 2. daļas noteikumiem.

37. pants – Pievienošanās Konvencijai

1. Pēc Konvencijas stāšanās spēkā, Eiropas Padomes Ministru komiteja pēc konsultēšanās ar un iegūstot vienbalsīgu Konvenciju parakstījušo valstu piekrišanu, var uzaicināt jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts un kas nav piedalījusies tās izstrādāšanā, pievienoties šai Konvencijai. Lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu, kas paredzēts Eiropas Padomes statūtu 20. panta d punktā, un ar vienbalsīgu Konvenciju parakstījušo valstu pārstāvju, kam ir tiesības piedalīties Ministru komitejā, balsojumu.

2. Neatkarīgi no jebkuras valsts, kas pievienojusies Konvencijai saskaņā ar iepriekš minēto 1. daļu, Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā datumā trīs mēnešus pēc datuma, kad pievienošanās dokuments iesniegts Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

38. pants – Teritoriālā piemērošana

1. Ikviena valsts parakstīšanas laikā vai kad tā iesniedz savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var noteikt teritoriju vai teritorijas, kurās Konvencija tiks piemērota.

2. Ikviena valsts jebkurā laikā vēlāk ar deklarāciju, kas adresēta Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, var paplašināt Konvencijas piemērošanu attiecībā uz jebkuru teritoriju, kas noteikta deklarācijā. Neatkarīgi no šādas teritorijas Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā datumā trīs mēnešus pēc datuma, kad deklarāciju saņēmis ģenerālsekretārs.

3. Jebkuru deklarāciju, kas izdarīta saskaņā ar iepriekšējām divām daļām, neatkarīgi no jebkuras teritorijas, kas noteikta šādā deklarācijā, var atsaukt ar paziņojumu, kas adresēts Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Atsaukums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc trīs mēnešu termiņa beigām kopš datuma, kad ģenerālsekretārs šādu paziņojumu saņēmis.

39. pants – Konvencijas ietekme

1. Esošās Konvencijas mērķis ir papildināt piemērojamus daudzpusējus un divpusējus līgumus vai vienošanās starp Pusēm, tai skaitā:

– Eiropas Konvencijas par izdošanu, kas atvērta parakstīšanai Parīzē 1957. gada 13. decembrī (ETS No. 24);

– Eiropas Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās, kas atvērta parakstīšanai Strasbūrā 1959. gada 20. aprīlī (ETS No. 30);

– Eiropas Konvencijas papildprotokola par savstarpējo palīdzību krimināllietās, kas atvērts parakstīšanai Strasbūrā 1978. gada 17. martā (ETS No. 99)

noteikumus.

2. Ja divas vai vairāk Puses jau ir noslēgušas vienošanos vai līgumu par jautājumiem, kas aplūkoti šajā Konvencijā, vai kā savādāk ir nodibinājušas attiecības šajos jautājumos vai plāno to darīt nākotnē, tām arī jādod tiesības piemērot šādu vienošanos vai līgumu vai atbilstoši regulēt to attiecības. Tomēr, ja Puses nodibina attiecības par jautājumiem, ko nosaka šī Konvencija savādāk nekā noteikts šeit, tām tas jādara veidā, kas nav pretrunā ar Konvencijas mērķiem un principiem.

3. Nekas šajā Konvencijā nevar ietekmēt Puses citas tiesības, ierobežojumus, saistības un pienākumus.

40. pants – Deklarācijas

Ar rakstisku paziņojumu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram ikviena valsts parakstīšanas laikā vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu var paziņot, ka tā patur iespēju pieprasīt papildus kritērijus, kas paredzēti 2., 3., 6. panta 1.daļas b punktā, 7. pantā, 9. panta 3. daļā, un 27. panta 9.daļas e punktā.

41. pants – Federālā klauzula

1. Federāla valsts var izdarīt atrunu pieņemt šīs Konvencijas 2. nodaļas saistības saskaņā ar tās pamatprincipiem, kas nosaka attiecības starp tās centrālo valdību un attiecīgajām pavalstīm vai citām līdzīgām teritoriālām vienībām, paredzot, ka tai jābūt spējīgai sadarboties saskaņā ar 3. nodaļu.

2. Izdarot atrunu saskaņā ar 1. daļu, federāla valsts nevar piemērot šādu atrunu noteikumus, lai izslēgtu vai ievērojami samazinātu tās saistības nodrošināt pasākumus, kas noteikti iepriekš 2. nodaļā. Kopumā tai jānodrošina plaša un efektīva normatīvo aktu piemērošanas iespēja neatkarīgi no šiem pasākumiem.

3. Attiecībā uz šīs Konvencijas noteikumiem, kuru piemērošana ir pavalsts vai citas līdzīgas teritoriālas vienības jurisdikcijā, kurai federācijas konstitucionālā sistēma neuzliek par pienākumu veikt likumīgus pasākumus, federālajai valdībai jāinformē šādas pavalsts kompetentas institūcijas par minētajiem nosacījumiem ar savu labvēlīgo viedokli, iedrošinot veikt atbilstošu darbību, lai tie stātos spēkā.

42. pants – Atrunas

Ar rakstisku paziņojumu adresētu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram ikviena valsts parakstīšanas laikā vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu paziņo, ka tā izdara atrunu(as), kā paredzēts 4. panta 2. daļā, 6. panta 3. daļā, 9. panta 4. daļā, 10. panta 3. daļā, 11. panta 3. daļā, 14. panta 3. daļā, 22. panta 2. daļā, 29. panta 4. daļā un 41. panta 1. daļā. Nekādas citas atrunas nevar izdarīt.

43. pants – Atrunu statuss un anulēšana

1. Puse, kas izdarījusi atrunu saskaņā ar 42. pantu, var pilnībā vai daļēji to atsaukt ar rakstisku paziņojumu adresētu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Šāds atsaukums stājas spēkā no brīža, kad ģenerālsekretārs paziņojumu saņēmis. Ja paziņojumā norādīts, ka atrunas atsaukumam jāstājas spēkā ar noteiktu datumu un šis datums ir vēlāk nekā datums, kurā ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu, atsaukums stājas spēkā noteiktajā vēlākajā datumā.

2. Pusei, kas izdarījusi atrunu, kas minēta 42. pantā, pilnībā vai daļēji atsauc šādu atrunu, tiklīdz apstākļi to atļauj.

3. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs var periodiski noskaidrot Pušu, kas izdarījušas vienu vai vairākas atrunas, kas minētas 42. pantā, nodomu šādas atrunas(u) atsaukšanā nākotnē.

44. pants – Grozījumi

1. Grozījumus šai Konvencijai var ierosināt jebkura Puse un Eiropas Padomes ģenerālsekretāram tie jādara zināmi Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, kā arī jebkurai citai valstij, kas pievienojusies vai uzaicināta pievienoties šai Konvencijai saskaņā ar 37. panta noteikumiem.

2. Jebkurus grozījumus, ko ierosina kāda Puse, dara zināmus Eiropas komitejai noziedzības jautājumos (CDCP), kura iesniedz savu viedokli par piedāvāto grozījumu Ministru komitejai.

3. Ministru komiteja apsver piedāvāto grozījumu un Eiropas komitejas noziedzības jautājumos (CDCP) iesniegto viedokli un, konsultējoties ar valstīm, kas nav dalībvalstis, šīs Konvencijas Puses pieņem grozījumus.

4. Jebkura grozījuma tekstu, ko pieņēmusi Ministru komiteja saskaņā ar šī panta 3. daļu, nosūta Pusēm pieņemšanai.

5. Jebkurš grozījums, kas pieņemts saskaņā ar šī panta 3. daļu, stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad visas Puses informējušas ģenerālsekretāru par savu piekrišanu.

45. pants – Strīdu risināšana

1. Eiropas komiteju noziedzības jautājumos (CDPC) informē par šīs Konvencijas interpretāciju un piemērošanu.

2. Strīdus gadījumā starp Pusēm par šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu tās meklē strīda risinājumu sarunu vai kādā citā mierīgā ceļā pēc pašu izvēlēs, tai skaitā strīda iesniegšanu izskatīšanai Eiropas komitejai noziedzības jautājumos (CDPC), šķīrējtiesā, kuras lēmumi Pusēm ir saistoši, vai Starptautiskajā Justīcijas Tiesā pēc iesaistīto Pušu vienošanās.

46. pants – Pušu konsultācijas

1. Puses cik iespējams periodiski konsultējas, lai veicinātu:

a efektīvu šīs Konvencijas piemērošanu un īstenošanu, tai skaitā jebkuras problēmas, kā arī jebkura paziņojuma vai atrunu, kas izdarītas saskaņā ar šo Konvenciju, juridisko seku apzināšanu;

b informācijas apmaiņu par būtisku juridisko, politisko vai tehnoloģijas attīstību, kas attiecas uz kibernoziegumiem un pierādījumu vākšanu elektroniskā formā;

c iespējamo Konvencijas papildinājumu vai grozījumu izskatīšanu.

2. Eiropas komiteju noziedzības jautājumos (CDPC) periodiski informē attiecībā uz konsultāciju rezultātiem, kas minēti 1.daļā.

3. Eiropas komiteja noziedzības jautājumos (CDPC) pēc iespējas veicina konsultācijas, kas minētas 1. daļā, un veic nepieciešamos pasākumi, lai palīdzētu Pusēm to centienos papildināt vai grozīt Konvenciju. Vēlākais trīs gadus pēc tam, kad esošā Konvencija stājas spēkā, Eiropas komiteja noziedzības jautājumos sadarbībā ar Pusēm veic visu Konvencijas noteikumu pārskatīšana un, ja nepieciešams, ierosina atbilstošus grozījumus.

4. Izdevumus, kas radušies īstenojot 1.daļas nosacījumus, sedz Puses tādā veidā, kādā tos noteikušas, izņemot, ja tos sedz Eiropas Padome.

5. Eiropas Padomes Sekretariāts palīdz Pusēm veikt to funkcijas saskaņā ar šo pantu.

47. pants – Denonsēšana

a. Ikviena Puse var jebkurā laikā denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

b. Šāda denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā trīs mēnešus pēc datuma, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis paziņojumu.

48. pants – Paziņojums

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, kā arī jebkurai citai valstij, kas pievienojusies vai ir uzaicināta pievienoties šai Konvencijai, par:

a katru parakstu;

b katra ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanu;

c šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 36. un 37. pantu;

d katru paziņojumu, kas izdarīti saskaņā ar 40. pantu, vai izdarītu atrunu, kas izdarīta saskaņā ar 42. pantu;

e jebkuru citu aktu, paziņojumu vai komunikāciju, kas attiecas uz šo Konvenciju.

To apliecinot, zemāk parakstījušās, tam attiecīgi pilnvarotas personas, ir parakstījušas šo Konvenciju.

Sastādīta Budapeštā 2001. gada 23. novembrī angļu un franču valodās, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kas glabāsies Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūtīs apliecinātus norakstus katrai Eiropas Padomes dalībvalstij, valstīm, kas nav dalībvalstis, bet kas piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā un ikvienai valstij, kas ir uzaicināta tai pievienoties.