Likumprojekts

Valsts pārvaldes iekārtas likums

Saeimas dok.nr.1665; likumprojekts nr.508

Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra sēdē akceptēts

(prot.Nr.8, 24.§) un 28.februārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt valsts pārvaldes iekārtu, tās veidošanas pamatprincipus un to valsts iestāžu statusu, ar kuru palīdzību Ministru kabinets nodrošina tā kompetencē esošo funkciju īstenošanu.

2.pants. Valsts pārvaldes iekārta

Valsts pārvaldes iekārtā ietilpst:

1) Ministru kabinets;

2) ministrijas;

3) Valsts kanceleja;

4) Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministra sekretariāti;

5) pakļautībā esošās valsts pārvaldes iestādes;

6) pārraudzībā esošās valsts pārvaldes iestādes;

7) valsts aģentūras;

8) citas ministriju pārziņā esošas iestādes.

3.pants. Ministru kabineta un Ministru prezidenta kompetence

(1) Ministru kabineta kompetenci nosaka Latvijas Republikas Satversme un likumi.

(2) Ministru kabinets valsts pārvaldes funkciju īstenošanai un tādu Ministru kabineta kompetencē esošu funkciju īstenošanai, kuras ir būtiskas visas valsts un sabiedrības dzīvē, taču to īstenošanu pilnībā nevar nodrošināt privātais sektors vai pašvaldības, vai tās politisko, ekonomisko vai sociālo apsvērumu dēļ nevar tām tikt uzticētas, likumā noteiktā kārtībā izveido valsts iestādes un lemj par valsts uzņēmējsabiedrību dibināšanu.

(3) Ministru prezidents vada Ministru kabineta darbu saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un Ministru kabineta iekārtas likumu, bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Ministru kabinetu, koordinē un uzrauga valsts politikas ieviešanu, pieprasa atskaites un dod rīkojumus ministram, Ministra prezidenta biedram, īpašu uzdevumu ministram un valsts ministram, kā arī veic citus likumos noteiktus uzdevumus.

4.pants. Ministru kabineta izveidota valsts iestāde

(1) Ministru kabineta izveidota valsts iestāde (turpmāk — valsts iestāde) ir Ministru kabineta izveidota institūcija, kuras mērķis ir veikt normatīvos aktos noteiktās funkcijas, tai ir noteikta kompetence, nolikums un tiesības izmantot attiecīgu Latvijas valsts ģerboņa attēlu. Valsts iestāde tiek finansēta no valsts budžeta, ja likumos nav noteikts citādi.

(2) Valsts iestādes pēc to veiktajām funkcijām iedala valsts pārvaldes iestādēs un ministriju pārziņā esošajās valsts iestādēs.

II nodaļa. Valsts pārvaldes iestāde

5.pants. Valsts pārvaldes iestāžu iedalījums

(1) Valsts pārvaldes iestāde ir valsts iestāde, kurai ar normatīvu aktu piešķirtas noteiktas publiskās varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā.

(2) Valsts pārvaldes iestādes veic valsts pārvaldes funkcijas.

(3) Valsts pārvaldes iestāde ir:

1) ministrija;

2) Valsts kanceleja;

3) Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministra sekretariāts;

4) pakļautībā esošā valsts pārvaldes iestāde;

5) pārraudzībā esošā valsts pārvaldes iestāde.

6.pants. Valsts pārvaldes iestādes izveidošana, reorganizācija un likvidācija

(1) Valsts pārvaldes iestādi izveido, reorganizē un likvidē Ministru kabinets. Par valsts pārvaldes iestādes izveidošanas, reorganizēšanas un likvidēšanas dienu uzskatāms datums, kas noteikts Ministru kabineta lēmumā attiecīgi par iestādes izveidošanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu.

(2) Ministriju izveido un likvidē uz likuma pamata. Pārraudzībā esošu valsts pārvaldes iestādi izveido, reorganizē un likvidē uz likuma pamata.

(3) Valsts pārvaldes iestādi var reorganizēt:

1) pievienojot to citai valsts iestādei, kā rezultātā pievienojamā valsts iestāde beidz pastāvēt;

2) apvienojot to ar vienu vai vairākām citām valsts iestādēm, kā rezultātā apvienojamās iestādes beidz pastāvēt un uz to bāzes tiek izveidota jauna valsts iestāde;

3) nododot vienu vai vairākas tās pamatstruktūrvienības vai struktūrvienības vienai vai vairākām citām valsts iestādēm, bet sadalāmā iestāde turpina pastāvēt;

4) sadalot visas tās pamatstruktūrvienības vai struktūrvienības starp vienu vai vairākām citām valsts iestādēm, kā rezultātā sadalāmā iestāde beidz pastāvēt;

5) mainot vai zaudējot valsts pārvaldes iestādes juridisko statusu.

7.pants. Valsts pārvaldes

iestādes nolikums

Valsts pārvaldes iestādes nolikumā norāda:

1) iestādes darbības mērķi;

2) iestādes funkcijas un tiesības;

3) atsevišķu iestādes amatpersonu kompetenci;

4) atskaitīšanās kārtību par iestādes mērķu un funkciju realizāciju un līdzekļu izmantošanu;

5) citus jautājumus.

8.pants. Valsts pārvaldes

iestādes kompetence

(1) Valsts pārvaldes iestāde darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros.

(2) Valsts pārvaldes iestāde darbojas valsts vārdā.

(3) Lai īstenotu normatīvajos aktos noteikto kompetenci, valsts pārvaldes iestāde ir tiesīga slēgt civiltiesiskos darījumus.

(4) Ministru kabinets, izveidojot valsts pārvaldes iestādi, lēmumā par attiecīgās iestādes izveidošanu arī norāda, vai valsts pārvaldes iestādei ir tiesības sniegt maksas pakalpojumus.

9.pants. Valsts pārvaldes iestādes vadītājs

Valsts pārvaldes iestādes vadītājs:

1) vada un organizē iestādes administratīvo darbu un nodrošina tās darba nepārtrauktību, nosaka iestādes amatpersonu kompetenci un atbildību;

2) izstrādā par iestādes attīstības stratēģijas plānu un darba plānu;

3) nosaka iestādes struktūru, štatu sarakstu un iestādē nodarbināto atalgojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

4) ieceļ amatā un atbrīvo no amata iestādes ierēdņus un pieņem darbā un atlaiž no darba iestādes darbiniekus;

5) koordinē pamatstruktūrvienību darbu;

6) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv iestādi, ja likums nenosaka citu pārstāvības kārtību;

7) nodrošina personāla vadīšanas īstenošanu un iestādē nodarbināto profesionālo attīstību;

8) atbild par iestādes funkciju īstenošanu;

9) atbild par visu iestādes resursu lietderīgu izmantošanu;

10) atbild par iestādes darbības likumību;

11) iestādes nolikumā paredzētajā kārtībā atskaitās par darba plāna izpildi, iestādes mērķu realizāciju un piešķirto valsts budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu;

12) izskata sūdzības par iestādes amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem un atceļ iestādes amatpersonu prettiesiskos lēmumus;

13) sniedz ministram nepieciešamo informāciju un priekšlikumus iestādes darbības jautājumos;

14) veic citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.

III nodaļa. Ministrija

10.pants. Ministrijas juridiskais statuss

(1) Ministrija ir noteiktu nozaru vadošā valsts pārvaldes iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets realizē normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kā arī citus Saeimas un Ministru kabineta lēmumus.

(2) Latvijas Republikā darbojas šādas ministrijas:

1) Aizsardzības ministrija;

2) Ārlietu ministrija;

3) Ekonomikas ministrija;

4) Finansu ministrija;

5) Iekšlietu ministrija;

6) Izglītības un zinātnes ministrija;

7) Kultūras ministrija;

8) Labklājības ministrija;

9) Satiksmes ministrija;

10) Tieslietu ministrija;

11) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

12) Zemkopības ministrija.

(3) Ministrija veic šādas valsts pārvaldes funkcijas:

1) izstrādā nozares politiku un organizē un koordinē tās ieviešanu;

2) izstrādā normatīvo aktu projektus;

3) rada nepieciešamos priekšnoteikumus normatīvo aktu ieviešanai;

4) veic finansu resursu sadali, vadību un kontroli.

(4) Ministrijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

11.pants. Ministra kompetence ministrijas vadīšanā

(1) Ministrijas darbu politiski vada ministrs, kurš:

1) atbild par nozares politikas izstrādi;

2) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

3) apstiprina ministrijas attīstības stratēģijas plānu un ikgadējo darba plānu;

4) iesniedz un virza ministrijas izstrādātās nozaru programmu un normatīvos aktu projektus akceptēšanai Ministru kabinetā;

5) dod rīkojumus valsts sekretāram;

6) izvērtē valsts sekretāra sagatavotās atskaites par darba plāna izpildi un piešķirto valsts budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu;

7) ierosina disciplinārlietas par valsts sekretāra izdarītajiem disciplinārpārkāpumiem.

(2) Ministrijas vadību var uzņemties Ministru prezidents.

(3) Ministrs par nozaru politikas izstrādi un realizāciju un ministrijas darbu atskaitās Ministru prezidentam, Ministru kabinetam un Saeimai. Ministra pienākums ir informēt sabiedrību par nozaru politikas izstrādi un realizāciju.

12.pants. Valsts ministra kompetence ministrijā

(1) Valsts ministra kompetence, tā uzraudzībā nodotās ministrijas struktūrvienības vai iestādes tiek noteiktas ar ministra rīkojumu.

(2) Ministrijā valsts ministrs savas kompetences ietvaros:

1) atbild par nozares politikas izstrādi;

2) iesniedz ministram izstrādātos nozares programmu un normatīvos aktu projektus tālākai virzīšanai uz Ministru kabinetu;

3) pārzina un vada noteiktu ministrijas struktūrvienību un iestāžu darbu, kuras nodotas valsts ministra uzraudzībā.

(3) Valsts ministrs atskaitās ministram par konkrētās nozares politikas izstrādi un realizāciju un par ministrijas struktūrvienību un iestāžu darbu, kuras nodotas valsts ministra uzraudzībā. Valsts ministrs par konkrētās nozares politikas izstrādi un realizāciju atskaitās Ministru prezidentam, Ministru kabinetam un Saeimai.

13.pants. Ministrijas parlamentārais sekretārs

Ministrijas parlamentārā sekretāra kompetenci nosaka Ministru kabineta iekārtas likums.

14.pants. Ministrijas valsts sekretārs

(1) Ministrijas valsts sekretārs ir ministrijas administratīvais vadītājs, kas vada un organizē ministrijas administratīvo darbu un nodrošina tās darba nepārtrauktību, sekmē nozaru politikas realizāciju, kā arī realizē šajā likumā noteikto iestādes vadītāja kompetenci. Valsts sekretārs ir atbildīgs par ministrijas kompetencē esošo nozaru politikas realizēšanas institucionālās sistēmas izveidi.

(2) Valsts sekretārs ministra un ministrijas darbības nodrošināšanai koordinē ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo iestāžu darbu. Valsts sekretārs ir tiesīgs pieprasīt no valsts iestādēm informāciju, kas nepieciešama ministra un ministrijas funkciju izpildei.

(3) Valsts sekretārs ar savu rīkojumu ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo iestāžu vadītājiem piešķir atvaļinājumu un dod atļauju doties komandējumos.

(4) Valsts sekretārs ir atbildīgs ministram par ministrijas darbu.

IV nodaļa. Valsts kanceleja

15.pants. Valsts kancelejas juridiskais statuss

(1) Valsts kanceleja ir Ministru kabineta un Ministru prezidenta darbību nodrošinošā valsts pārvaldes iestāde. Valsts kancelejas uzdevums ir radīt priekšnoteikumus Ministru prezidenta un viņa vadītā Ministru kabineta saskaņotai darbībai.

(2) Ja nepieciešams, Valsts kanceleja Ministru prezidenta biedra vai īpašu uzdevuma ministra pilnvaru iegūšanas vai zaudēšanas gadījumā organizē Sekretariāta izveidošanu, reorganizāciju vai likvidāciju.

(3) Valsts kancelejas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

16.pants. Valsts kancelejas vadīšana

(1) Valsts kanceleju vada direktors, kurš organizē Valsts kancelejas administratīvo darbu un nodrošina tās darba nepārtrauktību, kā arī realizē šajā likumā noteikto iestādes vadītāja kompetenci. Valsts kancelejas direktors ir pakļauts Ministru prezidentam.

(2) Valsts kancelejas direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.

(3) Ministru prezidents:

1) dod rīkojumus Valsts kancelejas direktoram;

2) apstiprina Valsts kancelejas ikgadējo darba plānu;

3) iesniedz un virza Valsts kancelejas izstrādātos normatīvos aktu projektus akceptēšanai Ministru kabinetā;

4) izvērtē Valsts kancelejas direktora sagatavotās atskaites par darba plāna izpildi un piešķirto valsts budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu;

5) ierosina disciplinārlietas par Valsts kancelejas direktora izdarītajiem disciplinārpārkāpumiem.

V nodaļa. Ministru prezidenta biedra sekretariāts

un īpašu uzdevumu ministra sekretariāts

17.pants. Ministru prezidenta biedra sekretariāts un īpašu uzdevumu ministra sekretariāta juridiskais statuss

(1) Ministru prezidenta biedra sekretariāts vai īpašu uzdevumu ministra sekretariāts (turpmāk — Sekretariāts) ir Ministru prezidenta biedra vai īpašu uzdevumu ministra darbu nodrošinošā valsts pārvaldes iestāde, kas var tikt izveidota uz Ministru prezidenta biedra vai īpašu uzdevumu ministra pilnvaru laiku. Sekretariāts var veikt arī citas Ministru kabineta noteiktas funkcijas.

(2) Sekretariāta nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministra tiesības ir pielīdzināmas šajā likumā noteiktajām ministra tiesībām.

18.pants. Sekretariāta vadītāja kompetence

Sekretariāta vadītāja kompetence ir pielīdzināta ministrijas valsts sekretāra kompetencei.

VI nodaļa. Pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde

19.pants. Pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestādes juridiskais statuss

(1) Pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde veic Ministru kabineta noteiktas šajā likumā ministrijai noteiktās valsts pārvaldes funkcijas konkrētā jomā vai veic šajā likumā ministrijai noteiktās valsts pārvaldes funkcijas konkrētā jomā noteiktā teritorijā.

(2) Valsts pārvaldes iestāde tiek nodota ministrijas, Ministru prezidenta biedra vai īpašu uzdevumu ministra pakļautībā.

(3) Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministra pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde nodrošina Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministra darbību un tam nodoto funkciju izpildi.

(4) Pakļautībā esošas valsts pārvaldes iestādes nolikumu apstiprina ministrs.

20.pants. Pakļautības īstenošana

(1) Pakļautību īsteno ministrs, kurš:

1) atbilstoši nozares politikai un stratēģijai apstiprina pakļautības iestādes attīstības stratēģijas plānu un iestādes ikgadējo darba plānu;

2) nosaka atskaitīšanās kārtību;

3) dod rīkojumus iestādes vadītājam;

4) atceļ iestādes vadītāja prettiesiskus lēmumus;

5) ierosina disciplinārlietas par iestādes vadītāja izdarītajiem disciplinārpārkāpumiem;

6) kontrolē budžeta programmu izpildi un darbības rezultātu sasniegšanu;

7) ierosina iekšējā audita pārbaudes, kā arī nepieciešamības gadījumos informē Valsts kontroli par iestādes finansu darbību.

(2) Ministrs ir tiesīgs pilnvarot īstenot pakļautību valsts sekretāram vai citam ierēdnim, izņemot tiesības noteikt atskaitīšanās kārtību, atcelt iestādes vadītāja prettiesiskus lēmumus un ierosināt disciplinārlietu par iestādes vadītāja izdarītajiem disciplinārpārkāpumiem.

(3) Ministrs atskaitās par pakļautībā esošās iestādes darbu Ministru prezidentam, Ministru kabinetam un Saeimai.

VII nodaļa. Pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde

21.pants. Pārraudzībā esošas valsts pārvaldes iestādes juridiskais statuss

(1) Pārraudzībā esošas valsts pārvaldes iestādes veic normatīvo aktu ievērošanas kontroli un uzraudzību. Likumā noteiktajos gadījumos papildus kontroles un uzraudzības funkcijas veikšanai iestāde veic normatīvo aktu ieviešanas funkciju attiecīgajā jomā.

(2) Pārraudzībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbības mērķis, iestādes funkcijas un tiesības, iestādes amatpersonu kompetence tiek noteikta ar likumu.

(3) Valsts pārvaldes iestāde tiek nodota ministrijas, Ministru prezidenta biedra vai īpašu uzdevumu ministra pārraudzībā.

(4) Pārraudzībā esošas valsts pārvaldes iestādes nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Pārraudzībā esošās iestādes nolikumā norāda šī likuma 7.pantā noteikto, izņemot šī panta otrajā daļā noteikto.

22.pants. Pārraudzības īstenošana

(1) Pārraudzību īsteno ministrs, kas:

1) sniedz ieteikumus Ministru kabinetam par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu iestādei;

2) ierosina likuma grozījumus, ja nepieciešams mainīt iestādes funkcijas un tiesības;

3) atbilstoši nozares politikai un stratēģijai apstiprina pārraudzības iestādes attīstības stratēģijas plānu, iestādes ikgadējās darbības prioritātes un darbības novērtēšanas kritērijus;

4) pārrauga, kā un cik efektīvi iestāde veic ar likumu noteiktās valsts pārvaldes funkcijas: pieprasa atskaites par iestādes darbu, kontrolē budžeta programmu izpildi un darbības rezultātu sasniegšanu;

5) atceļ iestādes vadītāja prettiesisku lēmumu, kas saistīts ar iestādes darba organizācijas jautājumiem;

6) ir tiesīgs atstādināt no amata pildīšanas iestādes vadītāju uz laiku līdz četrām nedēļām, par to informējot Ministru kabinetu;

7) ierosina disciplinārlietas par iestādes vadītāja izdarītajiem disciplinārpārkāpumiem.

(2) Ministram ir tiesības uz laiku līdz divām nedēļām apturēt iestādes vadītāja prettiesiska lēmuma izpildi, izdodot motivētu rīkojumu. Iestādes vadītāja pienākums ir minētajā termiņā atcelt prettiesisko lēmumu vai pārsūdzēt tiesā ministra rīkojumu par lēmuma izpildes apturēšanu. Ministra rīkojuma pārsūdzēšanas gadījumā rīkojums par lēmuma izpildes apturēšanu saglabā savu spēku līdz tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīdim. Ja iestādes vadītājs minētajā termiņā nav atcēlis savu lēmumu un nav pārsūdzējis tiesā ministra rīkojumu par lēmuma izpildes apturēšanu, iestādes vadītāja lēmums uzskatāms par spēkā neesošu no tā pieņemšanas dienas.

(3) Ministrs atskaitās par pārraudzībā esošās iestādes darbu Ministru prezidentam, Ministru kabinetam un Saeimai.

VIII nodaļa. Valsts pārvaldes iestādes struktūra

23.pants. Valsts pārvaldes iestādes pamatstruktūrvienība unstruktūrvienība

(1) Valsts pārvaldes iestādes struktūru nosaka iestādes vadītājs, nodrošinot iestādes mērķu un funkciju īstenošanu, iestādes darba atbilstību normatīvajiem aktiem, iestādes lietvedību, iestādes finansu vadību un grāmatvedības uzskaiti, personāla vadību, iestādei nodotās valsts mantas apsaimniekošanu, iekšējās kontroles sistēmu, iekšēja audita sistēmu. Valsts pārvaldes iestādes struktūras reorganizācija notiek saskaņā ar iestādes vadītāja lēmumu.

(2) Valsts pārvaldes iestāde sastāv no pamatstruktūrvienībām. Pamatstruktūrvienības vadītājs ir pakļauts tieši valsts pārvaldes iestādes vadītājam vai tā vietniekam.

(3) Ministrijā, Valsts kancelejā un Sekretariātā tiek izveidota pamatstruktūrvienība — birojs, kas ir atbildīgs par tam noteikto funkciju izpildi attiecīgi Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram, īpašu uzdevumu ministram. Biroja sastāvā ir padomnieki, palīgi un preses sekretāri, kurus ieceļ amatā uz attiecīgi Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra pilnvaru laiku.

(4) Pamatstruktūrvienība var tikt sadalīta struktūrvienībās. Struktūrvienības vadītājs ir pakļauts tieši pamatstruktūrvienības vadītājam.

(5) Pamatstruktūrvienības vadītājs, kura pakļautībā ir struktūrvienības, koordinē un stratēģiski vada tam pakļauto struktūrvienību darbu.

(6) Struktūrvienības vadītājs, kā arī pamatstruktūrvienības vadītājs, kura pakļautībā nav struktūrvienības, atbild par attiecīgi pamatstruktūrvienības vai struktūrvienības vadību un darba rezultāta kvalitāti.

(7) Pamatstruktūrvienības ir departamenti un nodaļas, struktūrvienības – nodaļas, daļas un sektori.

(8) Valsts pārvaldes iestādes pamatstruktūrvienībai un struktūrvienībai nav juridiskas personas statusa.

24.pants. Valsts pārvaldes iestādes teritoriālās struktūrvienības

(1) Ja valsts pārvaldes iestādei ir pienākums veikt valsts pārvaldes funkcijas visā valsts teritorijā, valsts pārvaldes iestādes vadītājs, saskaņojot ar ministru, var veidot iestādes struktūru, kas sastāv no iestādes centrālā aparāta un teritoriālajām struktūrvienībām, kas iestādes funkcijas veic noteiktā teritorijā.

(2) Teritoriālo struktūrvienību koordināciju un vadību veic iestādes centrālais aparāts.

(3) Teritoriālās struktūrvienības funkcijas un kompetence, kā arī teritoriālās struktūrvienības vadītāja kompetence tiek noteikta tiesību aktos par iestādes izveidošanu vai iestādes nolikumā. Teritoriālā struktūrvienība izmanto iestādes zīmogu un citu iestādes atribūtiku.

(4) Teritoriālai struktūrvienībai nav juridiskas personas statusa.

25.pants. Valsts pārvaldes iestādes iekšējais audits

(1) Lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes darbību, valsts pārvaldes iestādēs tiek izveidots iekšējais audits. Valsts pārvaldes iestādēs tiek izveidota iekšējā audita pamatstruktūrvienība vai arī tiek noteikts, ka par valsts pārvaldes iestādes iekšējā audita darbību ir atbildīga ministrija. Veicot iekšējo auditu, vērtē vadības pieņemtos rīcības plānus, metodes un procedūras, kas nodrošina efektīvu iestādes vadīšanu, un sniedz ieteikumus iestādes darba efektivitātes uzlabošanai.

(2) Kārtību, kādā izveidojams, vadāms un attīstāms iekšējais audits valsts iestādēs, nosaka Ministru kabinets.

IX nodaļa. Citas institūcijas,

kuras veic valsts pārvaldes funkcijas

26.pants. Pašvaldības un valsts pārvaldes funkciju īstenošana

Ministru kabinets var uzdot pašvaldībām veikt atsevišķus vienreizējus uzdevumus valsts pārvaldes funkciju ietvaros un valsts pārvaldes iestādes, ja tas paredzēts likumos vai Ministru kabineta noteikumos, var pilnvarot pašvaldības pildīt atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā.

27.pants. Pilnvarotās institūcijas un valsts pārvaldes funkciju īstenošana

(1) Ministru kabinets un valsts pārvaldes iestādes normatīvajos aktos noteiktās valsts pārvaldes funkcijas ietvaros saskaņā ar normatīvajiem aktiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var deleģēt kompetenci privāto tiesību subjekta institūcijām vai fiziskajām personām (turpmāk – pilnvarotās institūcijas).

(2) Pilnvarotajām institūcijām nevar tikt uzdota:

nozares politikas un attīstības stratēģijas apstiprināšana;

normatīvo aktu apstiprināšana;

nozares darbības koordinācija un uzraudzība;

valsts budžeta sastādīšana, finansu resursu sadale programmu un apakšprogrammu līmenī un finansu resursu kontrole;

normatīvo aktu ievērošanas kontrole un uzraudzība;

administratīvo aktu izdošana, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(3) Valsts pārvaldes iestāde, kura ir deleģējusi kompetenci pilnvarotajai institūcijai, ir atbildīga par valsts pārvaldes funkcijas īstenošanu kopumā, bet pilnvarotā institūcija — normatīvajos aktos un līgumā noteiktajā kārtībā un apjomā.

(4) Pilnvarotā institūcija līgumā noteiktā kārtībā sniedz finansu pārskatus un regulārus pārskatus par savu darbību un tās rezultātiem, kas saistīta ar deleģēto kompetenci.

X nodaļa. Ministrijas pārziņā esoša valsts iestāde

28.pants. Ministrijas pārziņā esošas valsts iestādes juridiskais statuss

(1) Ministrijas pārziņā esoša valsts iestāde, tai skaitā valsts aģentūra, veic ar likumu vai Ministru kabineta lēmumu noteikto funkciju izpildi. Ministrijas pārziņā esošai valsts iestādei nevar tikt nodota valsts pārvaldes funkciju īstenošana, ja likumā nav noteikts citādi.

(2) Ministriju pārziņā esošās valsts iestādes statusu nosaka šis likums un atsevišķi likumi par katru šādas iestādes veidu. Ministrijas pārziņā esošās valsts iestādes izveidošanas un nolikuma apstiprināšanas kārtību, funkcijas, darbības nosacījumus, pārziņas īstenošanas kārtību un atskaitīšanās kārtību ministrijai nosaka īpaši likumi, kuri regulē katru iestādes veidu.

(3) Ministrijas pārziņā esošām valsts iestādēm piemērojumi šā likuma 6., 7. un 25.pants.

(5) Ministrijas pārziņā esošās valsts iestādes nolikumu apstiprina ministrs, ja likumā nav noteikts citādi.

(6) Ministrs atskaitās par ministrijas pārziņā esošās iestādes darbu Ministru prezidentam, Ministru kabinetam un Saeimai.

29.pants. Ministrijas pārziņā esošas valsts iestādes vadītāja kompetence

(1) Ministriju pārziņā esošās valsts iestādes vadītāju pieņem darbā, izsludinot atklātu konkursu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Ministriju pārziņā esošās valsts iestādes vadītāju realizē šajā likumā un īpašos likumos, kuri regulē katru iestādes veidu, noteikto iestādes vadītāja kompetenci.

XI nodaļa. Valsts pārvaldes iekārtas koordinēšana

30.pants. Valsts iestāžu reģistrs

(1) Lai nodrošinātu par valsts pārvaldes iekārtas pārskatāmību un efektivitāti, tiek izveidots valsts iestāžu reģistrs. Valsts iestāžu reģistrs ir datu bāze, kurā iekļauta informācija par valsts iestādēm.

(2) Valsts iestāžu reģistru veido, pārzina un kārto Ministru kabineta noteikta valsts iestāde. Valsts iestāžu reģistrā iekļaujamo informāciju un kārtību, kādā valsts iestādes sniedz informāciju valsts iestāžu reģistram, nosaka Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets nosaka valsts iestāžu izveidošanas pamatprincipus, tai skaitā pamatprincipus funkcijas realizēšanai nepieciešamā resursu apjoma, nodarbināto skaita, iestādes budžeta apjoma noteikšanai.

(4) Lai informētu sabiedrību par valsts iestāžu darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, valsts iestādes sagatavo un publicē gada publiskos pārskatus.

31.pants. Padome

(1) Noteiktu funkciju un uzdevumu veikšanas vai konkrētu mērķu sasniegšanas veicināšanai, dažādu nozaru interešu saskaņošanai vai problēmu risināšanai, kuras ietekmē vairāku iestāžu darbību vai liela personu loka intereses, var tikt izveidota padome.

(2) Padome ir patstāvīga, konsultatīva, koordinējoša valsts institūcija, kuras lēmumiem ir rekomendējošs raksturs.

(3) Padomi izveido Ministru kabinets, Ministru prezidents vai atsevišķs ministrs.

(4) Padomes locekļi tiek iecelti ar attiecīgu rīkojumu. Lai veicinātu plašāku sabiedrības pārstāvniecību valsts pārvaldes problēmu risināšanā, par padomes locekļiem var tikt iecelti sabiedrības, nevalstisko organizāciju un interešu grupu pārstāvji.

32.pants. Darba grupa

(1). Lai sniegtu ieteikumus konkrēta uzdevuma veikšanai, kas ietekmē vairāku ministriju darbību vai liela personu loka intereses, tai skaitā koncepcijas vai normatīvā akta projekta izstrādei, Ministru prezidents vai ministrs var izveidot darba grupu.

(2) Rīkojumā par darba grupas izveidošanu tiek noteikts darba grupas izveidošanas mērķis un uzdevumi, darba grupas sastāvs, kā arī uzdevuma izpildes termiņš.

(3) Atsevišķa ministra izveidotā darba grupā pēc starpministriju vienošanās var tikt iekļauti citu ministriju pārstāvji.

Pārejas noteikumi

1. Līdz Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā Ministru prezidenta pakļautībā atrodas valsts pārvaldes iestāde – Eiropas integrācijas birojs, kas īsteno valsts politiku Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā. Eiropas integrācijas biroja nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

2. Valsts iestādes atbilstoši šai likumā noteiktajam reorganizē divu gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

3. Atzīt par spēku zaudējušu Ministriju iekārtas likumu (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 5.nr.; 1998, 15.nr.).

4. Līdz 2002.gada 1.janvārim ir piemērojami šādi, pamatojoties uz Ministriju iekārtas likuma 5.pantu, izdotie Ministru kabineta noteikumi:

Ministru Kabineta 1996.gada 24.septembra noteikumi Nr.361, "Aizsardzības ministrijas nolikums";

Ministru kabineta 1997.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.148 "Sanitārās robežinspekcijas nolikums";

Ministru kabineta 1997.gada 22.jūlija noteikumi Nr.255 "Valsts kultūrizglītības centra nolikums";

Ministru kabineta 1997.gada 29.jūlija noteikumi Nr.261 "Valsts sanitārās inspekcijas nolikums;

Ministru Kabineta 1997.gada 5.augusta noteikumi Nr.286, "Labklājības ministrijas nolikums";

Ministru Kabineta 1997.gada 12.augusta noteikumi Nr.301, "Finansu ministrijas nolikums";

Ministru Kabineta 1997.gada 19.augusta noteikumi Nr.304, "Ekonomikas ministrijas nolikums";

Ministru Kabineta 1997.gada 23.septembra noteikumi Nr.334, "Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums";

Ministru Kabineta 1997.gada 30.septembra noteikumi Nr.338, "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums";

Ministru Kabineta 1997.gada 30.septembra noteikumi Nr.339 "Valsts būvinspekcijas nolikums";

Ministru Kabineta 1997.gada 25.novembra noteikumi Nr.385, "Ārlietu ministrijas nolikums";

Ministru Kabineta 1998.gada 17.februāra noteikumi Nr.53, "Satiksmes ministrijas nolikums";

Ministru Kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumi Nr.271, "Tieslietu ministrijas nolikums";

Ministru Kabineta 2000.gada 11.janvāra noteikumi Nr.17, "Zemkopības ministrijas nolikums";

Ministru kabineta 2000.gada 8.februāra noteikumi Nr.49 "Kultūras ministrijas nolikums".

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvāri.

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Patlaban valsts pārvaldes iekārta balstās uz Ministru kabineta 1995.gada 28.martā akceptēto Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepciju. Uz šīs koncepcijas pamata ir izdoti normatīvie akti, kuri nosaka valsts pārvaldes uzbūvi Latvijas Republikā (Ministru kabineta iekārtas likums, Ministriju iekārtas likums, likums "Par valsts civildienestu", atsevišķu ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu nolikumi).

Esošās iekārtas darbības gaitā ir konstatēts, ka koncepcijā un tiesību aktos netiek risinātas šādas problēmas: nav skaidri noteikti kritēriji valsts iestāžu veida izvēlei; nav vienotas izpratnes par valsts funkcijām un valsts pārvaldes funkcijām; nav noteikts konceptuāli vienots mehānisms ministrijas pārraudzībā esošas iestādes darbības kontrolei; normatīvajos aktos nav skaidri definēta ministra (valsts ministra), īpašu uzdevumu ministra, ministrijas valsts sekretāra, iestāžu vadītāju kompetence iestāžu vadībā; valsts uzņēmējsabiedrībām nepamatoti tiek uzdota valsts pārvaldes funkciju izpilde.

Šāda situācija padara valsts pārvaldes iekārtu nepamatoti sarežģītu un necaurskatāmu.

Tāpēc Ministru kabinets 2000.gada 11.janvārī ir akceptējis konceptuālo ziņojumu "Valsts pārvaldes institucionālā uzbūve", kurš ir kalpojis par pamatu šā likumprojekta izstrādei.

Likumprojekts ir paredzēts, lai sakārtotu valsts iestāžu sistēmu, skaidri definējot to statusu, atšķirības starp pakļautības, pārraudzības un pārziņas valsts iestādēm, attiecības valsts iestāžu starpā, noteiktu vienotus demokrātiskos principus valsts iestāžu darbībai un nodrošinātu efektīvu valsts funkciju izpildi.

Likumprojektā noteikts, ka, lai Ministru kabinets varētu realizēt tā kompetencē esošās funkcijas, Ministru kabinets izveido valsts iestādes. Valsts iestādes mērķis ir veikt tai noteiktās funkcijas, izmantojot tai dotās pilnvaras. Valsts iestādes tiek iedalītas valsts pārvaldes iestādēs (t.i., ministrijas, Valsts kanceleja, sekretariāti, pakļautībā esošās iestādes un pārraudzībā esošās iestādes) un ministriju pārziņā esošajās iestādēs. Ministru kabineta pamatuzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes funkciju veikšanu.

Valsts pārvaldes iestādes veic valsts pārvaldes funkcijas. Kādas valsts pārvaldes funkcijas tiek nodotas katram no valsts pārvaldes iestāžu veidiem, ir noteikts pantos par šo iestāžu veidiem. Ministru kabinets un valsts pārvaldes iestādes noteiktu kompetenci valsts pārvaldes funkcijas ietvaros var deleģēt arī pašvaldībām un pilnvarotajām institūcijām.

Ministru kabineta kompetencē bez valsts pārvaldes funkciju īstenošanas ir arī tādu valsts funkciju īstenošana, kuras ir būtiskas visas valsts un sabiedrības dzīvē, taču to īstenošanu pilnībā nevar nodrošināt privātais sektors vai pašvaldības, vai tās politisko, ekonomisko vai sociālo apsvērumu dēļ nevar tām tikt uzticētas.

Šādu valsts funkciju izpildes nodrošināšanai Ministru kabinets izveido ministrijas pārziņā esošas valsts iestādes likumā noteiktā kārtībā un lemj par valsts uzņēmējsabiedrību dibināšanu. Ministriju pārziņā esošās valsts iestādes statusu un darbību nosaka šis likums un atsevišķi likumi par katru šādas iestādes veidu (piemēram, Izglītības likums — valsts izglītības iestādes, Bibliotēku likums – valsts bibliotēkas, Kultūras institūciju likums — valsts kultūras institūcijas, Valsts aģentūru likums – valsts aģentūras).

Likumprojektā noteikta valsts iestādes vadītāja vispārīgā kompetence, kā arī ministru kompetence pakļautības un pārraudzības īstenošanā.

Atsevišķa likumprojekta nodaļa veltīta valsts pārvaldes iestādes struktūrai, kā arī Ministru kabineta institucionālās iekārtas koordinēšanai.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Valsts pārvaldes vienkāršošana un sakārtošana, kā rezultātā pieaug tās efektivitāte, vienmēr pozitīvi ietekmē tautsaimniecības attīstību. Skaidri noteiktas valsts iestāžu funkcijas, pakļautība un atbildība, kā arī caurskatāmība valsts pārvaldē samazina birokrātiskos šķēršļus, tādā veidā atvieglojot uzņēmējdarbību un radot priekšnoteikumus investoru interesei.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Likuma ieviešana notiek gadskārtējā valsts budžeta likumā plānoto līdzekļu ietvaros.

(b) Likums valsts budžeta ienākumus neietekmēs.

4. Kāda var būt iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Tiks atzīts par spēku zaudējušu Ministriju iekārtas likums. Nepieciešams izdarīt grozījumus likumā "Par Latvijas valsts ģerboni", paredzot, ka valsts pārvaldes iestādes teritoriālām struktūrvienībām ir tiesības lietot attiecīgo valsts ģerboņa attēlu.

Ir sagatavots likumprojekts par grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā, kurā precizēta likuma V nodaļa "Valsts kanceleja".

Nepieciešams izdarīt grozījumus citos likumos, kas nosaka valsts iestāžu statusu, piemēram, Kultūras institūciju likums, nosakot, ka valsts kultūras institūcijas atrodas ministrijas pārziņā nevis pakļautībā vai pārraudzībā.

Būs nepieciešams izdarīt grozījumus atsevišķu ministriju nolikumos.

Būs nepieciešams izdot šādus Ministru kabineta noteikumus:

1) par kompetences deleģēšanu pilnvarotajām institūcijām;

2) par valsts iestāžu izveidošanas pamatprincipiem;

3) par kārtību, kādā izveidojams, vadāms un attīstāms iekšējais audits;

4) par valsts iestāžu reģistru, tajā iekļaujamo informāciju un kārtību, kādā valsts iestādes sniedz reģistram informāciju;

5) ministriju nolikumi.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Eiropas Komisijas 1999.gada ziņojumā par Latvijas gatavību iestāties Eiropas Savienībā (Progresa ziņojums) Latvija ir kritizēta par necaurskatāmu un daļēji neatkarīgu aģentūru veidošanu un tai tiek izvirzīta prasība nodrošināt pārskatāmu, prognozējamu, atklātu valsts pārvaldes darbību ar noteiktām atbildības un atskaitīšanās procedūrām. Saskaņā ar to tiek izslēgta iespēja veidot bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmējsabiedrības, kuras pamatā paredzēts pārveidot par ministrijas pārziņā esošām valsts iestādēm, un tiek precīzi nodalītas valsts iestāžu funkcijas.

Ir ņemtas vērā OECD & EU Sigma rekomendācijas par valsts pārvaldes pamatprincipiem.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, un netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas. Ir paredzēta esošo funkciju pārdale un harmonizācija starp jau pastāvošajām institūcijām.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās J.Bunkšs