Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 10. jūnija sēdes

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija):

Šodien bija, tēlaini izsakoties, samērā karsta Saeimas sēde. Lielākās debates izraisīja jautājums par ekonomikas ministra Arta Kampara demisijas pieprasījumu, un, lai arī šī demisija tika noraidīta, es domāju, diskusija bija ļoti svētīga un lietderīga.

Pirmām kārtām tādēļ, ka Kampara kungs Saeimā savādāk ir iedabūjams tikai ar lielām grūtībām. Šoreiz mēs dzirdējām diezgan detalizētu viņa ziņojumu. Šajā ziņojumā gan tika izceltas tādas pozitīvās lietas, un, neapšaubāmi, ir ekonomikā lietas, kas arī mainās lēnā garā uz labo pusi, bet jāteic, ka tomēr ir jautājumi, uz kuriem mēs nesaņēmām atbildes un kuri ir ārkārtīgi svarīgi.

Pirmām kārtām mēs redzam, ka nodarbinātības palielināšanā faktiski nav nekāda pozitīva rezultāta, bet tas taču ir galvenais Ekonomikas ministrijas uzdevums. Vēl arvien simti tūkstošu Latvijas iedzīvotāju ir bez darba vai spiesti vienkārši doties projām no valsts, un tas ilgtermiņā Latvijai radīs ārkārtīgi lielas ekonomiskās problēmas.

Mēs redzam, ka diemžēl gan ražotāju cenas kāpj, gan faktiski ir atsācies tas process, ka imports pārsniedz eksportu. Diemžēl mēs redzam, ka Eiropas Savienības fondu apguve siltināšanas jomā ir ārkārtīgi nepietiekama – tikai 10 procenti no plānotā apjoma – un ka arī citas fondu naudas tiek dalītas samērā selektīvi.

Protams, īpaši nepatīkams stāsts ir par izstādi EXPO Šanhajā, kur šis nevajadzīgais skandāls acīmredzot aizēno veiksmīgo piedāvājumu, ko kompānija “Aerodium” radījusi.

Vēl, protams, mūs ļoti uztrauc vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, kas faktiski netiešā veidā paredz, ka nākamgad visas PVN likmes tiek palielinātas... tātad no samazinātām likmēm atsakās pilnībā, un tas attiecas gan uz zālēm, gan tūrismu. Un, lai gan Kampara kungs pats pie saviem labajiem darbiem pieskaitīja to, ka tūrisma nozarei PVN ir samazināts, kaut arī faktiski to ar spiedienu panāca opozīcija, ir acīm redzams, ka viņš nav spējis vai nav vēlējies diskusijās ar aizdevējiem aizstāvēt šo lietu un pamazinātā likme palīdzēs šai nozarei tikai apmēram pusgadu.

Otra interesanta un būtiska lieta daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir Tautsaimniecības komisijas sagatavotā likumu pakete, kas attiecas uz zemes jautājumiem. Tie ir pieci likumprojekti, kam šodien tika piešķirta steidzamība un kas tika izskatīti pirmajā lasījumā. Nākamajā plenārsēdē, esmu pārliecināts, šie likumprojekti pārvērtīsies par likumiem. Tas palīdzēs tiem iedzīvotājiem, kuri zemes privatizācijai pilsētās faktiski visus dokumentus bija nokārtojuši, bet nepaspēja noslēgt līgumu ar Hipotēku un zemes banku. Šos līgumus tagad varēs noslēgt, un šis termiņš tiks pagarināts. Tas skars vairāk nekā tūkstoti Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir šī problēma.

Tāpat tika uzlabota regulācija uzņēmējiem, kuri privatizēja zemi zem ēkām. Tātad šeit tiks mainīti nosacījumi, netiks aprēķinātas soda naudas, tiks atlikti maksājumi, lai šie uzņēmēji var pārdzīvot grūtos laikus un pēc tam pilnā apmērā pildīt savas saistības.

Tāpat solis pretī tiek pasperts pašvaldībām, gan pagarinot termiņus, kas nepieciešami zemes reformas pabeigšanai, gan arī nosakot, ka zeme, kas ir uz Hipotēku un zemes bankas vārda, uzreiz tiek ierakstīta uz pašvaldības vārda, izejot starpposmu, kas attiecas uz valsti.

Vēl tika izskatīti vairāki citi likumprojekti, bet domāju, ka galvenās lietas ir palikušas uz beidzamo plenārsēdi, kas solās būt ļoti gara. Es tikai iezīmēšu to, ka vakar komisijas sēdē mēs vienojāmies par ļoti būtisku izmaiņu izdarīšanu Maksātnespējas likumā, kas ievērojami uzlabos kredītņēmēju situāciju maksātnespējas procesā. Tātad kredītņēmēji varēs pilnībā atbrīvoties no savām saistībām faktiski divu gadu laikā iepriekš piedāvāto piecu gadu vietā. Nu jā, bankas izrādīja lielu neapmierinātību ar šādu pavērsienu, bet mēs uzskatām, ka tas ir samērīgi, un es ļoti ceru, ka 17.jūnijā pārējie Saeimas deputāti arī atbalstīs šo likumprojektu un mēs varēsim pieņemt Maksātnespējas likumu galīgajā lasījumā, tādā veidā palīdzot gan daudziem Latvijas iedzīvotājiem, gan kompānijām.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”):

Neapšaubāmi, pirmkārt man gribētos uzsvērt jautājumu, kas bija saistīts ar ekonomikas ministra Arta Kampara demisijas pieprasījumu, jo šāda valdības šūpošana un demisiju pieprasīšana, protams, rada atsauksmes arī starptautiskā jomā un valdībai kopumā apgrūtina iespējamo turpmāko sadarbību ar Starptautisko Valūtas fondu.

Man gribētos uzsvērt, ka tiešām tajā ziņojumā, ko mums sniedza ekonomikas ministrs, ļoti precīzi un ļoti skaidri tika parādīts, kas šajā pusotra, divu gadu laikā ir reāli izdarīts, lai uzlabotu Latvijas ekonomiku, un, ja mēs pieminam konkrētus skaitļus, tad divu gadu laikā ekonomikas sildīšanā ir ieguldīti 350 miljoni latu un kopējās investīcijas Ekonomikas ministrijas atbalsta programmām ir 670 miljoni. Es domāju, tas ir pietiekami būtisks ieguldījums, lai mēs varētu runāt par to, ka ministrija ir izstrādājusi skaidru programmu un skaidri parādījusi, ka tiek izdarītas investīcijas, ieguldījumi ar attiecīgu atdevi, turpmākā tautsaimniecības attīstībā.

Bez tam ir ļoti konkrēti parādīts arī tas, kas ir prioritātes valstī, jo eksports principā atgriezies jau pirmskrīzes apjomā, un, ja mēs runājam par šo prioritāti, kas saistīta tieši ar eksportu un augstas pievienotās vērtības investīcijām, tad Ekonomikas ministrija šim mērķim ir novirzījusi nepilnus 80 miljonus latu.

Ilgus gadus iepriekšējās valdības arī diskutēja par eksporta garantiju ieviešanu, bet tieši Artis Kampars atzīmēja, ka viens no būtiskākajiem darbiem ir sakārtot šo jomu, un jau no pagājušā gada 1.jūnija sāka darboties eksporta kredītu garantijas sistēma.

Bez tam, runājot par prioritātēm, gribētu pieminēt to, ka iekšzemes kopproduktā eksporta īpatsvars ir palielinājies ar katru mēnesi, sevišķi tieši pēdējo mēnešu laikā, un, ja mēs salīdzinām importa iekšējo patēriņu un eksportu, tad pilnīgi noteikti varam runāt par to, ka eksporta īpatsvars palielinās. Vēl būtiski, runājot par Ekonomikas ministrijas darbu un arī par konkrētā ministra darbu, ir tas, kas saistīts ar mikrouzņēmumu atbalsta programmas ieviešanu – gan ar iespēju nodibināt SIA, sabiedrību ar ierobežotu atbildību, sākot no viena lata, gan arī ar to, ka šo sabiedrību skaits pēdējā laikā ievērojami palielinās.

Bez tam ir izstrādāts jauns Būvniecības likuma projekts, un šis likumprojekts paredz būtiski samazināt būvprojekta saskaņošanai maksimāli patērējamo laiku – ja pašreiz tas ir 180 dienas, tad jaunais likumprojekts to paredz samazināt līdz 60 dienām. Un būvniecības nozares ieguvums, ieviešot šo likumu, var būt ap diviem miljoniem latu. Būtisks ir arī jaunais atjaunojamo energoresursu likums, kas paredz pilnībā mainīt zaļās enerģētikas tirgus darbības principus. Es varētu no šī ziņojuma atzīmēt vēl vairākas lietas, taču, domāju, ka ir pietiekami, lai mēs varētu atzīmēt, ka vēlētāju priekšā pašreizējā situācijā, kad ekonomika sāk atjaunoties, prasīt ekonomikas ministra demisiju – tā vienkārši ir bezatbildība, jo Tautas partijai bija iespēja strādāt šajā valdībā, bet tā izvēlējās aiziet. Un šinī gadījumā uz ekonomikas atjaunošanās fona, protams, tas nav sevišķi nopietni. Katra šāda valdības šūpošana samazina kredītreitingu iespējas un līdz ar to arī uzņēmējdarbības veiksmīgu attīstību. Akcentējot atsevišķas nepilnības, kā jau minēja Tautas partijas deputāti savās uzrunās, netiek atainota kopējā ekonomikas un tautsaimniecības attīstība.

Īsumā gribētu pieminēt vēl divus likumprojektus, kas bija šodienas darba kārtībā.

Viens no tiem ir Saeimas deputātu sieviešu iesniegums saistībā ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas tiešā veidā saistīti ar vardarbību ģimenē. Kaut arī līdz šim tika uzsvērts, ka mēs visiem spēkiem vēršamies pret vardarbību ģimenē, taču šis formulējums – vardarbība ģimenē – bieži tika pārprasts, un tajos gadījumos, kad bija nevis laulāto, bet civilvīra un civilsievas savstarpējas nesaskaņas un ieradās policija, bieži vien tās subjektīvā attieksme bija apmēram tāda: nu, mēs attiecīgi nesodīsim, jo paies kāds brītiņš un šie iesniegumi tiks paņemti atpakaļ. Tāpēc mēs, deputātes, parakstījām tādu iesniegumu un iesniedzām likumprojektu par to, lai noteiktu, ka ar vardarbību ģimenē saprotam vardarbību kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošu personu starpā, šī likuma ietvaros ar vardarbību saprotam noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts pret laulāto, pirmās un otrās pakāpes radniecībā esošām personām, kā arī pret personām, kuras dzīvo kopā un kurām ir kopīga mājsaimniecība. Par vardarbību kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošu personu starpā uzskatāmi arī tie noziedzīgie nodarījumi, kas izdarīti pret personu, ar kuru ir bijusi kopīga mājsaimniecība. Tādā veidā tiek pasvītrots, ka arī pēc šķirtas laulības notikusi vardarbība ir sodāma pēc tādas pašas likuma normas.

Un vēl trešais un pēdējais, ko gribētu atzīmēt. Tie ir grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas saistīti ar alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem. Gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja, gan arī mēs kopumā atbalstījām to, ka ir jāpastiprina atbildība tieši saistībā ar nepilngadīgajiem, jo pašreizējās normas acīmredzot nav pietiekamas. Pēc tā, kas tika atbalstīts, pārdevējam naudas sods pirmo reizi var tikt uzlikts 200–250 latu apmērā un juridiskajām personām – no 500 līdz 1000 latiem. Tādā gadījumā ir atbildīgs ne tikai pārdevējs, bet arī juridiskā persona. Savukārt atkārtota šāda nodarījuma gadījumā naudas sods juridiskajām personām var būt no 2000 līdz 5000 latiem. Tādā veidā mēs aizsargājam tieši nepilngadīgos un mazinām alkohola un tabakas lietošanu jaunatnes vidū.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija):

Mūsu šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā, protams, svarīgākais notikums bija pieprasījums par ekonomikas ministra Arta Kampara demisiju. Arī mūsu frakcijas, LPP/LC frakcijas, deputāti atbalstīja šo pieprasījumu. Mums ir radies priekšstats, ka ekonomikas ministram trūkst dziļas un analītiskas izpratnes par valstī notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem. Piemērs tam ir, piemēram, “Parex bankas” līzinga kompānijas Baltkrievijā pārdošana par 100 dolāriem. Piemērus var minēt daudzus. Ministra darbības laikā bezdarbs valstī ir pieaudzis vairāk nekā par trešdaļu, atjaunojamo energoresursu kvotas, Saules enerģijas kvotas un biogāzes kvotas tiek dalītas politiskajiem sponsoriem. Paša Kampara kunga minētais Latvijas paviljons “World EXPO” tiek dēvēts par labāko Latvijas reklāmu, bet tajā pašā laikā šī Latvijas reklāma ir aptraipīta ar apsūdzībām korupcijā, izspiešanā, šantāžā un nedara godu ne Kampara kungam, ne viņa vadītajai ministrijai. Tādēļ arī mēs balsojām pret Kampara kunga palikšanu amatā. Pietrūka dažu balsu, bet, nu, redzēsim, kā tur tālāk šī lieta virzīsies.

No šodienas darba kārtības es gribētu minēt arī būtisku likumprojektu, kuru atbalstīja mūsu frakcijas deputātes Inese Šlesere, Inta Feldmane un Karina Pētersone, proti, likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Vardarbība bieži ir vērojama ne tikai laulāto starpā un starp personām, kas dzīvo kopā, bet mēdz gadīties arī pēc laulības šķiršanas vai kopdzīves pārtraukšanas, un tādēļ būtu nepieciešams paplašināt to personu loku, kurām ir tiesības uz publisku apsūdzību. Gan Eiropā, gan ASV attiecībā uz vardarbību ģimenes locekļu, tuvinieku un vienā mājsaimniecībā dzīvojošu personu starpā lieto jēdzienu “domestic violence”, kas ir daudz plašāks nekā jēdziens “family violence” jeb vardarbība ģimenē. Tādēļ šis likumprojekts paredz paplašināt to personu loku, kurām ir tiesības uz publisko apsūdzību. Rezultātā tiks paplašināts jēdziens “vardarbība ģimenē”, nosakot, ka tā ir vardarbība kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošu personu starpā, kā arī tiks noteikts, ka par vardarbību kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošu personu starpā uzskatāmi arī tie noziedzīgie nodarījumi, kas izdarīti pret personu, ar kuru bijusi kopīga mājsaimniecība. Šis likumprojekts ir ļoti būtisks, jo informācija liecina, ka ģimenes vardarbībā cietušo sieviešu lūgumi pēc palīdzības vairojas gadu no gada.

Noslēgumā es vēlētos runāt arī par likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Šis likumprojekts paredz politisko partiju daļēju finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem. LPP/LC frakcijas deputāti uzskata, ka likumprojekta mērķis ir labs, jo nodrošina partiju finansiālu atklātumu, ierobežo partiju risku kļūt atkarīgām no oligarhiem un mazina partiju nelikumīgu finansēšanu. Atgādinu radioklausītājiem, ka šobrīd partijas tiek finansētas no privātiem ziedojumiem.

Un, ja jau mēs pieskārāmies partiju finansēšanai... Mēs ar lielu interesi sekojām līdzi politiskās apvienības “Vienotība” pasākumiem, piemēram, ar lielu interesi piefiksējām, ka 30.jūnijā būs spoku nakts Krustpils pilī, un es domāju, ka mūsu apvienība, LPP/LC, ar lielu interesi vēros, lai “Vienotības” spoki, raganas un spīganas šiem pasākumiem neizmantotu dienesta slodzes, jo tas būtu rupjš dienesta transportlīdzekļu nodokļa pārkāpums.

Vēl es nobeigumā gribētu atzīmēt šodienas aktuālos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredz paaugstināt sodu autovadītājiem par braukšanu reibumā. Ar lielu prieku atzīmēšu, ka ir dubultots naudas sods šoferiem, kuriem konstatēta vairāk nekā viena promile alkohola, un tātad par šo pārkāpumu draud naudas sods no 600 līdz 800 latiem, kā arī arests no 5 līdz 10 diennaktīm un tiesību atņemšana uz diviem gadiem. Ja būs konstatētas vairāk nekā 1,5 promiles, attiecīgi naudas sods būs no 800 līdz 1000 latiem un arests līdz 15 diennaktīm. Es uzskatu, ka Latvijai ir pienācis laiks kļūt par eiropeisku valsti. Un, ja šo problēmu mazināt nepalīdz dažādi izglītojoši pasākumi, tad neatliek nekas cits kā pastiprināt sodus.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Šoreiz Saeimas plenārsēde sākās visai nervozi, jo bija paredzēts balsojums “par” vai “pret” ekonomikas ministra Arta Kampara demisiju. Un šoreiz zālē bija tik daudz deputātu, kā reti gadās tad, kad jāapspriež nopietni likumi. Tātad 98 deputāti bija zālē. 48 no tiem nobalsoja par Kampara demisiju, bet 50, kopā skaitot tos, kuri bija “pret” un atturējās, – pret viņa demisiju, un Kampars paliek amatā. Tas ir visai dīvaini, ka opozīcijas deputāti, kas paši ilgstoši ir strādājuši pozīcijā, kas paši sadarbojušies ar Valūtas fondu un Eiropas Komisiju, nesaprot, ka valdības šūpošana šādā atbildīgā brīdī, kad esam krīzes situācijā, tomēr nav tas labākais variants. Un jāsaka – varbūt tas uztraukums rodas tāpēc, ka Latvijas ekonomika tomēr stabilizējas, nodokļu plāni pildās.

Nu, labi ir tas, ka tomēr amatā paliek līdzšinējie ministri, jo, apvienojot vairākas ministrijas, vienam ministram būtu grūti un, ievēlot nākošo ministru, vēl grūtāk.

Ja runājam par šodien izskatītajiem likumiem, tad arī man gribas atzīmēt to, ka tie likumi, kas saistīti ar zemes reformas pabeigšanu, tik tiešām bija nepieciešami un bija nepieciešami šie labojumi, jo viens no būtiskākajiem labojumiem bija tas, ka turpmāk zemi, kuru lietotāji neizpērk, nereģistrēs uz Hipotēku un zemes bankas vārda, bet šī zeme tiks nodota pašvaldībām, un pašvaldības taču tik tiešām ir tās, kas varēs visvairāk kontrolēt un izvērtēt nomas attiecības, noslēgt nomas līgumus savā teritorijā.

Manuprāt, tam piekrita arī mūsu Latvijas iedzīvotāji, bet to atbalstīja arī Pašvaldību savienība un Hipotēku un zemes banka. Šie grozījumi tika sagatavoti kopā ar Tieslietu ministriju, Valsts zemes dienestu, Hipotēku un zemes bankas speciālistiem, un labi, ka mēs paspējām to izdarīt pirmajā lasījumā šodien. Nākošajā nedēļā, 17.jūnijā, šie likumprojekti tiks izskatīti pēdējā lasījumā.

Protams, svarīgi ir arī tas, ka vēl līdz šī gada beigām zemes lietotāji var turpināt noslēgt līgumus ar Hipotēku un zemes banku par viņiem lietošanā nodotās zemes izpirkšanu.

Tālāk. Gribētos runāt arī par to, ka šodien mēs apspriedām Partiju finansēšanas likumu. Šajā likumā bija atkārtots Ilmas Čepānes priekšlikums par to, lai aģitācijai paredzētie pieļaujamie līdzekļi tiktu samazināti. Bet Saeima tomēr šo priekšlikumu neatbalstīja, un tāpēc arī partijas “Pilsoniskā Savienība” deputāti bija gan atturīgi, gan nebalsoja par šo likumprojektu kopumā. Mēs uzskatām, ka šajā laikā, kad jātaupa katrs grasis, politiskajām partijām ir paredzēti nepamatoti lieli priekšvēlēšanu izdevumi.

Es nevaru pievienoties iepriekšējo runātāju labajam vērtējumam par Būvniecības likumu un Atkritumu apsaimniekošanas likumu. Šiem likumiem steidzamību nepiešķīra, un tas ir pareizi, jo tie ir ļoti apjomīgi likumi, pie tam kardināli maina iepriekšējo likumu saturu, un šī būvatļauju piešķiršanas procedūras pārlieka samazināšana ir ļoti rūpīgi jāizvērtē.

Arī Atkritumu apsaimniekošanas likumā problēmu būs daudz. Šos likumus mēs turpināsim vērtēt septembrī.

Nākošajā nedēļā partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti tiksies ar Zemnieku Saeimas pārstāvjiem. Pēdējā laikā tik tiešām ļoti aktivizējas zemnieku intereses pārstāvošo sabiedrisko organizāciju sadarbība ar partijām, kas ir ievēlētas Saeimā, ar šiem deputātiem. Un mūsu saruna acīmredzot būs ļoti sakarīga tāpēc, ka zemnieki zināmā mērā ir atzinuši, cik ļoti nozīmīga ir šī viņu interešu aizstāvība arī Eiropā, kur Sandra Kalniete ir uzņēmusies organizēt šo sadarbību ar Latvijas zemniekiem un Eiropas Komisiju.

Tālāk. Gribētos aicināt arī jūs visus, kam tas ir iespējams, pirmdien piedalīties tādos pasākumos, kas atbalsta politiski represēto intereses, kas atceras viņus, un arī “Pilsoniskās Savienības” deputāti dosies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Jāsaka, ka nākošā nedēļa būs ārkārtīgi sarežģīta tāpēc, ka tik daudzi likumprojekti ir palikuši uz šīs Saeimas sesijas pēdējo sēdi. Ir pilnīgi skaidrs, ka vienā dienā tos izskatīt nevarēs, tāpēc Saeima acīmredzot vēl lems par to, vai nesadalīt šos likumprojektus divās daļās un arī trešdien rīkot ārkārtas plenārsēdi, kurā likumprojektus varētu izskatīt.

Mazliet žēl ir tas, ka šajā vasarā nekāda miera nebūs, jāgatavo priekšlikumi nākamā gada budžetam, un Sadarbības padome darbosies visu vasaru, jo arī Ministru kabinets neaiziet nekādā atvaļinājumā. Bet jācer, ka laiks būs labs un arī iedzīvotājiem celsies noskaņojums, un visi kļūs varbūt smaidīgāki, ja nodokļi pildās. Tas nozīmē arī to, ka labāki laiki vairs varbūt nav pārāk tālu.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija):

Šodien Latvijā, pateicoties PCTVL pūlēm, no Ginesa rekordu grāmatas tika izsvītrota nominācija par sodu bargumu par piedalīšanos masveida nekārtībās. Runa ir par tiem 30 cilvēkiem, kas pērn, 13.janvārī, piedalījās grautiņos un gribēja atlaist Saeimu. Viņi gaidīja tiesas prāvu, bet mūsu Krimināllikumā minimālā atbildība par šo nozieguma veidu ir astoņu gadu cietumsods.

PCTVL frakcija pirms diviem mēnešiem uzdeva jautājumu Ārlietu ministrijai par ārvalstu pieredzi šajā jomā, un atbilde bija ļoti interesanta. Šī ministrija apkopoja datus par 12 Eiropas Savienības dalībvalstīm, sākot ar Igauniju ziemeļaustrumos un beidzot ar Portugāli tālajos dienvidrietumos. Desmit dalībvalstīs no divpadsmit minimālais sods par piedalīšanos masu nekārtībās ir nevis astoņi gadi cietumā, bet gan tikai naudas sods.

Bulgārijā par piedalīšanos masu nekārtībās var izteikt rājienu, un tikai Igaunijā mazāk par trim gadiem cietumā nedod. Atceros par nekārtībām saistībā ar bronzas kareivi.

Mūsu priekšlikums šodien tika noraidīts, bet tika akceptēts Juridiskās komisijas priekšlikums, kur cietumsods svārstījās no trim līdz 12 gadiem. Tas, protams, ir progress, un līdz šim ir tikai trīs valstis, kur ir tik bargs cietumsods par piedalīšanos masu nekārtībās. Tās ir Latvija, Igaunija un bija Padomju Savienība.

Šim likumam būs vēl trešais lasījums, un mēs tomēr pamēģināsim atdalīties no PSRS un tuvināties pārējām Eiropas Savienības valstīm.

Šodien PCTVL iesniedza Saeimas Prezidijam likumprojektu “Par kompensāciju denacionalizēto namu īrniekiem”. Ir ap 10 tūkstošiem ģimeņu, kas atrodas ļoti bēdīgā stāvoklī. Kompensācijas apmērs izriet no dzīvokļu tirgus vērtības, kas izmaksājama desmit gadu laikā. Paredzēta arī cita veida palīdzība – bezmaksas juridiskā palīdzība, palīdzība īres un komunālo maksājumu samaksai un cita. Ir paredzēta arī speciāla šo cilvēku reģistru izveidošana.

Saskaņā ar mūsu projektu kompensācijas izmaksās, sakot no 2012.gada, kad krīzes sekas būtu daļēji pārvarētas. Un tā nav avantūra, jo 8.Saeimas pilnvaru beigās analoģisku PCTVL likumprojektu divreiz atbalstīja Saeimas vairākums, konceptuāli atbalstīja pirms vēlēšanām, bet pēc vēlēšanām 9.Saeimā atsakās turpināt šā likumprojekta izskatīšanu.

Šodien ir priekšvēlēšanu laiks, un mēs ceram, ka tomēr izdosies pārliecināt deputātu vairākumu.

Mēs iesniedzām vēl vienu priekšlikumu šajā jomā – par pašvaldības pieteikumu valsts finansējuma saņemšanai palīdzībai dzīvokļa jautājumā. Pats valsts finansējums – tas arī bija PCTVL priekšlikums, kuru 8.Saeima akceptējusi, bet pēdējā valdība atsakās attiecīgās naudas piešķirt. Pēc mūsu priekšlikuma valdībai būtu pienākums visus šos pieteikumus iekļaut budžetā, bet Saeima lems – tos apmierināt vai neapmierināt.

Un pēdējais, trešais, jautājums. Mēs šodien nosūtījām izglītības un zinātnes ministrei jautājumu par Rīgas Komercģimnāzijas likvidēšanu. Šī mācību iestāde ar latviešu mācību valodu ir ļoti sekmīga, un diemžēl Rīgas dome, Ušakovs un Šlesers, kas nerūpējas par nākotni, bet rūpējas tikai par savu maku, gribēja to likvidēt. Vakar bija Rīgas domes ārkārtas sēde, un šeit cienījamā Aldermanes kundze no LPP/LC un cienījamais Jānis Ādamsons no “Saskaņas Centra” pat apgalvoja, ka šo skolu atbalsta Maskava, atbalsta Krievijas vēstnieks NATO Dmitrijs Ragozins, kas tiešām apmeklēja šo skolu. Viņš runāja ar skolēniem, ar ģimnāzijas pasniedzējiem un pilnībā atbalstīja Latvijas nākotni. Arī mēs esam par Latvijas nākotni un ceram, ka Ušakovs un Šlesers savu lēmumu tomēr atcels.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija):

Tā nu sanāk, ka vieni runā par demisiju, otri atkal taisnojas un saka, ka demisiju nevajag. Bet vēl kādam vajadzētu tomēr meklēt arī domubiedrus, domājot par turpmāko darbību un par nākotni.

To dara nacionāli domājoši politiķi. Ne velti “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir nolēmuši veidot kopīgu apvienību ar partiju “Visu Latvijai!”. Esam tikuši jau tik tālu, ka ir skaidrs datums, kurā notiks apvienošanās kongress, un tas ir 4.jūlijs. Ir izraudzīta vieta – Latviešu biedrības nams. Līdz ar to tagad notiek gatavošanās kongresam. Grupas strādā, lai mēs tiešām nopietni saprastu, cik ļoti ir nepieciešama šāda apvienība un tās darbs. Strādājam pie apvienības, topošās apvienības, programmas un statūtiem. Aptuveni pēc nedēļas ir jābūt gatavam pirmajam uzmetumam ar galvenajām ievirzēm.

Ir sākusies arī mūsu topošās apvienības kandidātu apzināšana visos piecos vēlēšanu apgabalos. Šeit mums ir lieliska iespēja apvienot jaunības degsmi ar zināmu pieredzi praktiskajā darbībā un šinī brīdī iesaistīt darbībā tieši nacionāli domājošus pilsoņus un dot viņiem iespējas.

Arvien skaidrāk iezīmējas arī tie jautājumi, kurus diemžēl parasti risina tikai nacionāli domājoši politiķi. Šie jautājumi daļēji tiks iekļauti mūsu programmā, kurā, protams, būs arī ekonomiskie jautājumi, kas nepieciešami jebkurā gadījumā, bez tiem mēs neiztiksim. Taču ir lietas, kuras cilvēki negrib dzirdēt, baidās dzirdēt, negrib izrunāt noteiktus vārdus kā, piemēram, “okupācija”, vai kaut ko tamlīdzīgu. Kādam tas ir jādara – šī vēsturiskā saikne ir jāuztur, un šo pagātni aizmirst nedrīkst.

Mēs, protams, par visu to runāsim, tiekoties ar Latvijas Republikas pilsoņiem jebkurā vietā. Un zīmīgi ir tas, ka šīs Saeimas kārtējās sesijas pēdējā darba nedēļa iezīmējas ar to, ka šīs nedēļas laikā ir jāatceras divi sāpīgi datumi. Ne jau tikai 14.jūnijs, kura atzīmēšanā, atcerē arī mēs, protams, piedalīsimies. Bet kaut kā vienmēr izvairās runāt par 17.jūniju, kuru tieši mūsu apvienība savā laikā iezīmēja kā atceres dienu. Bez šī 1940.gada 17.jūnija nebūtu arī 1941.gada 14.jūnija. Tā ka arī šajā dienā apvienības pārstāvji centīsies piesaistīt sabiedrības uzmanību un atgādināt to, ko nedrīkst nekad aizmirst, – 1940.gada 17.jūnija okupācijas notikumus. Jebkurā gadījumā ir jāprot skaidri un godīgi savienot šīs divas lietas – nacionālo pārliecību ar prasmi panākt progresu arī ekonomiskajos jautājumos.

S.Šķesters (ZZS frakcija):

Zaļo un Zemnieku savienība iestājas par stabilitāti valdībā un valstī, un arī šodien mēs to apliecinājām, neatbalstot ekonomikas ministra Kampara demisiju. Tālāk varbūt pieskaršos šodienas grozījumiem likumdošanā. Tā kā es arī vadu Centrālo zemes komisiju, gribēju akceptēt, ka šodien tika iesniegti ļoti nozīmīgi likumprojekti saistībā ar zemes reformu, tas ir, grozījumi likumos par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos un pilsētās, kas faktiski paredz, ka īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi atjauno tikai līdz šī gada 30.decembrim. Šo termiņu faktiski vajadzēja pagarināt, jo tiešām šī atjaunošana – vairāk nekā 2000 iesniegumu, pieprasījumu atjaunot īpašuma tiesības uz bijušajām baltvācu zemēm un arī pārējām zemēm – reāli iebremzējās, un šis darbs tika uzsākts tikai janvāra beigās. Tāpēc arī šodien vēl daudziem mantiniekiem nav skaidrības, kā īsti notiks šī īpašuma tiesību atjaunošana. Un šīs prioritātes, kas tika izvirzītas likumā un arī Ministru kabineta noteikumos, tomēr būtu jāpārskata un jāmēģina ļaut bijušajiem īpašniekiem, jo ne jau viņu vainas dēļ viņi netika iekļauti pirmajā reformas procesā, teiksim, izvēlēties šos zemes gabalus un šīs prioritātes noteikt varbūt visā valstī, nevis tikai sākot ar vietējām pašvaldībām un tad rajona teritorijām, un tad visas valsts mērogā. Tas ir viens no jautājumiem, kuru vajag tuvākajā laikā atrisināt, un šis likumprojekts palīdzēs to izdarīt.

Tika pieņemti tieši lauksaimniekiem individuālā darba veicējiem, zemniekiem, zvejniekiem nozīmīgi grozījumi saistībā ar gada pārskatu likumu un saistībā ar grāmatvedības likumu, kas ļaus šo saimniecības veidu īpašniekiem pārreģistrēt savas saimniecības un kļūt par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem. Tātad reāli tika noņemti šie 200 tūkstošu griesti – izdarīts apgrozījums, kas bija vajadzīgs saimnieciskās darbības veikšanai, lai varētu pārreģistrēties. Tā ka šis process notiek, un tas tika šodien akceptēts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Arī jaunizveidotās sabiedrības ir tiesīgas saņemt atvieglojumus, tātad reāli netiks apliktas šīs subsīdijas, valsts un Eiropas Savienības atbalsta maksājumi jau šajā, 2010.gadā.

Es gribētu atzīmēt to, ka Zaļo un Zemnieku savienība vienmēr ir iestājusies par šīs administratīvo teritoriju reformas brīvprātības principu un vietējo pašvaldību izvēles brīvību, un Ministru kabinets otrdien akceptēja Mērsraga un Rojas pašvaldību vēlmi reāli atdalīties, izveidojot divas pašvaldības – Mērsraga un Rojas – un grozot administratīvo teritoriju robežas.

Tātad Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka tāds ir iedzīvotāju viedoklis un tas ir respektējams. Es domāju, ka arī šī tendence, ja netiks populizēta un neradīsies tāda situācija, ka visā valstī norisināsies šīs pārmaiņas, bet tikai tur, kur tiešām ir izveidojušās šādas problēmas un kur divi ekonomiski aktīvi attīstības centri, ostas, nevar sadzīvot un abām šīm teritorijām nav iespējams ekonomiski attīstīties, tur laikam reāli pareizākais ir šis lēmums, ka jāsadalās. Un mēs uzskatām un piedāvājam, ka šīm pašvaldību vēlēšanām sadalīšanās procesā būtu jānotiek tieši reizē ar Saeimas vēlēšanām, un ir skaidrs, ka gala lēmums būs jāpieņem Saeimai, bet mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, uzstājam, lai šis likumprojekts ietu tālāk un šie lēmumi tiktu pieņemti par labu iedzīvotājiem.

Vēl viens jautājums, kas ir ļoti nozīmīgs. Tas arī ir saistībā ar pašvaldībām – 59 pašvaldībām tiks piegādāti šie 110 skolēnu autobusi. Mūsu ministri aktīvi risina šo jautājumu, un līdz jaunajam mācību gadam šim jautājumam ir jābūt atrisinātam. Tas ir saistīts ar skolēnu pārvadājumiem un ar tām teritorijām, kur tika likvidētas skolas, bet bērniem tiešām ir jānonāk savās mācību iestādēs pēc iespējas ātrāk un ērtāk.

Gribētu atzīmēt, cienījamie lauksaimnieki... izmantojiet arī jūs šīs akcīzes nodokļa atmaksas lietas, jo, kā jūs zināt, no 1.jūlija stājas spēkā likums, kurš paredz, ka šī akcīzes nodokļa atmaksa noritēs citādā kārtībā, un tāpēc jūs varat zaudēt neizmantotos degvielas limitus par iepriekšējo periodu. Tāpēc... vēl līdz 1.jūlijam to visu varat izdarīt, lai jums nebūtu zaudējumu.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”):

Es vēlos informēt par to, ka “Saskaņas Centrs” aktīvi iebilst pret grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.

Ko tad Latvijas iedzīvotājiem piedāvā varas partijas? Lasām likuma 7.pantu. Valsts budžeta finansējumu piešķir politiskajai organizācijai (partijai), par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, 50 santīmu apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi.

Esmu pārliecināts, ka krīzes apstākļos nekādi nedrīkst pieļaut partiju finansēšanu no valsts budžeta. Nav īstais laiks. Jau tā valstij nav naudas slimnīcām, skolotājiem, citu budžetnieku algām, bet valdošās partijas vēl pieprasa, lai pensionāri no savām mazajām pensijām uzturētu partiju birojus. Likumprojekts provocē politisko sadrumstalotību valstī un sīkpartijas, kuras starp vēlēšanām neko nedara un neko nedarīs, bet saņems valsts naudu. Esmu pārliecināts, ka no ārvalstu kredītiem nedrīkst finansēt politiķu labklājību. Lai to dara bagātās valstis.

Līdz ar to šodien “Saskaņas Centrs” aicināja balsot par “Saskaņas Centra” priekšlikumu un atlikt partiju finansēšanu no valsts budžeta vismaz uz četriem gadiem, līdz mūsu ekonomika atveseļosies.

Diemžēl Saeimas vairākums, ieskaitot “Vienotību” un PCTVL, neieklausījās “Saskaņas Centra” argumentācijā un nobalsoja par partiju finansēšanu no valsts budžeta. Grozījumi ir pieņemti, nožēlojami.

Paldies par uzmanību.

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā