Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministre L.Mūrniece

Uz jaut. nr.219/J9 – dok. nr.6123

Par pastāvīgās dzīvesvietas nozīmi uzņemšanai Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Iekšlietu ministrija ir izskatījusi Jūsu vēstuli par pastāvīgās dzīvesvietas nozīmi uzņemšanai Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā un savas kompetences ietvaros sniedz šādas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem:

1) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (turpmāk – Pārvalde) nav instrukcijas, kurā būtu interpretēts termins “pastāvīgā dzīvesvieta” un kurā būtu noteikts, ka ir jāatsakās pieņemt naturalizācijas iesniegums;

2) Tā kā Pārvaldei nav šādas instrukcijas, tad nav iespējams sniegt atbildi uz otro jautājumu.

3) Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 4.panta pirmo daļu dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

Atbilstoši dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6.panta piektajai daļai, ja personas dzīvesvieta ir ārvalstī, dzīvesvietas deklarēšanas pienākums ir izpildīts, ja dzīvesvietas deklarētājs sniedzis ziņas par dzīvesvietu Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 15.panta otro daļu, ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs. Tādējādi, pārceļoties uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs vai dzīvojot tur nepārtraukti ilgāk par sešiem mēnešiem, personai saskaņā ar likumu ir jāsniedz ziņas par savu dzīvesvietu to aktualizēšanai Iedzīvotāju reģistrā.

4) Tie Latvijas nepilsoņi, kuri atrodas prombūtnē NVS valstīs un kuru prombūtni var fiksēt robežsardze, neatrodas nevienlīdzīgā situācijā ar nepilsoņiem, kuri atrodas prombūtnē Šengenas zonā, jo arī uz viņiem attiecas Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 4.panta pirmā daļa, 6.panta piektā daļa un Iedzīvotāju reģistra likuma 15.panta otrā daļa.

5) Līdzās citiem nosacījumiem Pilsonības likuma 12.panta pirmās daļas 1.punktā ir noteikts, ka naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personas, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā un kurām naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvijā, skaitot no 1990.gada 4.maija (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža).

Ņemot vērā minēto, ja personas pastāvīgā dzīvesvieta noteiktu laika posmu nav bijusi Latvija, tad šāda persona neatbilst Pilsonības likuma 12.panta pirmās daļas 1.punktā izvirzītajam kritērijam, jo iesnieguma iesniegšanas brīdī šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus nebūs bijusi Latvijā.

Līdz ar to, lai atbilstu Pilsonības likuma 12.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem, šādā gadījumā personai iesnieguma iesniegšanas brīdī pastāvīgajai dzīvesvietai ne mazāk kā piecus gadus ir jābūt Latvijā, skaitot no brīža, kad persona atkārtoti ir izvēlējusies Latviju, kā savu pastāvīgās dzīvesvietas valsti.

Papildus jānorāda, ka personai, studējot ārzemēs, var arī nerasties pārtraukums, ja students saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 4.panta pirmo daļu, 6.panta piekto daļu un Iedzīvotāju reģistra likuma 15.panta otro daļu ārzemēs nepārtraukti neatrodas ilgāk par sešiem mēnešiem.

6) Nosacījums, ka naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personas, kurām naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvijā, nav pretrunā ar V.Dombrovska valdības deklarācijā nostiprinātajiem principiem, jo šādu kārtību paredz Pilsonības likuma 12.panta pirmās daļas 1.punkts.

Vienlaikus informēju, ka šī gada 10.jūnijā plkst. 17:00 mutvārdu atbildes nevarēšu sniegt, jo atradīšos komandējumā. Daru zināmu, ka atbildes varēšu sniegt šī gada 17.jūnijā.

Ar cieņu,

iekšlietu ministre L.Mūrniece

Rīgā 2010.gada 9.jūnijā

Ministrs U.Augulis

Uz jaut. nr.220/J9 – dok nr.6127

Par valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” struktūrvienību “Istra”

Labklājības ministrija (turpmāk – ministrija), atbildot uz Saeimas deputātu pieprasījumu (jautājumu reģistra Nr.220/J9) saistībā ar valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” struktūrvienības “Istra” darbības pārtraukšanu, informē, ka 2010.gadā ministrijas administrējamo valsts budžeta programmu finansējuma apmērs ir būtiski samazināts. Lai efektīvi izmantotu pieejamos finanšu līdzekļus sociālo pakalpojumu nodrošināšanai, nesamazinot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem saņēmēju skaitu, ar 2010.gada 1.janvāri tika reorganizēti Labklājības ministrijas pakļautībā esošie sociālās aprūpes centri, tādējādi samazinot administratīvos izdevumus. Līdz ar to sociālās aprūpes centrs “Istra” ar 2010.gada 1.janvāri ir valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” struktūrvienība.

Ar minēto reorganizāciju nav iespējams kompensēt līdzekļu nepietiekamību attiecīgajā valsts budžeta programmā, ir nepieciešams veikt arī citus pasākumus, vērstus uz līdzekļu efektīvu izmantošanu. Tāpēc ir plānotas tālākās darbības, likvidējot atsevišķas valsts sociālās aprūpes centru filiāles, lai samazinātu infrastruktūras uzturēšanas izdevumus. Veicot filiāļu likvidāciju, tiek ievērots princips, ka pakalpojumu sniegšana ir jāturpina klienta vajadzībām atbilstošās telpās – slēgtas tiek filiāles, kuras ir izvietotas ēkās, kas nav valsts īpašumā, nav iespējas veikt investīcijas vai ir nepieciešamas nesamērīgi lielas investīcijas, lai ēkas sakārtotu atbilstoši noteiktajām prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem un nodrošinātu tālāku pakalpojumu sniegšanu. Informējam, ka kopumā 2010.gadā tiks slēgtas trīs valsts sociālās aprūpes centru filiāles: VSAC “Kurzeme” filiāle “Piltene” un VSAC “Vidzeme” filiāle “Nītaure” (ar 2010.gada 1.aprīli), VSAC “Latgale” filiāli “Istra” plānots likvidēt ar 2010.gada 1.jūliju. Papildus iepriekš minētajam jāpiebilst arī, ka filiāles “Istra” telpas nav atbilstošas pakalpojumu sniegšanai (to tehniskais stāvoklis var apdraudēt klientu drošību), kā arī jau ilgstoši notiek sarežģīts tiesvedības process starp Labklājības ministriju un īpašuma mantiniekiem par valstij piekrītošajām būvēm.

Papildus informējam, ka filiāļu likvidācija saistīta arī ar pieprasījuma pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem samazinājumu (rinda gada laikā ir samazinājusies no 613 līdz 214 personām), līdz ar to ir jānodrošina valsts īpašumā esošo ēku optimāla noslodze (pašlaik no 4659 vietām ir aizpildītas vidēji 4549 vietas) un valsts resursu efektīvāka izmantošana. Resursi, kuri atbrīvosies, slēdzot filiāles, tiks novirzīti tām filiālēm, kurās šie klienti turpmāk tiks nodrošināti ar pakalpojumiem.

Ludzas novada vadība tika informēta, ka ministrijai ir saistošs Publisko iepirkumu likums un tas neparedz izņēmuma gadījumus sociālā pakalpojuma tiešai nodošanai kādai personai, nepiemērojot minētā likuma nosacījumus. Vienīgais sadarbības veids būtu iepirkuma kārtībā iesniegt piedāvājumu pakalpojuma nodrošināšanai par valsts budžeta līdzekļiem. Vienlaikus informējam, ka ministrija 2010.gadā jau ir noslēgusi valsts iepirkuma līgumus par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem uz 5 gadiem. Tāpēc bez papildu finanšu līdzekļu piešķiršanas attiecīgajā valsts budžeta programmā un pieprasījuma pēc pakalpojuma pieauguma sadarbība ar Ludzas novada domi nav realizējama.

Saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju Ludzas novada dome 2010.gada 26.aprīlī ir lauzusi ar SIA “Latgalija” noslēgto līgumu par renovācijas darbu veikšanu Rundēnu skolā un finanšu līdzekļi novirzīti citiem mērķiem.

Papildus informējam, ka arī 2011.gadā ir plānota valsts budžeta līdzekļu samazināšana ministrijas administrējamajās valsts budžeta programmās. Ministrijas uzdevums ir atkārtoti sniegt priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu samazināšanai, līdz ar to ministrija nevar garantēt Ludzas novada domei valsts sociālā aprūpes centra “Latgale” struktūrvienības “Istra” darbības nodrošināšanu un uzņemties papildus finansiālās saistības.

Atbilstoši ministrijas nolikumam, ministrija izstrādā valsts politiku bezdarba samazināšanā, kā arī piedalās nodarbinātības politikas izstrādāšanā un karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošanā. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk – NVA) Ludzas filiāle piedāvā aktīvās darba tirgus politikas pasākumus, tai skaitā – bezdarbnieku uzskaite, konsultācijas, dalība NVA organizētajos pasākumos, t.sk. apmācībās, darba praktizēšanā ar stipendiju, subsidētās nodarbinātības pasākumos personām ar invaliditāti, bezmaksas karjeras konsultācijās. NVA filiāles darbinieki bijušajiem sociālās aprūpes centra darbiniekiem ieteiks iespējami labāko risinājumu konkrētajā situācijā. Vienlaikus vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka iespējas iesaistīties NVA īstenotajos pasākumos NVA filiālēs tiek organizētas atbilstoši bezdarba problēmas nopietnībai noteiktās NVA filiāles pārraudzībā esošajā teritorijā, tā, piemēram, pasākums “Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās” visaktīvāk tiek īstenots tieši Latgales reģionā.

Labklājības ministrs U.Augulis

Rīgā 2010.gada 9.jūnijā