Ministru kabineta noteikumi Nr.496

Rīgā 2010.gada 1.jūnijā (prot. Nr.28 18.§)

Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 22.² panta sesto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību.

2. Šie noteikumi neattiecas uz kritisko infrastruktūru, kuras darbību nosaka 1961.gada Vīnes konvencija par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada Vīnes konvencija par konsulārajiem sakariem.

II. Nacionālās drošības starpinstitūciju komisija

3. Lai izvērtētu un pilnveidotu kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, sistēmu un drošības pasākumu kopumu, Ministru kabinets izveido nacionālās drošības starpinstitūciju komisiju (turpmāk – komisija). Komisija darbojas saskaņā ar šiem noteikumiem.

4. Komisijai ir šādi uzdevumi:

4.1. izskatīt nozares atbildīgo ministriju vai komisijas locekļu priekšlikumus par kritiskās infrastruktūras noteikšanu;

4.2. pēc nozares atbildīgo ministriju vai komisijas locekļu priekšlikumu izskatīšanas sagatavot iesniegšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus par kritiskās infrastruktūras kopumu un valsts drošības iestāžu kompetences sadali kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas nodrošināšanā;

4.3. ne retāk kā reizi gadā sagatavot iesniegšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kritiskās infrastruktūras drošības situāciju;

4.4. sagatavot iesniegšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus par kritisko infrastruktūru un Eiropas kritisko infrastruktūru;

4.5. pēc nozares atbildīgās ministrijas vai komisijas locekļu priekšlikumu izskatīšanas sagatavot priekšlikumus Iekšlietu ministrijai:

4.5.1. par atsevišķas kritiskās infrastruktūras noteikšanu par Eiropas kritisko infrastruktūru;

4.5.2. par nepieciešamību informēt Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras var būtiski ietekmēt kāda iespējamā Eiropas kritiskā infrastruktūra, par šo Eiropas kritisko infrastruktūru un iemesliem, kāpēc tā noteikta par iespējamo Eiropas kritisko infrastruktūru;

4.5.3. par nepieciešamību nodrošināt divpusējas vai daudzpusējas pārrunas ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras var būtiski ietekmēt iespējamā Eiropas kritiskā infrastruktūra;

4.6. reizi gadā sagatavot informāciju Eiropas Komisijai par katrā nozarē noteikto Eiropas kritisko infrastruktūru skaitu un par to, cik Eiropas Savienības dalībvalstis ir atkarīgas no katras noteiktās Eiropas kritiskās infrastruktūras, un iesniegt to apstiprināšanai Ministru kabinetā;

4.7. pamatojoties uz Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta ziņojumu, reizi divos gados sagatavot informāciju Eiropas Komisijai par apdraudējumu, draudu un neaizsargātības veidiem katrā Eiropas kritiskās infrastruktūras nozarē un iesniegt to apstiprināšanai Ministru kabinetā;

4.8. izskatīt nozares atbildīgās ministrijas sagatavotos priekšlikumus par katras iespējamās Eiropas kritiskās infrastruktūras precīzu robežvērtību noteikšanu, kuras piemērojamas pārnozaru kritērijiem.

5. Komisijai ir šādas tiesības:

5.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātpersonām komisijas darbam nepieciešamo informāciju par kritisko infrastruktūru, tajā skaitā par Eiropas kritisko infrastruktūru;

5.2. uzaicināt uz komisijas sēdēm citu institūciju amatpersonas un speciālistus, kā arī kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, īpašniekus vai tiesiskos valdītājus;

5.3. atbilstoši kompetencei īstenot nepieciešamo komunikāciju ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm.

6. Komisijas sastāvā ir pilnvarotas amatpersonas no šādām institūcijām:

6.1. Aizsardzības ministrijas;

6.2. Ārlietu ministrijas;

6.3. Ekonomikas ministrijas;

6.4. Finanšu ministrijas;

6.5. Iekšlietu ministrijas;

6.6. Satiksmes ministrijas;

6.7. Tieslietu ministrijas;

6.8. Veselības ministrijas;

6.9. Vides ministrijas;

6.10. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas;

6.11. Drošības policijas;

6.12. Latvijas Bankas;

6.13. Militārās izlūkošanas un drošības dienesta;

6.14. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

6.15. Satversmes aizsardzības biroja;

6.16. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta;

6.17. Valsts policijas.

7. Komisijas locekļiem nepieciešama vismaz otrās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.

8. Komisijas priekšsēdētājs ir Iekšlietu ministrijas pilnvarota amatpersona.

9. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir Drošības policijas pilnvarota amatpersona.

10. Komisijas priekšsēdētājs:

10.1. plāno komisijas darbu un vada komisijas sēdes;

10.2. apstiprina komisijas sēdes darba kārtību;

10.3. sasauc komisijas sēdes;

10.4. paraksta komisijas lēmumus, sēžu protokolus un citus komisijas dokumentus;

10.5. sniedz informāciju atbilstoši komisijas kompetencei.

11. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

12. Komisijas ārkārtas sēdi var sasaukt pēc komisijas priekšsēdētāja vai vismaz piecu komisijas locekļu ierosinājuma.

13. Komisijas sekretārs ir Iekšlietu ministrijas pilnvarota amatpersona. Komisijas sekretārs veic šādas funkcijas:

13.1. protokolē komisijas sēdes;

13.2. sagatavo izskatīšanai komisijas sēdē paredzēto dokumentāciju;

13.3. sagatavo parakstīšanai komisijas dokumentus.

14. Komisijas sēdes notiek ne retāk kā četras reizes gadā.

15. Komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no komisijas locekļiem. Komisija lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

16. Komisijas sēdes protokolā ieraksta darba kārtībā iekļautos jautājumus un komisijas lēmumus, norāda personas, kas piedalījušās sēdē, kā arī komisijas locekļu atsevišķos viedokļus par attiecīgo jautājumu. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un komisijas sekretārs. Protokola kopijas nosūta visiem komisijas locekļiem.

17. Komisijas darbu organizatoriski un materiāltehniski nodrošina Iekšlietu ministrija atbilstoši tai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

III. Kritiskās infrastruktūras un Eiropas kritiskās infrastruktūras apzināšana

18. Par nozari atbildīgās ministrijas, Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests:

18.1. apzina iespējamo kritisko infrastruktūru un iesniedz komisijai priekšlikumus par tās iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā;

18.2. apzina iespējamo Eiropas kritisko infrastruktūru un iesniedz komisijai priekšlikumus tās noteikšanai par Eiropas kritisko infrastruktūru.

19. Kritisko infrastruktūru var atzīt par Eiropas kritisko infrastruktūru, ja attiecīgās kritiskās infrastruktūras darbības traucējumi vai iznīcināšana būtiski ietekmētu vismaz divas Eiropas Savienības dalībvalstis un ir panākta vienošanās ar attiecīgajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šādas ietekmes nozīmīgumu novērtē pārnozaru kritēriju izteiksmē, ietverot sekas, ko rada vairāku nozaru atkarība no cita veida kritiskās infrastruktūras.

20. Šo noteikumu 19.punktā minētie pārnozaru kritēriji ir:

20.1. zaudējumu kritērijs (nosaka pēc iespējamā bojāgājušo vai ievainoto skaita);

20.2. ekonomiskās ietekmes kritērijs (nosaka pēc saimniecisko zaudējumu apmēra vai preču vai pakalpojumu kvalitātes samazināšanās, tajā skaitā pēc būtisku pakalpojumu zaudēšanas, pakalpojumu sniegšanas alternatīvām un pakalpojuma darbības pārtraukuma un atjaunošanas ilguma);

20.3. sabiedriskās ietekmes kritērijs (nosaka pēc ietekmes uz sabiedrības uzticību, pēc fiziskām ciešanām un ikdienas dzīves traucējumiem, tajā skaitā pēc būtisku pakalpojumu zaudēšanas, pakalpojumu sniegšanas alternatīvām un pakalpojuma darbības pārtraukuma un atjaunošanas ilguma).

21. Pārnozaru kritēriju robežvērtību pamatā ir konkrētās kritiskās infrastruktūras darbības traucējumu vai iznīcināšanas seku nopietnība.

22. Atbildīgā ministrija sagatavo un iesniedz komisijai priekšlikumus par katras kritiskās infrastruktūras precīzu robežvērtību noteikšanu, kuras piemērojamas pārnozaru kritērijiem.

23. Iekšlietu ministrija, pamatojoties uz komisijas priekšlikumiem:

23.1. informē Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras var būtiski ietekmēt kāda iespējamā Eiropas kritiskā infrastruktūra, par šo Eiropas kritisko infrastruktūru un iemesliem, kāpēc tā noteikta par iespējamo Eiropas kritisko infrastruktūru;

23.2. koordinē divpusējas vai daudzpusējas pārrunas ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras var būtiski ietekmēt iespējamā Eiropas kritiskā infrastruktūra.

IV. Kritiskās infrastruktūras un Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošana

24. Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests atbilstoši kritiskās infrastruktūras kopumā noteiktajai kompetencei informē kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju:

24.1. par kritiskās infrastruktūras iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā;

24.2. par kritiskās infrastruktūras noteikšanu par Eiropas kritisko infrastruktūru.

25. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs norīko par infrastruktūras drošību atbildīgo amatpersonu un nosaka tās uzdevumus.

26. Par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgā amatpersona var būt persona, kura:

26.1. ir Latvijas pilsonis;

26.2. nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

26.3. nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;

26.4. nav saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot gadījumu, ja persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;

26.5. nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

26.6. nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

26.7. nav vai nav bijusi ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks (biedrs) pēc šo organizāciju aizliegšanas;

26.8. ir saņēmusi narkologa un psihiatra atzinumu par to, ka tai nav diagnosticēti psihiski traucējumi vai alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība;

26.9. saskaņā ar Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta vai Valsts policijas rīcībā esošajām ziņām nepieder pie organizētās noziedzības grupējuma, nelikumīga militarizēta vai bruņota formējuma, kā arī pie nevalstiskās organizācijas vai nevalstisko organizāciju apvienības, kas uzsākusi darbību (juridisko) pirms tās reģistrācijas vai turpina darboties pēc tam, kad tās darbība ir apturēta vai izbeigta ar tiesas nolēmumu.

27. Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests var pārbaudīt kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras darbiniekus, kuriem ir pieeja kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, un izvērtēt informāciju attiecībā uz personas sodāmību par tīšu noziedzīgu nodarījumu un faktiem, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju saglabāt ierobežotas pieejamības un klasificētu informāciju. Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, attiecīgā valsts drošības iestāde sniedz ieteikumus kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.

28. Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests atbilstoši minēto valsts drošības iestāžu kompetencei pārbauda un apstiprina par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgās amatpersonas kandidatūru.

29. Par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgā amatpersona:

29.1. plāno kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus;

29.2. izstrādā un saskaņo kritiskās infrastruktūras civilās aizsardzības plānu atbilstoši normatīvajiem aktiem par civilās aizsardzības plāna izstrādāšanu.

30. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošajos dokumentos iekļauj šo noteikumu pielikumā minēto informāciju.

31. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošos dokumentus saskaņo ar Drošības policiju, Satversmes aizsardzības biroju vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu atbilstoši minēto valsts drošības iestāžu kompetencei.

32. Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests atbilstoši kompetencei kontrolē kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošajos dokumentos noteikto prasību izpildi un sniedz ieteikumus pārbaudēs konstatēto trūkumu novēršanai.

33. Drošības policija sniedz ieteikumus kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu pastiprināšanai atbilstoši noteiktajiem terorisma draudu līmeņiem.

34. Civilās aviācijas objektiem, jonizējošā starojuma objektiem, ostu un ostu iekārtu objektiem, informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, ja tie noteikti par kritisko infrastruktūru vai Eiropas kritisko infrastruktūru, drošības vai aizsardzības plānus izstrādā un saskaņo attiecīgo nozari reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

V. Kritiskās infrastruktūras un Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu īstenošana

35.  A kategorijas kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanas īstenotāju nosaka ar atsevišķu Ministru kabineta rīkojumu.

36.  B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumu īstenošanu nodrošina kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

37. Ministru kabinets var noteikt, ka Valsts policijas vai Nacionālo bruņoto spēku vienības nodrošina atsevišķas B kategorijas kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumu īstenošanu.

38. Enerģētiskās krīzes, augsta un īpaši augsta terorisma draudu līmeņa, ārkārtējas situācijas un izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā Ministru kabinets var lemt, ka Nacionālie bruņotie spēki vai Valsts policija pārņem atsevišķas B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras pilnīgu vai daļēju fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanu.

39. Augsta un īpaši augsta terorisma draudu līmeņa, ar terorismu un sabiedriskām nekārtībām saistītas ārkārtējas situācijas un izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa izsludināšanas gadījumā kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savu rīcību saskaņo ar Valsts policiju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Drošības policiju, Satversmes aizsardzības biroju vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai valsts drošības iestāžu kompetencei, ņemot vērā attiecīgās kritiskās infrastruktūras izvietojumu un citus specifiskus faktorus.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Padomes 2008.gada 8.decembra Direktīvas 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Iekšlietu ministre L.Mūrniece

 

Pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 1.jūnija
noteikumiem Nr.496

Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošajos dokumentos obligāti iekļaujamā informācija

1. Vispārēja informācija par kritisko infrastruktūru vai Eiropas kritisko infrastruktūru – nosaukums, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras atrašanās vieta (adrese), dokumenta mērķis.

2. Institūcija (struktūrvienība), kas nodrošina drošības pasākumu īstenošanu.

3. Ārējā perimetra aizsardzība (piemēram, žogi un to izvietojums, apgaismojums un tā izvietojums, videonovērošana, signalizācija).

4. Iekļūšanas kontrole kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas kritiskajā infrastruktūrā vai tās teritorijā (piemēram, iekļūšanas punkti, to izvietojums, darba laiks, noteiktais caurlaižu režīms darbiniekiem, apmeklētājiem, transportlīdzekļiem un kravām, personu identifikācijas dokumentu paraugi).

5. Ierobežotas piekļuves zonas (piemēram, izvietojums, iekļūšanas punkti, noteiktā iekļūšanas kontrole darbiniekiem, apmeklētājiem un transportlīdzekļiem).

6. Apsardzes personāla funkcijas (piemēram, izvietojums, pienākumi, tiesības, patrulēšanas režīms, rīcība apdraudējuma situācijās).

7. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras videonovērošanas sistēmas un videonovērošanas sistēmas shēma.

8. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības signalizācijas sistēmas.

9. Kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras plānojums.

Iekšlietu ministre L.Mūrniece